Būtu labi, ja ikviens – gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki, gan gluži vienkārši jebkurš no mums – uz šo jautājumu varētu atbildēt pozitīvi. Mūsdienu straujais dzīves ritms, stress, pārslodze, nogurums…
Andris Ansis Špats, Dr. sc. ing., zemnieks, Dainis Ozoliņš, Mag. Phys.,
Solvita Lodiņa-Šķēle, skolotāja, mūziķe, Ģirts Ančevskis,
Laima Landmane, Linda Lemhena, Zaiga Miķelsone
Žurnāls “Psiholoģija Ģimenei un Skolai” (2/2006), www.progress.com.lv
Būtu labi, ja ikviens – gan skolotāji, gan skolēni un viņu vecāki, gan gluži vienkārši jebkurš no mums – uz šo jautājumu varētu atbildēt pozitīvi. Mūsdienu straujais dzīves ritms, stress, pārslodze, nogurums…
Vērojot automašīnu straumes uz Rīgu svētdienas pievakarēs, kļūst skaidrs, ka vairums pilsētnieku spēkus nākamajai darba un mācību nedēļai smeļas ārpus pilsētas – laukos, pie dabas, tuvāk savām un tautas saknēm.
Un daudziem, dziļāk ielūkojoties sevī, ir vien jāatzīst dīvainais fakts: viņi desmitiem vai pat simtiem kilometru garo ceļu mēro galvenokārt tādēļ, ka “tur ir tik jauka vietiņa, kur ir tik labi pasēdēt – kā nekur citur…”, “man ir tik labi ravēt to puķu dobi – pēc tam jūtos kā baznīcā bijusi…” un tamlīdzīgi. (Šī vēlme tiek dēvēta par Vallaha sindromu – katrs vēlas “gabaliņu savas debess”.) Kāpēc tā? Visticamāk, viņiem ir darīšana ar zemes spēka vietām. Daudzas no tām pazīstam kā mūsu senču svētvietas, kulta vietas. Un daudzi no mums aizvien vairāk pārliecinās, ka šīs vietas savu nozīmi nav zaudējušas arī mūsdienās. Populārākās ir Pokaiņi, Zilais kalns. Bet ir vēl… un vēl… Katrai ģimenei, katram latvietim ir sava dzimtās zemes spēka vieta.
Andris Ansis Špats skaidro, ka Zemes spēka vietās vienojas trīs spēki – zemes, garu pasaules un cilvēka psihiskā enerģija, kopā radot jaunu specifisku radošo enerģiju. Tās ir vietas, kur cilvēks gluži reāli daudz vieglāk kontaktējas ar augstāko spēku, ar Dievišķo un pats ar sevi, ar savu “Es”.
Tieši par šīm vietām – svētvietām jeb Zemes spēka vietām – runāja cilvēki, kas, iepriekš apmainījušies ar viedokļiem interneta portālā e-misterija, sapulcējās uz “Apaļā galda” sarunām Straupes Šķesteros. Visi kopā nākušie juta vēlmi harmonizēt esošo situāciju un bija gatavi katrs savu artavu ieguldīt praktiskā darbā. Apaļā galda dalībnieku pulciņš bija mazs, tāpēc nolēmām aicināt visu sabiedrības aktīvo daļu (Zināšanu gaismas rosīgi nesēji sabiedrībā ir skolotāji – ļoti ceram īpašu atsaucību sagaidīt no jums!) šajā mūža projektā ieguldīt arī savu darbu. Sniedzam īsu ieskatu “Apaļā galda” izskatīto problēmu lokā.
Zemes spēka vietu apzināšana
Zemes spēka vietas un to veidotās struktūras pasaulē tiek plaši pētītas, interesenti internetā var atrast dažādas to kartes un tūrisma shēmas. Arvien populārāks kļūst svētvietu jeb sakrālais tūrisms, gadskārtu svinībās – saulgriežos – šie maršruti ir pat pārpildīti. Pasaulē plaši pazīstamas Zemes spēka vietas ir Stonhendža Anglijā, Karnaka Francijā, Eksteršteina Vācijā. Daudzviet pasaulē tieši lielāko Zemes spēka vietu tuvumā regulāri parādās piktogrammas labības laukos – tas vedina domāt, ka mēs vēl pat nespējam iedomāties visas svētvietu nozīmes.
