Maitrejas un Krišnamurti mācības salīdzinājums

Ezotērisks ideju un mācību par klusumu, iekšējo mieru, pašapzināšanos, godīgumu, atklātību un nepieķeršanos salīdzinājums. 
Džidu Krišnamurti ( 1895 – 1986) bija viens no ietekmīgākajiem 20.gs garīgajiem skolotājiem. Caur savām grāmatām, skolām un lekcijām visā pasaulē viņš sniedza unikālu iekšējā līdzsvara redzējumu. Saskaņā ar Bendžaminu Krēmi, viņš piedzima kā trešās pakāpes iesvētītais, kurš savas jaunības gados caur apziņas pārklāšanos tika gatavots Maitrejas iespējamā starpnieka lomai. Kad Maitreja nolēma izpaust Sevi caur Paša radītu ķermeni, Krišnamurti uzsāka savu skološanas darbu. Atkal saskaņā ar Bendžaminu Krēmi, 49 gadu vecumā Krišnamurti sasniedza ceturto iesvētības pakāpi.

Ezotērisks ideju un mācību par klusumu, iekšējo mieru, pašapzināšanos, godīgumu, atklātību un nepieķeršanos salīdzinājums. 



Džidu Krišnamurti ( 1895 – 1986) bija viens no ietekmīgākajiem 20.gs garīgajiem skolotājiem. Caur savām grāmatām, skolām un lekcijām visā pasaulē viņš sniedza unikālu iekšējā līdzsvara redzējumu. Saskaņā ar Bendžaminu Krēmi, viņš piedzima kā trešās pakāpes iesvētītais, kurš savas jaunības gados caur apziņas pārklāšanos tika gatavots Maitrejas iespējamā starpnieka lomai. Kad Maitreja nolēma izpaust Sevi caur Paša radītu ķermeni, Krišnamurti uzsāka savu skološanas darbu. Atkal saskaņā ar Bendžaminu Krēmi, 49 gadu vecumā Krišnamurti sasniedza ceturto iesvētības pakāpi.


Maitreja, caur vienu no Saviem līdzstrādniekiem, teica par K.:’’ Viņš bija īstens Maitrejas māceklis. Krišnamurti mācības ir Maitrejas mācības.’’ (Share International, 9/88,10)*


Daudzi ir komentējuši Maitrejas un Krišnamurti mācību unikālo dabu. Abas mācības ir smalkas un netveramas, tomēr pauž vienkāršumu, kas aizkļūst līdz pastāvošo cilvēces problēmu saknei. Tās mudina skolniekus meklēt atbildes, kas ir atrodamas tikai katra dvēseles dziļumos.


Mācību, kurām var pieiet no daudzām pusēm, galvenā iezīme ir pamats, ko tās liek pārmaiņām, ko mēs novērojam, pārejot no Zivju laikmeta Ūdensvīra laikmetā. Mūsdienās mēs novērojam salīdzinošu 6. stara ideālisma un ziedošanās enerģiju vājināšanos. Tas atspoguļojas Maitrejas vārdos: ‘’ Ja jūs vēlaties mierīgu līdzāspastāvēšanu uz planētas Zeme, neieviesiet nekādas ideoloģijas.’’(SI-11/88,6) Abi skolotāji atkārtoti ir teikuši: ‘’Nesekojiet man.’’


Mēs varam redzēt abu domās stipru uzsvaru uz Ūdensvīra laikmeta 7.stara Ceremoniālās Kārtības enerģiju pieaugumu. 7. stars saistās ar dabas radošajiem spēkiem un praktisku risinājumu atrašanu cilvēces problēmām. Maitreja atkārtoti mudina pievērst uzmanību tām pamatvajadzībām, ko cilvēce pastāvīgi ignorē – pienācīgu ēdienu, mitekli, veselības aprūpi un izglītību. K. uzskatīja filozofiskus spriedelējumus par ideālo pasauli par bezjēdzīgiem, sakot:’’…viss tas drīzāk kļūst bezjēdzīgs, ja jūs nezināt kā dzīvot.’’ (WSM)


Līdzīgs pavediens Maitrejam ir viņa trīsdaļīgā mācība par prāta godīgumu, gara atklātību un nepieķeršanos. Līdzīgas idejas ar citādiem vārdiem ietvertas K. būtiskajā domā. Kad abas mācības tiek studētas paralēli tās izgaismo viena otru. Sekojošās domas prasa vilkt paralēles starp tām abām. Ja vien tas nav speciāli uzsvērts, vispirms tiks izklāstītas Maitrejas mācības, pēc tam – K. Maitrejas mācības, lai būtu vieglāk salīdzināt, ir ieliktas kursīvā.


 Klusums


Jebkāda veida darbība sākas no centra – klusumā, svētajā telpā, kur rodas patiesa atklāsme.


Maitreja: “Cilvēki pirmoreiz piedzīvos, ka Dievība nav ‘’ārpusē’’, bet gan vienlaikus sirdī un Visumā, visā radītajā…patiesais Kungs mīt sirdī. Ja jūs vēlaties Viņu iepazīt mēģiniet saprast Klusuma Balsi…Klusums ir tā vieta, kas ir brīva no nosacījumiem…Dienā, kad iekšējais Es būs brīvs no stresiem un dabiskā kārtā iekļausies esmes un tapšanas procesos, vienlaikus pildot savu pienākumu bez pieķeršanās, Es izjutīs Dieva valstību savā sirdī.’’ (SI-11/88,10)


K. mācības piepildītas ar atsauksmēm uz klusumu – koku, dziļu upju un senu kalnu klusumu, dvēseles, kas iegrimusi meditācijā, klusumu: ‘’Klusums auga un kļuva izteiktāks, plašāks un dziļāks. Prāts, kas bija klausījies klusumā – pakalnu, lauku un birztalu klusumā, – tagad pats bija kļuvis kluss….Tas joprojām bija dziļi sevī, kā putns, kas paceļas savos spārnos, tas bija pacēlis pats sevi. Tas bija iegājis dziļumos, kas bija virs viņa paša. Tās bija sfēras, ko prāts nevarēja nedz saprast, nedz aptvert.” (WSM)


Iekšējā telpa (inner space)/prāta tukšums


Kad Maitreja runā par ‘’iekšējo telpu’’ un K par prāta tukšumu, viņi nosprauž jaunu paradigmu cilvēku dzīvei – tādu, kas sniedzas aiz domas, telpas un laika robežām, pieskaroties universālajam – saprāta, līdzcietības un mīlestības centram.


M: “Ikvienam ir vajadzīga sava ‘’iekšējā telpa’’, kurā tevi neviens nevada, nesaka kurp tev iet un ko tev darīt. Tev tikusi dota šī telpa, lai apjukums un haoss tev apkārt izgaistu. Nekad nevienam neatdod šo telpu, izņemot savu patieso Es. Meditācija patiesībā ir ceļojums atpakaļ uz šo telpu, lai atrastu mieru un laimi.” (SI-6/89,9)


K mācību caurstrāvojoša tēma ir domas nepareiza izmantošana. Kā ceturtās pakāpes iesvētītais, domājams brīvs no mentālā plāna ilūzijām, viņš spēja ļoti savdabīgā veidā izliet skaidru gaismu uz parastajām prāta mahinācijām un viltībām. Cilvēce, viņš apgalvo, arvien ir piesaistīta laikam un domām. Bailes un atmiņas no pagātnes ir pastāvīgi šķēršļi brīvai darbībai pagātnē, savukārt projekcijas iedomātā nākotnē nošķir mūs no patiesas tagadnes realitātes pieredzes. Visas šīs novirzes no ‘’tagad’’ grūž mūs pastāvīgā postā. Brīvību var iegūt tikai, kad personīgais Es izzūd.


