Valodu var aplūkot dažādi.Ja uzklausītu tikai to, kā mūsu valodu vērtējuši un nievājuši okupanti un viņu pakalpiņi, tad var iebraukt dziļā purvā. Neviens neiebilst, ka lielo tautu pilsoņi lepojas ar savu valodu plašo pielietojumu, bet tas nedrīkst būt par iemeslu citu valodu noniecināšanai. Vēl jo vairāk tas nav jādara pašiem latviešiem.
Valodu var aplūkot dažādi.Ja uzklausītu tikai to, kā mūsu valodu vērtējuši un nievājuši okupanti un viņu pakalpiņi, tad var iebraukt dziļā purvā. Neviens neiebilst, ka lielo tautu pilsoņi lepojas ar savu valodu plašo pielietojumu, bet tas nedrīkst būt par iemeslu citu valodu noniecināšanai. Vēl jo vairāk tas nav jādara pašiem latviešiem.
Starp citu arī lielo tautu tā sauktajām augstākajām aprindām laiku pa laikam bijusi tieksme parādīt savu inteliģenci, runājot kādā citā valodā. Tā, piemēram, Krievijas cara galmā 16. – 17. gadsimtā par smalko toni uzskatīja sarunāšanos poļu valodā. Bet krievu tauta šajā laikā runāja skaistā senkrievu valodā, kas mūsdienās sastopama vairs tikai hronikās. Savukārt 18. gadsimta otrajā pusē par smalko toni kļuva franču valoda.
19.gadsimtā latviešu smalkās aprindas uzskatīja, ka bez vācu vārdiem nav iespējams pateikt pat vienkāršas domas.
20.gadsimta otrajā pusē daudzi mūsu pašu titulētie zinātnieki to pašu teica par krievu valodu un savos darbos lietoja rusicismus pat ja pēc tiem nebija nekādas vajadzība. Bet nu sācies anglicismu laiks. Brāļi kaudzītes, savas puses sprukstiņu, kas nevarēja iztikt bez svešvārdiem, ļoti veiksmīgi nosauca par Švaukstu. Varbūt, ka tagad būtu jāsaka – anglošvauksti vai neošvauksti.
Protams, dzīve iet uz priekšu. Rodas jauni izgudrojumi, tiem jāmeklē jauni vārdi. Tomēr, labi ieskatoties, mūsu pašu valodā jebkura svešvārda vietā var atrast labus latviešu vārdus. Pagāja laiks, kamēr izdomājām, , ka aeroplāna vietā var teikt lidmašīna, kompjūtera vietā – dators. Ļoti labskanīgi ir jaunvārdi – vilciens, tālrunis u.c. Mūsu valoda ir ļoti bagāta, taču parastā sarunu un rakstu valodā izmantojam tikai daļu no plašā vārdu krājuma, pārējo uzskatot par novecojušu.
Latviešu valoda ir viena no visbagātākajām pasaulē: tās uzbūve pieder pie lielajiem brīnumiem, jo vārdi viens ar otru vijas pārsteidzoši dziļās kopsakarībās. Ja attīrām mūsu valodu no vārdiem, kas radušies citu valodu ietekmē, nonākam pie nozīmīgiem secinājumiem. Izrādās, ka katrs senais vārds saistāms ar veselu vārdu kopu. Daudzu kopu saknes ir savā starpā saistītas ar vairāku līmeņu saitēm, jeb, lietojot modernos terminus, dziļi strukturētas. Vēl vairāk – šīs saknes ir tās, no kurām senajās valodās veidoti paši galvenie jēdzieni.
Kā piemēru minēsim sakni dzi. Tālajā senatnē tā apzīmēja enerģētisko dzīvības spēku. No šīs saknes veidoti dzīvības spēka izpausmju apzīmējumi arī citās senajās valodās. Piemēram ķīniešu valodā šo spēku apzīmē ar skaņām – tsi, ci, či, ciguns. Mūsdienu latviešu valodā no šīs saknes veidotas daudzas vārdu kopas. Sāksim ar vārdiem cilvēks, cilts, tad skatām vārdus – dzimt, dzimta, dzimtene, dzimts u.c.
Tālāk varam atvasināt vārdus: dzīvība, dzīve, dzīvot. No tiem veidoti dzīvības radīšanas vārdi – dzemdēt, dzemdības, dzemde, dzemdētāja. Vēl tālāk nāk dzīvības saturēšanas un atjaunošanas vārdi – dzīšana (gan brūces sadzīšana, gan virzoša darbība), dzīsla (kas satur muskulatūru), dzīslojums, dzīslene u.c. Vēl pieminami vārdi, kas saistīti ar tādu nepieciešamu dzīves būtību kā nākotnes izzināšana – zīlēšana. To darīja zem svētā koka ozola ar tā augļiem – zīlēm. Zīles nes un stāda putns sīlis.
Zīlējot iegūst ziņas. Tās nes sīks putns zīlīte. Bet cilvēks, kas iegūst ziņas un prot tulkot zīlītes teikto, zīļu zīlēšanas, zilo ūdeņu un citas debess zīmes, ir zintnieks. Viņš ir zinīgs. No šiem vārdiem – ziņnesis, zināt un daudzi citi.
Ja, nedod Dievs, kāds cilvēks apslimis vai notikusi nelaime, tad viņu vajag dziedināt. To dara dziednieks. Viņš gatavo dziedinošo zāļu dziru. Arī vārdi dzert, padzerties, dzirdināt ietilpst šajā vārdu grupā.
Gan zintniekam, gan dziedniekam jāprot dzirdēt un jābūt dzirdīgam. Šīs īpašības gan vajadzīgas katram, kas grib saglabāt dzīvību, dziednieki savu darbību veicināja dziedot dziedinošu dziesmu. Mūsu senčiem bija dziļas zināšanas. Līdzīgi kā uguni rada no dzirksteles, dzirkstēja viņu valoda, jo tā sākās no dievišķās dzirksts – dzi.
Apskatījām tikai daļu no vārdiem, kas veidoti no saknes dzi kā varena uguns no mazas dzirksteles. Šo lielo vārdu kopu varētu salīdzināt ar jau minēto sīļa stādīto zīli, no kuras izaug varens ozols. Tam vainagu veido spēcīgi pamatzari, kas, kupli zarojoties, veido grezno ozola vainagu. Mūsu valoda dzirkstīt dzirkstī no daudzajām pārsteidzoši dziļajām sakarībām.
No šiem piemēriem redzams, ka vārdi, kas izsaka līdzīgus jēdzienus, arī paši savā starpā ir ļoti līdzīgi. Tas nozīmē, ka latviešu valodas vārdi nav radušies nejauši jūtu uzplūdumos, bet šī valoda ir apzinīgi veidota. Vēl jo vairāk, tā kalpojusi par izejas punktu citām indoeiropiešu valodām.
