oskars 17:41:06 06.03.2011
195.122.4.17
ir kaut kur iespējams šo grāmatu lejuplādēt (mp3) angliski?
Girts 09:50:12 26.10.2010
87.110.188.219
Nogrieznis (taisne) ir notikuma sievišķais aspekts. Tā ir iespēja visam notikt. Tā ir bezgalīga izkliede...
Punkts ir vīrišķais aspekts. Tā ir notikšanas dzirksts. Tā ir koncentrācija.
Lai kaut kas notiktu, jāsatiekas abiem.
Girts 09:44:28 26.10.2010
87.110.188.219
Kā jau Guga teica (Siliņš to ir noformulējis tēzē par lielajām patiesībām un to preststatiem, kas arī ir lielas patiesības) - lielie pretmeti arī ir patiesi.
'Pats' un 'Skolotājs' var atlikt uz nogriežņa galapunktiem, taču patiesība nebūs kaut kur pa vidu (nu, vienā variantā no bezgalības būs gan!), jo viss šis nogrieznis manifestējas vienlaicīgi (tēze, antitēze un sintēze!!!). Jebkurš punkts uz tā pieder pie Patiesības.
No tā var secināt, ka viennozīmīgi apgalvojumi vispār neeksistē. Taču - jaukais paradokss! - tas attiecas arī uz šo pašu apgalvojumu. Arī tam ir patiess pretmets - atkarībā no situācijas, iesaistītajiem cilvēkiem, utt vienmēr būs viens punkts, kurš konkrētos apstākļos ir 'vispareizākais' (piemērotākais).
Tas ko mēs dzīvē nemitīgi darām - dažnedažādās situācijās meklējam šos punktus. Kur tie ir? Parasti ārpus mūsu prāta izveidotajiem priekšstatiem iedomātajiem 'pareizs - nepareizs' rāmjiem. He, he, he, patiesība ir 'tur, ārā!' Jo Esamība, aicinot augt, mūs nemitīgi provocē, liekot apziņas rāmjiem paplašināties.
'Nekas nesaki nekad' ir tieši par to pašu. Iedomājoties 'nekad', mēs sevi ievietojam vienā punktā. Un tajā brīdī Esamība sāk smieties. Un sabīda situācijas, lai mūs no šī punkta dabūtu laukā.
Tas viss ir fantastiski skaisti. Tas viss ir pelnījis atzinību un pateicību. Eze - jā! Tavs teksts ir super!
Diana 22:20:45 25.10.2010
77.38.205.133
Paldies par šo materiālu gan Pēterim, gan ievietotājam!
Vega 14:21:21 25.10.2010
159.148.204.51
Labi pateici - ar prieku un pateicību...Ne katras saņemtās mācības un saprašanas sākumā ir vieglas- līdz savu kļūdu un maldu, vai tikai nesaprašanas dziļākai pieņemšanai un izpratnei ir īsāks vai garāks posms ejams, bet skaists ir brīdis, kad vari uz notikušo, piedzīvoto un saprasto paskatīties ar prieku un pateicību...
Eze 09:39:43 23.10.2010
217.199.114.64
Skatupunkta jautājums, kas neizmaina rezultātu :)))Es elpoju. Pati. Iemācījos kopš dzimšanas. Laižu caur sevi pasauli un no tā sevi būvēju. Apzināti vai NEAPZINĀTI paņemot no pasaules to, kas nonāk saskarē ar mani.
Es elpoju. Caur mani elpo Dievs. Tā viņš man to iemācīja. Viss, ko es satieku pasaulē, ir Viņa saruna ar mani man PIEMĒROTĀ VEIDĀ.
