Sestdien, 24.februārī Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 (ZA), 2.stāva zālē ārsta-reanimatologa Pētera Kļavas lekcija “Ezoterija kā zinātne Rietumu izpratnē”.
Lekcija notiek Antroposofiskās Garīgās Izglītības Centra mācību
programmas ietvaros.
Sestdien, 24.februārī Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 (ZA), 2.stāva zālē ārsta-reanimatologa Pētera Kļavas lekcija “Ezoterija kā zinātne Rietumu izpratnē”.
Lekcija notiek Antroposofiskās Garīgās Izglītības Centra mācību
programmas ietvaros.
“Visu vajag atmest, likt uz Tēva pleciem, principā tas ir – atteikties no sevis. Kristus teica: katrs lai paliek tai vietā, kur Tēvs viņu ir nolicis, tas nozīmē – šeit un tagad. Tā ir svētlaime. Katrs ir pats tāds, kāds viņš ir. Kļūdu nav Visumā. Tas ir kā gatava filma, kas projecējas uz ekrāna. Šai sakarā Imants Ziedonis man pavaicāja: „Tu ko, Pēter, gribi teikt, ka Dievs pats nodzeras, Dievs pats noslepkavojas un izvarojas un pats sajūk prātā?” Bet šis jau ir augstākā līmeņa jautājums – kāpēc Viņš pats sev liek tam noticēt? Un visi skolotāji uz šo jautājumu izvairās atbildēt tieši…Vienkārši tā tas notiek, un tas ir sapņojums.
Viņš Pats sapņo sapni, ko Pats pārdzīvo, bet mēs nedrīkstam sapņu tēlu pārdzīvot ar savu personību. Tas, ka Viņš sapņo, tā ir viņa prioritāte. Un citos līmeņos Viņš sapņo pavisam ko citu. Tāpēc šajās smalkajās meditācijās mēs redzam citus sapņu līmeņus. Un tad, kad vairs nav tas, kas redz un ko redz, kad tukšums vairs pats sevi neapzinās, tad nāk šī atbrīve. Ir pirmatnējā Patība, kas ir virs prāta, kas ir tēvs un māte prātam. Prāts izpaužas kā gaisma, kā enerģija, kas rada visu, kas ir. Principā meditējot uz to, ka katrs brīdis ir prāts, kurš projecē sevi laikā un telpā, un notikumu kā enerģijas kustību – tas rada šo realitātes sajūtu, ka viss notiek tā, kā tas īstenībā ir. Īstenībā tas viss tā arī ir, bet īstenībā tas ir Enerģijas sapņojums. Viss ir enerģija, bet enerģija tā sakārtojas, ka rada šo dzīves ilūziju. Meditācijas uzdevums ir tuvināt prātu šim mieram, lai sākas apcere par to, kas meditē, uz ko meditē, kad ej vēl dziļāk iekšā, izzūd arī meditējošais.
Vislabākais brīdis ir tad, kad mūsu nav, kad esam tā aizņemti darbā, ka nav bijis laika apzināties, ka mēs esam. Nav šī sevis kā kaut kā atsevišķa apzināšanās, ir process, šī enerģija slīd bez tevis – tā ir dzīve. Tikko mēs atšķiram, ka esam mēs un ir dzīve, tad ir grūtības, bet tad, kad mēs ļaujamies, tad viss ir kārtībā.
Nemirstīgie skolotāji pašās dzīves beigās to izjūt, viņi caur apzināšanos, saprašanu katru brīdi sevi pārdzīvo kā tukšumu, un tāpēc viņi beigās noārdās līdz tukšumam, jo viņi – šis enerģijas kvants, atpazīst pats savu dabu un pats noārdās sevī. Viņi pierāda to, ka katrs brīdis ir tukšums, un katrs brīdis ir tukšums formā – cilvēks ir tukšums enerģijas izskatā, bet enerģija ir tukšums. Par to zinātne runā, tas ir pierādīts. Ja mēs sevi uztveram tā, tad var būt tikai viens notiekošais, par ko runā Kristus un Buda, tad šī Dieva valstības sēkliņa realizē sevi līdz pilnīgam potenciālam – Dieva valstība ir mūsos! Meditācijas uzdevums ir ļaut pilnībā atvērties Dieva valstībai mūsos, ko Kristus saka: kas ir redzējis mani, ir redzējis Tēvu – tas ir Viens un tas Pats.