Daudzviet mūsu valodā jūtamas pašas dabas, t.i. Dieva dotās skaņas. Par valodas veidošanas pamatu kalpojušas zemes, iežu, upju, ūdenstilpņu, gaisa un citu dabas veidojumu rezonanses svārstības, kā arī vecāko bioloģisko būtņu – zāles, niedru, koku, mežu, zvēru un putnu valodas. Ar muzikālo dzirdi apveltītie mūsu senči tās pārvērta balsenes radītās skaņās. Piemēram, gan latviešu, gan somugru skanīgās vārdu saknes saistāmas ar to izcelsmi no Ziemeļeiropas kristāliskajiem iežiem – granīta un greisa. Mūsu valoda vēl tikai 20.gadsimta sākumā skanēja kā dziesma. Tagad šādu izrunu valodnieki dēvē par stiepto intonāciju. Vēl tagad var sastapt lauku māmuļas, kuru runa skan kā dziesma. Ne jau velti tieši šajā valodā saglabājusies pasaules senāko, svētāko un vērtīgāko ziņu krājums – latvju dainas.
Mūsu dainu valoda ļauj izteikties īsāk un precīzāk nekā daudzas citas valodas. Tā ir tuvāka dabai, tad arī tās vārdu spēks ir lielāks. Nācies salīdzināt dažādu tautu dziedniecības un aizsardzības tekstus, t.s. buramvārdus. Latviešu valodā to teksti ir ļoti īsi, bet citu tautu teksti ir desmit un pat vairāk reižu garāki. Apmēram līdzīgi veidota ne tikai mums ļoti tuvā lietuviešu valoda, bet to varētu attiecināt arī uz armēņu valodu.
Mūsu valoda ir ļoti tuva svētajai valodai – senindiešu sanskritam, ko augstu vērtē visa civilizētā pasaule. Pēdējā laikā arvien vairāk zinātnieku uzskata, ka sanskrits radies Eiropā. Tomēr jēdziens Eiropa ir visai plašs. Tāpēc paskatīsimies dziļāk.
Valodu speciālisti mēģinājuši salīdzināt sanskritu ar dažādu tautu valodām, lai noteiktu svētās valodas izcelsmi. Par pamatu ņēma pašu senāko un svētāko tekstu – Rigvēdu pirmo himnu. Tajā sastopam 62 vārdu saknes. Līdzīgas vārdu saknes latviešu valodā ir 52, lietuviešu – 36. Pārējās Eiropas tautu valodās sakritību bija maz, piemēram, angļu, grieķu, latīņu un vācu valodās – 8-12. Tādējādi, kā arī ņemot vērā daudzos Latvijas vietvārdus, kur pieminēti Rama, Indra, Kāli u.c. tagadējās indiešu dievības, varam izteikt minējumu, ka pasaules svētā valoda – sanskrits – cēlusies no mūsu senču – letu valodas. Senie svētnieki – bramaņi aiznesa to no letu zemes uz Indiju pirms pieciem gadu tūkstošiem kopā ar lielajām zinībām.
Mūsdienu ārzemju valodnieki latviešu valodu atzīst par visvecāko dzīvo valodu pasaulē. Tiesa, paralēli pastāv vēl otrs uzskats, kas par nedaudz vecāku vērtē lietuviešu valodu. Ņemot vērā šo valodu radniecību, abi apgalvojumi savā būtībā nav pretrunīgi.
Ļoti cienījami ārzemju zinātnieki mācās latviešu valodu, lai varētu iepazīt mūsu gara mantās glabātās sensenās zināšanas. Latviešu valodu māca Bonnas, Hamburgas, Prāgas, Minsteres, Stokholmas, Vašingtonas, Viļņas un vēl citās universitātēs. Mums nav jākaunas no savas valodas, bet gan jālepojas ar to.
Fragments no Ivara Vīka grāmatas „Trejdeviņi Latvijas brīnumi”
– R.: SIA „Geizers O”, 2001. – 256 lpp: il.
tautiskums.blogs.lv
09.10.2007
Komentāri:
Eze 12:57:40 26.11.2010
217.199.114.64
Bet labaak izdzees manu komentu. Cilveeki par lietu runā, bet es par sevi. Sentimenta uzpluudi. No otras puses - tā arī ir lieciiba, atsauksme, atgriezeniskaa saite (he he, vaarda tieshaa noziimee!)
Eze 12:43:35 26.11.2010
217.199.114.64
Kas tad nu ar fontiem peeksnji?
Eze 12:42:13 26.11.2010
217.199.114.64
Mataks, Modri, 00:19:46 18.10.2007
77.93.31.169
:D un te pat nav ko noliegt...
kad neesi kašķīgs, kļūsti kā Cilvēks :)
Modris, Matakam, 00:17:14 18.10.2007
80.233.142.78
Ņerrrrrrrrrr, ņerrrrrrrrrr...! :)
Mataks, Modri, 00:10:46 18.10.2007
77.93.31.169
es mazs, Tu liels brēkulītis :-)))))))
Modris, Matakam, 00:07:40 18.10.2007
80.233.142.78
Izskatās, ka Tu esi tāds mazs brēkulītis, vai?
Mataks, 21:23:28 17.10.2007
77.93.31.169
Ģirt, šķiet labāk izbanot Modri, vismaz miers būtu, nevis nemitīga kašķēšanās...
Modris, 18:22:34 17.10.2007
80.233.142.78
Es domāju, ka lokālpatriotismam varētu būt kāda vieta un nozīme Latgalē, bet ja to pārnes uz visu Latvijas teritoriju, tad tas jau ir kaut kas cits. Latgaliešu īpatnības var kultivēt Latgalē, ja latgalieši to vēlas, bet šīs īpatnības nedrīkst konkurēt ar vispārlatvisko, censties aizvietot to pat Latgalē, jo citādi tiks nodarīts kaitējums mūsu valstij. Tā ir precīzi tā doma jeb viedoklis, kuru es aizstāvu.
234, 18:13:44 17.10.2007
217.198.224.234
Nee, es arii varu apliecinaat, ka Tu teici visu preciizi taa. Viss, ko Tu teici, ir samekleejams VL maajas lapā.
Modris, 17:24:51 17.10.2007
80.233.142.78
Vēl diezgan primitīvos cilvēkos novērtējums vienmēr ir pirms analīzes un prāta apsvērumiem. Viņiem šķiet, ka notiesāt kādu ir tas primārais, svarīgākais, bet pēc tam jau var arī palūkoties, vai notiesātais patiešām ir vainīgs. Gluži kā reizēm dara mūsu tiesu sistēma.
Modris, Leonam, 17:16:34 17.10.2007
80.233.142.78
Ko Tu tur murgo, es teicu mazliet citadi.
Leons, 17:14:04 17.10.2007
212.70.174.97
'Latgaļi nav 'citu tautību cilvēki', viņi ir latvieši, latviešu tautas daļa, tomēr daļa no viņiem izturas tā, it kā būtu citas tautības cilvēki.'
Ir lietas, kuras dažam labam tā arī nesaprast, it sevišķi, ja vņš uz šo nesaprašanu jau iepriekš ir noskaņojis sevi.