Smalkāki enerģētiskie kapilāri, gluži kā lapiņas Zemes enerģiju koka zīmējumā, ir mūsu vietējās svētvietas. Senāk katrai saimei šādā vietā bija centrs, kur pulcēties gadskārtās, kur parādīt sava talanta attīstību (ar dziesmām un dejām). Katra saime saistījās ar citu saimju svētvietām, kurp gāja un apdziedāja kaimiņus. Pēc saimju Zemes spēka vietu apsvētīšanas ļaudis pulcējās svarīgākā plašu apkārtni svētošā centrā – svētvietā.
Daudzas Eiropas tautas ar cieņu izturas pret seno svētvietu 5000–6000 gadu senajiem akmeņu likumiem – apļiem, labirintiem, dolmeniem, akmeņu rindām u. c., kas tika izveidoti mūsdienu cilvēkiem neizprotamā veidā. Vēsture glabā viena no pirmajiem kristietības sludinātājiem Anglijā Sv. Augustīna vēlējumu: baznīcas ir jāceļ seno druīdu akmens apļu vidū, bet tos nesagraujot! Latvijā senie akmeņu izkārtojumi joprojām tiek postīti.
Vēl joprojām nav noskaidrotas visas Latvijas Zemes spēka vietas. Tās ir gan mūsu senču māju, ciematu, novadu svētvietas – svētkalni, svētavoti, ežas, noras, upes ieloki, gan arī vietas, kurām var pat nebūt sava vārda, bet kuras reāli enerģētiski darbojas, kaut gan tām nav nekāda statusa. Ir pienācis laiks tās no jauna atrast un izzināt, ir pēdējais laiks izvaicāt vietējos cilvēkus, kamēr viņi nav aizgājuši nebūtībā… Par daudzām Zemes spēka vietām nav vēsturisku ziņu, nav kultūrslāņa, ir tikai dīvainas (šķietami nejaušas) akmeņu rindas, zemes piramīdas, ne visiem sajūtams starojums, bet ne pēdas no uguns rituāliem vai ziedošanas ritiem…
Ir skaidrs, ka, Latvijas talantu spējas apvienojot ar Anglijas un Vācijas vēsturisko pieredzi, jauno tehniku un tehnoloģijām, mēs dažu gadu laikā spēsim atjaunot senās zināšanas un Latvijā iezīmēt vismaz lielākos enerģētiskos centrus, kur Saulgriežu svētkos pulcēties pagastu un ciemu iedzīvotājiem.
Zemes spēka vietu zinātniskā izpēte un likumdošanas (ne)noteiktā aizsardzība
2005. gadā liela cilvēku grupa nolēma rezervāta stingrā lieguma teritorijas Zemes spēka vietā veikt saulgriežu meditāciju, bet viņi nebija saņēmuši atļauju no valsts iestādes, kas par šo vietu ir atbildīga likuma priekšā. Grupa tika aizturēta “nozieguma vietā”, varas pārstāvji pieprasīja, lai tās dalībnieki samaksātu lielu soda naudu. Šī starpgadījuma nevēlamā ietekme:
● Zemes spēka vietai tika nodarīts kaitējums – ierezonētas naidīgas vibrācijas;
● cilvēkos, kas nāca ar cēlu mērķi – meditēt un lūgties – radās neapmierinātība par neizdevušos nodomu;
● patvaļīgā rīcība varas pārstāvjos izraisīja necieņu pret šādiem svētceļniekiem;
● soda nauda netika samaksāta, tādējādi minētās vibrācijas nevis izlīdzinot un neitralizējot, bet tikai pastiprinot.
Pēc sarunām un izskaidrošanas varas pārstāvji izteica gatavību mainīt likumdošanu, ja vien zinātniski tiktu pierādīta svētvietu īpašā enerģētika.
Mūsdienu zinātnes un senās rīkstniecības apvienojums Latvijā nāca klajā 1991. gadā, kad trim Latvijas zinātniekiem J. Dolacim, T. R. Kalniņam un J. Valdmanim, kaut gan ar tradicionālo uzskatu diktētiem cenzūras “graizījumiem”, tomēr izdevās latviski izdot grāmatu “Rīkstniecība tuvplānā”.
