Lekcija: Globālā krīze un Politekonomija

Nav iespējams saprast pašreizējās globālās krīzes cēloņus, bez Marksa “Kapitāla” izpratnes

– No kā sastāv preces izmaksa (стоимость)?
– Ar ko atšķiras izmaksa no cenas?
– Kas tas ir – “prece”?
– No kā sastāv darbaspēka izmaksa (стоимость)?
– Preces “darbaspēks” īpatnība
– Kapitālistiskā mehānisma 2 daļas
– 2 dažāda ātruma procesi
– Kredīta būtība šajā sistēmā
– Sistēmas iziešana ārpus stabilas funkcionēšanas zonas
– Par 1-konkrētu ekonomisko mehānismu
– Galvenā pārejas problēma

Lekcija: “Globālā krīze un Politekonomija” (pilnībā)

uz rambler-vision:
      pirmā daļa (~ 1 stunda):  http://vision.rambler.ru/users/nadproftv/1/49
      otrā daļa (~ 1,5 stundas): http://vision.rambler.ru/users/nadproftv/1/54

lejupielādēt:
1. http://xfer.ksan.ru/politeconomia/politeconomia_01.mp4
2. http://xfer.ksan.ru/politeconomia/politeconomia_02.mp4  

uz vimeo.com:
1. http://www.vimeo.com/2364277
2. http://www.vimeo.com/2368988

 

/Wu/

30.11.2008

Komentāri:

 Wu, Guga, pēc 5 mēnešiem  12:25:22 30.04.2009
10.196.4.151

Situācija pēc 5 mēnešiem:

http://klein0.livejournal.com/83112.html

 Wu,   15:15:51 05.12.2008
10.196.4.119

Lekcijas 3.daļa 'Globālā krīze un Politekonomija. Krīzes termiņi un mēri, kas tiks pieņemti'.

http://klein0.livejournal.com/63519.html

Lekcijas garums - 17.minūtes

 Ivars,   16:12:47 02.12.2008
194.8.16.3

Labais, interesanta patērzēšana. :)

 Valters,   09:33:49 02.12.2008
78.84.38.50

Wu vienkārši kārtējo reizi iespamojis kaut kādus sovjietiski-cariski-impēriskus krievu megašovinistu mēslus.

 Mārtiņš,   11:20:23 01.12.2008
93.177.203.93

Kas tā par lietu?Gribu pievienot komentāru,spiežu'pievienot'un nekā.

 Wu, Guga  00:14:01 01.12.2008
78.84.109.56

Ok. Tavs viedoklis un skatupunkts skaidrs. Paldies.

 guga,   00:03:31 01.12.2008
62.85.19.217

Resp. ko es gribu teikt, ka visā šajā nav nekāda sakara ar marksistu propagandas idejām. Ne kapitālisms kā tāds ir kaut kur pie vainas (kas starp citu nebūt neparādījās Marksa laikos, bet pēc būtības ļoti līdzīgi funkcionēja jau Romas impērijas periodā - jā, taisnība banku gan nebija mūsdienu formā, bet augļošana tomēr pastāvēja un zēla pat ļoti, pirmais, ko marksisti redz galīgi aplam ir pati sabiedrības sociāli ekonomiskās attīstības lineārā teorija). Cēloņi slēpjas ne sociālajā iekārtā, bet cilvēka dabas negatīvajos aspektos un varas vājumā un nepējā tos ierobežot un kontrolēt.

 guga,   23:50:14 30.11.2008
62.85.19.217

>>>Patiešām, ir kapitālistiskajā mehānismā nepilnība, kas noved pie krīzēm - tā bija kā Marksa laikos, tā ir arī joprojām mūsdienās, jo ārējās kapitālisma formas ir mainījušās, bet ne pati šī mehānisma būtība.<<<

Marksa laikos kapitālisms nebija redzējis vēl nevienu krīzi, patiesībā neko pat tuvinātu līdzīgu 'Lielajai depresijai'. Tieši otrādi Marksa laikos pasaule piedzīvoja kapitāla ekstensīvu attīstības periodu un vētrainu rūpniecisko revolūciju. Tiklab 18., kā 19.gs. revolucionāro kustību cēloņi nebūt nebija kapitālisma ekonomiskās krīzes, jo Francijā pirms Lielās franču revolūcijas par kapitālismu vēl vispār nevarēja runāt - tā bija vāja monarha nemākulīgi pārvaldītas (vai būtībā nepārvaldītas) monarhijas krīze. Un 30.-to, 40-to gadu revolucionārās kustības atkal izraisīja pavisam citi cēloņi ne ekonomiskās krīzes tagadējā izpratnē.

Un Markss arī nav parādījis nekādu mehānismu, kāpēc kapitālisms nonāk pie krīzēm, jo... krīzes cēlonis nekādi nav Tevis minētais..., ka >>>Joprojām pie krīzēm kapitālismu noved tas, ka šajā iekārtā neizbēgami tiek saražots vairāk, nekā cilvēkiem ir pirktspēja pēc tam šo saražoto nopirkt.<<< Bez tam ķapitālismā pastāv valsts un valsts iespējamie regulēšanas mehānismi un tas nebūt nav nekur teikts, ka 'neizbēgami tiek saražots vairāk... nekā... ir pirktspēja...'

Keinss bija tas, kas parādīja tādā pirmajā līmenī krīzes cēloņus (jo viņš varēja to analizēt pēc reāla piemēra). Bet kā jau es teicu - šobrīdējās krīzes cēloņi atkal ir pavisam citi.