Rudace, es pati esmu bez viedokļa (kas viņu zina, kā ir), bet ezotērikā taču runā par par nemateriālajām informācijas (un kaut kā cita) APMAIŅAS formām, piem., auras līmenī taču arī notiek kaut kādas substanes mijiedarbība, runā par 100.tā mērkaķa fenomenu - kad tu izpratni saņem blāc badāc. Kāpēc gan skolotājs nevarētu tajā man varbūt VĒL NEAPZINĀTAJĀ smalkajā laukā kaut ko nojaukt vai iestādīt. Ezoterikā daudzi pieņem teoriju par slimību ieperināšanos, sākot no smalkā lauka. Iespējams, ka tas ko guga saka 'jābūt gatavam, kad skolotājs dod', ir tas, ko Tu domā ar 'pats sapratu'. Ej nu sazini, kas tur tajā brīdī notika, kad Tev pielēca. Dievišķs apskaidrības brīdis vai normāla situācija, kad manis pašas uzsildītais rūgušpiens saiet kunkuļos. Skaidrs ir tikai tas, ka manā izaugsmes procesā visas kaujas norisinās tur - manī un caur maniem t.s. ķermeņiem iet pasaules substances - barība, gaiss, siltums, emocijas, domformas.. un kaut kas neizskaidrojams, kāpēc man tieši tagad kaut kas no tā piešķiļas, savienojas, rodas.. ir vienkārši prieks un pateicība, ka pasaule ir tik jauka.
Visa 'skolotāju' un 'pats' teorijas atslēga, manuprāt, ir šis prieks un pateicības sajūta. :)
guga, Rudacei, P.S. 04:01:24 23.10.2010
62.85.19.217
Un lai palīdzētu notikt kādai pārveidei kādā citā cilvēkā, Skolotāji reizēm pieņem arī pavisam neparastas rīcības formas un stratēģijas, kā par to arī pirms kāda brīža stāstīja Vu. Jo ne vienmēr sapratnei var palīdzēt vārdi un teksti - šis fakts attiecas pat uz parastu mācīšanu skolā vai uz pašam savu bērnu audzināšanu, vēl jo vairāk tas attiecas uz gara pasaules faktu izpratni.
Kad Tu runā par to, ka cilvēks sevi pārveidot var tikai pats, kā Tu domā, vai Tu paliksi vienaldzīga, ja Tavs bērns kaut ko darīs visai nepareizi? Tu taču droši vien mēģināsi kaut kā iedarboties uz savu bērnu, lai viņš mainītos. Morāles lasīšana parasti ir slikta stratēģija, un, protams, ne vienmēr arī var izdoties arī savam bērnam palīdzēt pārveidot savus sliktos iedzimtos ieradumus, tomēr tas nenozīmē, ka nevajag censties un ka tas pavisam nav iespējams :), ka tikai viņa paša centieniem ir nozīme.
Ja Tu domāsi tā un pavisam neliksies zinis par sava bērna audzināšanu, rezultāti varētu būt visai bēdīgi ;).
Tieši tāpat arī jautājumā par garīgo Skolotāju un vispār mūsu līdzcilvēku lomu mūsu garīgajā izaugsmē.
Tajā mums visiem lai veicas! :)
guga, Rudacei 03:47:25 23.10.2010
62.85.19.217
Jā, protams. Cilvēkam savi netikumi ir jāuzvar pašam, savas uzvaras ir jāizcīna pašam. Un tajā pašā laikā kā ar visiem lielajiem apgalvojumiem ir spēkā tieši pretējs apgalvojums - ka cilvēks neko nevar sasniegt bez skolotājiem, bez citiem mūsu līdzcilvēkiem, kas vienīgie mums var parādīt uzskatāmi, kas tad ir tas, kas mums ir jāsasniedz.
Un sakot, ka praksē tā notiek, es nedomāju tikai kādas literāras liecības (kā stāstus par Tilopu un Naropu vai par Marpu un Milarepu, vai par Gorakšnathu un Bhartrihari, vai par Huņžeņu un 6.patriarhu, vai par Itakudzju un Onami, vai par Rūmī un Šamsu, vai par Asīzas Francisku un brāļiem Bernardu un Silvestru utt.), bet arī konkrētu mūsu laikabiedru liecības, ar kuriem esam tikušies, vai kurus mums ir tas gods bijis dzirdēt dzīvajā runā, kā arī savu personīgo necilo pieredzi, kas gan neattiecas uz tik augstām lietām tomēr attiecas uz to, kā ir iegūtas kādas pieredzes un jauns skatījums uz kādām lietām un jautājumiem.