Pasaules senajās svētvietās tiek veikti zinātniski pētījumi. Piemēram, ir noskaidrots, ka svētvietu akmeņi ir snieguši zintniekiem iespēju precīzi noteikt saulstāves brīžus, tātad veidot kalendāru. Zemes spēka vietās rezonē noteiktu frekvenču skaņu svārstības, tajās ir specifiska magnētisko lauku struktūra, un šos spēkus pēdējo gadu laikā pēta starpvalstu ekspedīcijas. Latvijā pēc intensīvās lauksaimniecības pārtraukšanas tieši Zemes spēka vietu apkaimē ir sākušas augt vērtīgas dabas veltes – ārstniecības augi –, un tas rosina domāt par to, vai mēs prasmīgi izmantojam zemes potenciālu, jo, piemēram, kviešus var audzēt daudzviet, bet asinszāle un raudene ir “kaprīzas” un izvēlas augt Zemes spēka vietu tuvumā.
Būtiska nozīme ir svētvietās izvietotajiem akmeņiem. Aktuāli ir jautājumi: Vai tad, ja šie akmeņi tiek pārvietoti vai aizvākti, nezūd enerģiju līdzsvars? Varbūt tā mēs zaudējam pareizo pieeju svētvietas centram? Tomēr pat no plaši zināmajām svētvietām lielos akmeņus izved, piemēram, tēlnieki. Mūs visus priecē mākslas darbi, bet, ja tādēļ tiek izārdītas gadu tūkstošiem senas struktūras, rodas jautājums:Kādu enerģiju izstaro aizvestais akmens un no tā veidotais mākslas darbs?
Pasaulē satraukti tiek runāts par dīvaino nāvi, kādā miruši pētnieki, kas bez pienācīgu rituālu veikšanas atrakuši faraona Tutanhamona kapenes. Latvijā zemnieks, kas nicīgi izturējās pret senu svētvietu, negaisa laikā esot zaudējis daudzus zirgus.
Zemes spēka vietu apmeklēšana
Pasaulē un Latvijā veidojas nevēlama tendence dažas populārākās svētvietas īpaši izcelt un noslogot ar rituālām darbībām. Tomēr to masveida apmeklējumi nav vēlami pat gadskārtu ieražu svētkos. (Piemēram, Stonhendžā šādās reizēs pulcējas simtiem tūkstoši, Karnakā – līdz pat miljonam cilvēku.). Tāpēc ir aktuāli noskaidrot un “apdzīvot” vietējās svētvietas, lai apmeklētāju slodze veidotos vienmērīga un harmoniska.
Apmeklējot Zemes spēka vietas, gadās saskarties ar dažādiem aizliegumiem: privātīpašums, rezervāts, stingrā lieguma rezervāts, pašvaldības īpašums u. c. Tad palūgt īpašnieka atļauju ir ne tikai pieklājīgi, bet arī likumīgi nepieciešami. Tomēr arī Latvijā ir “slepenie svētceļnieki”, kas pārkāpj ne tikai garīgās, bet arī cilvēciski laicīgās dzīves likumus, tā radot nevis harmoniju, bet gan disharmoniju savā un citu dvēseles izaugsmes ceļā.
Būtu ideāli, ja ikvienai Zemes spēka vietai būtu savs saimnieks, kas regulāri rūpētos par tās attīrīšanu, harmonizēšanu un pamazām koptu arī apkārtni, ja vajadzīgs, rīkojot talkas. Zemes spēka avotu sakopšana gan fiziski, gan garīgi ļoti palīdzētu cilvēkus vienot, harmonizēt, sniegtu plašākas attīstības iespējas. Tad arī visi sabiedriskie procesi noritētu daudz harmoniskāk un spēcīgāk. Lai šis process sāktos, ir jābūt mobilizējošai Idejai. Par tādu varētu kļūt ielīgošana vasaras saulgriežos, saulstāvē (angļu solstice), jo tā ir visīsākā nakts, ko svēta, šķiet, visas pasaules tautas.
Pirmie Dziesmu svētki Dikļos notika nevis mūsdienu estrādes vietā, bet tieši Zemes spēka vietā, kas atrodas Neikena kalniņa apkaimē.
