Intervija ar Paramahamsu Pragjānanandu, vienas no krija jogas līniju Meistariem – turētājiem, kas tika sniegta Vācijā kādam no Latvijas žurnāliem, bet diemžēl netika publicēta. Paramahamsa Pragjānananda bija viens no Paramahamsa Hariharanandas tuvākajiem skolniekiem un ir viņa darba turpinātājs starptautiskajā organizācijā, kā arī vairāku ašramu un humanitāro organizāciju dibinātājs un uzturētājs Indijā. Viņš ir ieguvis akadēmisko izglītību ekonomikā un, līdz pilnībā veltīja sevi garīgam darbam, strādāja kā ekonomikas pasniedzējs koledžā.
Viņa garīgais skolotājs Paramahamsa Hariharananda savukārt dzīves laikā bija vairāku izcilu indiešu Meistaru māceklis. No agras bērnības viņš sāka apgūt tradicionālās indiešu pandīta zināšanas un vēlāk tika uzskatīts par sava laika Indijā vienīgo, kas pārzina pilnīgi visu tradicionālo zināšanu korpusu. Paralēli Hariharananda ieguva moderno akadēmisko eksakto izglītību, un vēlāk dažādi atbalstīja arī savu mācekļu izglītības centienus un saviem tuvākajiem mācekļiem prasīja iegūt labu akadēmisko izglītību. Pagājušā gadsimta 50-tajos gados pēc Šri Juktešvari ieceltā pārvaldes orgāna „Sadhu sabha” lēmuma viņš kļuva par Joganandas slavenajā grāmatā „Joga Autobiogrāfija” daudz pieminētā Šri Juktešvari dibinātā ašrama – Kararašrama vadītāju un uzturētāju līdz aiziešanai no šīs pasaules 2002.gada 3.decembrī Maijami 95 gadu vecumā. Viņa lielam indiešu jogam tradicionālā apbedīšanas ceremonija tika noturēta Indijā atdodot viņam valstisku godu, kas ir savā ziņā unikāls gadījums priekš mūka.
Intervija ar Paramahamsu Pragjānanandu, vienas no krija jogas līniju Meistariem – turētājiem, kas tika sniegta Vācijā kādam no Latvijas žurnāliem, bet diemžēl netika publicēta. Paramahamsa Pragjānananda bija viens no Paramahamsa Hariharanandas tuvākajiem skolniekiem un ir viņa darba turpinātājs starptautiskajā organizācijā, kā arī vairāku ašramu un humanitāro organizāciju dibinātājs un uzturētājs Indijā. Viņš ir ieguvis akadēmisko izglītību ekonomikā un, līdz pilnībā veltīja sevi garīgam darbam, strādāja kā ekonomikas pasniedzējs koledžā.
Viņa garīgais skolotājs Paramahamsa Hariharananda savukārt dzīves laikā bija vairāku izcilu indiešu Meistaru māceklis. No agras bērnības viņš sāka apgūt tradicionālās indiešu pandīta zināšanas un vēlāk tika uzskatīts par sava laika Indijā vienīgo, kas pārzina pilnīgi visu tradicionālo zināšanu korpusu. Paralēli Hariharananda ieguva moderno akadēmisko eksakto izglītību, un vēlāk dažādi atbalstīja arī savu mācekļu izglītības centienus un saviem tuvākajiem mācekļiem prasīja iegūt labu akadēmisko izglītību. Pagājušā gadsimta 50-tajos gados pēc Šri Juktešvari ieceltā pārvaldes orgāna „Sadhu sabha” lēmuma viņš kļuva par Joganandas slavenajā grāmatā „Joga Autobiogrāfija” daudz pieminētā Šri Juktešvari dibinātā ašrama – Kararašrama vadītāju un uzturētāju līdz aiziešanai no šīs pasaules 2002.gada 3.decembrī Maijami 95 gadu vecumā. Viņa lielam indiešu jogam tradicionālā apbedīšanas ceremonija tika noturēta Indijā atdodot viņam valstisku godu, kas ir savā ziņā unikāls gadījums priekš mūka.
– Pie mums daudzi cilvēki saka, ka nav vajadzīgi ārēji Skolotāji, ka cilvēks var būt garīgais Skolotājs pats sev.
– Tas ir atkarīgs no cilvēka attīstības līmeņa. Tad, ja cilvēks jau ir visai tālu attīstīts, var arī nebūt vajadzīgs Skolotājs. Kad students mācās augstskolā, tad jau viņš daudz var izdarīt arī patstāvīgi. Kad mēs augam, mums vajag citu cilvēku palīdzību. Bērns nāk uz skolu pirmajā klasē, kā jūs iedomājaties, ka viņš varētu būt pats sev skolotājs? Garīgajā dzīvē ir tieši tāpat.
