Salavecis Boļeslavs sarunājas ar Ģirtu un ar vitālo dzīves baudītāju Apukšas Čakru.
SB: – Sveiki Ģirts, sveiki, Apukšas Čakra kungs, kā pagāja vecais gads, ar kādām domām sagaidiet jauno?
AČ: – Sveiks, salaveci, priecājos Tevi satikt! Vecais gads pagāja jautri, jautrs solās būt arī jaunais gads.
SB: – Sveiki Ģirts, sveiki, Apukšas Čakra kungs, kā pagāja vecais gads, ar kādām domām sagaidiet jauno?
AČ: – Sveiks, salaveci, priecājos Tevi satikt! Vecais gads pagāja jautri, jautrs solās būt arī jaunais gads.
SB: – Kas tur varbūt jautrs? Vai tad inflācija tevi nesatrauc? Cenas, re, kāpj …
AČ: – Ja mans satraukums varētu inflāciju ietekmēt, es noteikti kopējas lietas labā satrauktos. Bet tā kā mans satraukums ietekmēt nevar neko, es arī nesatraucos. Tas jau ir tikai prāta triks, iedalīt lietas „labajās” un ”sliktajās”, lai tad par sliktajām satrauktos. Taču satraukums jau neko nemaina. Maina rīcība. Rezultāts ir meklējams rīcībā, nevis satraukumā par rezultātu. Taču, jo lielāks ir satraukums, jo dumjāka parasti ir rīcība. Pieredze rāda, ka ekstremālās situācijās, kad nav laika domāt un satraukties, cilvēks pieņem ātrus un pareizus lēmumus …
SB: – Ko tad prātam darīt?
AČ: – Vai! Prātam ir daudz pielietojumu. Viens no labākajiem – prāts var būt labs resurss, lai ģenerētu smiešanos! Prāts var lieliski sakombinēt kopā dažādas lietas un, pieliekot klāt iztēli, ir iemesls tik kārtīgai smiešanai, ka gandrīz gar zemi jākrīt! Prāts šādu kombinēšanu dara ikdienā, diemžēl parasti tikai lai ģenerētu kreņķus. Taču tas var lieliski ģenerēt smejamas lietas. Piemēram, iedomājies teicienu „skrien, ko nagi nes” un iztēlojies, kā burtiskā izteiksme varētu reāli izskatīties dzīvē. Vai atkal – vienā citā portālā Eze bija ierakstījusi, ka pēc ziloņu ausu formas var noteikt ģeogrāfisko atrašanos vietu. Man uzreiz savilkās kopā, ka būtu interesanti ziloņu ausu vietā ģeogrāfisko atrašanos vietu noteikt pēc, piemēram, sieviešu krūšu formas …
SB: – Un kas tur smieklīgs? Un kā tu vispār tā – no ziloņiem pie sievietēm…
AČ: – Piesaucot iztēli, smieklīgs būtu ikreizējais risinājuma meklējums, lai noteiktu, tā sacīt, azimuta pareizību. Taču arī tas vēl nebūtu nekas. Tas labākais šitajā bija, kad mans bērnības draugs Igoročiks „krūšu” izlasīja bez „r” iekšā un ar to gan tad pietika, lai mēs sasmietos ne pa jokam …
SB: – Nu gan! Un kāpēc vispār tik daudz ir jāsmejas? Kad cilvēks smejas, tas kratās un ļoti nezolīdi izskatās …
AČ: – Smiešanās procesā – ja smejas no sirds – notiek viena lieta, par ko lielākā daļa cilvēku nezina. Smiešanās laikā pārstāj darboties prāts! Ja cilvēks tā pailgāk smejas, viņš noreibst. Mana versija – tas ir tas pats reibonis, ko apdzejojuši Omars Haijams, Kabirs – noreibšana no Esības. Viņiem reibšanas avots bija vīns, kurš simbolizē Esības prieku. Tas pats ir arī Grebenščikovam, kurš dzied, ka lielākās paģiras viņam bijušas no tā, kad astoņas dienas bijis skaidrā. Esības prieks cilvēkā ienāk, kad prāts pārstāj „filtrēt” lietas un dalīt pasauli duāli. Smiešanās ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to panākt! Atceros, kā reiz braucām mašīnā ar Zaigu, Līgu, Daini un Budēļu Ievu un daudz un dikti smējāmies. Budēļu Ieva beigās atzinās, ka „ir noreibusi kā dulla muša”. Tajā visā ir dziļāka jēga, nekā pirmajā mirklī šķiet. Dažas garīgās skolas smiešanos ir iekļāvušas garīgo prakšu skaitā. Man reizēm liekas, ka cilvēki baidās smieties un priecāties.