Svētvietās veicamo rituālo darbību pozitīvie un negatīvie aspekti
Mūsdienu Latvijas sabiedrības apziņa ir multikulturāla, un arī reliģiskie rituāli tajā ir visai daudzveidīgi. Tajā pašā svētvietā vieni dievbijīgie skandē senas dainas, citi skaita kristīgās lūgšanas, vēl kāds dzied indiešu mantras, izpilda ķīniešu vingrojumu kompleksu, indiāņu šamaņu rituālu utt. Visu mūsdienu reliģiju pamatā ir daudz senākas zināšanas un reliģijas. Neviens no mums nav tik zinīgs, lai varētu spriest, kas katrā reliģijā ir mūsu attīstībai noderīgs. Latvijas teritorijā izsenis ir valdījusi iecietība un tolerance pret jaunām idejām (Imanuels Kants savus darbus iespieda Jelgavā, Ernsts F. Hladni savus darbus par meteorītu izcelsmi – Rīgā; pirmā Rēriha biedrība tika dibināta Rīgā; šeit nekad nav notikuši ebreju grautiņi), tāpēc nevajadzētu nevienam aizliegt vai aizrādīt, ka viņš rīkojas nepareizi.
Dažādās domubiedru grupās ir atšķirīgi viedokļi par to, kā labāk kontaktēties ar Māti Zemi, Zemes informatīvo lauku, “morfoģenētisko lauku” (R. Šeldreika termins): tiek skandētas dainas, dziedātas mūsdienu talantīgo komponistu dziesmas, indiešu mantras. Dažādos eksperimentos ir pierādīts, ka šo darbību rezultāts ir atkarīgs no domubiedru emocionālā spēka, vienotības un koncentrēšanās spējas. Tāpat arī diskusijās starp dažādu uzskatu grupām izšķirīgs var būt zinātnieku redzējums un tehniski nomērāma ieteikto rituālu apvidus harmonizācijas spēja. Visnevēlamākais efekts veidojas tad, ja dažādu reliģisko vai etnogrāfisko virzienu pārstāvji sāk cits citu apkarot – tas līdzinās tautas pašnāvībai. Tāpēc mūsdienu sarežģītajā situācijā ir jāmeklē vienojošais. Vislabāk būtu, ja katra veida reliģisko rituālu radītajām vibrācijām būtu sava pastāvīgā rezonēšanas telpa jeb svētvieta (katram savs Templis Dabā!) – tad šie dažādie rituāli kopējo lauku tikai pastiprinātu.
Ir ļoti svarīgi izglītot cilvēkus, lai visi izprastu, kādas darbības Zemes spēka vietās var veikt un kādas neparko nedrīkst pieļaut, piemēram, uguns kurināšanu uz akmeņiem, akmeņu pārvietošanu, patvaļīgu rakšanu. Ikvienam ir jāapzinās atbildība par savām garīgajām darbībām Zemes spēka vietās – vai rīkojamies ar sev pieejamo enerģiju savas varas un spēju apziņā, vai, juzdamies līdzatbildīgi par visu pasauli, ar atvērtu sirdi ļaujamies: Dievs, ienāc manī un dari caur mani šo, ja vēlies… Nevajag palikt malā un izniekot laiku, ja jūti sevī spēju darboties, bet nevajag arī ievainot pasauli, sākot mainīt to, kā patieso būtību vēl īsti nespēj apjaust…
Ir daudz labu veidu, kā priekšplānā izcelt vispārcilvēciskās garīgās vērtības. Tāpēc nevajag noliegt šai jomā jau paveikto, tomēr visai auglīga būtu izvēles iespēju bagātināšana. Viena no šādām iespējām ir jaunu atziņu ieviešana izglītībā. Izglītības pilnveidošanas labad tajā būtu jāintegrē jaunākie zinātniskie atklājumi un hipotēzes, tā veicinot tolerantu reliģisko pasaules uztveri un jebkuras reliģijas dziļākās būtības izpratni.
