Kāpēc mēs esam nemirstīgi?

Fragments no Gerharda Štagūna grāmatas „Kāpēc kaķi vienmēr krīt uz kājām?…un citas ikdienas mīklas”

Jau antīkie filozofi zināja, ka viss pārejošais ir tikai līdzība.

Dzīvība visā tās ikdienišķumā ir tikai gaistošs ietvars, kurā tērpts netveramais. Tā teikt var pat par atomiem un elemen­tārdaļiņām. Arī tie ir tikai netveramā mājokļi. Elektroni, kvarki vai fotoni ir tikai vārdi, kas apzīmē kaut ko tīri garīgu. Matēriju neveido matērija: tā ir kondensēta enerģija, sablī­vēta ideja, un tādēļ nav nozīmes nošķirt matēriju no gara. Elementārdaļiņas sniedz tikai neprātīgi īsu pulsāciju visam, kas ir, kas bija un kas būs. Visums mūžam ir vienots vese­lums, kurā viena norise darbojas caur citu. Pat mirstot mēs paliekam šajā veselumā. Visums ir nams, no kura nekas nepa­zūd. Gēte šo vienkāršo atskārtu apraksta šādiem vārdiem:

“Viss dzīvo tālāk aizmūžībā, Jo visam jāzūd nebūtībā, Ja tas pie esamības kalts.”

Gēte turpina otru pantu:

“Nav iespējams zust nebūtībā! Viss dzīvo tālāk aizmūžībā. Pie esamības turēties!”*

Mēs esam mūžīgi. Laiks ir vistīrākā ilūzija. Arī dzīvība. Un nāve.

Gerhards Štagūns, „Kāpēc kaķi vienmēr krīt uz kājām?…un citas ikdienas mīklas”

Atdzejojis Valdis Bisenieks

31.01.2005

Komentāri:

 austere, austerix@inbox.lv  17:56:53 25.04.2006 
neviens laikam nav sapratis autora izklaastiito viedokli... piem., kristietiibaa strikti atdala miesu no dveeseles, laiciigo no gariigaa.. filmaa 'iisa pamaaciiba miileeshanaa' skan viens stulbs joks, kas mazliet liidzinaas shai izpratnei 'un tad tu nomirsi, satruudeesi, paarveertiisies par augoshu zaali, ko apeediis govs, beigaas vinja tevi sagremos un izmetiis no sevis, un tad es tevi ieraudziishu un iesaukshos ' vaaai, kaa tu esi paarveerties!!!' :)))) nu taa, apmeeram doma, ka muusu buutiiba ir sajeedzama ne tikai muusu miesaa un organismaa, bet arii tajaa, kas to veido. Esam dalja no visuma, un tas ja visas elementaardaljinjas kas muus 'uzbuuvee' neveido vienotu veselu funkcionaalu vieniibu (kaa dziivs cilveeka kjermenis) nav veel pieraadiijums, ka muusu nav, ari ka muusu nav materiaali. Mees esam arii peec naaves un arii kaa materiaalas buutnes, un sheit veidojas silogjisms, ja mees esam kaa materiaalas buutnes, tad naaves nav, jo ar naavi saprot materiaalaas eksistences izbeigshanos... Kau kaa taa.. :)

 Aelita,   19:18:53 18.02.2005 
Nezinu, nezinu. Bet vēl nav šai dzīvē gadījies sastapt dzīvu būtni, par kuru Nāve būtu aizmirsusi. Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet visi mēs reiz nomirsim: rīt, parīt, pēc gada vai 20, nav svarīgi. Mēs visi esam mirstīgi! Un vai ir vērts uztraukties par absolūti nenovēršamu notikumu! Kas ar dvēseli notiek pēc nāves, tas jau ir zināšanu, ticības, ateisma vai vienkārši pārliecības jautājums. Tas dod iespēju sagaidīt nāvi ar cieņu.

 MB,   17:33:14 01.02.2005 
Mēs visi tur būsim;-) agrāk vai vēlāk.

 Karlsons,   10:06:38 01.02.2005 
miesa sapūs un pazudīs, gars ir mūžīgs!

