Laime

Cilvēka būtiskākā problēma, tās sakne ir apstāklī, ka cilvēks vispirms nemīl sevi. Nemāk, nespēj, neizna, ko tas nozīmē. Viņš nemīl sevi, bet meklē citu cilvēku, kas iemīlēs viņu. Tādā veidā sasniedzot šo kāroto stāvokli – mīlestību. Un, kad šajā procesā sākas problēmas, un tās rodas vienmēr– sanāk ka es kluustu par ķīlnieku otram cilvēkam, jo esmu no tā atkarīgs. Mana laime ir atkarīga no tā, kā tas otrs attieksies pret mani. Tas pec laika rada pretestību, neapmierinātību un visbeidzot– naidu.
Tieši tapēc ir teiciens, ka no mīlestības līdz naidam ir tikai viens solis.

Cilvēka būtiskākā problēma, tās sakne ir apstāklī, ka cilvēks vispirms nemīl sevi. Nemāk, nespēj, neizna, ko tas nozīmē. Viņš nemīl sevi, bet meklē citu cilvēku, kas iemīlēs viņu. Tādā veidā sasniedzot šo kāroto stāvokli – mīlestību. Un, kad šajā procesā sākas problēmas, un tās rodas vienmēr– sanāk ka es kluustu par ķīlnieku otram cilvēkam, jo esmu no tā atkarīgs. Mana laime ir atkarīga no tā, kā tas otrs attieksies pret mani. Tas pec laika rada pretestību, neapmierinātību un visbeidzot– naidu.
Tieši tapēc ir teiciens, ka no mīlestības līdz naidam ir tikai viens solis.

Ja cilvēks nemīl sevi, bet meklē sevis piepildījumu – komfortu, labsajūtu t.s. otrajā pusītē, ar kuru kopā spēj sajusties kā pilnvērtīgs cilvēks – uz šādāiem principiem būvētas attiecības nevar būt laimīgas.
Cilvēks var sev iestāstīt, ka tā ir labi, ka viņš var pielāgoties, bet viņš nekad nespēj būt laimīgs.

Apskaidrotība mums piedāvā mīlestību kā apziņas stāvokli, kas nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem. Un tieši apziņas stāvoklis radīs tādu situāciju, ka tu satiksi savā dzīvē īstu mīlestību. Ar noteikumu, ka pirmām kārtām mīlēsi sevi.

Ja tu zini, kas ir mīlestība, ja dzīvo mīlestībā, tad arī tavā vidē, ģimenē būs mīlestība.
/Shiva/
17.07.2008

Komentāri:

 Eze,   13:59:05 20.08.2008
87.99.92.2

 Modris,   14:13:18 24.07.2008
77.38.218.228

Kad apziņa ir pati sevī, tad tā ir mīlestība, jo apziņa=dvēsele=mīlestība. :)

 Modris, Ezei,   14:11:11 24.07.2008
77.38.218.228

Re, kā! Es jau domāju, ka e-mistika ir tukša, bet nekā...:)

 Eze, Modrim  13:55:04 24.07.2008
87.99.92.2

Nezinu, vai dēļ atvaļinājuma.. it kā nav nekā sakāma.

Gaidu, kad norims tas vējš. Lai gan dievinu vēju. Bet viņš izjauc 'mēness tiltiņu' un tad tu vairs nejūties drošs iet pa to.. :)))

 Modris,   13:46:15 24.07.2008
77.38.218.228

Vasaras atvaļinājums, uf, uf...:)

 Eze,   20:13:48 21.07.2008
87.226.50.211

Streiča un Rubeņa sarunas turpinājums:
http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=553499

 Guga, Modrim  13:33:55 20.07.2008
62.85.19.217

Šiva ir īstajā vārdā Aleksandrs. Es viņiem abiem ar Ruģēnu palīdzēju 80-to gadu beigās ar telpām, kad viņi abi kopīgi uzsāka publiski lasīt lekcijas par jogu. Viņš kaut kur ap 90-to gadu aizbrauca uz Kanādu pie radiem un Dayanandas sistēmā apmācījās un ieguva diplomu ar tiesībām mācīt Hatha jogu. Gan jau pēc tam ir vēl turpinājis savu izglītību, bet par to man nekas nav zināms, jo neesmu viņu pēc tam vairāk nekad saticis. Nodarbojas arī ar vēdisko astroloģiju (Džjotiš). Konsultācija pie viņa kā dzirdēju pirms kāda laika maksāja 100 LVL.

 Modris,   17:21:23 19.07.2008
77.38.218.228

Kas tad nu, koments iegāja, norāvies par pusi, khe, khe, khe... Laikam nepatīk citāti!
Es biju uzrakstījis: debils [lat. debilis vājš] - plānprātīgs un debilitāte [lat. nevarīgs, gaudens] iedzimta psihiskās attīstības nepilnīguma visvieglākā forma (sal. imbecilitāte, idiotija). Kas zina, varbūt tagad dators pieņems šo citātu? Uh, traki es tos esmu nosaucis!!!

 Modris, Ezei,   17:16:08 19.07.2008
77.38.218.228

Khe, khe... es paskatījos svešvārdu vārdnīcā, ar kādu vārdu es īsti esmu tos tvnet komentārus nosaucis: debils [

 Eze,   17:11:43 19.07.2008
87.99.92.2

Ai, cik lielīgi uzrakstīju... 'MĒS varam uz viņiem noraudzīties'...

Tas tikai tāpēc, ka piedomāju par konkrētiem jautājumiem attiecībās ar dēlu, par kuriem es ar viņu nestrīdos.. vienkārši gaidu.. :)))

 Modris, Ezei,   17:06:45 19.07.2008
77.38.218.228

Paldies!

 Eze, Modrim  17:05:55 19.07.2008
87.99.92.2

Es sāku no pirmajiem (hronoloģiski, paņēmu augošā secībā visus) un nepaguvu izlasīt visus komentus, bet radās tāds iespaids, ka sarunas ir jēdzīgas - nevis vienkārša lamāšanās, bet savu uzskatu paušana un tas vispār ir tik mīļi :))) Kad cilvēks raksta savu izpratni par lietām. Nav jāraksta patiesība, galējo vienalga nezinam, bet svarīgas ir konkrēta izpratnes līmeņa atklāsmes - kā tās izskan mūsos, ko mēs sajūtam, KĀ atklājam ko jaunu...

Nu, tas cilvēks, kas ir izbaudījis iemīlēšanās stāvokli vai mīlestību un pat vairākas... viņš taču nesāks niecināt to stāvokli, kādā ir viņa bērns, kad pirmo reizi iemīlējies :))) jo bērnam tas ir tikpat svaigi, kā bija viņam... pat ar apbrīnu var vērot, ar kādu talantu viens otrs jaunais cilvēks izdzīvo savas atklāsmes :)) un tikai tas ir svarīgi - viņa konkrētā esamība un nevis tas ceļa posms (patiesības daudzums), kurā viņš atrodas.. jo - tā Lūcis runāja Ziedoni - par veci, kurš nesteidzīgi visu dara, 'it kā viņam priekšā būtu mūžiba gara'... visiem ābeckaķiem priekšā daudzas dzīvības (es tam neticu, bet tas ir arguments sarunā ar tiem, kas tic) un mēs varam uz viņiem noraudzīties ar labdabīgu smaidu, iedomājoties, ko viņi teiks pāri laikam citā reizē :))))

Man pašai no izlasītajiem komentiem tuvākais ir šis:

'..jā un dvēsele no tevis aizlidos pēc nāves.. :) tas nav nekas vairāk kā informācija, ko dzives laikā būs izstarojis tavs ķermenis. ne tikai tā ko mes uztevram ar maņu organiem, bet ari biolakus utt. tas viss starojums aiziet kosmosā un turpina savu gaitu,lai cik niecīgs viņš nebūtu.
Tas apmēram kā tāla zvaigzne, kas jau sen ir izdzisusi, bet starojums vel jo projām ir ceļa pie mums un liekas ka viņa vēl spīd.'

 Eze, Modrim  16:41:19 19.07.2008
87.99.92.2

Nupat ieliku :)) nr.201.
Tur nav nepieciešams ielogoties, tikai kaut kas jāieraksta vārda lauciņā. (Tie, kas ielogojas ar piereģistrētu vārdu, var dabūt kaut kādas ekstras.)

 Modris, Ezei,   13:43:05 19.07.2008
77.38.218.228

Ezīt! Es mēģināju ielikt tajā TV-NETā vienu ābeckaķīgu komentāru, bet laikam neprotu ielogoties, jo neņēma pretī. Vai Tu nebūtu tik laipna un neieliktu to manā vietā? Šis komentārs ir sekojošs:

Nu gan! Tā iet, ka skolās nemāca dzīves mākslu!

Nāve ir atjaunošanās un atveseļošanās. Gluži tāpat, kā tas ir ar mūsu izmantotu automašīnu. Kamēr tā jauna, tikmēr braucam bez kādām rūpēm. Kad paliek veca, tai ir vajadzīgi daudzi remonti, līdz mēs nolemjam, ka lētāk būs nopirkt jaunu automašīnu, nekā vēl tālāk tērēties remontiem. Tāpat dvēsele nolemj, kad ir jāpārtrauc inkarnācija. Tad tā pasauc to savu daļu, kas ir iemiesojusies, un vienlaikus Zemes gars pasauc atgriezties savā valstībā atomu dzīvībiņas, no kuriem ir veidota mūsu ķermeņa forma. Šo abu aicinājumu iespaidā arī sākas miršanas process.
No kādas citas puses, nāves robeža pastāv mūsu prātā: tā ir robeža starp konkrēto un abstrakto prātu jeb starp personību un dvēseli, tā ir robeža starp mūsu mirstīgo un nemirstīgo daļu, tā ir arī robeža apziņā starp to apziņas daļu, kas identificējas ar fizisko ķermeni, jūtām un konkrēto prātu (un tādēļ pieder dabai) un to apziņas daļu, ko mēs varam nosaukt par garīgu. Šo nāves robežu IEKŠĒJI ir jāpārkāpj katram cilvēkam, kas patiešām iet garīgās evolūcijas ceļu, jo pirmā iesvētīšana šajā ceļā ir saistīta ar nāves robežas pārkāpšanu sevī, tādējādi nodibinot kontaktu ar savu dvēseli, kas katru gaida tūlīt aiz šīs robežas. Tādējādi cilvēks pārvar arī instinktīvās, dzīvnieciskās bailes no nāves, kas izkropļo viņa garīgās dabas prasības, liek ignorēt dvēseles pavēles.
Lai Kristus apziņa jeb dvēsele piedzimtu cilvēkā, viņam ir jāpārvar bailes no nāves, jāpārkāpj nāves robeža sevī. Lai to izdarītu, ir jāapcer nāve, jādomā par to, jāpieņem to, jāmaina attieksme pret to, jo tā nav drauds, bet gan cerība. Nāve nav beigas, bet tikai atgriešanās mājās un atjaunošanās jaunai, augstākai dzīvei nākošajā inkarnācijā.
Faktu, kas liecina par dzīvi pēc nāves, ir daudz, līdz pat tiešai uzņemšani videolentās, līdz pat sarunām ar mirušajiem radio sakaru ceļā, nemaz jau nerunājot par ārpusķermeniskās uztveres liecībām, kā arī to liecībām, kas ir piedzīvojuši klīnisko nāvi, kā arī liecībām, sniegtām regresīvās hipnozes seansos, utt.
Nāve ir mūsu draugs, kas mūs paglābj, kad dzīve kļūst neciešama... bet viņa mūs negrib pirms laika...

 Modris,   12:56:32 19.07.2008
77.38.218.228

'Un tieši apziņas stāvoklis radīs tādu situāciju, ka tu satiksi savā dzīvē īstu mīlestību. Ar noteikumu, ka pirmām kārtām mīlēsi sevi.'

Sevis mīlēšanas cits vārds ir egoisms. Protams, vispirms ir jābūt egoistam, t. i., cilvēkam ar primitīvu, dzīvniecisku apziņu. Tomēr būtu liela kļūda tādu apziņu uzskatīt par ideālu.
Nevis jāmīl sevi, bet gan jāpārtop par mīlestību, jo dvēsele jau ir mīlestība. Jāpārtop par dvēseli, ko panāk ar meditāciju, studēšanu, kalpošanu, nevis ar sevis mīlēšanu, khē, khē, khē... No kurienes te 'Šiva' iemaldījies? Andris8 te daudz par kaut kādu 'Šivu' runāja...:)

 Modris,   12:48:33 19.07.2008
77.38.218.228

'Tieši tapēc ir teiciens, ka no mīlestības līdz naidam ir tikai viens solis. '

Mīlestība un naids ir viena un tā pati enerģija savās polaritātēs. Abas pievelk, t. i., ir magnētiskas.

 Modris, Ezei,   12:45:25 19.07.2008
77.38.218.228

Tur nekā sevišķa nav, - nav pat ābeckaķa līmenī. Un komentāri pie ši raksta ir vienkārši debīli.

 Eze,   10:49:05 19.07.2008
87.99.92.2

Mazliet par citu tēmu - es jauku sarunu atradu (pirmo no četrām):

Ceturtā piedzimšana - Streičs un Rubenis par to, kas mūs gaida pēc nāves
http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=553497

 skauts,   02:49:52 18.07.2008
87.226.70.165

Cik labi tomēr, ka ir šādi rakstiņi, tas palīdz manam prātam nostabilizēties, Tu it kā esi uz pareizās domas, bet tomēr šubies, bet šāds raksts iedo pamatu un Tu nostiprinies.
Mnjā, bet tas ir tikai viens no neskaitāmajiem domu graudiem, kuriem vaig izdzīt saknes...