Zemes spēka vietas palīdz atjaunot cilvēka saikni ar dabu
Cilvēka iedomība viņu paceļ pāri fiziski izpaustajai dabai, un cilvēks sāk noliegt dabu kā mazsvarīgu, mazvērtīgu. Šāds cilvēks spēj aiz sevis dabā atstāt atkritumus un nicinoši izturēties pret tiem, kas par dabu rūpējas. Šāds cilvēks neapjauš, cik ļoti daba viņam var palīdzēt garīgi augt, ja viņš to uzrunā kā sabiedroto. Tāpēc ir labi, ka tiem, kas zaudējuši saikni ar dabu, jau pašlaik ir iespēja plašiem apmeklējumiem piemērotās Zemes spēka vietās soli pa solim mācīties šo saikni atjaunot un pareizi izmantot savai izaugsmei. Ikviena cilvēka un dabas saiknes atjaunošana mūsdienās ir samērāma ar cilvēces izdzīvošanas iespēju, ko 1992. gadā iespaidīgi demonstrēja pasaules zinātnieku uzsaukums un pasaules tautu garīgo vadītāju aicinājums, kurš tika pieņemts Riodežaneiro. Zemes resursi un dabas atjaunošanās spējas tuvojas izsīkumam, tāpēc pozitīvs ir ikviens mēģinājums kaut ko vērst par labu.
Pašam sava Zemes spēka vieta
Zemes spēka līniju jutēji lauku mājās bieži konstatē, ka saimnieces puķu dobe vai karogs atrodas tieši nomērāmā Zemes spēka vietā, kas ir ideāli piemērota, lai būtu mājas un saimes svētvieta, mīļvietiņa. Tātad cilvēki neapzināti jau ir sākuši veidot savu svētvietu. Šī vieta harmonē ar mājas saimnieku enerģiju, bet tā ir jāpieslēdz arī pie kopējā svētvietu tīkla. Tā viņi ar savu mājas svētvietu iekļūst “lielajā svētvietu tīmeklī”. Un tad vairs nav brīnums, ja līdzīgas attīstības idejas vienlaikus “dzimst daudzu galvās”, jo tā darbojas Zemes informācijas lauks.
Būtu lieliski, ja jebkuram cilvēkam būtu sava individuālā svētvieta. Tai pat nav noteikti jābūt Zemes spēka vietā – tā var būt iedvesmojošā, skaistā, īpaši veidotā vietā mājas tuvumā. Lai kāda būtu cilvēka reliģiskā pārliecība un veicamie rituāli, šī vieta ir apzināts tilts starp cilvēcisko apziņu un dabu. Apzinātu enerģētiski informatīvo piesaisti pie visas Zemes enerģētiskā tīkla sistēmas var veikt jebkurš, ja vien prot tēlaini sasaistīt savu svētvietu ar Zemes spēka vietu sistēmas tuvāko centru. Pat ja steigas un laika trūkuma dēļ nav iespējams tur ik dienas būt fiziski, neviens taču netraucē savā svētvietā nokļūt domās un izpildīt sevi harmonizējošas darbības. Jo sakoptāka un samīļotāka būs vide, jo harmoniskāki cilvēki tajā veidosies.
Krīzes garīgajā ceļā – kā palīdzēt?
Vairums cilvēku reiz sāk garīgo meklējumu ceļu, uzdodot sev ļoti vienkāršus jautājumus: Kas es esmu? Kāpēc es esmu? Kāpēc es esmu šeit un tagad? Kāpēc viss redzamais ir tieši tāds, kāds tas ir? Šie jautājumi daudzus ļoti nomoka un pat izraisa depresiju. Tuvinieki un sabiedrība, kuriem primārās ir materiālās un baudu vērtības, šādu cilvēku parasti nesaprot. Tāpēc palīdzība tiek meklēta reliģiskā mācībā, organizācijā, kas nodarbojas ar garīgo praksi vai pie individuāla “dvēseļu daktera”. Diemžēl daudzām šādām organizācijām un pretencioziem “dvēseļu dakteriem” piemīt tendence nevis palīdzēt cilvēkam atrast viņam piemērotāko garīgo ceļu, bet vienkārši un brutāli viņu “savākt”, lai veiksmīgāk īstenotu sava Ego prasības vai savu dogmu izplatību konkrētajā teritorijā. Ļaunums no šādām darbībām ir divkāršs:
1) ja cilvēks pēc laika atklāj, ka tas nav viņa Dzīves ceļš, tomēr turpina to iet, jo ir uzņēmies garīgās un materiālās saistības, viņš var nonākt dziļā psihiskā krīzē, pat domāt par pašnāvību, nesaprotot, kā atrisināt situāciju;
2) tuvinieki, redzot nelaimīgo radinieku, sāk kritizēt un noliegt garīgumu kopumā, tā šī cilvēka krīzi vēl vairāk padziļinot. Ar laiku nelaimīgais kļūst par apgrūtinājumu arī viņu piesaistījušajai organizācijai vai cilvēkam, kas vairs nezina, kā “aptumšotajam” palīdzēt, tāpēc izvēlas vienkāršāko ceļu – atbrīvoties no nelaimīgā, izmantojot psihisko terorismu. Iznācis no šādas “gaļasmašīnas”, cilvēks vairs nezina, kurp doties, kam prasīt padomu.