– Latvijā daudzi praktizē tādas vai citādas formas dziedināšanu, sākot no tradicionālās zintniecības un beidzot ar dažāda veida un dažādas apmācības moderno laiku ekstrasensiem un hīleriem. Arī viens no krija jogas lielajiem skolotājiem Paramahamsa Jogananda popularizējot jogu Amerikā pirmajā periodā daudz nodarbojās ar dziedniecību. Kā Jūs komentētu garīgo un psihisko dziedināšanu.
– Reāla dziedināšana ir parādīt cilvēkam viņa patieso dabu un parādīt, kāpēc Dievs ir devis cilvēkam šo ķermeni, un kā viņam tas ir jālieto. Nodarboties ar fizisku dziedināšanu izmantojot mentālu vai psihisku spēku var būt labi un var būt arī ne visai labi. Vai tas ir labi vai slikti, nodarboties ar dziedināšanu, tas ir atkarīgs no dziedinātāja attieksmes. Ja tas tiek darīts ar lūgšanu, ar patiesu attieksmi, vēršoties pie Dieva, tas var būt labi. Praktizēt to tīri komerciāli, tas nav nekas labs.
– Ļoti bieži novērojama parādība, kad cilvēki saskaras ar garīgajām tradīcijām un meditāciju, ir visa iespējamā izmēģināšana. Cilvēki pamēģina kādu vienu garīgu mācību, tad atkal kādu citu, praktizē kādas vienas skolas mācības, piemēram, tad pamēģina kādu citu, tad atkal atgriežas pie kaut kā jau iepriekš darīta un praktizē arī pilnīgi dažādas lietas vienlaikus.
– Arī materiālā dzīvē, ja jūs nepārtraukti mainīsiet skolas, ja ik pa brīdim mainīsies Jūsu skolotāji, kas notiks? Tieši tāpat arī garīgajā dzīvē. Nepārtraukti manīt un klīst no vienām mācībām pie citām parasti tikai dod apjukumu prātā. Ir labi, ja cilvēks iet pie skolotāja, izvēlas kaut ko vienu un dara to sistemātiski noteiktu, pietiekami ilgu laiku. Tas tad arī sniegs noteiktu rezultātu. Iegūt lielāku atvērtību konkrētam ceļam, tas palīdz labāk. Nepārtraukti mainīt skolas un mācības, nepalīdzēs cilvēkam viņa garīgajā ceļā.
– Jūs esat krija jogas skolotājs. Ko Jūs varat pateikt cilvēkam, kas meklē kādu piemērotu garīgo ceļu, par krija jogu? Kā krija joga var palīdzēt cilvēkiem?
– Krija joga ir vienkārša un pieejama tehnika, ko katrs var praktizēt. Ja cilvēks praktizē nopietni, ar sirsnīgu attieksmi, izmaiņas būs ļoti spēcīgas. Tā palīdzēs fiziskajam ķermenim, tā var palīdzēt iegūt ķermenim labāku veselību, tā padara cilvēku mierīgāku, mīlošāku, atvērtāku, sakārtotāku. Domāšana paliks spēcīgāka ievērojamā mērā. Un visbeidzot tā ir ceļš pie Dieva. Krija var palīdzēt dzīvot piepildītu dzīvi, bet, protams, daudz kas ir atkarīgs arī no tā, cik nopietni cilvēks praktizē.
– Jūs esat mūks un dzīvojat mūka dzīvi. Dzīvot kā mūkam, šodien daudzi cilvēki saka, ka tas nav ceļš, ka tā ir nepareiza pieeja. Daudzi domā, ka Indijas problēmas lielā mērā izraisīja pārliecīga pasaules noliegšana, attiekšanās no pasaules.