Piemēram Namkai Norbu Rimpočes (kurš pirms kāda nemaz ne tik ilga laika kā šķiet apmeklēja arī Latviju) stāsts par to kā viņš ieguva pirmo pieredzi tīrajā Rigpa apziņas stāvoklī, kad kopā ar savu Skolotāju bija kalnos un Skolotājs pievērsa viņa uzmanību vienkāršiem apkārtējās vides uztveres faktiem vakara rāmajā klusumā stāstot par to, ka garīgajā pieredzē pašā par sevi jau nav nekā īpaša un kā tas tajā pašā mirklī pilnībā izmainīja Namkai Norbu Rimpočes izpratni.
Mēs esam sociālas būtnes - savu pieredzi mēs iegūstam no citiem cilvēkiem un pateicoties citiem cilvēkiem. Mūsu pirmie skolotāji ir mūsu vecāki - kā zināms bērns, kurš pavisam maziņš zaudē cilvēku sabiedrību un nonāk pie dzīvniekiem arī paliek pēc būtības par dzīvnieku. Vēlāk tādu bērnu vairs praktiski nevar iemācīt dzīvot kā cilvēku. Šim faktam ir neskaitāmas liecības.
Un tieši tāpat arī lai tuvotos pilnīgākai esamībai mums ir vajadzīgas cilvēciskas šīs pilnīgākās esamības liecības - tieši tur ir jēga evanģēliskajai formulai par to, ka lai cilvēks varētu kļūt par Dievu, Dievs piedzima par cilvēku kā arī indiešu avatārības teorijai.
Kā konkrēti tas notiek - ne jau bez cilvēka paša tiecības un centieniem. Bet šī tiecība un centieni var būt arī ne acīmredzami. Kad Nārada pārveidoja laupītāju Ratnakāru par svēto dziesminieku Valmiki, šī potence asiņainajā laupītājā nebija acīmredzama, bet pārveidošanās notika.
Rudace 09:01:45 20.10.2010
213.175.125.22
labprāt uzzinātu, kā tu to redzi, :))jo mana pārliecība, ka cilvēks uzvarēt sevi (netikumus, ieradumus, šķēršļus) var tikai saviem spēkiem. Ne velti ezotērikā tiek uzskatīts, ka vislielākais cīnītājs ir tas, kas uzvarējis nevis 100 000 karavīru, bet gan sevi.
Neviens Skolotājs cilvēka vietā to neizdarīs, ja vien tas neattiecas uz fizisko plānu.
Tātad? :)
guga, Rudacei 23:17:19 19.10.2010
62.85.19.217
Varbūt, ka teorijā nevar, bet praksē tā notiek. Un daudzreiz, un dažādos līmeņos. Laikam jau tāpēc, lai apliecinātu, ka cilvēks tomēr ir sociāla būtne, ka mēs viens otram tomēr esam vajadzīgi.Protams, cilvēkam pašam ir jābūt nonākušam līdz tam, ka viņam tas ir patiešām vajadzīgs :).
Rudace 14:51:08 19.10.2010
213.175.125.22
'kad viņš ierauga savā līdzcilvēkā to barjeru, kas viņam traucē un izdara kādu darbību, lai to nojauktu. '
es gan teiktu, ka neviens no malas šīs barjeras nojaukt nevar, jo tas būtu brīvās izvēles tiesību ierobežojums. Ar saviem drakoniem jācīnās un tos jāuzvar ikvienam pašam. Uz barjerām (trūkumiem, nepilnībām) var tikai norādīt, bet jānojauc cilvēkam pašam.