 K: ” Paradīzes saknes ir lielā tukšumā, jo tukšumā ir enerģija, neizskaitļojama, plaša un dziļa.” (KH,22)


Pašapzināšanās (self awareness)/bezizvēles apziņa


M: “Apziņa ir radīšanas māte…Apziņa nekad nevar tikt sadalīta, nedz uzspiesta…Apziņa var tikai tikt pieredzēta. “ (SI-6/89,6)


“Apziņa pati par sevi ir spēcīgāka kā kodolbumba, varenāka kā jebkas šajā Visumā. Apziņa ir pat ‘’pāri gaismai’’.” (SI-12/88,6)


“Es ir bezgalīgs. Apziņa ir bezgalīga. Prātam, garam un ķermenim turpretī ir sākums un gals…Katra un visu liktenis ir viendien būt brīviem no prāta, gara un ķermeņa. Šādi sevī top atpestīts. “ (SI-9/89,8)


“Vienīgais veids, kā tikt galā ar jebkuru problēmu, ir saprast, kā tā radās. Brīdī, kad saprasts tās rašanās process, to var pagriezt atpakaļ. “ (SI-9/88,5)


Būdams bērns K stundām ilgi pavadīja, būdams mierīgs, vērojot smalkos kukainīšus, lapas vai vēja gaitu uz zemes. K kļuvušam pieaugušam, viņa rakstus piepildīja dabiskais viņam zināmo vietu skaistums. Cauri visai viņa domai, veroties pasaulē, caurvijās viņa paša būtības miers. Lūkoties uz dzīvi bez reakcijas vai vērtējuma, bez izvēles vai kādas projekcijas – to viņš sauca par bezizvēles apziņu. Šajā pat darbībā dzimst jauns esmes stāvoklis.


 K: ” Ja esi vērīgs (šādā veidā)…no tā rodas atskārsme…Atskārsme ir kā gaismas zibsnis. Tu redzi pavisam skaidri visus sarežģījumus, sekas un juceklības. Tad šī pati atskārsme ir darbība. ” (KH,73)


Prāta godīgums (honesty of mind)/brīvība no nosacītības


Bendžamins Krēme paskaidro, ka ar ‘’prāta godīgumu’’ Maitreja domā daudz ko vairāk nekā vienkārši nemelošanu un nezagšanu. Krēme uzsver:‘’ Viņš domā prātu, ko nenosaka ideoloģija vai ’’ismi’’ – prātu, kas ir godīgs pats pret sevi, brīvs un atvērts dzīves pieredzēm, brīdi no brīža, izpaužot sevi nevainojami, tīri, spontāni, bez nosacījumiem…Tikai prāts bez nosacījumiem zina, kas ir brīvība.” (MMII,259)


M: “Esi, kas tu esi. Neupurē savu pašcieņu, godu citiem. Brīdī, kad tu ziedo sevi cita ‘’es’’, tu kļūsti par zombiju. Neļauj nevienam sevi turēt savā ēnā, savā ietekmē. Tavs liktenis ir būt brīvam. ” (SI-10/88,4)


“Tev jākļūst brīvam no jebkādiem ‘’ismiem’’ – jo tie ir visnāvējošākās narkotikas. Tie ir kā sūklis – tie absorbē ilūzijas kā ūdeni un ierauj Es atvarā.” (SI-1/90,6)


Lai gan viņu godāja miljoniem cilvēku, K atteicās no guru stāvokļa. Viņa vienīgās raizes bija ‘’ pilnībā atbrīvot ļaudis no nosacītības’’, palīdzēt cilvēcei atspert vaļā pašas radītos būrus. Īstā revolūcija sākas tad, kad cilvēks spēj dzīvot pāri savas rases, reliģijas un nacionalitātes lielākas sabiedrības radītajiem šaurajiem ierobežojumiem. Tajā brīdī viņš var izgaršot augstāko patiesības laimi.


K: “… tas ir jūsu ziņā. Nav nekāda līdera, nekāda skolotāja, nav neviena, kas jums norādītu, kas jums jādara. Jūs esat vieni šajā trakajā, brutālajā pasaulē. ” (NE,39)


Vaļsirdība (sincerity of spirit)/’’tā kas ir’’ uztvere


Bendžamins Krēme apraksta Maitrejas termina ‘vaļsirdība’’ lietojumu kā ‘’ … nesagrozītu realitātes redzējumu…. Tā ir brīvība no astrālā plāna maldiem, tā ka var uztvert dzīvi tādu kāda tā ir….Kad tu runā no centra, pilnībā atklāts, saskaņā ar to, kas un kāds tu esi, bez pretenzijām un ilūzijām ….bet tiešs, skaidrs un patiess pats pret sevi – tā ir vaļsirdība. ” (MM II,260)


M: “Ja tu seko citiem tā vietā, lai būtu tu pats, tu zaudē savu dzirksti; tu vairs nevari atspoguļot individualitātes gaismu.” (SI-12/88,9)


K teica, ka daudzu gadsimtu laikā cilvēce būvējusi pilnības ideālus – nevardarbības ideālus, lai nomaskētu tās vardarbīgumu, mīlestības ideālus, lai nomaskētu tās naidu, perfektās valsts, perfektās kopienas ideālus, lai nomaskētu valdošo haosu. Šie ideāli ir attaisnojums, tikai aizbildinājums, lai aizbēgtu no patiesības. Tikai uztverot aktuālo, konkrēto un pieņemot to, kas ir, nāks atklāsme.


K: “Acīmredzami tas ir neizsakāmi grūti būt bez ideāliem….taču ideālistiskajiem pieņēmumiem nav nekādas vērtības, jo tie aizved prom no ‘’tā, kas ir’’….Tas, ko mēs visus šos gadus apgalvojam ir tas, ka aktuālais ir svarīgāks par ideālo….Fakti paši par sevi nes pārmaiņas. ” (KB,446)


Nepieķeršanās (detachment)/mirt katru brīdi


Daudz kas Maitrejas domā par nepieķeršanos attiecas uz personificēšanos – jeb pieķeršanos garīgajiem spēkiem. Iespējams caur šīm mācībām Viņš gatavo cilvēci pieaugošajām pareizas apkārtesošo enerģiju izmantošanas iespējām.


M: “Ir brīži, kad tu apjaut kaut ko aiz sevis, tevī, pār tevi, ap tevi – kaut kāda klātbūtne. Tas ‘’kaut kas’’ ir Visvarenais. Tas nepiedalās; tas vēro…Tad līdz ar pieaugošo apziņu , ja tu praktizē nepieķeršanās disciplīnu, tu iepazīsi Mani visā Manā veselumā. Brīdī, kad tu domā par Mani, Es esmu ar tevi. “ (SI-9/89,8)


“Nepieķeršanās ir visspēcīgākās zāles. Tās ir tik efektīvas, ka imunizē Es no prāta, gara un ķermeņa procesiem un rīcībām….Prast nepieķeršanos ir māksla. Zinātnieks caur nepieķeršanos iemācīsies fizikas un ķīmijas likumus….Mākslinieks būs spējīgs aprakstīt Dievu caur savu personīgo pieredzi.” (SI-9/89,8)


K biogrāfi izteica grūtības savos pētījumos, jo K pilnībā neatcerējās savas jaunības gadus. Viņš arvien bija orientēts uz tagadni, nekad uz mirušās pagātnes atcerēšanos. Bēgt no nepatīkamas pagātnes pieredzes vai izmisīgi cerēt uz labāku var tikai sēt konflikta sēklas. Viņa personīgās meditācijas bija piepildītas ar maza bērna izbrīnu. Enerģiju, kas nāca, viņš nekad nemēģināja noturēt, nosaukt vai atsaukt no jauna.