Savukārt, ja runājam par globālo konfliktu un sabiedrības pastāvēšanas izbeigšanās risku uz planētas Zeme 21.gs., tad tur nebūt nav konflikts Marksa stilā par kapitālismu un nespēju tajā dzīvot iekārtas izpratnē, bet konflikts starp visiem cilvēkiem (neatkarīgi no sociālās iekārtas) piemītošo patērētāja filozofiju kā tādu un Zemes iespējām to accomodēt pie pastāvošā cilvēku skaita un vēlmes dzīvot komfortā.

 Wu, Guga  22:37:20 30.11.2008
78.84.109.56

Šeit nepieciešams nodalīt 2 lietas:
1. atrast kapitālistiskā mehānisma konstrukcijas nepilnību/īpašību, vai un kas ir tā krīžu cēlonis.
2. dot risinājumu (teoriju), kas novērstu šo konstrukcijas nepilnību.

Iet runa tikai par 1. punktu. Tikai auksti, bez emocijām, ar tīru intelekta skalpeli izpreparēt mehānismu 'kapitālisms' un saprast kā tas strādā un kāpēc tas 'gļuko' ik pa laikam.

Tālāk. Patiešām, ir kapitālistiskajā mehānismā nepilnība, kas noved pie krīzēm - tā bija kā Marksa laikos, tā ir arī joprojām mūsdienās, jo ārējās kapitālisma formas ir mainījušās, bet ne pati šī mehānisma būtība.

Joprojām pie krīzēm kapitālismu noved tas, ka šajā iekārtā neizbēgami tiek saražots vairāk, nekā cilvēkiem ir pirktspēja pēc tam šo saražoto nopirkt. Gadījumu, ka kapitālisti saražoto sāk vienkārši cilvēkiem dāvināt vai pārdot zem pašizmaksas, mēs neapskatām, jo tas vairs nebūs īsti kapitālisms, bet kaut kas pavisam cits :))

Atšķirība no iepriekšējiem laikiem ir tajā, ka agrāk no lielās krīzes varēja uz laiku paglābties ar ekspansiju 1) ģeogrāfisku (kolonizējot jaunas zemes un veidojot jaunus preču noieta tirgus) un 2) laikā (dodot cilvēkiem kredītus, lai tie varētu vairāk tērēt, tērējot par precēm šodien savu naudu, kuru viņi nopelnīs nākotnē).
Atšķirība no iepriekšējiem laikiem ir tajā, ka tagad paglābties vairs nav kur ne laikā ne telpā, jo: 1) visa pasaule jau ir viena liela kapitālistiskā sistēma, citu planētu un pasauļu kolonizācija tuvākajā laikā nav sagaidāma; 2) kredīti jau ir iedoti par tādu summu, ka to atmaksāšanai nepietiks visas cilvēka dzīves...

Citiem vārdiem, kapitālisms, vismaz tādā formā, kā mēs to pazinām līdz šim, šobrīd iet uz beigām. Vispār. Tajā pašā laikā, kapitālisms tādā formā, kādā mēs to pazinām līdz šim, ir vienīgā iespējamā sabiedriskā iekārta pie tā vidējā apziņas līmeņa, kāds šobrīd ir cilvēkiem. Alternatīva - komunisms, šobrīd vēl nav iespējams.

Lūk, kāds koāns ir tagad jāatrisina - 'kapitālisms vairs nav iespējams' un tajā pašā laikā 'kapitālisms ir vienīgā iespējamā sabiedriskā iekārta' :)))

Tāpēc šī krīze šoreiz nav nemaz kapitālisma krīze un tā turpināsies tik ilgi, līdz šis koāns būs atrisināts.

 guga,   16:20:41 30.11.2008
62.85.19.217

Tad, kad Markss rakstīja savu 'Kapitālu' šāda veida krīzes kapitāla pasaulē vēl nebūt nebija pazīstamas un līdz ar to Markss arī nebūt nevar ne izskaidrot šādas krīzes cēloņus, ne parādīt izejas ceļus. Manuprāt, mēģināt meklēt Marksa ekonomiskajā teorijā izeju šobrīdējā kontekstā ir vienkāršs postsovjetisms.

Pirmais kas analizē kapitālistiskās pasaules krīzi un līdz ar to rada arī nopietnu makroekonomisko teoriju ir taču Keinss (Keynes), cienītie, bet pašu terminu 'makroekonomika' ieveda Ragnārs Frišs arī tajos pašos 30-tajos. Un arī Keinss viens pats ir nepietiekoši, jo tomēr ekonomiskā dzīve arī kopš Keinsa laikiem ir krietni mainījusies un pašreizējā krīze būtiski atšķiras tomēr no 20-to gadu beigu, 30-to gadu sākuma lielās depresijas. Bez tam arī Keinsa ekonomiskās uzvedības modeļi nebūt nav pilnīgi.

Bet kādā krīzē patiesībā noved marksistiskā ekonomiskā teorija, mēs visi varam redzēt kaut vai uz PSRS piemēra gan pēc notikumiem 20-to gadu beigās un 30-to sākumā, kad to mēģināja realizēt visai konsekventi, gan 80-tajos gados, kad arī daudz maigākas realizācijas modelis vienalga noveda pie PSRS kā valsts ekonomiskā bankrota. Vai tad vēl nepietika. Bet par Ķīnas notikumiem 50-tajos un 60-tajos gados un vēlāko pakāpenisko atgriešanos pie parastā antimarksistiskā kapitāla ekonomikas modeļa nemaz nerunāsim.