Viss ir gluži otrādi. Visi latgalieši arī sevi izjūt kā latviešu tautas daļu. Bet daži, kā Modris, atsakās viņus pieņemt. Modris ska:'Labi, ja gribat būt latvieši, mainieties, aizmirstiet savu valodu, savu kultūru, savu baznīcu, savas tradīcijas, vācieties visi uz Latgali un nerādietis no tās ārā, nelirtojiet savu valodu publiskā telpā, jo pretējā gadījumā jūs esat separātisti.' Kaut ko tādu var pateikt tikai tiešām ļoti ļauns un nelietīgs cilvēks.
Modris, Līgai, 15:55:26 17.10.2007
80.233.142.78
Latgaļi nav 'citu tautību cilvēki', viņi ir latvieši, latviešu tautas daļa, tomēr daļa no viņiem izturas tā, it kā būtu citas tautības cilvēki.
Līga, 07:59:30 17.10.2007
81.198.170.110
Ar ko gan cilvēki jūtas pārāki vai labāki par citu tautību cilvēkiem, lai tos 'noliktu' zemāk par sevi?
Eze, Modrim 03:34:58 17.10.2007
80.81.33.4
Labi, pārtrauksim :)
Ar labu nakti! Tiešām - jau ir vēls, hi, agrs...
Modris, 03:32:16 17.10.2007
80.233.142.78
Es gribēju teikt - politiska tēma.
Modris, Ezei, 03:30:51 17.10.2007
80.233.142.78
Šī daudzveidība nedrīkst apdraudēt vienotību. Tu atkal kaut ko negribi saprast. Arī Maitreja aizstāv daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus uzsverot visas cilvēces vienotības apziņas attīstību. Latgaliešu valodas un mentalitātes atšķirības nav tik nozīmīgas, lai iegūtu kaut kādu valstisku nozīmi, tomēr viņi negrib apmierināties ar to statusu, āds viņiem ir, un kurš PIEĻAUJ viņiem saglabāt savas īpatnības, ja viņi tās vēlas. Mums ir vāja valsts tādēļ, ka latvieši neprot domāt valstiski, neprot apsvērt, kas nāks par labu visiem latviešiem (arī latgaļiem) unkas - kaitēs. Latgaļu lokālpatriotisms vairs nav tikai lokālpatriotisms, tas ir pārvērties par separātismu, bez tam ļoti bīstamu tā formu - nevis uz atdalīšanos, bet uz konkurēšanu pašas latviešu tautas un kultūras iekšienē - un tas jau ir vēzis. Tādēļ labāk nekaitini mani, Eze, un pārtrauksim par šo tēmu runāt, jo tā ir poliska tēma.
Eze, Modrim 03:28:39 17.10.2007
80.81.33.4
Iniciatīva no apakšas vienalga paredz cilvēku uzticēšanos iniciatīvas realizētājiem un pārliecināšanu, prasmi lietot pārvaldes instrumentus. Tiesa gan, kompetence reizēm var iztrūkt. Bet arī Tavā modelī - tālejošai kompetencei atliek vienīgi uzticēties, ģēniju nevar adekvāti pārbaudīt.
Tas pats vien ir - pārliecināšanas noslēpumainais mehānisms, idejas dzīvīguma audzēšana.
Eze, Modrim 03:07:32 17.10.2007
80.81.33.4
Vilks viņu zina, kā tas ir bijis kādreiz. Bet tagad - pats taču teici: ja viņiem būs vairākums Latgalē un tātad šī ideja uzņems pietiekami daudz dzīvības spēka, tad tā tam arī būs būt, ka viņi atdalās, lai gan - rakstā ir argumentēta nostāja pret atdalīšanos.
Es ticu autora patiesīgumam, tāpat arī diskusijas dalībnieki šķita ļoti normāli. Rīt izlasīšu līdz galam un to priekšvēsturi arī.
Mans izejas punkts ir filosofija - izturies pret pasauli tā, kā vēlies, lai tā izturas pret tevi. Mēs ļoti gribējām patstāvīgu valsti un spējām to realizēt, mums patika tie, kas mūs saprata un atbalstīja, tas likās progresīvi. Esmu agatava atbalstīt latgaliešu tādu pat vēlmi, un esmu pārliecināta, ka viņi negribēs atdalīties. Būs ļoti eksotisks 'rezervāts', ļoti jauki, ja tāds būtu arī Līvu krasts un vēl viena otra reliģiska kopiena (vecticībnieki, vaišnavi... ja vēlas).
Tu taču pats biji par daudzveidību...
Modris, Ezei, 02:36:02 17.10.2007
80.233.142.78
Es gan esmu par regulēšanu no kompetentu cilvēku puses (nevis vienkārši no augšas, bet no tādas augšās, kura būtu kompetenta un redzētu tālāk un dziļāk nekā nekompetents cilvēks). Protams, šai regulēšana tikai ārkārtējos gadījumos var būt varmācīga, parastā kārtā tai ir jādarbojas ar pārliecināšanu, ar argumentētu pārliecināšanu, kurai drīzāk ir ieteikuma nekā pavēles raksturs.
Modris, Ezei, 02:30:53 17.10.2007
80.233.142.78
Šī diskusija ir ar savu priekšvēsturi, tā sākās jau pie citiem rakstiem. Pēc definīcijas, kura ir dota Wikipedia, pie reģionālām valodām nevar pieskaitīt dialektus un migrantu valodas. Nu, lūk, visa brēka par to, ka latgaliešu dialektu (īstenībā dabā jau pastāv vesela varavīksne latgaliešu dialektu - katrā ciemā cits) neatzīst par valodu. Latgalieši grib, lai visi latgaliešu dialekti saplūst vienā latgaliešu valodā, un tādēļ jau ir izstrādāta latgaliešu gramatika un ortogrāfija (pat veselas divas), kuras lokālpatrioti vai separātisti (kā nu uz to skatās) grib izplatīt latgaļu vidū visā Latvijā (t.i., nepieļaut latgaliešu iekļaušanos latviešos) un tādējādi sākt konkurēt ar latviešu valodu un kopkultūru jau ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Jo, lūk, latviešu valoda esot latgaļu dialekts, un latviešu tauta - tikai senlatgaļu atvasinājums. Bez tam viņu runās ieskanējās pretenzijas uz visu Vidzemi, jo, lūk, senatnē VIdzemes lielākā daļā esot dzīvojuši latgaļi. Īstenībā prasība pēc reģionālās valodas statusa ir tikai aisberga virsotne, pirmais solis, kam sekos nākamais. Tas ir līdzīgi kā ar krievu prasībām. 'Soli pa solim', kamēr latvieši guļ, vai ir tik mīļi un humāni noskaņoti pret visiem, kas nes diezgan tumšus nodomus pret viņiem savos prātiņos, tomēr dievojas, ka viņiem ne prātā nenākot kaut kādi kaitēt. Nu, katrs desmitais Latvijā ir latgalis, un tādēļ viņi var sarīkot lielu jezgu, ja rīkojas saskaņoti. Es gan saku, ka 'vardīte gan pūšas, lai izliktos par vērsi, bet saplīsīs'...