SB: – Bet tomēr, kā tu tā vari par visu rēkt, kad apkārt ir tik daudz bēdu? Ko Ģirts par to saka?
Ģ: – Ģirts uzskata, ka tā atkal ir prāta piekārta birka ar uzrakstu „bēda”. Tas ir relatīvi. Iedomājies ikdienišķu gadījumu – sivēnmātei piedzimst 14 sivēni, bet pupu ir tikai 12. Kas notiks ar diviem, kam nepietiks?
SB: – Laikam viņi nomirs badā. Bet tas ir drausmīgi …
Ģ: – Kas un kāpēc ir drausmīgi? Drausmīgi tas liekas no domājošā prāta duālajām – „labs” pretstatā „slikts” – pozīcijām. No Esības pozīcijām skatoties – viss ir lieliski! Paliks stiprākie 12, taču arī ar vājākiem viss būs kārtībā. Dzīvība kā Apziņa jau nekur nepaliek, tā ir nepārtraukta! Apziņa nemirst, mirst tikai apziņas izpausmes formas. Tā kā vispār nav par ko satraukties. Mūsu katra uzdevums ir no jauna atklāt šo Apziņas nepārtrauktību sev atvēlētajā formā – ķermenī. Jeb Dieva templī, ja vēlies, jo kas tad ir viens no Dieva aspektiem, ja ne nepārtrauktā Apziņa, kura mīt arī katrā no mums?
SB: – Vai tad manī arī?
AČ: – Un manī?
Ģ: – Arī jūsos. Tikai jūs to esiet aizmirsuši, jo guļat.
SB: – Nu gan tu samuldējies. Es neguļu, es tagad sarunājos ar tevi.
Ģ: – Nekā nebija, tu guli! Fiziķis un filozofs Dainis Ozoliņš pēdējā žurnālā „Mistērija” ir devis fizikālu skaidrojumu dažādiem apziņas stāvokļiem un tavējais pašreizējais ir aprakstīts kā „nomoda miega stāvoklis”, kurā „ … cilvēkā nav atsevišķas neatkarīgas apziņas, viņš pazūd visā, ko dara, domā un jūt. Viņš vairs nav īsts cilvēks, bet automāts bez gribas. Uz viņu iedarbojas un ar to manipulē ārēji spēki, un indivīds līdzinās lellei marionešu teātrī. Vairums šo nomoda miega stāvokli identificē ar atbildīgumu un pilnīgu apzinātību, bet šie ļaudis atrodas citu nomoda miegā esošu vidū un gandrīz neiespējami kādu pārliecināt, ka viņš neizprot savu stāvokli. Būtībā visa modernā civilizācija kalpo, lai šo stāvokli leģimitizētu, uzskatītu par normālu.”
„Pamosties” no šī stāvokļa nozīmē iegūt Dieva Dēlu: ”Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī (Jņ, 5,6; 26). Kas tad cits ir Dieva Dēls, ja ne Dieva daļiņa, kas mājo katrā no mums, tikai par ko mēs neapzināmies, jo „guļam”? Iegūt Apziņas nepārtrauktību nozīmē iegūt Mūžīgo Dzīvību.
AČ: – Skarba diagnoze. Dziļāk gan vairs neiesim, labi?
Ģ: – Labi!
SB: – Ko jūs novēlētu visiem jaunajā gadā?
AČ: – Vairāk smieties! Jo vairāk cilvēks sirsnīgi smejas, jo tuvāk tas ir Dievam!
Ģ: – Es varu tikai pievienoties Apukšas Čakra kungam. Lai arī izskatās padumjš, viņš reizēm zina, ko runā!
23.12.2007
Komentāri:
Girts Ezei, 14:39:56 23.12.2007
80.232.247.101
Par komentāru 12:52 - no kādiem ankambariem Tu to tekstu izvilki? Tas ir varen sens un pat aizmirsts un te pēkšņi - bāc! pa pieri!
Andris8, 13:20:43 23.12.2007
78.84.13.46
Eze.
Tā višš i !!:))
Eze, Andrim8 13:01:32 23.12.2007
80.81.33.4
Jā, par to mieru es līdzīgi lasīju vaišnavu lapā Sankaršana Das Adhikari vārdus:
SVĒTLAIME VIESUĻVĒTRAS ACĪ
Trakojošas, iznīcinošas viesuļvētras acī ir mierīgs apgabals, kuru sauc par aci. Pašlaik mēs atrodamies postošā vētrā, kuru sauc par Kali Jugu, Strīdu un Liekulības Laikmetu. Pasaules civilizācija irst pa vīlēm. Tā pakāpeniski arvien vairāk un vairāk degradējas, radot aizvien pieaugošu haosu.