 K: “Katram jāmirst katru mirkli ar visām savām atmiņām, pieredzēm, zināšanām un cerībām….Nevis vākt, bet nomirt katru dienu, kas ir ārpuslaicīga eksistence….Tie nav tikai vārdi, bet īstenības izklāsts.’’ (CLII,159)


Esme un tapšana (being and becoming)


Pat būdams jauns skolotājs, K atstāja savos klausītājos radikālas pārmaiņas vajadzību. Iespējams tā bija steidzamība, ko viņš juta, ka pasaule bija nonākusi krīzes punktā, kas lika viņam pilnībā noraidīt tapšanas, pakāpeniskas evolūcijas ideju. Viņš to uzskatīja par kārtējo domu ilūziju – bremzējošs mehānisms, kas kavē tagadnes īstenības pieņemšanu. Diskusijās ar fiziķi Deividu Bomu, viņš pētīja pilnīgas smadzeņu šūnu mutācijas ideju, kas notiktu momentā, atrodot kontaktu ar Universālo Prātu. Pilnībā noraidot apziņas evolūciju laika gaitā, viņš neatstāja saviem klausītājiem pilnīgi nekādu bēgšanas iespēju no tagadnes.


Maitreja ir vairāk pacietīgs. Viņš apgalvo:’’…ismi, ideoloģijas un pārliecības ir būtiskas stadijas katras cilvēciskas būtnes dzīvē….evolūcija var noritēt tikai caur tām. Viņš uzsver, ka “mums nevajadzētu prasīt cilvēkiem, lai viņi atmet savus uzskatus un filozofijas, jo tās ir būtiskas, lai izdzīvotu pašreizējā pasaulē…Tās ceļ mūs no rītiem ārā no gultas un sūta mūs uz darbu, lai mēs varētu samaksāt rēķinus un parūpēties par savu ģimeni…. “(SI-3/90,5) Tomēr, neskatoties uz to, uz evolūcijas takas,’’…brīdī, kad cilvēks atmetīs savu –ismu krājumu, viņš būs brīvs. Viņš atklās, ka Es esmu viņā, tā kā Es esmu brīvs no visām ideoloģijām(SI-1-2/90,5)


Šeit izklāstītās idejas ir maza daļa no tā, ko gan Maitreja, gan Krišnamurti ir teikuši. Ieinteresētais lasītājs, kas turpmāk pētīs šīs sfēras, atradīs daudz šādu paralēļu un varbūt papildinājumā piedzīvos brīnumu un svētību, ko saistība ar šādām domām var dot.


 *Citāti ir ņemti no šādiem avotiem::


(SI-4/90,5) – ‘’Share International ‘’– mēnesis/gads, lpp; MM II – ‘’Maitrejas misija II’’, Bendžamins Krēme;


CL II – ‘’Dzīves komentāri II’’, Krišnamurti; KH – ‘’Krišnamurti pats sev’’, Krišnamurti; KB – ‘’Krišnamurti biogrāfija’’, Pupuls Džajakars; WSM – ‘’Mistiskā uguns’’ video/’’Ar klusu prātu’’; NE – ‘’Par dabu un vidi’’, Krišnamurti.



Beta Stokbauera


28.05.2008

Komentāri:

 Modris, Ezei,   17:08:52 05.06.2008
80.233.142.78

Te ir vēl dažas lietas, par kurām ir vērts padomāt. Jēdziens 'matērija' jau arī nemaz nav tik skaidrs un nepārprotams. Ar šo jēdzienu apzīmē gan šķietami diskrētās daļiņās sadalīto 'kaut ko', gan plastisko substanci (jeb 'kaut ko', no kā šīs šķietami diskrētās daļiņas ir izveidojušās), kuru fizikā sauc par lauku. Laukam ir centrs, jo tas pavājinās, attālinoties no tā izstarošanas centra, kas norāda, ka lauks patiesībā ir tilpums. Telpai nav centra, tāpat kā nav robežu, tādēļ telpu definē kā centru, kas ir visur, un sfēru ap centru, kas nav nekur (definīcija ir domāta aprobežotajam prātam, bet patiesībā telpai nav nedz centru, nedz robežu).
Jā, Einšteins visu mūžu, kā liekas, nomocījās ap vienotā lauka teoriju, ko tā arī neuzbūvēja (man tā šķiet pēc atmiņas, bet varu arī kļūdīties).

 Modris, Ezei,   16:44:23 05.06.2008
80.233.142.78

Cits vārds izplatījumam varētu būt tilpums, kas apzīmē telpiski norobežotu visuma daļu vai arī kāda priekšmeta telpisko atribūtu. Te ir kāda prātam neizprotama lieta, jo vienlaikus it kā pastāv divas telpas - viena neierobežotā, bet otra - matērijas it kā ierobežotā - tilpums. To ir vērts apcerēt.

 Modris, Ezei,   16:38:32 05.06.2008
80.233.142.78

Jo izliekums var piemist formai, bet forma bez matērijas nav iedomājama, kamēr Telpa ir ārpus jebkādas formas. Telpa ir nedalāma, neierobežota un bezgalīga, ārpus laika un izmaiņām, absolūti mūžīga. Telpa ir Dievs tā visaugstākajā nozīmē, vai arī pāri Dievam stāvoša, ja saprotam Dievu kā Saules sistēmas (vai pat metagalaktisko) Logosu.

 Modris, Ezei,   16:32:21 05.06.2008
80.233.142.78

Es rakstīju par divām jēdziena 'telpa' izpratnēm, pie kam ieteicu otrās izpratnes gadījumā vārdu 'telpa' aizvietot ar vārdu 'izplatījums', jo tad telpiskums ir atribūts matērijai, nevis telpa pati par sevi. Var arī rakstīt 'Telpa' ar lielo burtu, bet izplatījuma gadījumā - ar mazo burtu. Izplatījums var būt izliekts, bet Telpa - ne.

 Eze, Modrim  16:21:14 05.06.2008
87.226.50.211

Ai, neviennozīmīgi uzrakstīju, piedod.

Vai tas 'telpas izliekums', par kuru raksta zinātnieki, var attiekties uz to telpu, par kuru runā Tu?

 Eze, Modrim  16:19:33 05.06.2008
87.226.50.211

Vai tai telpai ir izliekums, par kuru raksta zinātnieki?

 Modris, Ezei,   14:44:11 05.06.2008
80.233.142.78

Ne jau uz Telpu attiecas lielā sprādziena teorija, bet gan uz kosmisko izplatījumu, ar ko galvenokārt ir jāsaprot ārkārtīgi smalka matērijas forma - plastiskā pirmmatērija, kas piepilda šo telpu. Telpa jau nevar sprāgt un ne jau telpā norit procesi, bet gan matērijā, kas piepilda šo telpu. Telpa paliek pilnīgi ārpus cilvēka izzināšanas iespējām. Tā vienkārši ir ārpus laika, ārpus matērijas, ārpus visiem procesiem, bez tās nekas nevar pastāvēt, kas ir, bet tās pastāvēšana nav atkarīga ne no kā. Tā ir TUKŠUMS, par kuru raksta budistu filozofijā, tā ir GARS, tā ir lielais noslēpums, pats lielākais noslēpums no visiem!

 Eze, Modrim  10:36:13 05.06.2008
87.99.92.2

Paldies par atbildēm man :)))

Meklēju sev pieejamajās vārdnīcās (LEV un LLVV) 'ritu', bet visu laiku nonācu uz 'ritumu', jauks vārds patiesi. Un vārds 'ritība' man arī patīk. Ja vēl iedomājas tos lielās telpas procesus - lielo sprādzienu un saspiešanos...