– Cilvēkam būt vai nebūt mūkam no tā nav atkarīgs garīgā progresa ātrums. Mūks var būt tad, kad cilvēkam ir šī vajadzība, ja viņš tiešām ir aicināts visu dzīvi veltīt tikai garīgam meklējumam. Svarīgi, lai cilvēks dzīvotu dzīvi, kurai ir aicināts. Bez tam mūka stāvoklis, tas ir iekšējs stāvoklis, nepieķeršanās stāvoklis, cilvēks var dzīvot ārēji parastu sociālo dzīvi un būt mūka stāvoklī. Ne jau uzvilkt noteiktas krāsas apģērbu nozīmē kļūt mūkam. Šodien Rietumos cilvēki lielākoties nedzīvo labu ģimenes dzīvi. Viņi vispār nedzīvo iekšēji laimīgas dzīves. Šodien ir ļoti vajadzīgas labas, sakarīgas, draudzīgas un mīlošas ģimenes. Ģimenes ar labiem bērniem, kurās valda harmoniskas attiecības utt. Tas nav nekādā sakarā ar mūka dzīvi. Mūka dzīve, tas nozīmē vienkārši dzīve, kas veltīta Dievam. Mūka ceļš, tas ir sens tradicionāls veids kā cilvēkam dzīvot garīgo dzīvi, ja viņš tādā veidā ir aicināts. Šāda prakse ir Indijā, šāda prakse ir arī citās kultūrās. Kas ir labs un kas slikts tradīcijās, tas atkarīgs no tā, kā konkrēti cilvēki dzīvo, kā viņi tās realizē. Krija jogā mums ir gan skolotāji – ģimenes cilvēki, kuriem ir bērni utt., gan citi, nedaudzi, kas ir mūki. Krija joga ietver šos abus garīgās dzīves zarus.
– Bet kā tad ar bramačarju?
– Ko nozīmē bramačarja?! Vispirms tā nozīmē disciplinētu dzīvi. Dzīvot disciplinētu un atbildīgu dzīvi, tas ir svarīgi. Attiecībā uz seksualitāti arī nav jākrīt no vienas galējības otrā. Parastam cilvēkam vislabākais ir dzīvot sabalansētu dzīvi, dzīvot līdzsvarā. Ne par daudz, ne par maz, tik daudz, cik ir vajadzīgs, lai būtu sabalansētā stāvoklī.
– Šobrīd pasaulē notiek daudz negatīvu lietu. Daudzi cilvēki runā par iespējamu fundamentālas katastrofas tuvumu, nosauc pat visai netālus datumus, piemēram, 2012.gadu utml.
– Kāpēc radīt cilvēkos bailes? Cilvēkiem ir pašiem savas idejas un vajadzības, kāpēc viņi to dara, bet tas nav darīts, lai veicinātu labo. Vajag vairāk mīlestības, vairāk harmonijas, lai lietas pozitīvi mainītos. Cilvēki vēlas iegūt kādu praktisku labumu uz citu rēķina, tāpēc izplata bailes.
– Bet problēmas reāli eksistē, savstarpēja agresija, terorisms, ekoloģiskā krīze utt.?!
– Izeja ir respektēt vienam otru, redzēt labo cilvēkos un veicināt labo sevī un tad arī citos. Dievs ir viens, kaut arī ir daudz reliģiju. Nevajag apgalvot, ka tikai kāds viens ceļš ir patiess. Tā nav pareiza attieksme. Pirmkārt jau reliģiskajiem līderiem ir jānāk kopā un jādiskutē atvērti, respektējot vienam otru. Cilvēkiem jādzīvo laba, gaiša dzīve vienotībā ar Dievu. Mēs visi piederam vienai ģimenei. Vairāk sakārtotības, vairāk labestības. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs. Mazāk reliģiska fundamentālisma, mazāk fanātisma.
– Mēs visi zinām klasiskos jogas novirzienus – Karma joga, Bhakti joga, Gjāna joga, Radža joga. Kāda ir krijas vieta šajā sistēmā?
– Krija joga satur pēc būtības saknes tehnikas. Krija joga ir ļoti sena meditācijas sistēma. Patandžali „Joga sutrās” nav nosaukta pēc sava nosaukuma neviena cita jogas sistēma. Vienīgā, kas ir nosaukta, ir krija joga. Pie tam tā ietver tiklab karma jogas, kā arī bhakti jogas un arī gjāna jogas daļas sevī. No krija jogas ir vēlāk atdalījušās vairākas atšķirīgas jogas sistēmas. Ja cilvēks vēlas integrālu attīstību, krija joga var palīdzēt. Tā attīsta gan intelektuālo, gan emocionālo pusi.
– Krija joga pievērš lielu lomu elpas kontrolei un meditācijai par elpošanu. Kā tad konkrēti darbojas meditācija par elpošanu?