Varbūt šīs problēmas apzināšanās un risināšana varētu sākties ar garīgo krīžu tālruņa izveidošanu?
Pulkā ir spēks
Iepriekš minētie jautājumi ir aktuāli Latvijas sabiedrībai, tās pašapziņas un garīgās veselības uzlabošanai. Lai tos risinātu, ir jāapkopo idejas, līdzīgi domājošiem cilvēkiem un organizācijām jāvienojas kopīgās apspriedēs, diskusijās, konferencēs. Nav noteikti jādibina jauna asociācija vai sabiedriskā organizācija, iespējams, visproduktīvāk darbotos Garīgā savienība. Ir svarīgi, lai izvirzītie jautājumi tiktu risināti, paplašināti un maksimāli īstenoti sabiedrības apziņā. Tātad, lai piedalītos projekta realizācijā, sava ierastā darbība nav jāpārtrauc, bet gan jāpiedāvā plašākai sabiedrībai. Savstarpējā komunikācija ir iespējama, reizi gadā sasaucot kongresu, kurā tiks aktualizētas svarīgākās tēmas un izveidotas darba grupas to sīkākai izstrādnei. Šāda kongresa organizators var būt Garīgā savienība, kura nav pat oficiāli jāreģistrē un kuras mērķi var definēt šādi: “Cilvēka dvēsele, Zemes spēks, Kosmiskā kārtība un Dieva Nodoms – harmonija, kas spēj tautā atmodināt garīgumu un veicināt tās fizisko, mentālo un emocionālo labklājību.”
Par Garīgās savienības devīzi iesakām vārdus “Svētā Zeme”; tās darbības mērķi ir izpēte, apzināšanās un harmoniska dzīve Dzīvā Dabā.
Aicinām visus interesentus iesaistīties kopējā darbā. Jūsu idejas, pārdomas un priekšlikumus priecāsimies saņemt pa e-pastu: info@e-misterija.lv.
Piezīme: Andris Ansis Špats, Dr. sc. ing., zemnieks,
Dainis Ozoliņš, Mag. Phys.,
Solvita Lodiņa-Šķēle, skolotāja, mūziķe,
Ģirts Ančevskis,
Laima Landmane,
Linda Lemhena,
Zaiga Miķelsone
Žurnāls “Psiholoģija Ģimenei un Skolai” (2/2006)
http://www.progress.com.lv/
http://www.e-misterija.lv/
04.04.2006
Komentāri:
..., Albionai 19:38:02 11.04.2006
Nesatraucies! Patiesiibaa nevajag neko speciaali censties sajust. Censhanaas rada vairaak iluuziju kaa realitaates. Sajuutas ir pashas no sevis vai arii nav, bet visam pamataa ir ne sajuutas, bet tas, ka cilveeks straadaa ar sevi.
Atstaaj citiem njemties ap sajuutaam. Taada darboshanaas kaadreiz var dot interesantus piemeerus, ja to paraada kaads, kursh patieshaam paziist dreebi (kas nemaz negadaas biezhi), bet citaadi tai nav nekaadas lielas noziimes.