Eze, Modrim 02:09:24 17.10.2007
80.81.33.4
Bez tam - esmu pret regulēšanu no augšas. Ja iniciatīva nāk no apakšas un tai ir pietiekams dzīvības spēks, tad tā ir vajadzīga. Ja izčākst, tad nav guvusi atbalsi tautā. Tāpat par reliģijām.
Eze, Modrim 02:06:08 17.10.2007
80.81.33.4
Man negribas būt aizdomīgai un iedomāties vairāk, nekā tajā rakstā ir ļoti labi pateikts.
Neizlasīju diskusiju līdz galam, bet, šķiet, ka sākotnēji 'asini uzsita' savu latgaļu pašlepnumu apzinošos Latvijai lojāli noskaņotu cilvēku pasludināšana par separātistiem ar visu šim vārdam ierasto auru.
Kas nu tur būtu tik slikts, ja valsts finansētu vienu radiostaciju, TV kanālu utt. latgaliski. Ja Latgalē būtu uzraksti divās valodās un lepni latgalieši - saimnieki savā zemē...
Es arī pirmkārt esmu gulbeniete un vienmēr pērku 'Limbažu piena' produktus, jo uz turieni aiztek manas māsas govju piens.
Lokālpatriotisms ir normāla jauka demokrātiska lieta.
Modris, 01:58:10 17.10.2007
80.233.142.78
Es vienkārši pieminēju, ka e-mistikā gribu ierosināt diskusiju par latviešu reliģisko apziņu, un - ja viņus 'Visu Latvijai' mājas lapā tā interesē -, tad lai ielūkojas un piedalās. Viens acīmredzot ir izdomājis piedalīties visai oriģināli - pārkopējot citātus no manis teiktā par latgaliešu separātistu vēlmi savu dialektu padarīt par reģionālo valodu un tādējādi uzsākt gan virzīties Latgales autonomijas virzienā, gan konkurēt ar latviešu valodu, kas nākotnē ļoti kaitēs Latvijas vienotībai un ir sācis kaitēt jau tagad. (Eze, kā es ceru, nav līdz galam pārdomājusi konsekvences, kas no tā var rasties). Nu šis tipiņš uzskata, ka mani izteicieni kaut kādi kompromitē mani (es gan neko kompromitējošu tajos nesaredzu). Es atvainojos viņa vārdā par sagādātajām neērtībām!
Andris 8, 22:12:35 16.10.2007
81.198.68.30
Atceros Atmodas sākumā ,kad mēģināja sarīdīt latgaļu dialektā runājošos ar pārējo tautas daļu ,it kā lai Latgale atdalītos no pārējās Latvijas .Tad latgaļi viennozīmīgi pateica ,pieskaita sevi pie Latvijas ,tā kā tā situācija nemaz nav tik slikta.Oranžie ir daudz bīstamāki!;)
Eze, 234 21:57:52 16.10.2007
87.226.50.211
Aiziesi un tā arī nestādīsies priekšā? :(
Negremzies par sīkumiem... visi esam savu reizi emocionāli :))
234, 21:49:08 16.10.2007
217.198.224.234
Labi, visu gaišu, atvainojiet, ja kas ne tā.
Andris 8, 21:37:39 16.10.2007
81.198.68.30
Es nesen uzraku informāciju ,kas apstiprinaI.Vīka teikto par sanskritu .
Girts, 234, 21:31:48 16.10.2007
84.237.188.46
Pirmkārt, ne nu drauģelis, ne kā.
Otrkārt, Modrim šie ir gana agresīvi teksti, taču ar lielu patiesības devu (bez aizplīvurojošas diplomātijas) iekšā.
Taču konkrēti šeit apspriežamais teksts bija ne par to.
Eze, 234 21:31:44 16.10.2007
87.226.50.211
Es pa šo laiku izlasīju to rakstu, ir labs - pilnībā atbalstu latgaļu reģionālās valodas projektu. Malači!
Jāpalasa diskusija.
Eze, 234 21:29:32 16.10.2007
87.226.50.211
Modris ir gan tāds gan šitāds... ar to jārēķinās :)))
Es personīgi izvēlos sarunāties ar viņu.
MB, 21:21:47 16.10.2007
159.148.139.49
:-))))
Girtam, 21:17:55 16.10.2007
217.198.224.234
Banojiet vien veseli, man ta kas? Man šī lapa nav interesanta un te es tāpat vairs negrozīšos. Gribēju tikai, lai jūs paskataties, kāds tad jūsu drauģelis ir. Ne jau es to visu esmu sarunaajis. Teksts ir autentisks.
Girts, 21:12:51 16.10.2007
84.237.188.46
Tas ar 234 ir tas pats 'njaa', kuram laikam nav neviena līdzcilvēka, uz ko pariet.
Girts Modrim, MB, 21:09:32 16.10.2007
84.237.188.46
Modri, atvaino, neieskatījos IP adresēs.
MB, vai to ar 234 galā nevajag izbanot? Idiotiska rīcība!
;), 20:43:50 16.10.2007
217.198.224.234
http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318225#komenti
http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318247
Eze, Ģirtam 20:42:53 16.10.2007
87.226.50.211
Pievērs uzmanību baltajiem cipariņiem zem datuma - laikam kāds citē Modri no Visulatvijai foruma, iespējams, ka šī raksta komentārus (neesmu vēl lasījusi):
http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318247
MB, Modri, 20:41:47 16.10.2007
159.148.139.49
Tiešām, kas tas ir? Copy - Paste?
Girts Modrim, 20:18:26 16.10.2007
84.237.188.46
Klau, Tu te tagad zosis dzen, vai kā??
Kāds Aleksis?? Kāds Voldis??
Modris, 20:12:33 16.10.2007
217.198.224.234
Jā, brāļi latgalieši, Jums nav liegta iespēja būt par piemēru pārējiem latviešiem, bet tā vietā Jūs esat kļuvuši slaveni ar prokrievisku spēku atbalstīšanu Latgalē...
-----------------------------------
Vēlreiz atkārtoju - latgaliešiem nav savas 'valodas', bet tikai dialekts. Pārējo dialektu pārstāvji ir sapratuši, ka latviešu tautas vienības vārdā ir jāizveido un jāpieturās vienam latviešu valodas dialektam, un no savējā ir atteikušies. Tādu prasību kā Alekša tekstā nav izvirzījuši pat lībiešu pēcteči (t.i., latvieši ar lībiešu izcelsmi), kaut arī viņiem patiešām ir atšķirīga valoda bez pēdiņām. Latgaliešu separātisms ir kaitīgs vienotajai latviešu tautai un Latvijai vispār,
---------------------------------
Kas tie bija, kuri tad, kad viņus izdzina pa durvīm, līda iekšā pa logu? Ko gan jūs abi gribat iestāstīt, kam acis aizmālēt? Protams, ka runa ir par separātismu! Jūs domājat, ja pastāvat uz kādu vienu soli, tad grūti paredzēt, kāds būs nākošais? Latgaliešu separātisms iet roku rokā ar katoļu baznīcu. Tieši šīs baznīcas intereses šeit ir noteicošās un nevis visas skaistās runas par rūpēm par latviešu kultūras daudzveidību, utt. Pamatā ir katoļu baznīcas ekspansija un tieksmes revanšēties protestantismam. Vai nauda arī nenāk no šī paša avotiņa? Visā Latvijā ir latgalieši, vai ne? Un latgaliešu tradicionālā konfesija ir katolicisms, vai ne? Tātad, kur dzīvo latgalieši, tur ir jābūt katoļu baznīcai un katoļu priesteru varai ar savu galējo neiecietību, brīvas domas apkarošanu un visiem pārējiem katoļu 'jaukumiem'. Latgalis taču nav latvietis, bet katolis, vai ne?