– Elpa ir dzīvība. Nav elpošanas, nav dzīvības. Elpošana ir fundamentāls princips ikvienā dzīvojošā būtnē. Universāls princips. Pēc Bībeles Dievs iepūta dzīvu dvašu, tātad elpa ir arī mūsu saite ar Dievu. Tā nepieder mums, bet Dievam. Elpošana ir arī tieši saistīta ar mūsu emocijām. Ja mēs dusmojamies, elpa kļūst ļoti nemierīga. Nomierinot elpu, varam veicināt mieru sevī. Ja gribam dzīvot sabalansētu dzīvi, elpa var ļoti palīdzēt. Caur elpu var sasniegt vienotību ar dievišķo. Krija jogā mēs uzsveram, ka ir jāizmanto lietderīgi ikviens elpas vilciens, mūsu ikdienas aktivitāšu laikā būt tiešā dievišķā klātbūtnē. Es runāju šobrīd ar Jums, bet es novēroju savu elpu. Starp ieelpām un izelpām es pieredzu meditācijas stāvokli. Tādā veidā meditāciju var padarīt nepārtrauktu tiklab dienā, kā naktī, nonākt nepārtrauktas meditācijas stāvoklī. Tas ir ļoti viegli. Nav vajadzīgi nekādi rituāli, puķes vai augļi vai citas lietas. Pieredzējuši praktiķi to praktizē 24 stundas diennaktī. Mēs novērojam elpu, lai saglabātu rāmu stāvokli, mieru, mīlestību.
– Tas ir par pieredzējušiem praktiķiem, bet ko lai dara parastais cilvēks? Jūsu ieteikums, cik vismaz laika dienā parastajam ikdienas cilvēkam vajadzētu veltīt garīgai praksei?
– Vispirms cilvēkam nevajadzētu atdalīt garīgo dzīvi no savas ikdienas dzīves, no sava biznesa, no sava darba. Cilvēka biznesa, cilvēka ģimenes dzīve – viss var būt garīgs. Bet, lai uzturētu garīgo attieksmi, ka mans darbs tā ir garīga kalpošana, mana ģimenes dzīve, mana sadraudzība ar draugiem, ka tajā visā ir garīgā klātbūtne, šī mīlestība, šis miers un prieks, cilvēkam vajag tomēr kādu brīdi sistemātiski meditēt. 15 minūtes kaut sākumā, 20 minūtes, pusstundu ikdienas. Tas cilvēkiem ļoti palīdzēs. Rezultāts būs ilgāka, laimīgāka dzīve ar dievišķā klātbūtnes apziņu arī ikdienas aktivitātēs.
– Jūs esat no Indijas un mācāt jogu, kas ir indiešu izcelsmes mācība. Daudzi cilvēki uzskata, ka diezin vai Indijas mācības var būt noderīgas eiropiešiem. Citi pat saka, ka tās eiropiešiem nav vispār lietojamas.
– Mēs neesam pirmkārt ne eiropieši, ne indieši, mēs esam pirmkārt cilvēki. Un kā cilvēkiem mums ir visiem vienas un tās pašas pamata vajadzības. Ja Jūs vairāk meditēsiet, Jūs varēsiet vairāk palīdzēt cilvēkiem. Jūs labāk redzēsiet, kas ir tiem labs. Un tur nav nekādas nozīmes eiropietis vai indietis. Mums šobrīd mūsu konkrētajā krija jogas līnijā ir visai daudz eiropiešu izcelsmes Skolotāju.
– Paldies Jums par interviju!
/Guga/
29.11.2009
Komentāri:
Girts 14:53:27 04.01.2010
87.110.188.219
'- Arī materiālā dzīvē, ja jūs nepārtraukti mainīsiet skolas, ja ik pa brīdim mainīsies Jūsu skolotāji, kas notiks? Tieši tāpat arī garīgajā dzīvē. Nepārtraukti manīt un klīst no vienām mācībām pie citām parasti tikai dod apjukumu prātā. Ir labi, ja cilvēks iet pie skolotāja, izvēlas kaut ko vienu un dara to sistemātiski noteiktu, pietiekami ilgu laiku. Tas tad arī sniegs noteiktu rezultātu. Iegūt lielāku atvērtību konkrētam ceļam, tas palīdz labāk. Nepārtraukti mainīt skolas un mācības, nepalīdzēs cilvēkam viņa garīgajā ceļā.'
Tas ir interesants jautājums.
Neredzu problēmu mainīt skolas un skolotājus, ja ir sapratne, ka 'studējamais priekšmets' visur ir viens.
Ja dažādas skolas un skolotāji dod iespēju šo 'studējamo priekšmetu' aplūkot no dažādām pusēm, tas tikai palielina 'studēšanas' efektivitāti.
Cits jautājums ir skolu un skolotāju iespējamais falšums un attiecīga iespēja kaut kur nepatīkami ieberzties.
zane 15:49:51 02.12.2009
213.175.125.22
joga sakārto lietu būtību,sevi,prātu-stiprina fizisko un mentālo,tu palīdzi sev, caur to arī citiem
Wu 10:15:56 30.11.2009
10.196.4.237
Paldies.