Cilvēks, kurš apzinās Krišnu, jūtot līdzjūtību pret ciešanu mocītajām dvēselēm, protams, ir nelaimīgs, redzot šādu situāciju. Bet tajā pašā laikā viņš savā sirdī vienmēr spēj palikt svētlaimīgs un mierīgs, visu laiku pieņemot patvērumu pie Kunga Krišnas svētajiem vārdiem.
Eze, 12:52:35 23.12.2007
80.81.33.4
Atceros kāda kunga komentāru reiz maijā blakus portālā par šo pieminēto braucienu (lai arī par to pašu vien, bet gribas sajust arī šī teksta noskaņu vēlreiz un es vispār esmu kolekcionāre - stiepju visu čupiņā, kas par tēmu):
-------------------------
Pēc brauciena naktī atnāca daži domu viļņi par to, kas mēdz notikt šādos braucienos un kāpēc tie reizēm dod tik labas sajūtas. Atradās divas lietas, kuras šeit nosaukšu par 'mistērijām', jo ar tām caur laicīgo notiek it kā pieskaršanās pārlaicīgajam. Un tā:
1) beznosacījuma došanas mistērija. Braucienos piedalās pulciņš cilvēku un saskaņas gadījumā enerģētiskajos līmeņos šī maģija notiek, radot 'esamības jaunpieplūsmes iespējas' (atvainojos par izteicienu abrakadabrām, taču reizēm vārdus ir grūti uzlaikot domas ķermenim - nu neder tas vārdiskais uzvalks/ kostīms ne traks! Reizēm žakete der, a bikses neiet ciet!), radot sava veida 'spārnus'.
Vispār 'došana - ņemšana' kategorijās 'cilvēks - cilvēks', 'cilvēks - sabiedrība', 'cilvēks - daba', 'cilvēks - Radītājs' ietver sevī tik daudz ko! (Tepat atpakaļ portālā ir M.Melinas 'Es un Dzīve' - laikam jau dziļi izdzīvota gan autores, gan tulkotājas manifestācija šiem procesiem!). Beznosacījumu došana - tas patiesi ir ... un atkal bikses neiet ciet :((( Žēl, ka mēs reti kad saprotam, kas aiz šī jēdziena patiesībā stāv.
2) sirsnīgo smieklu mistērija. Ir dzirdēts, ka sirsnīgu smieklu laikā domājošais prāts pārtrauc savu 'filtrējošā kontrolētāja' funkciju, ļaujot cilvēkam būt sev pašam un tādejādi pietuvoties Esamībai, pat savā veidā 'noreibt' (kaut kas te jau atrada asociācijas ar 'dullo mušu'). Gan jau, ka šī noreibšana ir radniecīga tai, par ko runā Kabīrs un ko, dažādi savērpis, slavina Omars Haijams. Pie tam, ne velti mēs sakām 'sirsnīgi smiekli' - varbūt akcentējot sirds jēdzienu un norādot uz prāta pastumšanu malā? Starp citu, lai ļautos sirsnīgiem smiekliem, cilvēkam arī ir vajadzīga zināma iekšējā brīvība!
Paldies tiem, kas piedalījās šo mistēriju radīšanā! Un paldies visiem par to, ka vienkārši esat!
--------------------------
Laikam atstiepu to divu pēdējo teikumu dēļ, skatos un kūstu :)))
Andris8,, 12:39:51 23.12.2007
78.84.13.46
Kad jūsu apziņa ir vērsta uz āru ,rodas prāts un pasaule.
Kad tā ir vērsta uz iekšu ,tā izprot pati savu Pirmsākumu un atgriežas mājās pie nesaredzamā. E.Tolle.
Varen laps ,tas Tolle!:)
Līdzīgi teica arī Ram Dass ,kurš to salīdzināja ar ciklōnu ,kuram perifērijā trako vētra ,bet centrā valda Miers!:))
Tad nu novēlu visiem ziemas Saulgriežos izbaudīt to Mieru!:))
Priekā!!!:))
Eze, 12:32:13 23.12.2007
80.81.33.4
'Ko nagi nes' ir nieks, iedomājoties, kā šī saruna varētu noritēt dzīvajā :)))