------------------------------------------
Bez tam jau nicinājums pret 'čiuļu' valodu nāk tieši no latgaļu separātistiem pašiem, tie neatzīst nevienu, izņemot sevi. Viņiem nav svarīga latviešu tauta un latviešu kopvaloda, tikai savējā grupa, 'savējā' (cik nu savējā) katoļu ticība, viss latgaliskais, viņi nemaz vēl neapzinās sevi kā latviešu tautas daļu. Tādēļ arī viņus saukā par čangaļiem.
-----------------------------
Nav latgaļu dialekts valoda, bet gan degradēta latviešu valodas forma, izveidojusies mijiedarbībā ar krievu, lietuviešu, poļu valodu substrātu - tipiska malēniešu izloksne ar bezgalīgām nokrāsu variācijām.
----------------------------
Tu nu gan, Voldi, esi īsts ruksis, pievaldi savas emocijas (turi muti, tā sakot)! Visā manis teiktajā nev nekā tāda, kas noliegtu latgaļu dialektam tiesības pastāvēt, taču es ļoti labi atšķiru separātismu no sentimentālas pieķeršanās tradīcijai. Nemēģini te kādam aizmālēt acis! Jūsu prasības jau ir politiska rakstura, un tā ir konkurences dziņa ar kopvalodu un kopkultūru. Te nav iespējams nekāds kompromiss - vai nu kopvaloda vai separātisms.
------------------------
Modris, 19:51:42 16.10.2007
217.198.224.234
Ja proti valsts valodu, nerunā dialektā publiskā telpā, kurā nav tikai latgalieši vien. Tieši tādu pašu aizrādījumu būtu pelnījuši tie, kuri Latvijas publiskajā telpā lieto krievu valodu, ja šajā publiskajā telpā bez krievu valodā runājošajiem ir arī citi, kuri nav krievi.
Modris, 19:46:51 16.10.2007
217.198.224.234
Nu, ja jau viss ir radīts, tad tik pilnās burās uz priekšu, uz atsevišķo Latgali! Jā, pagaidām gan neko vairāk neprasot kā tikai reģionālās valodas statusa oficiālu atzīšanu (jo faktiski dabā tā tāda jau esot). Un kas būs nākošais solis? Tādēļ Jums, latgaļu separātisti, ir laimējies, ka tādam Modrim nav varas, jo, gadījumā, ja Jūsu būtu vairākums latgaļu vidū (par ko es gan neesmu tik ļoti pārliecināts), es Jūs uzreiz atdalītu no Latvijas. Lai nejauc gaisu Latvijā!
Modris, 19:40:40 16.10.2007
217.198.224.234
Un vēl es gribētu teikt, ka latgaļu invāzija atbildīgos amatos visās sfērās padomju laikā nemaz nav nākusi latviešu tautai un Latvijai kopumā par labu. Šaurs bija tas latgaliešu skats uz lietām, un lielā mērā tas tā arī ir palicis līdz pat mūsu dienām.
es, 11:29:02 16.10.2007
84.245.208.4
Ar ko Vieda atšķiras no teosofijas - autori par ko te runā taču ir tie paši Blavatska, Rērihi, Bezante utt. Šurē taču arī pieder pie teosofiem un viņu teorijās taču ir Meistari, Hierarhi utt.
Eze, es 11:03:58 16.10.2007
80.81.33.4
Modris runā Viedu, kas nav teosofija, bet uz Tavu jautājumu noteikti var atbildēt arī Vieda :)
es, 10:29:51 16.10.2007
84.245.208.4
Jautājums Modrim
Tā kā esi šeit vietējais teosofijas 'guru', tad šīs tēmas sakarā jautājums tev - tavs viedoklis - kā tev šķiet , kā notiek dvēseļu iemiesošanās konktrētā vietā un konkrētā tautā - vai mēdz būt tādas, kas atkārtoti nāk un nāk uz konkrēto vietu, tautu( tie, kas izjūt ļoti dziļu saikni ar tautu, tās gara mantojumu, vēsturi un valodu) un ir arī tādas, kas šeit neizjūt piesaisti, kurām viss vienalga - kosmopolīti sliktākā izpausmē( vai tās ir dvēseles, kas iemiesojas šeit pirmo reizi)?
Un vēl - kāpēc tu uzskati, ka mēs neesam seno baltu cilšu pēcteči -nu labi - sajaucās , bet pasaules uztvere, dzīvessziņa, valoda taču bija līdzīga. Mēs neesam viņi, bet mēs taču neesam arī mūsu mātes, tēvi, vectētiņi un vecmāmiņas, taču mūs vieno kopīga gan asinsradniecība, gan valoda, gan tauta. Nav jau nozīme nosaukumam , bet būtībai.
Eze, Modrim 09:09:28 16.10.2007
80.81.33.4
Tā laikam ir jaunības sajūta, kad visa pasaule vaļā :)))
Hei, tā arī varētu runāt - nevis otrā vai trešā jaunība atnākusi, bet atkal jauna pasaule atvērusies.
Modris, Ezei, 00:44:31 16.10.2007
80.233.142.78
Tas jaunais jau ir atnācis, tas ir šeit, bet tam vēl nav gatavas formas.
Modris, Ezei, 00:42:33 16.10.2007
80.233.142.78
Es gan nedomāju gaidīt, kamēr citi mācīsies Dainas. Es tās mācījos un mācīšos vēl, tāpat kā daudz ko citu, cik nu vēl tas laiks man ir palicis, bet man ar to vēl ne tuvu nepietiek, es burtiski alkstu pēc kaut kā jauna, pēc tā svaigā, kas virmo gaisā par spīti visai apkārtējai smirdoņai.
Modris, Ezei, 00:36:17 16.10.2007
80.233.142.78
Iekšēji - jā, esam gatavi, bet ārpusē - sākot no prāta - pilnīgs haoss! Un tas ir labi...
Eze, Modrim 00:30:52 16.10.2007
80.81.33.4
Vai domā, ka esam gatavi jaunām enerģijām? Mēs, un cilvēce. Manuprāt, mums krietni vien pašiem jāaug vēl - kamēr Dainas iemācīsimies ;) (joks, bet simbolisks).
Modris, Eze, 00:22:18 16.10.2007
80.233.142.78
Man ir tādas aizdomas, ka mēs esam jauna grupa, kuras attīstības epicentrs būs jaunajā laikmetā. Šī jaunā dvēseļu grupa ir atlasīta tieši šim uzdevumam - darboties kā aktīvam centram jaunā laikmeta enerģiju vadīšanai cilvēcē. 'Šis jaunais laiks, kas šalkās trīs...' - to izjuta gan Rainis, gan... (es gan nedomāju sevi uzskatīt kā līdzvērtīgu Rainim, nē!) tomēr arī es, kā arī daudzi citi latvieši.