Mēs katru dienu redzam Dievu, bet domāja, ka tas ir cilvēks, un tas ir mūsu grēks. Ka mēs neatzīstam katru brīdi kā Dievu, tā ir meditācija, tā ir dzīve, un tā ir ikdiena.”
P.Kļava
14.02.2007
Komentāri:
Līga, Mārim, 11:34:24 19.02.2007
81.198.170.110
Paldies par info:)
MB, Līga, 10:03:05 19.02.2007
10.10.4.152
P.Kļavas lekcija būs no 16.00 - 18.00
Anna, 15:48:16 15.02.2007
85.234.164.55
G.Grabovojs jau pamatā nebija izdomājis neko jaunu (senas, literatūrā aprakstītas vizualizācijas metodes, pielietojot krāsu un ciparu vibracionālās nozīmes u.c.) un prata to visu „humāni” pasniegt – cilvēks it kā īsteno savu personisko uzdevumu caur makrokosmisko, visas cilvēces uzdevumu realizāciju. Plus vēl tas, ka G.Grabovojam izdevās pārliecināt arī kādus nopietnus cilvēkus par to, ka viņa tehnisko izgudrojumu patenti ir īsti. Tā i notika tā, kā notika – viņam bija pietiekoši daudz piekritēju diemžēl.
vsv, 15:13:05 15.02.2007
159.148.141.30
iekrišana ar Grabovoju liecināja par dziļāka sapratnes trūkumu,
taču savu kļūdu atzīšana ir ļoti augstu vērtējama un patiesi cēla;
man personīgi grūti spriest vai Ziedoņa (no 'par suni Funi un vēju') vārdiem sakot: Viņš spēlējās, spēlējās, kamēr sāka spēlēt.
pazemīgs vēlējums šim neapšaubāmi apdāvinātajam cilvēkam mazāk ezoterisku spīguļu vairāk garīgu spīdekļu. :)))
Līga, 08:06:34 15.02.2007
81.198.170.110
P.Kļava dalījās savos iespaidos par G.Grabovoju. Pirmajā tikšanās reizē viņš bija atstājis ļoti pozitīvu iespaidu, nākamajā vairs nē. Manuprāt, tas nozīmē to, ka 'iekrist' uz šādiem meistariem var ikviens, bet vai ikviens to pēc tam sapratīs un vēl publiski atzīs, tā jau ir cita lieta.
Eduards, 22:00:01 14.02.2007
87.110.95.5
Njā.Kaut kā jau uzticība Kļavam vairs nav tik liela pēc tā visa...
guga, 17:59:54 14.02.2007
62.85.19.217
Protams, sava pieredze jāsalīdzina ar citu cilvēku, kuri uzdod tos pašus jautājumus, pieredzi laiku pa laikam. Tas palīdz neieslīgt pašapmierinājumā un pasargā arī no dažām ilūzijām.
guga, Gustavam 17:57:51 14.02.2007
62.85.19.217
Visu cieņu, ja cilvēks spēj atzīt savas kļūdas. Bet kurš tad nekļūdās? Es tādus vēl neesmu redzējis.
Bet attiecībā uz tā saucamo ezoteriku... nu manuprāt tur vispār labāk ir ticēt tikai sev. Visu var ņemt vērā, bet ticēt var tikai savai artkārtojamai un pārbaudāmai pieredzei.
Gustavs, 16:44:29 14.02.2007
84.237.252.135
Vai var ticēt Pēterim Kļavam?
' Ārsts reanimatologs Pēteris Kļava Grigoriju Grabovoju sauc par Mesiju un saka: 'Kam ir ausis, lai dzird! Un lai sadzird arī tie, kam nav izmisuma pilnu ciešanu!'
'Mistērija'
/Pēteris Kļava/
'Ārsts tagad prāto, ka kādreiz mātes nomētāšot mesiju ar akmeņiem: 'Cepuri nost. Viņš ir ārkārtīgi augsti uzinstalējies blēdis. /Pēteris Kļava/'
Diena, 2005. gada 26. novembris
Līga, 13:57:07 14.02.2007
81.198.170.110
Paldies par reklāmu. P.Kļavas lekcija 24.02. arī droši vien 15.00, vai ne?