 AIVARS, MB  23:39:21 31.01.2005 
Kad cilvēks nomirst,viņa gars atgriežas atpakaļ pie Dieva.Pats cilvēks satrūd.Kad šai zemei pienāks pēdējā stunda visi tiks atmodonāti.Jo Dievs spēj atkal iedot dzīvības garu tiem pašiem cilvēka trūdiem.Piem.Kad grauds tiek iemests zemē satrūdēšanai,tad viņš pavasarī atkal uzzied svaigs un ar daudz graudiem nākamajā vasarā.Jēzus kristus to parādīja visai cilvēcei.Tajā dienā ,kad Jēzu piesita pie krusta,zemestrīces laikā no zemes tika uzcelti daži svētie un uzreiz pacelti debesīs pie Dieva.Bībelē ir apraksts par Enohu,kuru arī Dievs paņēma pie sevis.Viņš bija dzīvs un nebija miris.Tā pasaules beigās dzīvie tiks momentā pārveidoti(GARA MIESĀ)un uzrauti pie Dieva.Bet tikai tie ,kas Jēzu būs gaidījuši.Par tiem kuri netiks uzrauti debesīs ir ļoti daudz aprakstu.Viņi pirmkārt nevarēs atpazīt Jēzu,kurš otreiz nāks uz zemes milzīgā godībā.Viņi vienkārši būs pārbijušies no tādas varenības.Bet nevajag domāt,ka te ir runa tikai par kristiešiem.Izglābti tiks visi kas ir godīgi dzīvojuši pēc sirdsapziņas.

 AIVARS, LĪGAI  23:11:31 31.01.2005 
Vai esmu lepns?To var pateikt mani draugi unDievs.Cenšos drīzāk būt pazemīgs. _-Es visvairāk kritizēju sevi.Ar citiem mēdzu diskutēt par tēmu.Arī ar Tevi.Bet Tu uzreiz brauc virsū.Varbūt pamato kur kritizēju.

 AIVARS, LĪGAI  23:11:30 31.01.2005 
Vai esmu lepns?To var pateikt mani draugi unDievs.Cenšos drīzāk būt pazemīgs. _-Es visvairāk kritizēju sevi.Ar citiem mēdzu diskutēt par tēmu.Arī ar Tevi.Bet Tu uzreiz brauc virsū.Varbūt pamato kur kritizēju.

 MB,   18:48:11 31.01.2005 
visi mirs... izņēmumu nav.

 Līga,Aivars,   17:07:05 31.01.2005 
Tu jau grēko visus kritizēdams, lepnuma grēks ir Tevī..

 AIVARS, LĪGAI  15:50:33 31.01.2005 
Ja grēkošu -tad miršu.Protams.To izvērtēs Dievs.

 Līga, Aivars  15:45:28 31.01.2005 
Tu pats nemirsi?

 AIVARS,   14:51:55 31.01.2005 
Jautājums nav pareizs.-Tavu nemirstību vai mirstību var noteikt tikai tas kas Tevi ir radījis.Tāpat Tu vari mirstību vai nemirstību noteikt tām lietām ko Tu savkārt esi radījis.Piem.uztaisījis galdu un tad to sadedzinājis.
Dievs kas radījis visu šo pasauli-planētas,zvaigznes,visu dzīvo mūsu prātam tikai nojaušamā veidā ir uz cilvēci runājis caur cilvēkiem -praviešiem un izdevis likumus.Un būtība ir tāda-ja tu grēkosi,tad tu mirsi.Jo šajā dimensijā,kur atrodas zeme diemžēl ir grēks.---Un kad būs pienācis laiks,kad šīs pasaules vara sāks ar varu uzspiest zvēra zīmi--Tas ir pilnīgu pazemību viltus dievam.---Dievs šo pasauli iznīcinās.DZīvi paliks tie kas ir pakļāvušies viņa iestādījumam.Arī katra ļaunā cilvēka gars tiks iznīcināts.---Jo Dievs ir apsolījis reiz asaras nožāvēt uz mūžu mūžiem.Slava Dievam par tādiem apsolījumiem!