Eze, Modrim 23:34:06 15.10.2007
80.81.33.4
Es esmu. Man nav ko teikt :)))
Patiesību sakot, esmu pāris komentu jau nodzēsusi ;)
Modris, Ezei, 23:25:40 15.10.2007
80.233.142.78
Tu tur vispār esi?
Modris, Ezei, 22:15:15 15.10.2007
80.233.142.78
Pie latviešu kondicionētībām pieder doma, ka latviešu identitātes bāze ir Dainas un seno baltu cilšu kultūra. Es saku, ka tās ir tikai saknes, senči, bet ne mēs paši, jo mēs paši esam kaut kas cits - jauna tauta kopš 18. gs.
Modris, Ezei, 22:09:57 15.10.2007
80.233.142.78
Ja Tu meklēsi senajā baltu kultūrā (kas no tās ir palicis šodien), tad Tu atradīsi ļoti senas detaļas (piem., paralēli panti Vēdās un Dainās), kā arī samērā nesenas lietas, piem. Dainas par vāciešiem vai bajāriem, vai sociālajām attiecībām, kuras pastāvēja vēl nesen un nav veidojušās tālā senatnē. Kādēļ Tu pievērsies otršķirīgām lietām? Jautājums ir par kaut ko citu: ko mums ar šīm tradīcijām darīt? Ko darīt ar kristīgajām tradīcijām? Ko darīt ar seno kašķi starp kristiešiem un Rāmas reliģijas atlieku sargiem? Līdzīga diskusija mājas lapā 'Visu Latvijai' pašlaik iet par latgaļu dialektu - ko ar to darīt? Jautājums: 1) kāda ir valodas pamatfunkcija; 2) kāda ir reliģijas pamatfunkcija? No šīs atbildes izejot, mēs arī varēsim atbildēt uz jautājumu 'ko darīt?'.
Eze, Modrim 22:09:32 15.10.2007
80.81.33.4
Es velku uz to, ka nekas cits neatliek kā secināt, ka arī Dainas ir izdomātas 18. gs. sākumā... vai arī Dainu valodā ir runājusi kāda no tām ciltīm (vai visas). Un arī dzīvojušas tādu dzīvi.. tad kāpēc tie nebija latvieši?
Modris, Ezei, 22:00:41 15.10.2007
80.233.142.78
Kā lai es to zinu, droši vien... kaut kā... ja palūkojas uz prūšu valodu (cik nu tās pieraksti ir saglabājušies), tad tomēr ne visas un ne bez iepriekšējas sagatavošanās.
Eze, Modrim 20:45:38 15.10.2007
80.81.33.4
Fui pieņemu. Negribēju rakstīt ne 'iespēja', ne 'izdevība', steigā nebija laika pārveidot, uzrakstīju 'reize'. Nevajadzēja 'kā' lietot.
Par Dainu senumu tātad skaidrības nav, ja?
Vai tās senās baltu ciltis varēja viena otru saprast, savu valodu runājot?
Modris, Ezei, 19:36:20 15.10.2007
80.233.142.78
Neraksti tik kropli - 'kā reize' - fui... Mūsu tautas gara mantas ir atliekas no Rāmas reliģijas laikmeta (tomēr noteikti arī ar kādām nelielām kristietības ietekmēm), kad pastāvēja baltu ciltis, uz kuru atlieku pamata Latvijas teritorijā izveidojās jaunā latviešu tauta. MĒS VAIRS NEESAM ŠĪS SENĀS BALTU CILTIS; MĒS VAIRS NEESAM ZEMGAĻI, KURŠI, SĒĻI, LATGAĻI, MĒS ESAM LATVIEŠI - JAUNA TAUTA, KURA PASTĀV KOPŠ 18. GS.
Valters, 18:09:33 15.10.2007
87.110.78.24
Protams, ka sanskrits nav cēlies no Baltu valodām, taču gan sanskritam, gan Baltu, Ģermāņu, Ķeltu u.c. ide valodām ir kopīga cilme par kuras piesaisti konkrētam laikam un kultūrai zinātnieki strīdas un strīdēsies vēl ilgi.
Modra minētā Piekaspijas versija laikam ir viena no ticamākajām.
Valters, AR 17:57:19 15.10.2007
87.110.78.24
Zināma taisnība jau Ezei ir...
Nu īsi tādu sajēdzīgu ieskatu Baltu etnoģenēzē neuzrakstīšu. Varu tikai ieteikt, ja ir patiesa vēlme, palasīties M. Gimbutienes 'Balti aizvēsturiskajos laikos' (arī citus viņas darbus, ja pārvaldi leišu vai angļu mēli), Latvijas senākā vēsture u.c. pieejamas grāmatas.
Interesants pētījums par baltu etnoģenēzi ir Oļģertam Ziļickim:http://www.iveta.lv/gramata/HTML/Ps_1.htm
Ļoti apjomīgs darbs, daudzi kura secinājumi bez šaubām ir strīdīgi. Taču šim darbam ir viens ļoti liels pluss - Ziļickis raksta, izmantojot nopietnus avotus un sniedzot uz tiem korektas atsauces.
Eze, Modrim 17:36:11 15.10.2007
80.81.33.4
Jā, un es ievērošu, ka šādās sarunās - Dainas.
Gribēju pajautāt - vai vienmēr ar lielo burtu? Arī, ja tiek runāts par vienu četrrindīti? Es domāju - sabiedriskajā publiskajā telpā kopumā. (Nedusmojies, mans jautājums ir kā reize parunāt par to.)
Eze, Modrim 17:29:42 15.10.2007
80.81.33.4
Tātad tiem, kas latviešu tautu galvenokārt asociē ar dainu valodu un pasaules uztveri, ir pamats runāts par senāku tautas dzīvi?
Ja nerunājam par nāciju, kuru tātad raksturo sava valoda, valsts un ... aizmirsu, bija 3 pazīmes.
Un cik tad veca ir mūsu tautas dvēsele?
(atvainojos, ka iemetu komentāru un atkal skrienu prom no datora)
Modris, Ezei, 17:15:24 15.10.2007
80.233.142.78
T.i., jautājums ir par mūsu tautas reliģiskās apziņas stāvokli un par reliģiskās un etniskās apziņas attiecībām.
Modris, Ezei, 17:13:50 15.10.2007
80.233.142.78
Nē, Dainās ir daudzi slāņi - gan no indoeiropiešu pirmsākumiem, gan arī jaunāki (bajāri taču nebija šo pirmsākumu laikā?). Jautājums jāuzstāda citādi: ko mums iesākt ar šo bagāžu, kuru mēs saucam par mūsu tautas gara mantām? Starp citu, Dainas ir tās, kuras latvieši visvairāk daudzina un vismazāk lasa...
