Maģija – E-Mistika.lv

Maģija – tas nav nekas cits,
kā izlīdzināšanās starp Zemi
un Debesīm…
…cilvēks saprot, kāds darbs viņam šeit ir paredzēts:
jāliek Zemei vibrēt
vienā harmonijā ar Debesīm,
lai Debesis nonāktu uz Zemes…
Iesvētīšana – tas ir cilvēka darbs pašam ar sevi, neatlaidīgi sevi sakārtojot, attīrot un iegūstot savaldību.
Pašlaik arvien pieaugošā interese par okultisma un maģijas grāmatām rada satraukumu. Kā redzams, tas nevis liecina par patiesu vajadzību pēc īstena garīguma, bet tikai par tieksmi nokļūt nezināmajā, noslēpumainajā un aizliegtajā jomā. Rezultāts arī jau ir redzams – šīs grāmatas nav padarījušas cilvēkus viedākus, līdzsvarotākus, tīrākus – tieši otrādi, to autori ir atbrīvojuši tumsas spēkus, radījuši sajukumu domās, padarot cilvēkus par upuriem tam zemākajam būtnēm, kuras mums grib tikai kaitēt.
Vairāku gadsimtu gaitā Baznīca, diemžēl -veltīgi, ir cīnījusies pret Iesvaidīto Mācību. Un, lūk, kas ir noticis tagad: okultās zināšanas ir kļuvušas pieejamas visiem: vājajiem, samaitātajiem un ļaunprātīgajiem ļaudīm. Ja pagātnē Iesvaidītie lika uzsvaru uz “klusēšanu” tādēļ, ka zināja -Iesvaidīto Zinātnes noslēpumi kā bīstams ierocis nedrīkst nonākt tādu cilvēku rokās, kuri ar tiem neprot rīkoties.
Tāda jau ir cilvēka daba- lai arī ko viņam atļautu uzzināt – pašas cēlākās, dievišķākās domas, viņš centīsies tās izmantot tikai savām sīkajām un egoistiskajām interesēm.
Tādējādi viņš sabojā visu, kas sākotnēji bija domāts cilvēku labklājībai, viņu glābšanai, pārvēršot to par pazušanas cēloni sev un saviem tuvākajiem.
Šais laikos arvien vairāk pētī domas spēku, tās spēju iedarboties uz lietām vai cilvēkiem arī no attāluma un spēju pārtvert informāciju.
Ir cilvēki, kuri mēģina ar domas spēku iedarboties uz sportistiem sacensību laikā, lai palīdzētu vieniem uzvarēt, citiem zaudējot.
Ir pat gadījumi, kad līdzīgi kaitējošā veidā tiek apstrādāti priekšmeti, kurus kā dāvanas nosūta citas valsts valdības pārstāvjiem, lai mazinātu tās spēku. Visi šie eksperimenti ar domas spēku, kurus izmanto graujošos nolūkos, nav mazāk bīstami, kā atomieroču izmēģinājumi, un no morāles viedokļa, tie ir pelnījuši vēl lielāku nosodījumu.
Cilvēkiem nav tiesību izmantot dievišķo dāvanu – domu, lai ar to darītu ļaunu, jo tādā gadījumā tā ir melnā maģija, un tiem, kuri ar to nodarbojas, ir jāzina, ka agrāk vai vēlāk viņi tiks sodīti.
Vēlmē iepazīt domas spēku nav nekā peļama. Tomēr, par nožēlu, ir daudz netikumīgu cilvēku ar netīru sirdsapziņu, kuri cenšas izmantot šīs zināšanas savtīgos nolūkos. Te priekšplānā parādās cilvēka zemākā daba, kas mudina viņu uz savtīgumu, izmantojot jebkurus līdzekļus. Kad atļaujam uzkundzēties intelektam, tad tas, nepazīdams tikumību, darbojas tikai, lai sagādātu cilvēkam arvien
jaunus zinātnes un tehnikas līdzekļus, nerūpējoties par to, kā tie tiks izlietoti. Tas pats notiek arī ar okultajām zinātnēm. Nevajag domāt, ka, ja kādu interesē okultās zinātnes, tad viņam ir īpašas mistiskas tieksmes un cenšanās pēc garīguma. Tas nebūt tā nav. Šie cilvēki var būt pilnīgi materiālisti, bet atskārtusi, ka tādējādi viņi var gūt iespējas apmierināt savu godkāri, gūt panākumus, nolemj: “Kādēļ gan nepamēģināt? Tad jau redzēs!”