 Eze,   10:26:26 05.06.2008
87.99.92.2

Aksiomas Andris Buiķis redz kā piemēru tam, ka zinātne arī ir ticība :)))

 Eze, Valteram  10:24:30 05.06.2008
87.99.92.2

Tu esi vēsturnieks, nevis matemātiķis, un zinātniskajos darbos tiek izvirzīta hipotēze, kas jāpierāda :)))

Labrīt! :)

 Valters, Ezei  10:02:40 05.06.2008
84.237.201.17

Tev taisnība. Nesaprotu, kāpēc sajaucu, - laikam vēl nebiju pamodies.

 Eze, Valteram  09:24:23 05.06.2008
87.99.92.2

Jāpierāda ir teorēmas, bet aksiomas vienkārši ir patiesības, kuras visi pieņem bez pierādījumiem. Laikam nešaubās.

 Valters,   08:51:47 05.06.2008
84.237.201.17

Pierādītas patiesības vēl sauc par aksiomām, bet nepierādītas par hipotēzēm. Savukārt dogmas pēc manām domām ir tās hipotēzes, kas izslēdz citu hipotēžu pastāvēšanas tiesības un pasludina sevi par aksiomu bez pierādījuma.
Taču jomās, kur netiek operēts ar eksaktiem lielumiem, lai tā būtu filosofija, vēsture vai psiholoģija, bieži vien ir grūti saprast, kur tur dogma, kur aksioma un kur hipotēze. Nereti viss atkarīgs no tā, kurai skolai vai virzienam attiecīgais interpretators pieder...

 Modris, Edgaram,   15:52:09 04.06.2008
80.233.142.78

Jā, un pierādīta patiesība nav dogma, bet gan vienkārši ir patiesība. Dogma ir pieņemta patiesība, nevis pierādīta patiesība; dogma balstās uz ticību un līdzinās aksiomai.
Vispār, Tu klūpi gandrīz uz katru vārdu un jēdzienu, ko izrunā, neko Tu neesi pārdomājis, sagremojis un asimilējis, - uzpūtīgs zaļknābis, kas ir iemācījies kaut cik loģiski savirknēt tikko kā iegaumētus jēdzienus, un uzpūtis savu pašapziņu līdz grandiozam apmēram.

 Modris, Edgaram,   15:45:30 04.06.2008
80.233.142.78

Tu saki, ka Tava kritika ir bijusi konstruktīva; nu redz, Tu jau zini, ka kritikai ir jābūt konstruktīvai un tad pieraksti to sev. Bez tam jau starp kritiku un apvainojumu ir starpība, kuru Tu nejūti.
Uz Tavu iekšējo telpu es nepretendēju, protams, ka katram ir tiesības uz to, bet to jau arī nevienam nevar atņemt, vismaz tad, kad viņš ir vienatnē ar sevi.

Tad kā Tu domā to viedokļa uzspiešanu? Ar viedokļa uzspiešanu saprot izvēles nepieļaušanu - vai nu domā un runā kā es, vai mirsti (vai vismaz sapūsti cietumā) - tā ir viedokļa uzspiešana, jebkurā citā gadījumā tā ir pārliecināšana un audzināšana. Viens no audzināšanas elementiem ir rāšana, un tā, protams, nav patīkama. Rāšanai ir jābūt taisnīgai un jāseko patiesības ideālam, tad tā būs efektīva, jo piespiedīs norāto pašu atzīt savus trūkumus, ieraudzīt tos un novērst. Te daudz ir runāts par iecietību, par brīvību, bet jebkura audzināšana ir arī neiecietīga un ierobežo. Senos laikos nerātu cilvēku sauca par izlaistu, bet rājums bija cits vārds kultivēšanai un kultūrai. Daina saka: 'Dieva dēlu rājumā, Smuidrajos ozolos...'. Nepareizi saprasta iecietība pret nezālēm liek dārzam pārvērsties par nekoptiem džungļiem. Pārmērīga iecietība skolās un ģimenēs izlaiž bērnus un izaudzina tos par rupjiem un stulbiem mežoņiem. Ir jāzina mērs. Piemēram, Tev būtu jāciena vecāki un pieredzējušāki cilvēki par sevi. Tavi vecāki to Tev nav iemācījuši? Tev ir ap 20 gadu, man ap 60, kā Tev var ienākt prātā saukt mani vārdā, kādu varbūt varētu lietot Tavs tēvs pret Tevi, bet to lietot pret vecāku un it īpaši pret Tavas grupas vadītāju ir izlaidība un necieņa, Tev tā nešķiet? Tev liekas, ka kritizējot savas grupas vadītāju, Tu dod lielu ieguldījumu grupas labā? Varam parēķināt Tavu ieguldījumu un salīdzināt ar manējo, un tad padomāsim, vai mani var saukt par 'formālu administratoru', kā Tu uzdrošinājies mani nosaukt.
Vispār gandrīz viss, ko Tu te esi uzrakstījis par mani, ir meli un ļaunprātīgi egoistiski izdomājumi, kurus Tu ar faktiem un piemēriem pamatot nevari, tādēļ Tu manās acīs esi kļuvis riebīgi nodevīgs, Edgar, (dāmām jau Tu tīri labi patīc).

 Modris, Edgaram,   15:22:29 04.06.2008
80.233.142.78

Tas ir labi, ka Tu redzi manu ego, bet vai Tu redzi arī savējo? Tu gribi izskatīties nevainojams, un Tev tas izdodas visai labi, bet vai tā tas ir arī patiesībā? Vai gan es uzsāku šo strīdu, kas ļoti strauji attīstījās? Nē, Tu tas biji. Un ko Tu īsti zini par grupu, par tās veidošanu, mērķiem, nosacījumiem, par vadītāja lomu un pārējo biedru attieksmi pret šīs funkcijas pildītāju? Ko Tu zini par LVS? Jā, es LVS uztveru kā sevis turpinājumu, - nevis sava ego, bet gan sevis paša turpinājumu, tur nu Tev ir taisnība. Un gadījumā, ja Tu vēlēsies to pašu, tad nekas tur neiznāks, tad Tev ir jārada sava grupa, ko es Tev ieteicu radīt, bet kā iespējamību Tu noraidīji. Tad tiešām, ko Tu īsti vēlies? Tu saki, ka neko, - nu, tad atā un visu labu, nav problēmu.

 Edgars,   14:11:14 04.06.2008
77.38.229.193

Tādēļ man ir problēma saprast, ko viņš īsti vēlas LVS ietvaros un ko viņš vēlas vispār?
Laikam jau vairs, ka neko. Jo tur mums trijiem nav vietas, un ar trijiem es domāju tevi, mani un tavu ego.

 Edgars, Modrim,   14:08:30 04.06.2008
77.38.229.193

Vispār, kad tu saki LVS patiesībā tu domā sevi. Kā tas saskan ar tavu grupas apziņas teoriju?! Vai nu tev ir personības dalīšanās vai arī tu uztver grupu kā sava ego turpinājumu.
Par argumentu aizstāšanu ar apvainojumiem - ja palasa komentārus tad kā kaut kā redzams, ka pārsvarā tas esi tu, kas mētājas ar apvainojumiem un arī tu biji tas, kas to iesāka. Tiesa arī es nebiju nekāds maigais, bet manējā kritika vismaz bija konstruktīva.
Maitreja ir teicis, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savu iekšējo telpu, kuru nedrīkst atdot nevienam.
Manā skatījumā, kad divi cilvēki cenšas noskaidrot patiesību, jābūt telpai starp viņiem, kurā viņi ieliek savus viedokļus un tad izvērtē tos. Kad tu runā ar cilvēkiem, tad tu savu telpu gribi iegrūst otra cilvēka telpā - tu viņu apvaino, uzspied savu viedokļus utml. Tava motivācija nav patiesības noskaidrošana, bet gan patiesības pierādīšana. Savas patiesības pierādīšana. Ko gan cilvēks var iemācīties no dogmām? Jo tieši par tādām tu padari mācības, kurām seko (lai gan patiesībā izmanto tās kā līdzekli sava ego spodrināšanai un aizstāvībai).