guga 08:02:56 14.10.2010
62.85.19.217
Cilvēkam ar pietiekami izsmalcinātu intelektu nav jau grūti saprast, ka 'galds var nebūt galds, bet Budda' vai, ka nav pastāvīga un nemainīga 'es' utml. advaitistu vai čaņ meistaru konceptuālos 'brīnumus'. Vēl vairāk, skatoties uz šādām domām no prātošanas pozīcijām tie var šķist pat tautoloģiski vienkārši secinājumi (kā budisma četras cēlās patiesības, piemēram - zināmā nozīmē tie ir katram acīmredzami dzīves fakti - nu viss paiet - 'gone with the wind', nu un tad). Problēma ir tā, ka savā dzīvē mēs tik un tā uzvedamies tā it kā viss būtu mūžīgs un nemainīgs. Problēma ir, ka mēs nesaprotam šīs lietas būtiski, ar visu savu būtni, lai katrā dzīves momentā šos esamības acīmredzamos faktus apzinātos. Un to nav iespējams izmainīt citādi kā ar tādu vai citādu praksi. To savukārt ir jāizvēlas atbilstoši cilvēka tipam - vai viņš ir vairāk emocionāls, praktisks vai zinātnisks utml. Un visi šie dzen kliedzieni un sitieni tāpat kā vienkārši pareizie vārdi attiecīgajā brīdī un vēl viss kas cits, ko vien var darīt skolotājs - tie visi var būt iedarbīgi tikai tad, kad cilvēks ar daudzu gadu pūliņiem jau ir sevi tik tālu sagatavojis, ka tas var nostrādāt. Pārmainīt sevi cilvēks var tikai pats, bet tad reizēm, lai visam iepriekšveiktajam darbam būtu jēga ir vajadzīgs kāds specifisks impulss no malas. Tā var būt arī vienkārši dzīves situācija bez personīga skolotāja klātbūtnes, bet tā var būt arī konkrēta cilvēka, kas jau pats ir gājis pa līdzīgu ceļu, sniegtā palīdzība, kad viņš ierauga savā līdzcilvēkā to barjeru, kas viņam traucē un izdara kādu darbību, lai to nojauktu.
Rudace 10:42:29 13.10.2010
213.175.125.22
Kur Pēteri Kļavu var satikt?
Rudace 10:26:39 13.10.2010
213.175.125.22
vislabākā Agni Jogas lapa internetā:
guga 10:19:33 10.10.2010
62.85.19.217
Problēma jau ir tā, ka 'duālisma lamatās' nevar neiekrist, kamēr mēs dzīvojam pasaulē. Un kāpēc gan lai tās būtu lamatas - duālisms ir pavisam normāla lietu uztvere. Tā lietas pastāv. Esmu 'Es' un ir 'Pasaule' ārpus manis. Starp šīm divām lietām nav barjeras, tās ir vienotas. Un šīs divas lietas nav nemainīgas - tās mainās katrā dotajā momentā. Bet to esamība ir neapstrīdams uztveres fakts. Un starp šīm divām lietām esksitē nepārtraukta attiecību spēle. Protams, 'Es' ir pasaules daļa, bet šis 'Es' tajā pašā laikā ir arī atdalīts no pasaules un pat pretnostatīts tai mūsu normālajā ikdienas uztverē. Un tas ir normāli un tam tā būs būt :))).
Mēs varam uzveidot kādas grib intelektuālas koncepcijas un izsmalcināt savu intelektu cik vien gribam tālu, tas neglābs no tā, ka ar intelektu nav iespējams saprast ne šo 'Pasauli', ne sevi, kas abi ir nebeidzams brīnums.