Un viņi mēģina.
Lūk, kādēļ ir izzudušas jau vairākas civilizācijas, – izzudīs arī mūsējā, ja virsroku negūs godaprāts, tikumība, mīlestība un labestība.
Cilvēkiem ir dažādas vēlmes un dažādas vajadzības… Tik tiešām, vēlmju un vajadzību ir vesela kaudze! Bet, lūk, kā viņiem pietrūkst -izpratnes, pacietības, pastāvīguma, lai vēlamo sasniegtu. Viņi vienmēr grib gūt panākumus ātrāk, izmantojot ērtākus līdzekļus. Kad viņiem tiek piedāvāta maģija, tad tie cerībā, ka tā dos drīzu rezultātu, ir gatavi uz jebkuru avantūru.
Vai jūs esat pamanījuši, cik daudz gramatizdevēji pēdējo gadu laikā ir laiduši klajā grāmatas par okultismu! Dažās no tām ir atrodamas šausmīgas receptes, pat ieskaitot tādas, kurās doti padomi, kā noslēgt līgumu ar nelabo.
Diemžēl jūs varbūt pat to nezināt, cik tomēr daudz ir tādu cilvēku (daudz vairāk, kā varat iedomāties), kuri interesējas par šādām nodarbībām. Un vissatriecošākais ir tas, ka viņi gūst panākumus! Kāpēc? Tādēļ, ka viņu kaislības, miesaskārība un neatlaidība, cenšoties apmierināt savas tieksmes, darbojas kā kārdinoša ēsma elles gariem: tādējādi šie cilvēki apveltī šīs būtnes ar dzīvību.
Cilvēki parasti neapzinās tās briesmas, kas ir saistītas ar melnās maģijas nodarbībām.
Cik gan liela atbildība būtu jāuzņemas attiecīgo grāmatu autoriem un to izdevējiem! Domājot tikai par peļņu, viņi izvairās no paskaidrojuma lasītājiem par briesmām, kurām tie tiek pakļauti, izmēģinot šīs receptes: viņiem ir vienalga, ka ar viņu palīdzību kāds iznīcinās savu dvēseli. Visu iespējamo kārību apmierināšanas līdzekļus viņi ir atklājuši ļaudīm, kuri nav iemācījušies savaldīt savus zemākos instinktus…
Vai ir cerība, ka šādi cilvēki spēs turēties tam pretī? Daudzi vēlas iemantot vīrieša vai sievietes mīlestību, atriebties ienaidniekam, apmierināt savu godkāri vai alkatību, un, tā kā šīs vēlmes ir stiprākas par viņu saprātu, viņi nolemj meklēt palīdzību melnajā maģijā.
Cik vilinoši ir ieraudzīt, ka visas tavas vēlēšanās piepildās!
Cik daudz gan ir cilvēku, kuri, zinot, ka alkohols vai tabaka gandē veselību, tomēr nespēj pārvarēt tieksmi dzert vai smēķēt. Tas pats ir ar maģijas piekopšanu. Kādēļ gan vājiem ļautiņiem būtu jādara zināmi paņēmieni, ar kuriem viņi, kādas vēlmes vai nekontrolētas kaislības dzīti, novedīs līdz bojāejai citus un paši sevi? Jā, tiešām, viņi piesaistīs sev briesmīgas būtnes, kuras iznīcinās arī viņus pašus. Un neviens viņus par to nebrīdina.
Melnās maģijas grāmatu autoriem jāzina, ka viņi ir noziedznieki, un ka pienāks diena, kad Dievišķā tiesa viņus sodīs. Lai tad viņi nebrīnās: nevienam nav dotas tiesības vilināt cilvēkus uz elles malu, mums ir tikai tiesības aicināt uz Debesīm.