 Edgars,Wu,   13:59:06 04.06.2008
77.38.229.193


Paldies, Wu! Tu visprecīzāk pateici. Reizēm grūti izteikt vārdos savu domu.
Biju aizgājis uz 1.budisma dienu lekciju. Lektors Griša pateica tādiem gandrīz pateica tādiem pašiem vārdiem, kā tu.

 Modris, Ezei,   02:23:41 04.06.2008
80.233.142.78

'Man gribētos zināt Tavas domas par jēdzieniem rituāls un rits.'

Tas prasīs daudz darba un laika (un tam arī nav nekāds sakars ar telpas 'ritību'), kura man pašlaik nedaudz pietrūkst. Tomēr šis temats ir interesants un kaut kādā mērā mana nostāja pret rituāliem sāk nedaudz mainīties, starp citu, dažu rožkrustiešu ideju dēļ. Līdz šim es rituālus iekšēji mazliet nicināju, tomēr liekas, ka tiem ir kaut kāda jēga, un ne tikai cilvēkiem ar tikai fizisku vai emocionālu apziņu. Runa ir par ēteriskā (dzīvinošā) ķermeņa apgarošanu, ko veic ar atkārtotiem rituāliem. Šāds aspekts man bija kaut kas gluži jauns. Nu, protams, es zinu, ka ar tiem var piesaistīt un kontrolēt elementāļus (bet minētie ir slepeni). Līdz galam es noteikti visu par rituāliem vēl nezinu, patiesību sakot, zinu visai maz, bet kādreiz varu pamēģināt apkopot to, ko zinu. Taču ne šobrīd, ne tagad.
Jā, savu ego es neredzu, - ja redzētu, tad tas droši vien nobeigtos, vai ne? He, he, he...

 Modris, Ezei,   02:09:41 04.06.2008
80.233.142.78

Šķiet, ka Tu pārprati Gugu, jo viņš ļoti skaidri norādīja Edgaram uz viņa nezināšanu, pie tam ar gluži nevainīgu ģīmi :).

 Modris, Wu,   02:06:54 04.06.2008
80.233.142.78

Nav jāmin mīklas par to, ko otrs ir gribējis izteikt, mani interesē tas, ko viņš ir izteicis, un Edgars izteica klaju muļķību, tas arī ir viss. Es jau parādīju, kas ir šī muļķība.
Edgars ir LVS biedra kandidāts, tātad sagatavošanas grupas dalībnieks. Šajā grupā mēs uzņemam iesācējus un liekam apgūt Viedas pamatus. Ja viņš būtu svešs, tad lieta butu vienkāršāka. Viņš zināmā mērā ir kļuvis nelojāls savai grupai, un proti, man, un viņam liekas, ka viņš jau visu zina, un zina labāk par mani, viņš neatzīst mani par grupas vadītāju un manas tiesības viņu mācīt. Tādēļ man ir problēma saprast, ko viņš īsti vēlas LVS ietvaros un ko viņš vēlas vispār? LVS nevienam neuzspiež savus uzskatus, bet prasa to uzskatu, ko sauc par Viedu, zināšanu, kā arī uzticību patiesībai un to pienākumu pildīšanu, kādi ir noteikti LVS statūtos. Nelojalitāte ir necieņas izrādīšana vadītājam, nepieklājība pret viņu, nepamatotu viedokļu aizstāvēšana un argumentu aizstāšana ar personīga rakstura apvainojumiem.

 Modris, MB,   01:51:34 04.06.2008
80.233.142.78

Es tā nedomāju, es varu iedomāties telpu ārpus laika. Vēl vairāk - es pat neredzu nekāda sakara starp telpu un laiku. Laiks attiecas tikai uz to, kas ir telpā iekšā, bet ne uz telpu pašu.

 Wu, Modris  00:28:57 04.06.2008
78.84.158.62

> Un nekāda telpas 'ritība', taisni smieklīgi, he, he, he...

Šķiet, ka ar 'ritību' Edgars domāja to īpašību, ka jebkas, kas mums izskatās kā 'objekts', savā būtībā ir process, kurš mainās un attīstās laikā.

Cilvēka ķermenis, molekula, atoms, smilšu graudiņš, galaktika, ego, atsevišķa 'subjekta' domas par objektu 'laiks' - viss mainās 'laikā'.
Sākumā tie visi izskatās kā patstāvīgi objekti, kas pastāv neatkarīgi no vērotāja, bet pēc tam tie sāk izskatīties kā patstāvīgi procesi, kuri ir neatkarīgi no vērotāja. Un vēl pēc tam - tie sāk izskatīties kā objekti, bet nu jau konkrētā vērotāja uztverti ('bildītes' prātā). Kā strūklaka, kurai fotogrāfijā vienmēr ir forma, bet dabā tajā nav nekā pastāvīga.

 Eze, Modrim  17:39:14 03.06.2008
87.226.50.211

nu, es tā mazliet nepareizi paņēmu vārdus, bet sapratīsi jau - ne jau pati tieksme traucē, bet gan tās trūkums... :)))

 Eze, Modrim  17:34:32 03.06.2008
87.226.50.211

Klau, es pameklēju... atradu vienu rakstu, kuram es biju pirmajā komentārā ierakstījusi hinduisma definīciju un viens no tās punktiem ir šāds:

'Iecietība pret oponenta uzskatiem, kas balstās uz izpratni, ka patiesība ir daudzpusīga, kā arī tieksme izprast šos uzskatus.'

He he, Tev, šķiet, tas nepatīk un ne jau tāpēc, ka noteikti negribi būt hinduists. Un es jau arī neko negribu knābt, tikai pateikt, kas ir tas, kas traucē Tev sarunā ar Edgaru un netraucē gugam - 'tieksme izprast šos uzskatus'. Tieksme uztaustīt intuitīvi - gadījumos, ja nevari saprast cilvēku no viņa teiktā - ko cilvēks IR GRIBĒJIS PATEIKT...

Reiz klausījos Gugas stāstus no lasītā par Tilopu un Naradu - skolotāji mēdz būt un ir vajadzīgi dažādi :))))))

 Eze, Modrim  17:25:41 03.06.2008
87.226.50.211

Man gribētos zināt Tavas domas par jēdzieniem rituāls un rits.

Pameklēšu, varbūt ir bijušas diskusijas, bet Tu vienalga uzraksti, jo izpratne jau laikam arī 'rit' - pat, ja definīcija nemainās, tad komentāri gan :))

 MB,   16:51:10 03.06.2008
127.0.0.1

Telpa un Laiks var pastāvēt tikai vienoti, nebūtu Laiks, nebūtu arī Telpas.
Viens otram tie ir atskaites punkti.

 Eze, Modrim  16:31:53 03.06.2008
87.226.50.211

Laikam Tavs ego nešķīst... ;)

 Modris, Gugam,   15:41:32 03.06.2008
80.233.142.78

Tu labi paskaidroji tam tipiņam. Viņam vajadzētu iet pie Tevis pamācīties, jo mans skološanas veids viņam nepatīk (un, kā liekas, ļoti daudziem nepatīk, he, he, he...).