Un tāpēc, lai neiekristu šajās intelekta lamatās un pareizo filozofiju un pareizo pieeju lamatās, kas nu varētu būt tās vienīgi pareizās (kā Čaņ, piemēram, Tavā uztverē) un tajā pašā laikā tā kā praktiskajai darbībai tomēr koncepcijas ir vajadzīgas, indieši izdomāja sešu filozofisko doktrīnu ideju. Sešas koncepcijas (jeb pareizāk sešas daršanas, seši skatījumi), kas sniedz praktiski visus iespējamos pamattipus (iespējamās nianses atbilstoši savām vajadzībām cilvēks pats piedomās klāt) kā cilvēks var domāt par sevi un pasauli. Un ikvienu no tām sasaistīja ar praksi tai atbilstošā veidā. Līdz ar to tika nodrošināts glābšanas ceļš praktiski ikvienam cilvēkam neatkarīgi no viņa tipa. Tā ir indiešu vēdiskās tradīcijas domas ģenialitāte. Tur ir gan ateisms, gan teisms, gan monisms, gan duālisms - un katra sistēma ir sasaistīta ar atbilstošu praksi. Šī pieeja joprojām dod augļus Indijā, kaut šodienas komercializācijas un totālās seksualizācijas apstākļos deģenerācija skar visu - gan monismu, gan duālismu, gan Čaņ ar savu Tukšumu, gan Dvaitu ar savu Bhakti.
Lai veicas!
Wu 15:32:25 08.10.2010
159.148.55.162
> Wu, kāpēc lamatās?
Duālisma lamatās iekritusi apziņa neapzinās, ka tā neredz pasauli, bet gan tikai savus modeļus par pasauli. Duālisma lamatās iekritusi apziņa (profāns) redz un domā, ka 'galds' ir galds, ka 'apziņa' ir apziņa, ka 'es' ir es, 'ātmans' ir ātmans. T.i. tā vienmēr redz un domā, ka jebkas ir kaut kas vienmēŗ viens, nevis viens un kaut kas pilnīgi tam pretējs vienlaicīgi. :)))
Mēģinājums nodot kaut vai vislabāko un pilnīgāko filozofisko sistēmu, izmantojot vārdus kā informācijas nesēju, kaut vai advaitu, kaut vai dzen/čaņ - šis mēģinājums nodot vārdos vienmēr atduras pret saņēmēja spēju pareizi tos uztvert. Un ja saņēmēja saprašanas mehānisms ir greizs (tāds tas ir 99.99% sabiedrībā izaugušiem cilvēkiem, turklāt katram tas ir individuāli greizs), ja viņš katru ikvienu izdzirdētu vārdu jau saprot pa savam (nevis tādā nozīmē kā to saprata izrunātājs), un kopā tos saliek vēl 8x nepareizāk, tad ko gan var cerēt nodot viņam ar vārdiem...? Tas ir tikpat neiespējami, kā cerēt, ka cilvēks ar ar vienu zaļu aci un otru oranžu aci ieraudzīs zilu gaismu, kuru tu viņam spīdini acīs un skaidro, ka tā ir balta gaisma. :))))
Pieņemsim, ka skolotājs liek skolniekam atkārtot 100 reizes dienā 'galds ir apziņa' un skolnieks to mehāniski atkārto, bet viņš ne ar 'galds', ne ar 'apziņa' nesaprot vis to, ko skolotājs, bet gan kaut kādu savu fufeli, kas ir rezultāts viņa individuāli maldīgo uztveres mehānismu pārstrādātajam jēdzienam 'galds' un līdzšinējai paša pieredzei par to kas ir 'apziņa'. Tāpēc šīs darbības rezultātā, lai arī viņš, iespējams, var saņemt kādu jaunu informāciju, viņš neatbrīvojas no saviem maldīgajiem uztveres mehānismiem. Gluži otrādi - viņš stieg savos maldos vēl dziļāk. Un nostiprinās tajos.
Indiešu skolas ar to bieži grēko - tās uzskata, ka vārds ir instruments, ar kuru var nodot informāciju bez zudumiem. Indiešu skolas bieži mēģina izveidot skaistas filozofiskās sistēmas par to, 'kā viss ir'. Un cilvēkiem tas patīk. Skolotāju - 'susaņinu' armijas lasa stundām ilgas lekcijas sērijas cilvēku pilnās zālēs, kurās nodod šos atkritumus daudziem jo daudziem. Bet kur viņi šos klausītājus ieved....?