Cik daudz ir zināmi gadījumi par cilvēkiem, kuri savu dzīvi slikti beiguši tādēļ, ka iepinusies melnās maģijas valgos! Protams, kaut kādus rezultātus jau ar to var sasniegt, bet ir jāzina, ar kādām briesmām tas var būt saistīts, tādēļ nenostājieties uz šī ceļa, jo burvjus un melnos magus gaida elles bezdibenis.
Vai būs liels labums no garīgajiem centieniem, ja tu nespēj pat izprast savas rīcības sekas?
Kad cilvēki sāk apzināties neredzamās pasaules un tās iemītnieku esamību, pamana sevī psihiskās spējas darboties šajā pasaulē -viņi padodas kārdinājumam pārbaudīt savus spēkus. Atceros, kā es, vēl pavisam jauns būdams (četrpadsmit vai piecpadsmit gados), veicu mēģinājumus, kuri ne vienmēr bija nevainīgi. Man bija draugi, un es vienkārši tādēļ, lai pārbaudītu, vai izdosies, koncentrēju savas domas un ar iedvesmas palīdzību vienam liku noņemt bereti, citam – meklēt zemē kādu priekšmetu vai arī apstādināt kādu uz ielas. Lūk, kādus eksperimentus es veicu, lai vienkārši noticētu savām spējām.
Gadījās, ka, pastaigājoties pa parku Melnās jūras krastā (toreiz es dzīvoju Vārnā), bija tā, ka nevarēju atrast brīvu vietu uz soliņa.
Tad, mazliet pagājis sānis, es sakoncentrēju uzmanību uz kādu no sēdošajiem un domāju: “Nu, piecelies taču!” Pēc dažām sekundēm tas cilvēks piecēlās, un es ar nevainīgu un vientiesīgu sejas izteiksmi ieņēmu viņa vietu! Man bija kāds draugs. Reiz, ieraudzījis viņu ejot man pa priekšu, es vērsu visu savu uzmanību uz viņa labo kāju un sāku iedvest, ka viņš vairs nevar paiet. Viņš apstājās pie koka un piespiedās pie stumbra, un es, izlikdamies, ka esmu viņu nejauši pamanījis, piegāju klāt. “Ai, Mikael,” viņš teica, “es nezinu, kas notiek, bet es nespēju paiet.” – “Neraizējies, tas pāries,” es sacīju, protams, neatzinies, ka pats biju pie tā vainīgs!
Lūk, kādus numurus es strādāju. Man, protams, nebija uz to tiesību, bet biju loti jauns un biju dzirdējis par domas varenību, un neviens man nebija skaidrojis, kas ir labi un kas slikti.
Tad kādu nakti ar mani, gulta guļot, notika kaut kas tāds, ko nekad vairs nevaru aizmirst: man parādījās divas neparastas būtnes. Es tad vēl nebiju aizmidzis, bet iespējams, ka pilnīgi skaidri neapzinājos notiekošo. Tā šajā pusneapziņa man parādījās divi cilvēki: viens bija pamatīga auguma, viss viņā liecināja par spēku, varenību, bet seja viņam bija cieta, skatiens tumšs un draudīgs. Tas otrs viņam blakus izstaroja gaismu, ar skaistu seju, viņa skatiens izstaroja bezgalīgu dievišķu mīlestību… Un man it kā bija jāizvēlas starp vienu no abiem… Mani dziļi iespaidoja pirmā varenība, bet savā sirdī un dvēselē sajutu bailes pret to briesmīgo, kas bija jaušams viņā. Mani vairāk vilka pie tā otrā, un es izvēlējos viņu, to ar Kristus seju: lēnprātības, labsirdības, ziedoties spējas iemiesojumu.
Tagad, to atceroties, es saprotu, ja Providence nebūtu man palīdzējusi izvēlēties labo ceļu, es būtu kļuvis par melno magu, tāpēc, ka jau agrajaunībā man bija parādījušās lielas psihiskās spējas.