Eze, Modrim 16:33:12 15.10.2007
80.81.33.4
Un latviešu valoda? Dainas? Arī tikai no 18 gs.? Man liekas nesvarīgs pats nosaukums ('latviešu', 'tauta'), bet gan fakts, ka ir bijusi cilvēku kopība, kas runājusi tā, ka ir saprotams, ko dainas saka. Cik vecas ir dainas?
Modris, AR, 16:20:55 15.10.2007
80.233.142.78
Tā aizsākās latviešu tauta (kurai patiesībā nav gandrīz nekāda sakara ar to vārdu, kuru tā gan aizņēmās no senajiem latgaļiem).
Modris, AR, 16:18:22 15.10.2007
80.233.142.78
Ko mēs redzam vēsturisko laiku sākumā Baltijā (jeb Aistijā, kā šo reģionu sauca seno romiešu vēsturnieki)? To mēs jau varam izlasīt vēstures grāmatās. Senajai Rāmas - Auna laikmeta - reliģijai uzbruka kristiānisms - Zivju laikmeta reliģija. Visilgāk pretī noturējās kurši, bet tad arī kurši padevās (18. gs. sākumā) - jau kristietības nobeiguma gadsimtos.
Un te nu mēs esam nonākuši līdz latviešu tautas pirmsākumiem - 18. gs. pirmajām desmitgadēm. Šo laiku vajadzētu plašāk atainot gan vēsturniekiem, gan rakstniekiem, gan kinematogrāfistiem - kara izpostīta, izlaupīta, izvarota zeme, kurā plosās mēris un visur smird līķu kalni, kurā bada dēļ mātes apēd savus bērnus, kurā var dienām iet, nedzirdot nedz suņu rejas, nedz gaiļa dziedāšanu... Vēl pirms pāris gadsimtiem tā bija Livonija, tagad - gandrīz pilnīga postaža... Visā Latvijas teritorijā dzīvi palikuši vairs tikai 250 000 cilvēku...
AR, Modrim, 16:11:01 15.10.2007
217.198.224.232
Paldies Modri. Palasīšu, padomāšu par šo tēmu
Modris, AR, 16:07:08 15.10.2007
80.233.142.78
Eiropā Rāmas reliģija sadūrās ar tur pastāvējušo iepriekšējā - Vērša - laikmeta reliģiju, un visi gadsimti 2300 gadu laikā pirms mūsu ēras, pirms Kristus dzimšanas, ir konflikta un saskaņas meklējumu iezīmēti starp abām reliģijām. Arī budisms jau nav nekas cits, kā šīs Rāmas reliģijas ezoterisko pamatu (kurus slēpa priesteru kasta, bramīni) atklāšana pasaulei. Eiropas senais druīdims jau arī nav nekas cits kā šīs Rāmas reliģijas paveids (varbūt apvienots ar kādām stiprākām Vērša laikmeta reliģijas paliekām). Ebreju jūdaisms, iespējams, izveidojās kā kontrtradīcija šai Rāmas reliģijai (A-brams, indiešiem 'a' norāda uz noliegumu).
Modris, AR, 15:56:48 15.10.2007
80.233.142.78
Eiropā šos pirmbaltus sauc par indoeiropiešiem un, iespējams, ka tā būtu pareizāk (kaut arī tie ir mūsu senči, tomēr tie ir senči arī ļoti daudzām citām tautām, tai skaitā grieķiem, romiešiem, ģermāņiem).
Modris, AR, 15:52:06 15.10.2007
80.233.142.78
Iespējams, ka manis minētās grāmatas nodaļa saucās nevis 'Leģenda par Rāmu', bet gan 'Āriešu cikls' vai 'Rāmas cikls' - man šī grāmata nav pie rokas, citēju pēc atmiņas, tādēļ varu kļūdīties, atvainojos.
Modris, AR, 15:29:27 15.10.2007
80.233.142.78
Izlasi Šurē grāmatas 'Lielie Iesvētītie' nodaļu 'Leģenda par Rāmu'. Es nezinu, cik lielā mērā šī grāmata atbilst patiesībai, nezinu arī, no kurienes ir ņemta visa šī informācija, taču, ja salīdzina visu, ko spēj sniegt vēsture, ar šīs grāmatas datiem, tā dod varenu ierosmi prātam un šķiet ļoti iespējama versija.
Modris, AR, 15:23:48 15.10.2007
80.233.142.78
Pirmbalti nesa sev līdzi arī kādu reliģiju. Tā bija Auna laikmeta reliģija, un tās galvenais pārstāvis bija leģendārais Rāma. Šī reliģija radās Piekaspijas stepēs un Dienvidsibīrijā, kur 3000 gadus (pirms apmēram 2340. gada pmē., kad pirmbaltu un āriešu senči atstāja šīs teritorijas, lai dotos uz Indiju un Eiropu) dzīvoja pirmbaltu un āriešu kopīgie senči.
Te Tev kaut kas būtu jāzina par reliģiju cikliem. Siderālais gads (ap 26 tūkstoši gadu) ir iedalīts 12 laikmetos, no kuriem katrs ir nedaudz vairāk par 2000 gadu garš (apm., 2300), un katrā valda kāda atšķirīga garīga enerģija, kura ietekmē cilvēku vērtību orientāciju, vispār viņu tieksmes, domāšanas veidu, visu viņu psihisko un, zināmā mērā, arī fizisko organismu. Izmaiņas piedzīvo arī tiekšanās veids uz kontaktu ar Augstāko - nu, labi, sauksim To par Dievu. Tādēļ katrā laikmetā izveidojas tam piemērota un atbilstoša reliģija. Katra laikmeta beigās un/vai sākumā Viedas Meistaru Hierarhija sūta cilvēku vidū kādu Sūtni, kurš ievada attiecīgās pārmaiņas cilvēku apziņā, kuras tad šī Sūtņa sekotāji izplata cilvēcē, cik nu spēj, ņemot vērā iepriekšējās reliģijas fundamentālistu un konservatīvo pretestību.
Modris, AR, 15:02:10 15.10.2007
80.233.142.78
Latvieši ir jaun tauta, kas viedojusies uz ļoti senām saknēm. Nekas šajā pasaulē nerodas tukšā vietā, bet izlobās no jau esošā. Kad kāda grupa degradējas, no tās atliekām izveidojas kāds kodols, kurš atdalās no šīs vecās grupas un uzsāk pats savu, jaunu attīstības ciklu.
No Austrumiem nāca pirmbalti (ne mēs), un to valoda laikam gan (kas to tagad var precīzi pateikt, bet to mēs tomēr varam iedomāties) bija sanskrits vai ļoti tuvs tam.
Eiropā pirmbalti vēlāk izveidoja daudzas tautas un ciltis, kas sajaucās ar vietējām tautām un ciltīm, arī vēlāk ienākušajām (piemēram skitiem, kas piederēja indoirāņu grupai). Dažas pirmbaltu daļas ilgāk saglabāja savu pirmatnējību nekā citas, citas atkal ātri pārveidoja savu valodu un genotipu.
AR, Valteram, 13:39:22 15.10.2007
217.198.224.232
Piekrītu, neesmu nekāds speciālists šajos jautājumos.
Bet kā tad īsti ir ar latviešu izcelšanos un viņu valodu?
