Kā ārienē, tā iekšienē.

Kad naktī palūkojies skaidrās debesīs, tad vari uzreiz izprast patiesību – pilnīgi vienkāršu un ārkārtīgi dziļu. Ko tu redzi? Mēnesi, planētas, zvaigznes, mirdzošu Piena Ceļu, varbūt kādu komētu vai kaimiņu Andromedas Galaktiku, kas atrodas divu miljonu gaismas gadu attālumā. Jā, bet ja vienkāršo pat vēl vairāk, ko tu redzi? Izplatījumā peldošus objektus. No kā tad sastāv Visums? No objektiem un telpas.

Kad naktī palūkojies skaidrās debesīs, tad vari uzreiz izprast patiesību – pilnīgi vienkāršu un ārkārtīgi dziļu. Ko tu redzi? Mēnesi, planētas, zvaigznes, mirdzošu Piena Ceļu, varbūt kādu komētu vai kaimiņu Andromedas Galaktiku, kas atrodas divu miljonu gaismas gadu attālumā. Jā, bet ja vienkāršo pat vēl vairāk, ko tu redzi? Izplatījumā peldošus objektus. No kā tad sastāv Visums? No objektiem un telpas.


Ja nekļūsti mēms, lūkodamies uzplatījumā skaidrā naktī, tu patiesi nelūkojies, neapzinies to kopumā, kas ir tur. Tu, iespējams, lūkojies tikai uz objektiem un varbūt meklē tos, lai nosauktu. Ja jebkad esi pieredzējis godbijības sajūtu, lūkodamies izplatījumā, varbūt pat sajutis dziļu cieņu šīs neaptveramās mistērijas priekšā, tas nozīmē – tu esi atteicies no acumirklīgas vēlmes izskaidrot un apzīmēt un esi apzinājies ne tikai objektus telpā, bet arī pašas telpas bezgalīgo dziļumu. Tu esi kļuvis pietiekami mierīgs iekšēji, lai pamanītu bezgalību, kurā pastāv šīs neskaitāmās pasaules. Godbijības sajūta neizriet no fakta, ka tur ārā ir miljardiem pasauļu, bet no dziļuma, kas tās visas satur.


Tu, protams, nespēj nedz ieraudzīt, nedz dzirdēt telpu, nedz pieskarties tai, nogaršot vai pasmaržot to – kā tad tu zini, ka tā pastāv? Šajā loģiski izskanošajā jautājumā jau ietverta pamatkļūda. Telpas būtība ir nebūtība, tāpēc tā „nepastāv” šī vārda ierastajā nozīmē. Tikai priekšmeti – formas pastāv. Pat tās saukšana par telpu var būt maldinoša, jo, piešķirot tai nosaukumu, tu to padari par objektu.


Izteiksim to šādi: tevī ir kaut kas radniecīgs telpai; tāpēc tu to vari apzināties. Ko apzināties? Tā arī nav pilnīga patiesība, jo kā gan tu vari apzināties telpu, ja nav ko apzināties?


Atbilde ir gan vienkārša, gan pilnīga. Kad apzinies telpu, tu patiesībā neko neapzinies, izņemot pašu apzināšanos – apziņas iekšējo telpu. Caur tevi Visums apzinās pats sevi!


Kad acs neko neredz, šī nebūtība tiek uztverta kā telpa. Kad auss neko nedzird, šī nebūtība tiek uztverta kā klusums. Kad sajūtas, kas paredzētas formas uztverei, tiekas ar formas neesamību, bezveidīgajai apziņai, kas slēpjas aiz uztveres un dara iespējamu visu uztveri, visu pieredzi, vairs nav šķēršļu formas veidā. Kad apceri neizmērojamās telpas dziļumu vai tieši pirms saullēkta ieklausies klusumā, kaut kas tevī rezonē ar to, it kā atpazītu. Tu tad sajūti šo telpas dziļumu kā sevis paša dziļumu, un zini, ka vērtīgais klusums, kam nav formas, daudz dziļāk ir tas, kas esi, nekā jebkura lieta, kas veido tavas dzīves saturu.


Upanišadas, senie Indijas Svētie Raksti, norāda uz šo pašu patiesību ar šādiem vārdiem:


„Ko nevar redzēt ar aci, bet ka var acs redzēt: zināt to vienīgo kā Brahmanu Garu un nevis to, ko cilvēki šeit pielūdz. Ko nevar dzirdēt ar ausi, bet ka var auss dzirdēt: zināt to vienīgo kā Brahmanu Garu un nevis to, ko cilvēki šeit pielūdz. (…) Ko nevar izdomāt ar prātu, bet ka var prāts domāt: zināt to vienīgo ka Brahmanu Garu un nevis to, ko cilvēki šeit pielūdz.”  /Kena Upanišadas/


Dievs, saka Svētie Raksti, ir bezveidīga apziņa un būtība tam, kas esi. Viss pārējais ir forma, „tas, ko cilvēki šeit pielūdz”.


Divkāršā Visuma realitāte, kas sastāv no priekšmetiem un telpas – priekšmetiskums un nebūtība -, ir arī tevis paša. Saprātīga, līdzsvarota un auglīga cilvēka dzīve ir deja starp divām dimensijām, kas veido īstenību: formu un telpu. Lielākā daļa cilvēku ir tik ļoti identificējusies ar formas dimensiju, sajūtam, domām un emocijām, ka viņu dzīve pietrūkst būtiskā slēptā puse. Viņu identificēšanās ar formu tur viņus ego slazdos.


Tas, ko redzi, dzirdi, sajūti, kam pieskaries vai par ko domā, ir tikai īstenības viena puse. Tā ir forma. Jēzus mācībā tā vienkārši dēvēta par „pasauli”, bet otra dimensija ir „debesu valstība vai mūžīgā dzīvība”.


Tieši tāpat kā telpa dod pastāvēt visām lietām – un tieši tāpat kā bez klusuma nebūtu skaņas, tu nepastāvētu bez būtiskās bezveidīgās dimensijas, kas ir tavas esamības būtība. Mēs varētu teikt „Dievs”, ja šis vārds nebūtu tik ļoti nepareizi lietots. Es dodu priekšroku saukt to par Esību. Esība ir pirms pastāvēšanas. Pastāvēšana ir forma, saturs, „notiekošais”. Pastāvēšana ir dzīves priekšplāns; Esība ir fons, ka tas jau bijis.


Cilvēces kolektīvā slimība – cilvēki ir tik iegrimuši notiekošajā, tik ļoti svārstīgo formu hipnotizēti, tik ļoti koncentrējušies uz savu dzīves saturu, ka aizmirsuši būtību, kas pārsniedz saturu, formu, domas. Viņus tik ļoti pārņēmis laiks, ka viņi aizmirsuši mūžību, kas ir viņu pirmsākums, mājas un liktenis. Mūžība ir tavas Esības dzīvā realitāte.


Pirms dažiem gadiem, apmeklēdams Ķīnu, es nejauši uzdūros svētnīcai, kas atrodas Gueiliņas tuvumā kalna virsotnē. To rotāja zeltā kalts uzraksts un es jautāju savam ķīniešu namatēvam, ko tas nozīmē. „Tas nozīmē „Buda”,” viņš sacīja. „Kāpēc tad ir divas rakstu zīmes, nevis viena?” es jautāju. „Viena,” viņš paskaidroja, „nozīmē „cilvēks”. Otra nozīmē „nē”. Un abas kopā nozīmē „Buda”.” Es stāvēju, godbijības pārņemts. Budu apzīmējošā rakstu zīme jau ietvēra visu Budas mācību, un tiem, kam ir acis redzēšanai, – dzīves noslēpumu. Šeit ir abas dimensijas, kas veido īstenību, priekšmetiskums un nebūtība, forma un formas noliegums, kas ir atzīšana tam, ka forma nav tas, kas esi.


Ekharts Tolle. Fragments no grāmatas „Jauna Pasaule”


 


Vēl no tā paša un par to pašu.


Vislielākais kavēklis iekšējās telpas atklāšanā, vislielākais kavēklis pieredzi gūstošā atrašanā ir pieredzes valdzinājums, kas liek tev tajā apmaldīties. Tas nozīmē – apziņa ir apmaldījusies savā sapnī. Tevi aptver ikviena doma, emocija un pieredze līdz tādai pakāpei, ka tu patiesībā esi sapnim līdzīgā stāvoklī. Tas ir bijis parastais cilvēces stāvoklis jau tūkstošiem gadu.


Lai gan nevari iepazīt apziņu, tu vari apzināties to kā sevi pašu. Tu vari to tieši sajust ikvienā situācijā, lai kur tu būtu. Tu vari to sajust šeit un tagad kā tieši savu Klātbūtni, iekšējo telpu, kurā šajā lappusē rakstītie vārdi pārvēršas domās. Tas ir pamatā esošais „Es Esmu”. Vārdi, ko lasi un domā, ir ikvienas pieredzes, domas, sajūtas priekšplāns, un „Es Esmu” ir to apakšējais slānis, pamatfons.       


/Ģirts/


18.02.2008

Komentāri:

 Valdis,   19:59:29 05.09.2008
87.110.13.42

tas ir tikai viens no līmeniem , aiz tā ir vēl kaut kas =)

 silva, silva108@inbox.lv  18:29:51 05.09.2008
81.198.170.110

Par ilūziju. Jūs atrodaties kinoteātrī un uz ekrāna redzat dažādus skatus, bet īstenībā attēli ir nereāli, reāls ir tikai ekrāns, uz kura attēli tiek projecēti. Līdzīgi veidojas priekšmetu attēls spogulī un šie attēli nekādi neietekmē priekšmetu daudzumu.
Šri Rāmana Mahāriši - MĀCĪBA
Tātad, KAS ir ekrāns (vai spogulis) ??????
P.K.taisnība - 'MATRIKĀ'' var rast atbildes uz jautājumu 'Kas ir realitāte?'

 silva, silva108@inbox.lv  18:12:59 05.09.2008
81.198.170.110

Par ilūziju. Jūs atrodaties kinoteātrī un uz ekrāna redzat dažādus skatus, bet īstenībā attēli ir nereāli: reāls ir tikai ekrāns, uz kura attēli tiek projecēti. Līdzīgi veidojas priekšmetu attēli spogulī
Šri Rāmana Mahāriši - MĀSĪBA
Tātad, kas ir ēkrāns (vai spogulis)????

P.K. taisnība, 'MATRIKĀ' atrodamas atbildes uz daudziem jautājumiem.




 Līga,   08:23:10 19.02.2008
81.198.170.110

Par to iekšieni un ārieni. Esmu lasījusi, ka cilvēkam ir jādodas iekšienē, lai atrastu savu kodolu, patieso būtību, bet dvēselēm, lai tās atnāktu pie mums uz Zemes, ir jāiziet ārpusē...Vieniem jāatver durvis uz iekšpusi,citiem uz ārpusi :)

 Girts Ezei,   20:34:10 18.02.2008
212.93.97.132

Man nupat piezvanīja Apukšas Čakrs un teica, ka viņam tas Tavs 'dirka ot bubļika' ļoti patika.

Viņš arī nostāstīja dažas asociācijas, par kurām varu teikt 'tas viss ir par vienu' un tuvāk neko nepaskaidrošu, citādi MB visu izcenzēs.

 Eze,   20:21:51 18.02.2008
87.226.50.211

Un ja jūs teiksiet, ka mūsos ir tomēr kāds kodols, tad es turpināšu:

Un kā tad ar atspoguļošanas principu? Ja mūsu iekšējais garīgais es ir ar kodolu, tad kur tas kodols ārējā pasaulē atspoguļojas? Ārējā pasaule aiziet bezgalībā...

(man atnāca skaistas atbildes, paldies manam sarunu biedram un Ģirtam, kas uzvedināja to sarunu atrast :)))

 Eze,   20:12:48 18.02.2008
87.226.50.211

'Kā ārienē, tā iekšienē' virsraksts un raksta sākums man atsauca atmiņā reiz vēstulēs izvērstus prātojumus Pēra Ginta noskaņā(iespējams, ka atkārtošos)
-------------------

Tu zini, es te, vienu komentāru rakstot par pasaulēm pasaulēs, iedomājos, ka nemaz tāda kodola nav - mēs esam tikai 'zvaigžņu' vai 'laika' vārti. Ja uz ārpusi mūsu pasaule arvien pieaug, ietverot sava Es lokā jaunus objektus un veidojot jaunas sfēras (Es + Ģimene+ Grupa+ Cilvēce+Dzīvā Daba+ Nedzīvā Daba+Kosmiskās un Dievišķās sfēras), tad iekšējā pasaulē viss ir tāpat, tikai dziļumā (Mana Es attēls+ Mana Ģimenes uztvere+...+ Mana Dievapziņa)

Nu un tā kā Dievs ir bezgalīgs, tad arī uz iekšu var iet un iet un kodola nebūs, tikai bezgalība. Tas viss pastāv, kamēr esam dzīvi, tad mūsu logs Laika Vārtos aizveras, mūsu dzīvais ķermenis ir tie Vārti, tā ir tā Tagadne, kuras neesot... hi, Tagadne ir Dzīvība, jo dzīvi esam tieši šai mirklī, ne mirkli pirms un ne mirkli pēc...


Matemātiski jau viss OK un ar manu iešanu dziļumā saskan - negatīvā bezgalība, bezgalība mazumā... tai taču arī ir bezgalības daba :)))
Viss nāk un aiziet tālumā - caur mani iekšā dziļumā...

Tas tā tīri teorētiski. Cilvēks ir 'dirka ot bubļika'... asociatīvi :))) nu, nē, kamēr dzīvs, tikmēr viss bubļiks...
-------------------------


 Wu,   13:04:20 18.02.2008
80.90.9.50

Budda tiek radīts jūsu pašu apziņā, tāpēc nemeklējiet to ārpus sava ķermeņa.

Ja jūsu paša daba ir aptumšota, tad Budda ir dzīva būtne, ja jūsu paša daba ir apskaidrota, tad dzīvās būtnes ir Budda.

--- Huei-nens, Sestais Patriarhs, Ķīna

 Wu,   13:01:29 18.02.2008
80.90.9.50

Ne-cilvēks. Ļoti labi :))))

Ne-Mācība. Mācība, kas nav Mācība. Vienīgā tāda. Visas pārējās mācības ir mācības :))))