 Modris, Edgaram,   15:30:02 03.06.2008
80.233.142.78

'Telpas neritība ir prāta iluzors uztvērums, kas rodas, kad tas reaģē uz formām un visu uztver atsevišķi'.

Es nezinu, kas Tev ir telpa un kā tā var ritēt vai neritēt. Telpa ir TUKŠUMS, kas pastāv ārpus laika, ārpus kustības un ārpus tā, kas ir tajā iekšā. Vislielākais noslēpums, kura priekšā prāts kļūst mēms!
Pastāv jēdziens 'vienotne', ka ietver visa vienotības jēdzienu, bet arī dauzveidības jēdzienu - kā vienu otrā pastāvošu īstenību. Attiecībā uz to, kā šos jēdzienus vai aiz tiem pastāvošo īstenības daļu uztver prāts, lieto jēdzienus kontinuitāte jeb nepārtrauktība vai diskrētums jeb sadalītība. Un nekāda telpas 'ritība', taisni smieklīgi, he, he, he...

 Edgars,gugam,   23:45:43 01.06.2008
77.38.229.193

Zini es padomāju....laikam tomēr tev taisnība - ar uztveri Patandžali domāja uztveri visplašakajā nozīmē.

 Edgars,   10:12:09 31.05.2008
77.38.229.193

Tā viņš ir. Un arī, ja tas tiktu, ievērots, tad lasāmā sagremošana būtu krietni apgrūtināta.

 Guga,   09:34:34 31.05.2008
62.85.19.217

P.S. Visiem klasiskajiem tekstiem nopietnāku studiju vajadzībām faktiski būtu vajadzīgs parindenis, un vēl ar atslēgas vārdu nozīmju komentāriem. Un tad neatkarīgi no konkrētā tulkojuma cilvēks pats var domāt un mēģināt saprast.

Šim principam būtu jāattiecas uz visiem pamattekstiem, kad tos sagatavo moderno valodu tulkojumos - Bībeli, Korānu, Upanišadām, budistu Sutrām, Bhagavadgītu utt.
Diemžēl tādus sagatavot prasa lielu darbu, ko tulkotāji vai nu nav gatavi, vai fiziski spējīgi ieguldīt. Vai arī tieši otrādi savu paša (savas tradīcijas) izpratni arī uzskata par vienīgo pareizo, kāpēc šādu darbu uzskata par nevajadzīgu vai pat bīstami kaitīgu.

 guga, Edgaram vēl  09:17:28 31.05.2008
62.85.19.217

Patandžali lieto terminu 'pratjakša', kas vispār pēc vārdnīcas nozīmē 'skaidri redzams', 'acu priekšā esošs', un tikai tādā nozīmē arī 'sajūtu uztveres', bet sanskrita vārdu un sakņu nozīmi konkrētajā kontekstā šis pats konteksts tikai var atklāt.

Dotā vieta Patandžali aforismos ir ļoti grūta. Ja skatāmies kontekstu, tad šeit Patandžali patiesībā runā par dažādiem prāta matērijas (Čitta) svārstību veidiem (sākas vienu pantu pirms tam). Tie paši prāta matērijas svārstību veidi ir gan mūsu saistīšanas pamats, gan līdzeklis atbrīvei.
Viss atkarīgs no veida, kā mēs tos lietojam. Tālāk sākas šo pašu prāta svārstību veidu detāla analīze.

 Edgars,gugam,   09:03:33 31.05.2008
77.38.229.193

Pamanīju, ka tu raksti vārdus ''Tu'' un ''Tev'' ar lielo burtu:)) Nu nevajag jau tādus pagodinājumus, he-he...

 guga, Edgaram  09:01:01 31.05.2008
62.85.19.217

Plaši lietoti tibetiešu termini. Domāju, ka ja Tavs avots ir Čogjam Trungpa, tad Tev tie ir pazīstamāki kā attiecīgie sanskrita, tāpēc arī te lietoju. Rigpa ir 'tīrais prāts', prāts atbrīves modā, tāpat kā sems ir 'saistītais prāts' - karmiskais, piepildītais ar ego apziņu un visiem tiem citiem raksturīgajiem parametriem saistītā stāvoklī, ko arī pamatā apraksta 5 Skandhas.

 guga,   08:55:44 31.05.2008
62.85.19.217

Uztvere visplašākajā nozīmē. Uztvere pirmkārt nozīmē sapratni, sajūtu orgānu uztveres tikai fiksē. Arī intuīcija (sanskritā tam ir termins 'budhi', ko gan atkal dažādās vietās lieto ar atšķirīgu nozīmi), nenozīmē neko citu kā uztveri. Budhi nebūt nenozīmē kaut kādas neskaidras fantazēšanas stāvokli, ko pie mums ne reti identificē ar intuīciju.

 Edgars,gugam,   08:50:28 31.05.2008
77.38.229.193

Termini ''rigpa'' un ''sems'' man ir jauni. Lūdzu, paskaidro.

 Edgars,gugam,   08:48:12 31.05.2008
77.38.229.193

''Jautājumā par Patandžali patiesības kritērijiem - 1.punkts taču ietver Tavu 4. vai pat ir tas pats Tavs 4.punkts, bet tikai vēl dziļāk domāts (jo ar uztveri Patandžali aforismi saprot, pirmkārt, tiešu uztveri, un ne tik daudz sajūtu orgānu liecības, kas vienmēr var būt maldīgas).''

Nu ja tā to uztver, tad jā....hmm...bet es tomēr domāju, ka domāta parastā uztvere, jo tālāk seko dažādi piemēri iespējamajiem māņiem saistībā ar fizisko uztveri.

 Edgars, Modrim,   08:44:26 31.05.2008
77.38.229.193

'''Mūžīgā Tagad' stāvoklī domāšanas nav, bet ja ir domāšana, tad nav 'šeit un tagad' kategorijas. ''

Beidz šeit jaukt ezoteriku iekšā. Tu, es pieņemu, pietiekami labi pazīsti budisma psiholoģiju, lai zinātu, ko nozīmē ''šeit un tagad''.

Skaidrojums ir normāls. Problēmas tikai tavā elastīgumā un attieksmē.

 guga,   08:43:52 31.05.2008
62.85.19.217

Ar to es tikai gribēju teikt, ka neskaitāmo momentāno fenomenālo prāta uztvērumu ķēde, kas nemitīgi plūst un mainās mūsu prātā, nebūt nav tas pats, kas Apziņa, kā spēja uztvert, spēja reflektēt kā tāda. Tikai Apziņā arī pastāv tā pati budistu 'Spoguļa gudrība'.

 guga, Edgaram vēl  08:39:16 31.05.2008
62.85.19.217

Un tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ko tad budismā saprot ar 5.skandhu - Vijnana. Arī ne pavisam ne to pašu, ko klasiskajos indusu tekstos ar vijnana (kur tā ir atšķiršana [starp patiess un iluzors] - kā Jnana jogas līdzeklis ceļā uz atbrīvi).
Klasiskajā budismā vijnana ir 'a series of rapidly changing interconnected discrete acts of cognizance' - tātad viens no racionālā prāta aspektiem. Un pavisam nebūtu pareizi to tulkot kā Apziņa (kaut angliski parasti tulko). Labāk atstājam sanskrita terminus un paskaidrojam kā šajā situācijā, kur vienu un to pašu terminu atšķirīgās tradīcijās lieto ar kardināli atšķirīgu nozīmi.

Tieši šitā neprecīzā terminu tulkošana rada milzu jūkli un nepareizas izpratnes, kad rietumu cilvēki sastopas ar Austrumu mācībām.

Atceramies vienmēr tā jūda Vitgenšteina jautājumu - vienmēr cenšamies noskaidrot precīzi, 'ko ar šo vārdu - vai formulējumu - saprot?'

Paldies!

 guga, Edgaram  08:29:11 31.05.2008
62.85.19.217

Apziņa ir tiešs pretstats racionālajam prātam, kas arī visos savos modusos ir tas galvenais šķērslis. Budistiskā terminoloģija būtiski atšķiras no dažādās hindu tradīcijas lietotās un tas rada lielu jūkli. Citi prāta modi ārpus racionālā prāta nebūt nav šķērslis un tieši arī ir atbrīves garants.
Bet cilvēkiem ir tendence ar prātu saprast tikai racionālo prātu - tāpēc arī ne reti tiek lietoti tādi izteicieni kā 'brīvība no prāta' utt. RIGPA ir gluži tāpat prāts kā 'SEMS', bet tikai pilnībā atšķirīgā modā, kurā nav ego. Tieši tāpat kā 'ČAITANJA' pastāv tajā pāšā prāta matērijā, kurā pastāv arī ego ar Manas un visiem citiem racionālā prāta instrumentiem.

 guga, Edgaram  08:21:31 31.05.2008
62.85.19.217

Jautājumā par Patandžali patiesības kritērijiem - 1.punkts taču ietver Tavu 4. vai pat ir tas pats Tavs 4.punkts, bet tikai vēl dziļāk domāts (jo ar uztveri Patandžali aforismi saprot, pirmkārt, tiešu uztveri, un ne tik daudz sajūtu orgānu liecības, kas vienmēr var būt maldīgas).

 Modris, Edgaram,   02:32:44 31.05.2008
80.233.142.78

Tu nu gan vari murgot, bet ne jau Tu pirmais, ne pēdējais iedomīgais murgotājs šeit. Telpas RITĪBA (absolūts jaunvārds!) un tad vēl paskaidrojums, kas absolūti neko nepaskaidro.
Tad vēl domāšana 'šeit un tagad' kategorijās: kā tas būtu jāsaprot? 'Mūžīgā Tagad' stāvoklī domāšanas nav, bet ja ir domāšana, tad nav 'šeit un tagad' kategorijas.
Nu, par Jaunā laikmeta lūgšanas tulkojumu atkal ir jāsaka, ka šādi varianti ir jāsaskaņo. Bez tam, neatkarīgi no Tavas subjektīvās ritma izjūtas, būtība nav tas pats, kas esamība.
Tu jau vari mani apveltīt ar daudziem un dažādiem epitetiem, bet man jāsaka, ka Tava domāšana ir diezgan miglaina un nekonsekventa, to pārāk stipri ietekmē ego, toties citētājs Tu esi diezgan labs, ja vien pārāk necenties piešķir šiem citātiem kādu oriģinalitāi no sevis, jo tad šie citāti tiek sabojāti. Tu esi lielisks kompilators, un jo mazāk Tu tur pieliec klāt no sevis, jo labāk kompilācijai.

 Edgars,   00:52:36 31.05.2008
77.38.229.193

Starp citu tā ir Čogjama Trungpas balss, kas skan filmas ''Zeitgeist'' ievadā.

 Edgars, Modrim,   21:53:19 30.05.2008
77.38.229.193

''Tavi papildinājumi paver ceļu katram muļķim savas iedomas pasniegt kā augstāko intuīciju, tādēļ tie ir kaitīgi patiesības noteikšanai un vispār nav vajadzīgi.''


Nepaver gan, jo tu neizlasīji uzmanīgi visu komentāru. es arī teicu, ka prāts ir

''kā otrs svara kauss 4. punkta līdzsvarošanai, t.i., pārbaudei, vai zināšanas patiešām nāk no intuīcijas jeb buddhi līmeņa, nevis ir tikai astrālie maldi, jo, ja tas tā nav, ‘’veselais saprāts’’ tādas aplamas domas un iespaidus noraidīs.''

 Edgars,   21:49:52 30.05.2008
77.38.229.193

Ar to gan es negribu teikt, ka mums jābūt tādiem kā zīdaiņiem, bet gan ka mums jāiemācās pēc vajadzības pāriet no abstraktas uztveres konkrētajā un atpakaļ abstraktajā - šeit un tagad. Tas nozīmē atbrīvošanos no prāta neirotiskajām nosliecēm, tā savaldīšanu.

 Edgars, Modrim,   21:46:27 30.05.2008
77.38.229.193

Bet šajā vietā pēkšņa atskārta gan domāta citādi....ka cilvēks no stāvokļa bez ''es'' pāriet stāvoklī ar ''es'', bet tā kā viņš ir sevi prātiski nošķīris no Veselā, tad rodas šaubas: ''Vai es maz pastāvu?''

Manuprāt, viss ir ļoti skaidrs.

Tā tev nav gluži mācību grāmata ezoterikā, tāpēc tev arī grūti saprast. jo esi pieradis visu intelektuāli uzlūkot.

 Edgars, Modrim,   21:40:35 30.05.2008
77.38.229.193

''Intelektuālajā pārdzīvojumā rodas atausme, telpa'' tas nozīmē, ka uztvere ir tieša un nepastarpināta, kad prāts neuzliek visam savas birkas (nosaukumus, klasificējumus,utt), kad ir ''šeit un tagad'' stāvoklis.

 Edgars, Modrim,   21:38:17 30.05.2008
77.38.229.193

Es tev paskaidrošu, ko nozīmē telpas neritība. Telpas neritība ir prāta iluzors uztvērums, kas rodas, kad tas reaģē uz formām un visu uztver atsevišķi (un sevi arī kā atsevišķu), nepamanot, ka viss uztvertais ir vienots un cilvēks pats ir daļa no šīs vienotības. Telpas ritību mana zīdaiņa prāts līdz tam brīdim, kad viņš nesāk identificēt un izšķirt atsevišķus objektus, kad notiek domāšana ''šeit un tagad'' koncepcijā, kas ir arī meditācijas mērķis (nu viens no).

 Edgars, Modrim,   21:33:52 30.05.2008
77.38.229.193

Avots Čogjams Trungpas (starp citu ļoti ievērojams budistu pārstāvis, savulaik diskutējisar Krišnamurti) izlase, kur bija trīs grāmatas ''Garīgā materiālisma pārvarēšana'', otro neatceros un ''Šambalas kareivis''.

Man tomēr liekas, ka mans tulkojums ir plūstošāks.

Par pārējo man tev nav, ko teikt, jo savu sausi intelektuālo pieeju tikai tu pats vari labot. Tas komentārs bija mans gala sakāmais mūsu iepriekšējās diskusijās iesāktajam strīdam (tāpat arī šis ievietotais raksts).

Kad pārstāsi paļauties uz autoritātēm, pats būdams autoritatīvs, tad arī parunāsim.

(Par nosacītībām es domāju.)

 Modris, xx,   17:17:54 30.05.2008
80.233.142.78

Nejauc Maitrejas misijā iekšā teozofus. Share International nav teozofu (ja šo apzīmējumu lieto kā piederību apliecinošu noteiktai organizācijai, nevis abstrakti) grupa. Tā ir Meistaru izvēlēta cilvēku-mācekļu grupa, kas vēlāk izveidoja visai plašu starptautisku organizāciju pasaules sagatavošanai uz Pasaules Skolotāja ierašanos un atklāšanos.