Tagad ir tā, ka katrs šo jautājumu interpretē pa savam. Man bija mācīts, ka balti atnāca no austrumu puses, konkrēti vairs neatceros. Šobrīd izlasīju augšminēto rakstu un reku! Sanskrits ir radies no kautkādas letu valodas. Un sekojoši nesaprotu no kurienes radušies ir leti?
Tā kā davai speciālisti paskaidrojiet šo patiesību, kas ir tur ārā.
Eze, Valteram 12:52:38 15.10.2007
80.81.33.4
Protestēju. Nav labi tā 'aizbāzt muti' - cilvēks tikai pateica, kādas pārdomas radušās. Nekad neviens nebūs kompetents pietiekoši un varbūt AR dzīves plānos neietilpst apgūt Endzelīnu, bet tikai noskaidrot šo jautājumu no kompetentiem speciālistiem tā, lai radušies jautājumi tiktu apmierināti.
Labs skolotājs nekad neiedzīs skolēnus tādos kompleksos, ka tie neuzdrošināsies jautāt un atklāt, ko tad nezina pietiekoši labi.
Domāju, ka īstā sāls bija AR komenta vispārējā noskaņā, nevis nesapratnē. Nu bet var jau būt, ka 'zinīšus' kaitina 'nezinīši' kā suga, kas pinas pa kājām :)))
Valters, 12:44:14 15.10.2007
87.110.78.24
Ir piemēram grāmata: P. U. Dini 'Baltu valodas'
Valters, AR 12:14:53 15.10.2007
87.110.78.24
Nu vajag taču vispirms palasīt kādu vēstures grāmatu un valodas jautājumā, piemēram, Endzelīnu. Citādi tāda nekompetenta gvelšana vien sanāk.
AR -> Modris, 11:47:57 15.10.2007
217.198.224.232
Ja jau Modris saka, ka latvieši ir jauna tauta, tad jau attiecīgi latviešu valoda nevar būt nemaz tik sena. Tad rodas jautājums: Kā sanskrits varēja rasties no latviešu valodas, kā tas ir norādīts šajā rakstā?.
Un vispār pēdējā laikā tā laikam ir modes lieta malt kautkādas 'herņas'.
Un kā paliek ar to versiju, ka latvieši uz Baltijas jūru ir atnākuši no Urāliem?
maga, Modrim 00:13:13 12.10.2007
212.93.97.131
Tencinu.
Modris, magai, 23:57:01 11.10.2007
80.233.142.78
Senzars pieminēts H. Blavatskas 'Slepenajā Doktrīnā'. Es neteicu 'slepenie iesvētītie', es teicu: 'slepens iesvētīto sazināšanās līdzeklis'. Ja interesē ziņas par Iesvētītajiem - kā tas notiek un kas to dara - lasīt A. Beilijas un B. Krēmes darbus (piemēram, B. Krēmes grāmatas latviešu valodā 'Transmisija: meditācija jaunajam laikmetam', 'Maitrejas Misija' u.c. darbi. Kā arī pameklēt ziņas žurnālā 'Share International' (iznāk vairākās valodās, to starpā angļu, vācu val., franču val.).
maga, to Modris 23:47:34 11.10.2007
212.93.97.131
senzars (slepens iesvētīto sazināšanās līdzeklis)
vai varētu pastāstīt sīkāk par senzaru? un kas iesvēta slepenos iesvētītos?
Modris, AR, 17:22:41 11.10.2007
80.233.142.78
Latvieši ir ļoti jauna tauta, tā sāka veidoties 18. gs. uz ļoti senām saknēm, kuras gan nedrīkst saukt par latviešiem. Mūsu senči (ne mēs, jo mēs jau vairs neesam viņi) bija pie 5. jeb Āriešu Pamatrases šūpuļa. 5. Pamatrase ārī neradās tukšā vietā, bet veidojās no izlases grupas, kura tika sastādīta no 4. jeb Atlantiešu Pamatrases apakšrasu pārstāvjiem (visvairāk no 5. Atlantiešu apakšrases). Nekādi absurdi malti netiek - tā iet, kad nejēga sāk spriest par lietām, par kurām viņam nav sajēgas.
Eze, Līgai 16:30:15 11.10.2007
80.81.33.4
Ui, par to nerunā, par to jau Modris reiz runāja...
Līga, 16:27:22 11.10.2007
81.198.170.110
Tagad saka: ej, bekot! :))
Eze, AČ 16:07:35 11.10.2007
80.81.33.4
Pursla ir sēņu izcelsmes lietvārds :)))
Sarcodon imbricatus - medene, pursla, briežapurns (A.Balodis 'Sēņotāja rokasgrāmata', Rīga 'Avots' 1980)
http://latvijas.daba.lv/scripts/atteli/albums.cgi?d=senes&f=4&k=adatenes/
Apukšas Čakrs, Ezei, 15:46:27 11.10.2007
80.232.155.227
Situācijas tad noteikti bija dažādas.
Tad, kad tēviņi mātītes dalīja, tad solīja pa žaunām.
Tad, kad par daudz pie Dzintardziras kausa sendainas skaitīja, aicināja pievērt žaunas.
Mans bērnības draugs Igoročiks savulaik, saņēmis draudus, ka dabūs pa purslām, pētīja, kas ir purslas. Viņš noskaidroja, ka purslas arī varētu būt dzīvnieku izcelsmes lietvārds.
Ai, ku' seni ir latvieši!
Eze, AČ 15:01:26 11.10.2007
80.81.33.4
Viņi teica ļoti pragmātiski un situācijai atbilstoši: aizver savas žaunas!
Apukšas Čakrs, AR, 14:18:47 11.10.2007
80.232.155.227
Bija jau arī vieni no pirmajiem. No kā tad tas spārnotais teiciens - 'Dabūsi pa žaunām' - ir cēlies? Tač' tikai no tiem laikiem, kad vēl zivveidīgie latvieši tikko no ūdens izkāpa!
AR, 12:53:02 11.10.2007
217.198.224.232
Lasu tādus rakstus, un sāku domāt, ka latvieši bija pirmie cilvēki uz zemes. Laikam valodniekiem darīt vairs nav ko, ka sāk kautkādus absurdus malt.
Modris, 04:01:06 10.10.2007
80.233.142.78
Daudzas labas lietas šajā rakstā, arī dažas, kā man liekas, - nepareizas. Sanskrits, manuprāt nenāk no latviešiem, bet šajā vai līdzīgā valodā runāja gan baltu, gan senindiešu kopīgie senči, kuri dzīvoja Piekaspijas stepēs un Dienvidsibīrijā; tad daļa no viņiem atgriezās Indijā (no kuras uz kādiem 3000 gadu bija aizgājuši) un daļa aizgāja uz Eiropu (tie ir pirmbalti, mūsu senči) - laikam ap 2340. gadu pirms m. ē. Pasaules svētā valoda nav sanskrits, bet gan senzars (slepens iesvētīto sazināšanās līdzeklis). Arī šo nosaukumu varētu interpretēt latviešu valodā - kā salikteni no vārdiem 'senais zars'.