Mani izglabātas, ka es nemaz nebiju ļauns, un šos mēģinājumus veicu ziņkāres dzīts. Jā, es to darīju, būdams pavisam jauns, nesaprātīgs, un bez vadības, bez skolotāja tas varēja slikti beigties. Nedomājiet, ka visi tie, kas iestiguši melnajā maģijā, darījuši to ar nolūku, apzināti. Ir gadījies arī tā. Bet vai daudzi būtu teikuši: “Gribu kļūt par melno magu, un darīšu visu, lai to sasniegtu.” Daudziem no viņiem, iespējams, sākumā nebija nekādu sliktu nodomu, bet viņi, nezinoši, neuzmanīgi, bija pārvērtējuši savus spēkus, savaldīšanās spējas un ļāvuši sevi savaldzināt.
Ir jāatsakās no visām okultajām nodarbībām, kas palīdz īstenot personīgās godkārīgās vēlmes. Bez tam okultisms nav īsta garīgā zinātne, un es nemīlu vārdu “okults”, jo okultās zinātnes ir labā un ļaunā sajaukums, un pārāk daudz ir okultistu, kuri ir iedziļinājušies tieši šo zinātņu tumšajās jomās. Toties zināšanas, kuras es sniegšu jums, nekad jūs nenovedīs nevēlamā virzienā.
Kāda gan jēga būtu iegūt bagātību, varu, labsajūtu, lai pēc tam nonāktu verdzībā, tiktu vajāts, apsēsts, spiests meklēt palīdzību pie vārdotājiem, lāstu noņēmējiem?
Ir dažādas maģijas. īstenā maģija, dievišķā maģija ir spēja izmantot visu, pilnīgi visu Dieva Valstības labā.
Turpretim jebkuras citas darbības, kuras visaugstākajiem cilvēka gara sasniegumiem liek kalpot cilvēka zemākajai dabai, ir burvestības.
Diemžēl tikai daži no magiem sasniedz augstāko pakāpi, kur vairs nav intereses par maģiju kā tādu, kur maģiskās darbības vairs neizmanto, kur izzudusi vēlēšanās pavēlēt gariem, stihijām, planētu sargātāj gariem, lai apmierinātu savas personīgās ambīcijas.
Ļoti nedaudzi, tikai paši diženākie domā par to, kā izlietot visus savus spēkus, enerģiju un zināšanas, lai realizētu Dieva Valstību. Tie ir teurgi, tas ir -cilvēki, kuri nodarbojas ar augstāko maģiju: viņu darbs ir pilnīgi nesavtīgs.
Protams, lai sasniegtu tik augstu pakāpi, viņiem ir jābūt īpaši pašaizliedzīgiem un tīriem, netiecoties ne pēc varas, ne slavas: viņi vēlas tikai vienu-pārveidot Zemi, lai Dievs iemājotu cilvēku vidū.
Cilvēka diženums, viņa patiesā varenība izpaužas tad, ja viņš neizmanto tam piederošo varu savam personīgajam labumam. Lūk, kādēļ es prasu no visiem mūsu Brālības brāļiem un māsām – nekad neveikt maģiskas darbības, lai iegūtu mīlestību, slavu, naudu vai tiktu vaļā no ienaidniekiem: tas viss ir visīstākā melnā maģija. Ja uzzinātu, ka notiek kas tamlīdzīgs, es rīkotos ļoti stingri.
Iesvētības skolas mācekļiem neklājas censties apmierināt savas iekāres un zemākās tieksmes; viņu vienīgajam ideālam ir jābūt darbam gaismā un gaismas labā, lai kļūtu par īstenu Dieva dēlu (meitu) un strādnieku cilvēces labā.
No šīs dienas jums ir jāvingrinās tikai baltajā maģijā, jāstrādā ar gaismu, ar mīlestību. Es jūs brīdinu: radīsies arvien vairāk un vairāk melno magu, tādēļ vingrinieties gaismas un harmonijas izplatīšanā, lai neļautu tumsai uzvarēt.

Fragments, Omrams Mikaels Aivanhovs “Dievišķās maģijas grāmata”
“Atvars-S”, 2000.gads. Tulkojusi Gunta Briede

magus.1w.lv

28.06.2010

Komentāri: