Kā radušies nedēļas dienu nosaukumi?

Senatnē bija laiks, kad nedēļas dienām nebija savu nosaukumu! Iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Cilvēks vēl nebija izdomājis nedēļu.
           Tolaik laiku dalīja tikai mēnešos, tāpēc bija pārāk daudz dienu, lai katrai no tām izdomātu nosaukumu. Taču līdz ar pilsētu būvēšanu cilvēkiem bija nepieciešama atsevišķa tirgošanās diena, tirgus diena. Dažreiz šādas dienas notika katru desmito mēneša dienu, dažreiz – katru septīto vai katru piekto. Babilonā tā bija katra septīto dienu. Šajā dienā neviens nestrādāja, ļaudis satikās, lai tirgotos un noturēja reliģiskas ceremonijas.

Senatnē bija laiks, kad nedēļas dienām nebija savu nosaukumu! Iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Cilvēks vēl nebija izdomājis nedēļu.


Tolaik laiku dalīja tikai mēnešos, tāpēc bija pārāk daudz dienu, lai katrai no tām izdomātu nosaukumu. Taču līdz ar pilsētu būvēšanu cilvēkiem bija nepieciešama atsevišķa tirgošanās diena, tirgus diena. Dažreiz šādas dienas notika katru desmito mēneša dienu, dažreiz – katru septīto vai katru piekto. Babilonā tā bija katra septīto dienu. Šajā dienā neviens nestrādāja, ļaudis satikās, lai tirgotos un noturēja reliģiskas ceremonijas.


Ebreji šo piemēru pārņēma, tikai izdalīja katru septīto dienu reliģiskiem mērķiem. Tā radās nedēļa – tās bija dienas starp tirgus dienām. Ebreji katrai dienai deva nosaukumu, vienkāršāk sakot, tas bija kārtas numurs pēc sestdienas – dienas pirms tirgus dienas.


Ēģiptieši, pārņemdami nedēļas sistēmu, nedēļas dienas nosauca pēc piecām planētām, Saules un mēness. Senajā Romā arī lietoja ēģiptiešu nedēļas dienu nosaukumus: Saules, Mēness, Marsa, Merkura, Jupitera, Veneras un Saturna diena.


Mums pieņemta jaukta nedēļas dienu nosaukšanas forma: no pirmdienas līdz piektdienai- dienas kārtas numuri, sestdienas un svētdienas nosaukumam ir reliģiska izcelsme.


Starp citu, kad mēs sakām “diena”, mēs ar to saprotam laika periodu starp saullēktu un saulrietu. Senajā Romā diena ilga no pusnakts līdz pusnaktij, un pašlaik daudzas valstis lieto šo metodi.


nakts.eclub.lv


15.01.2008

Komentāri:

 skauts,   11:14:55 17.01.2008
87.226.70.165

Jap! Tur iekšā lieliski iekļaujas dekādes, termas, gadi. Ļoti interesanta lieta, vispār visas zvaigznes ir interasantas 5, 6, 7, 8, 9, ...staru.

 guga,   23:49:03 16.01.2008
62.85.19.217

Un sakārtojot šīs planētas uz septiņstaru zvaigznes pareizā secībā iegūstam reālo planētu izkārtojumu Saules sistēmā attiecībā pret Zemi. (Tas nav acīmredzami, bet tas ir ļoti labi redzams ģeometriskajā konstrukcijā). Un, protams, tur ir arī psihofizioloģiskā atbilstība.

Tā ir viena no konstrukcijām, kas acīmredzami demonstrē senās pasaules reālās zināšanas (kas patiesībā ir bijušas daudz dziļākas, kā par to ir pieņemts domāt šodienas pašpārliecinātās akadēmiskās vēstures zinātnes aprindās), tāpat kā šo zināšanu šifrēšanas faktu pat šķietami vienkāršās konstrukcijās (kuras daudzreiz līdz šodienai saglabājušās un atnākušas tikai kā kādu senu kultūru nesaprotami artefakti)

 MB,   22:01:24 16.01.2008
77.93.31.169

Saules, Mēness, Marsa, Merkura, Jupitera, Veneras un Saturna - tā ir 'Magu zvaigznes' staru secība, atbilstoši nedēļas dienām, sākot no svētdienas...

 guga,   21:27:10 16.01.2008
62.85.19.217

Septiņu dienu nedēļa tiek lietota arī vēdiskajā džjotiš sistēmā ar to pašu dienu astroloģisko atbilstību. Diezin vai šī materiālistiskā nedēļas vēstures interpretācija varētu būt adekvāta.