Čaņ tradīcijā to saprot. Vismaz dažos laika periodos dažās vietās pasaulē to ir sapratuši. Tāpēc tur mācība tiek nodota 'ne-zīmju' veidā, nevis izmantojot vārdus (rakstītas zīmes) kā nesēju, bet gan kā viņi paši to dēvē 'no sirds uz sirdi'. T.i., ar pavisam citām metodēm, taj skaitā ar vārdiem. Bet neizmanto tos kā informācijas nesēju. Ja arī kaut kur čaņ tradīcijā figurē teksti, tad nekā citādi, kā tikai individuālu sarunu pieraksti starp skolotāju un skolnieku, kurus kāds cits ir noklausījies un pierakstījis. Sākot no Budas, 'kuram' visi teksti ir tikai šādi. Skolotājs izmanto vārdus nevis kā ideālu informācijas nesēju, kurš noraida informāciju ar 0% zudumiem, bet ne vairāk kā 'dakstiņus', ar kuriem 'tikšķina' pa skolnieka galvu, lai izraisītu šī konkrētā skolnieka kustību pareizā (apskaidrības) virzienā. Tātad, - virzienā ārpus apskaidrības. :)))))))
Citi, rupjāki čaņ/dzen skolotāji tam izmantoja kliedzienus (Ļiņdzi - viens no izcilākajiem čaņ skolotājiem) vai nūjas sitienus, vai jebko citu, nav jau svarīgi ko, galvenais ka tik skolniekam tiek dots impulss apskaidrības virzienā. Visu frontei, visu uzvarai! Pārējais nav svarīgi. :)))))
Īstenībā ne tikai čaņ, bet ikvienas tradīcijas labākie skolotāji tā vai citādi tuvojas šai sapratnei.
Eze 09:35:30 08.10.2010
217.199.114.64
Jā, un kā ir latviešiem?
Eze 09:25:43 08.10.2010
217.199.114.64
Wu, kāpēc lamatās?Uz vēdām balstīta gan dvaita, gan advaita un abas skaitās normālas pilnvērtīgas vēdiskās filosofijas sistēmas, vai nav tā?
Es to gribēju Pēterim uzdot, bet viņš te nerunā :)
Wu 23:30:46 07.10.2010
78.84.134.25
Paldies.
Wu 23:23:44 07.10.2010
78.84.134.25
Laba lekcija, jebkurā gadījumā.
Wu 21:34:13 07.10.2010
78.84.134.25
Domāt, ka 'x ir apziņa', 'y ir apziņa', 'z ir apziņa' - tā jau arī ir sevis iedzīšana duālisma lamatās.
Tas nav čaņ.
Wu 21:13:59 07.10.2010
78.84.134.25
Prātīgi runā.
Bez trenēta intelekta nekas nebūs, tas ir nepieciešamais priekšnosacījums. Ja nav trenēta intelekta, tad var būt tikai fantāzijas. Visas dzīves garumā. :)
Wu 21:08:22 07.10.2010
78.84.134.25
Bet ja jau esi 'paņēmis un sapratis', tad ko gan vēl gribēt? :-)
Wu 21:07:09 07.10.2010
78.84.134.25
Nav iespējams 'paņemt un saprast', kamēr neesi jau 'paņēmis un sapratis' :-)))
Aivis 10:13:29 04.10.2010
83.99.160.167
Pētera lekciju video ierakstus varat atrast ari www.trainyou.lv
Anita 16:26:54 01.10.2010
159.148.191.2
Paldies Pēterim!Paldies ievietotājam!
Kā man patīk šādas sarunas!
Ak, kā varētu ar Pēteri parunāties!
Vēl paldies par interneta adresi, noteikti paklausīšos......
Visiem Gaismu! Prieku! Mīlestību!
mb 14:56:55 01.10.2010
80.255.228.17
http://advayta.org/item/000002/?text_id=180#om_audio_mp3