Agrāk, kad es kaut ko lūdzu Dievam, es vienmēr lūdzos kaut kā pazemīgi, tā, it kā būtu vainīga, mazvērtīga, nelīdzvērtīga.. ar visiem no tā izejošiem “lūdzu, piedod”, “lūdzu-lūdzu”, “lūdzu, ja vari, palīdzi”.. utt.
Tagad es sapratu, ka man nekas nav jādara, lai Dievs Mani Mīlētu. Jo Viņa Mīlestība ir bez nosacījumiem. Man nav jālūdz Viņam par kaut ko piedošanu, jo vienīgais, kas spēj mani nosodīt, esmu Es pati.
Agrāk, kad es kaut ko lūdzu Dievam, es vienmēr lūdzos kaut kā pazemīgi, tā, it kā būtu vainīga, mazvērtīga, nelīdzvērtīga.. ar visiem no tā izejošiem “lūdzu, piedod”, “lūdzu-lūdzu”, “lūdzu, ja vari, palīdzi”.. utt.
Tagad es sapratu, ka man nekas nav jādara, lai Dievs Mani Mīlētu. Jo Viņa Mīlestība ir bez nosacījumiem. Man nav jālūdz Viņam par kaut ko piedošanu, jo vienīgais, kas spēj mani nosodīt, esmu Es pati.
Kad lekcijās mums jautāja: “Kā Jūs lūgtos Dievam, ja zinātu, ka Jūsu lūgšanas tiks uzklausītas?”, es līdz galam nespēju šo izprast. Un tikai nesen sapratu.
Jo es palūdzu TĀ, it kā Viņs Mani dzird. Pirmo reizi mūžā. Ar sievietes pārliecību, par kuru vienmēr labprāt un ar prieku vēlēsies rūpēties gan vīrieši, gan cilvēki, gan citas būtnes.
Pirmo reizi savā mūžā es vērsos pie Dieva TĀ, it kā Tas Patiešām Eksistē.
Kad es palūdzu Viņam atrisināt Manu situāciju, es it kā pilnībā paļāvos uz Viņu, un atdevu Viņam savu situāciju. Es vispār pārstāju uztraukties.
Un Viņs PALĪDZĒJA.
08.09.2010
Komentāri:
Aquatic, Gugam, MB 08:08:53 13.09.2010
159.148.75.11
Par - 'bet nekur tālu netiek, jo saskrienas, saduras'... es domāju, ka neviena lūgšana 'zemē nekrīt'... es zinu konkrētus gadījumus, kad lūgts ir viens - bet saņemts cits... daudz labāks par to, kas lūgts! No tā es secinu, ka tas, par kuru (par ko) lūdz, saņems to labumu, kas viņam ir pats nozīmīgākais... Cilvēks mēra pēc savas mērauklas, tas nozīmē, ka ne vienmēr, tas, ko lūdzam, saskan ar Dievišķo nodomu... arī to ir jāmāk pieņemt!
Par 'vai ir svarīgi saukt vārdā, to kam lūdzamies?' - labs jautājums... es sliecos domāt, ka tas palīdz tikai mums personīgi koncentrēt domu... kas arī ir svarīgi... es pieļauju, ka vārdā nenosauktais Palīgs, nekad neatteiks dvēseles saucienam... jo viņš vadās tikai pēc pilnīgās mīlestības likuma.
guga 06:18:10 12.09.2010
62.85.19.217
Ikviena patiesa sirds vēlēšanās arī ir lūgšana.
Bet ir viena problēma - tā ko apraksta Boļeslavs Pruss grāmatā 'Faraons'. Tur viņš stāsta par to kā mirst vecais faraons un kā visa Ēģiptes zeme par viņu lūdzas, bet lūdzas dažādi - vieni lūdzas, lai vecais faraons dzīvo, jo zina, ka viņam aizejot sāksies juku un posta gadi, jo jaunais faraons vēl ir pilnīgi negatavs valdīt valsti; citi lūdzas lai faraons mirst, jo tas dos viņiem iespēju iegūt labumus, ko viņi citādi nekādi neiegūtu. Un tad Pruss stāsta kā šo abu pušu lūgšanu sidrabainās dzērves paceļas debesīs, bet nekur tālu netiek, jo saskrienas, saduras, tām lūzt to slaidie kakli un tās krīt zemē.
Un tad kāds priesteris saka - jā, faraonam var palīdzēt un viņš vēl dzīvos kādu brīdi, bet tikai, ja mēs varam atrast kādu nevainīgu, kas par viņu no sirds aizlūgs, jo tāda cilvēka (tāda, kas ir tīrs kā mazs bērns) lūgšanai nevar būt pretestības. Tāda lūgšana pacelsies debesīs.
Wu 12:08:09 10.09.2010
213.175.127.228
Tas, ko cilvēki sadzīviski mēdz dēvēt par 'lūgšanām', nav nekas cits, kā stāvoklis, kad ir noņemtas parastās aizsargbruņas - no kartona, no tērauda, no puņķiem - kādas nu kuram tās ir. Jo, ja nav aizsargbruņu, tad apkārtējā pasaule, tās Plūsma (vai Dievs, vai Dao-Ceļš u.c.) automātiski dziedina un uztur kārtībā visu, kas nav no tā 'piesedzies'.
'Skaitīt tekstiņus-lūgšanas' vai 'skaitīt mantras', vai 'vizualizēt noteiktus tēlus' - tās ir tikai dažas konkrētas metodes - instrumenti, kurus izmanto, lai sevi šajā bezbruņu stāvoklī ievestu.
Tam, kurš var pats sevi ievest šajā bezbruņu stāvoklī bez kādiem palīginstrumentiem un pie tam būt tajā ilgstoši, nav jābalstās uz nekādām mantrām un tēliem un tā arī būs visīstākā un spēcīgākā lūgšana. Šāds cilvēks ir apbrīnas vērts.
Mēnessmeitēns 15:35:17 09.09.2010
92.27.84.94
Interesanti...man tiesi tagad šī tema ir svarīga... Paldies...
MB 11:23:02 09.09.2010
127.0.0.1
Aquatic, vai ir svarīgi saukt vārdā, to kam lūdzamies?
Aquatic 10:25:38 09.09.2010
159.148.75.11
Lūgšanas formas ir dažādas - tā var būt klusa nopūta, iepriekš sacerēts pantiņš, skaļi izkliegts sauciens, kontemplācija, meditācija... klusā lūgšana... un visas viņas būs iedarbīgas, ja tās virzīs patiesas jūtas, skaidra sirds vēlme... tāpēc lūgšanu nav iespējams šķirot ne pēc reliģiskās piederības, ne arī pēc tās formas. Bieži var dzirdēt - nekas nav jālūdz, tāpat Viņam viss zināms (šeit 'lūgt' domāts ne tikai kā 'es gribu', bet vēršanās kā tāda)... bet šajā sakarā man patika, ko teica Edgars Keisijs vienā no saviem lasījumiem - Dievs zina visu par cilvēku, tomēr ir svarīgi lai cilvēks lūgtos (kontaktētos ar Viņu), jo tā Dievam tiek dota iespēja parādīt kā Viņš svētī tos, kurus mīt. Jo vairāk cilvēks lūdzās, jo vairāk strādā Gars.