Helovīns (Halloween) – vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Senās ķeltu ciltis svinējušas aukstuma, proti, ziemas iestāšanos jau 1. novembrī. Laika gaitā šī diena pasludināta par Visu svēto dienu, bet saules aizvadīšanas svētki sākti svinēt 31. oktobrī. Svētki svinēti ar masku gājieniem priesteru vadībā, ziedojot dzīvniekus un labību nākamajam auglības gadam. Neiztrūkstošie izdobtie ķirbji galvaskausa formā kļuvuši par tādu kā Helovīna simbolu.
Helovīns (Halloween) – vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Ķeltu Jaungads.
Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, pielūdzot dabu un krietnu žūksnīti dievu, no kuriem galvenais – Saules dievs – noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1. novembrī, ko ķelti dēvēja par Samheinu (Samhain) un kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, tika svinēts Jaunais gads – līdz 31. oktobra vakaram visai ražai jābūt mājās, jo naktī druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus, spožus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai to aizsargātu no ļauniem gariem. Svētki ilga trīs dienas, ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās.
Ķelti ticēja, ka ik gadu oktobra pēdējā dienā mirušo dvēseles apciemo savus tuviniekus. Īru-angļu konversācijas vārdnīcā šī diena/nakts (Samhain) saistīta ar mirušo kultu, kurā liela nozīme uguns rituāliem; skotu-gēlu vārdnīca to sauc par visu dvēseļu svētkiem, skaidrojot vārdu Samhain kā Sam+Fuin – vasaras beigas. Turklāt nav liecību – ne arheoloģisku, ne literāru, ka Samhains būtu dievības vārds, jo ķeltiem par mirušajiem atbildēja Gwynn ap Nudd, velsiešiem – Arawn, bet īriem vispār nebija nāves pavēlnieka. Toties latīņu izcelsmes tautām gan Helovīns tieši saistīts ar mirušo pasauli; šo dienu/nakti pat dēvē par Los Dias De Los Muertos (mirušo dienām), uzskatot, ka tad mirušo gari atgriežas mājās, lai apciemotu palicējus. Itāļiem un sicīliešiem 2. novembrī ir bērnu svētki, jo aizgājušie radinieki viņiem atstājuši ciemakukuli – konfektes, cepumus, mandeļkūkas un cukura lellītes.
Romāņu augļu un dārzu svētki. Romiešiem iebrūkot ķeltu zemēs, līdzi tika atnestas ieražas un svētki, arī 1. novembrī svinētā Pomona diena – augļu un dārzu dievības godināšana ar ēdieniem un dzērieniem, dziesmām un dejām. Pamazām ķeltu un romāņu tradīcijas sajaucās…
Kristīgo dvēseļu svētki.
Turpmākajos gadsimtos visspēcīgāko ietekmi Helovīns piedzīvoja līdz ar kristīgās ticības izplatību Vecajā Eiropā un Britu salās. Hronikas vēsta, ka mūsu ēras 8. gadsimtā Pāvests Bonifācijs, netikdams galā ar īru pagāniem, licis atzīmēt baznīcas svētkus tajā pašā laikā, kad ķelti rīko savus maģiskos rituālus. 835. mūsu ēras gadā Romas baznīca 1. novembri pasludināja par Visu Svēto dienu (All Saint’s Day, arī Hallowmas), bet 2. novembri – par Visu Dvēseļu dienu, lai godinātu mirušos. Šai dienai raksturīgi lieli ugunskuri, svinīgi gājieni, kuros cilvēki pārģērbās par svētajiem, eņģeļiem un velniem, arī reliģioza rakstura mistēriju uzvedumi. Taču kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus, un radās Helovīns (All Hallow Even, All Hallow’s Eve, Hallowe’en.)
Druīdu ražas svētki
Druīdi uzskatīja, ka šajā naktī no pazemes lien ārā raganas un gari, lai godīgiem ļautiņiem sagādātu nepatikšanas. tāpēc visi pulcējās pie ugunskuriem un centās, lai viņus apspīdētu gaisma no ugunskura. Ļauno garu atbaidīšanai tika rībinātas bungas, spēlētas dūdas, trokšņots. Baznīcai šis pagānu rituāls nebija pieņemams, tāpēc to centās aizstāt ar Visu Svēto un Dvēseļu dienu!
Izmantoti materiāli no http://www.rigasbalss.lv/ un http://www.halloween.com/
27.10.2004
Komentāri:
raivis, raivis1997@inbox.lv 20:15:56 25.10.2005
ja
doma, 20:43:18 20.11.2004
Izskatas, ka lielai daljai tas ir Lielaakaas Apmuljkjotiibas laiks...:)
UNdīne, 15:46:33 28.10.2004
vienaa teikumaa: shii ir divu pasaulju satikshanaas nakts. ja prot izmantot, var ieguut...
vija, 16:31:13 27.10.2004
Latviešiem tas ir ''veļu laiks''.