Un prieksh sajushanas taam vietaam arii nav lielas noziimes. Sajuutas pashas par sevi tachu vienmeer ir ar mums. Kaapeec buutu jaabrauc uz Pokainjiem, lai kaut ko sajustu. Uz Pokainjiem, protams, var aizbraukt ekskursijaa, bet ja gribi pastraadaat ar savaam sajuutaam, tad vajag pabuut vairaak vienatnee ar sevi:))).
kū, 20:22:15 10.04.2006
Daži praktizētāji, lai gan nodarbojas tikai neilgu laiku, jau vēlas ārstēt citu slimības, lai redzētu, cik tas ir efektīvi. Kad kāds, kura gun spēks nav pietiekami augsts, tikai pastiepj roku uz slimnieka pusi, viņš jau uzsūc savā ķermenī lielu daudzumu melnās, neveselās, netīrās matērijas ci, kura atrodas pacienta ķermenī. Šis cilvēks nespēj sevi pasargāt no patogēnās ci, arī viņa ķermenim nav aizsardzības lauka, tādējādi viņš ar slimnieku izveido kopēju lauku. Bez augsta gun spēka tas nespēj izvairīties no neveselās ci, kā rezultātā jūtas ļoti slikti. Ja neviens laikus par šo cilvēku neparūpēsies, tad viss viņa ķermenis būs piepildīts ar slimībām. Tādēļ tie, kuru gun spēks nav augsts, nedrīkst ārstēt citu slimības. Tikai cilvēks, kuram jau attīstījušās pārdabiskās spējas, un kura gun spēks sasniedzis noteiktu līmeni, var ārstēt. Lai arī dažiem cilvēkiem ir attīstītas pārdabiskās spējas un viņi spēj ārstēt slimības, tomēr, ja viņu līmenis nav pietiekami augsts, tad faktiski, ārstējot slimības, viņi izlieto savu iekrāto gun spēku, savu enerģiju. Tā kā gun ir enerģija, un izpaužas kā domājoša būtne, to nav viegli uzkrāt. Izstarojot gun, tu faktiski izlieto pats sevi. Līdz ar izstaroto gun, gun stabs virs tavas galvas krītas un samazinās. Tas nepavisam nav tā vērts. Tādēļ, ja tavs gun spēks nav pietiekami augsts, es tev neiesaku ārstēt citu slimības. Lai cik labas metodes tu pielietotu, vienalga tiks patērēta tava paša enerģija.
west, 20:12:56 10.04.2006
Tik daudz pelavu, ka graudus neredz!!!
Albiona, 19:07:14 10.04.2006
Laikam tieši to vietu arī es domāju. Man gribētos zināt vai arī es spēju sajust tādas lietas, lasot liekas tas viss tik tuvs, bet kā ir dzīvē??? ... varbūt es neko neizjustu, varbūt tas nav domāts man...
Andris ,albiona, 17:36:29 09.04.2006
Vai Tu domā to Māras svētnīcu ,kas atrodas mežā ,netālu no Pāvilostas ?Esmu tur bijis diezgan biežs viesis .Ieejot šajā svētvietā es vienmēr sajūtu sevī un apkārt dziļu mieru ,it kā būtu iegājis citā pasaulē .
albiona, 13:36:29 09.04.2006
kursh mani uzaicinaas uz pokainjiem vai uz maaras sveetniicu????
apnicies tikai lasiit gribas arii redzeet un sajust.
Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru 20:36:55 07.04.2006
Pieveersiet uzmaniibu ari starptautiskiem notikumiem:
Polu maiņa un Lielais Visuma eksperiments.
Vseļenskis E.N., matemātikas un fizikas zinātņu doktors, Starptautiskās Dabas un Sabiedrības zinību akadēmijas akadēmiķis., Vernadska prēmijas laureāts.
Referāts 4 . starptautiskajā konferencē 'Krievijas Tautas Medicīna: Pagātne, Tagadne, Nākotne'.
Visas pasaules zinātnieki zina par priekšā stāvošo planētas Zeme polu maiņu. Pirmoreiz to pareģoja japāņu zinātnieki 16 gadus atpakaļ. Vēl agrāk – 1917. gada 13. oktobrī notika Jaunavas Marijas parādīšanās trim ganiem Portugāles pilsētā Fatimā ar vēstījumu, kuram ir milzīga nozīme visai Cilvēciskajai Rasei. Šis vēstījums saturēja informāciju par par polu maiņu un planetāro katastrofu 'Pasaules Galu', kā arī izskaidroja gaidāmo 'saules un mēness brīnumu', - divu sauļu un divu mēnešu parādīšanos pie debesīm (parādība, kuru varēs novērot saskaroties trīsdimensiju un četrdimensiju telpām). Fatimas vēstījums tika atgādāts uz Romu, taču Katoļu Baznīca to nolēma paturēt noslēpumā.
PS. Turpinājums sekos......