 Modris, Edgaram,   17:06:53 30.05.2008
80.233.142.78

'Gars, prāts un augums ir Mani tempļi' starp citu, par šo rindiņu es esmu daudz domājis, vai tik nebija jāraksta 'Prāts, gars un augums...', jo nebija iespējams nepārprotami izprast, vai šeit ir domāts velis vai tas, kas ir virs prāta? Maitrejas Mācībās arī ir vietas, kas liek šaubīties par interpretāciju. Es arī pārdomāju, kādēļ Maitreja nav izmantojis nepārprotamus terminus, un man liekas, - tādēļ, ka apskaidrots astrālais ķermenis ir starpnieks buddhi jeb dievišķās mīlestības/vieduma principam, un Maitreja nav vēlējies abus jēdzienus stingri nodalīt, jo abi ir enerģijas savās zemākajās un augstākajās izpausmēs.

 Modris, Edgaram,   16:45:01 30.05.2008
80.233.142.78

'... tādas telpas īpašības kā ritība, saprātīgums. Kad mūsu intelektuālajā pārdzīvojumā rodas atausme, t.i., telpa, kad rodas pēkšņs zibsnis, personības sajušana, tad rodas šaubas.' - kas tas par murgu? Tu vari paskaidrot, kas ir 'telpas ritība un saprātīgums'? Ko nozīmē 'intelektuālajā pārdzīvojumā rodas atausme (?), t. i., telpa (?)' - kas tas ir, Tev telpa = atausme? Pēkšņais zibsnis ir personības sajušana, un personības sajušana rada šaubas? Tie taču ir īsti murgi, vai Tev tā neliekas? No kurienes Tu šo citātu esi pagrābis?

 Modris, Edgaram,   16:37:12 30.05.2008
80.233.142.78

Trīs patiesības noteikšanas kritēriji nav jāsaskalda, bet gan jāuztver to veselumā.

 Modris, Edgaram,   16:34:53 30.05.2008
80.233.142.78

Tu savos komentāros esi sabrūvējis par daudz - tik daudz, ka pats nevari sagremot. Nu tad sāksim pamazām! Es ceru, ka Tu atbildēsi uz iebildēm, nevis izliksies, ka uz Tevi tās neattiecas?
Vivekānanda Pataņdžali 'Jogas aforismu' komentāros sniedz 3 patiesības noteikšanas kritērijus, kurus vajag citēt korekti, nevis savā patvaļīgajā pārveidojumā: 1) tieša jutekliska uztvere; 2) loģiskā prāta slēdziens (nav teikts - konkrētā/racionālā vai abstraktā prāta slēdziens) un 3) Aptas liecība.
Abstraktais prāts jau pats par sevi pieder intuīcijas laukam, starp citu, kopā ar tiešu smalko pasauļu uztveri, kas tāpat attiecas uz intuīciju. Tavi papildinājumi paver ceļu katram muļķim savas iedomas pasniegt kā augstāko intuīciju, tādēļ tie ir kaitīgi patiesības noteikšanai un vispār nav vajadzīgi. Problēma nav tur, bet gan kādas personas atzīšanā par Aptu.
Tad vēl - kas Tev tā par ignoranci, vai tad Tu nezini, ka Jaunā laikmeta lūgšana jau ir pārtulkota un tās galīgais variants ir:

'Es esmu Visuma Radītājs.
Es esmu Visuma Tēvs un Māte.
Viss ir nācis no Manis.
Viss atgriezīsies Manī.
Gars, prāts un augums ir Mani tempļi,
Lai Pats tajos īstenotu
Savu Augstāko Esamību un Tapšanu.'

 Edgars,xx,   16:10:24 30.05.2008
77.38.229.193

Dažs te jauc notikumus ar 60 gadu intervālu.

http://www.e-mistika.lv/?kat=arh&txt=698

Kas nezinošajam gan piedodami.

 xx, Modrim  15:55:22 30.05.2008
89.201.28.10

=Maitreja dzīvo savu tuvāko līdzstrādnieku - svāmiju - grupā Londonas indiešu-pakistāniešu kopienā un bieži uzstājas ar runām.=

:o
kadi avoti par to liecina?
vai taa uzskata tikai teosofi?
vai tagad dzivo? :o
un kur tad vinsh uzstajas ar runaam? :o

 Edgars,   09:23:19 30.05.2008
77.38.229.193

''Tad Pilāts Viņam sacīja: 'Tad Tu tomēr esi Ķēniņš?' Jēzus atbildēja: 'Tu pareizi saki, Es esmu Ķēniņš. Tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi.'

(Jāņa evaņģēlijs 18:37).

Es teiktu:''Kas brīvs no nosacītībām, tas dzird patiesību, un dzird Viņa balsi.''

 Edgars,   09:17:56 30.05.2008
77.38.229.193

''Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu.Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti.Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki. ''

(Mateja 10:34-36). Manuprāt, šie vārdi nozīmē, ka Kristus nāk, lai atbrīvotu cilvēkus no nosacītībām.

 Edgars,   22:44:29 29.05.2008
77.38.229.193

Atkārtošanai:

Pavisam ir 5 skandhas.

1. skandha – ego dzimšana; saucas ‘’forma’’ jeb ‘’pamata neziņa’’. Mēs nepamanām tādas telpas īpašības kā ritība, saprātīgums. Kad mūsu intelektuālajā pārdzīvojumā rodas atausme, t.i., telpa, kad rodas pēkšņs zibsnis, personības sajušana, tad rodas šaubas. ‘’Bet ja nu atklājas, ka stingrs ‘’es’’ neeksistē? Kāda biedējoša iespēja! Es nesākšu iet līdz tam!’’ Tāda abstrakta paranoja, nepatīkama sajūta, piesardzība attiecībā uz kaut ko neīstu – tas arī ir karmiskas ķēdes reakcijas cēlonis. Šeit eksistē bailes no galīga sajukuma un izmisuma, bailes no personības trūkuma, no stāvokļa bez ‘’es’’ – un šis stāvoklis pastāvīgi ir mūsu drauds. Neziņa tādā stāvoklī nav muļķība, bet drīzāk gan spītība. Mēs putrojamies, esam apjukuši, atraduši ‘’es’’ neesamību, mēs nevēlamies pieņemt šo faktu; mēs vēlamies uzturēt līdzsvaru uz kāda pamata.


2. skandha – ‘’sajūta’’; mēs cenšamies atrast sevis nodarbināšanas iespēju, novērsties no mūsu vientulības. Sākas karmiskā ķēdes reakcija. Karma ir atkarīga no nosacītības, no ‘’manis’’ esamības un ‘’manām’’ projekcijām; atkarībā no tā, cik spītīgi mēs cenšamies nodarbināt sevi, neizbēgami atdzimst karma. Citiem vārdiem eksistē bailes netikt savu projekciju atbalstītam. Mēs visu laiku meklējam apstiprinājumu tam, ka mēs patiesībā esam, bet tam ir nepieciešami sajust savas projekcijas kā cietu lietu (visu laiku vajadzīga ilūzija, lai apklusinātu savas šaubas).


3. skandha – ‘’uztveršana-impulss’’; ego izstrādā 3 veidu stratēģiju kā mijiedarboties ar savām projekcijām: vienaldzība, kaisle un agresivitāte. Šos impulsus vada uztvere. Šeit uztvere nozīmē pašapziņas jūtas – jūs it kā esat spiesti galvenajam vadības centram ziņot, kas notiek katru mirkli. Tad jūs esat spējīgi īstenot atbilstošu stratēģiju. Pie kam visas stratēģijas tiek izmantotas, kad jūtamies apdraudēti.


4. skandha – ‘’domāšana’’ jeb ‘’intelekts’’. Visas iepriekšējās skandhas bija instinktīvi procesi, tomēr, lai eksistētu ego, vajag arī intelektuālu pamatu, tāpēc šajā skandhā mēs visam dodam nosaukumus, klasificējam, analizējam.


5. skandha – ‘’apziņa’’. Ar šo mehānismu mēs koordinējam visus instinktīvos un intelektuālos ego procesus.


Tādējādi 5 skandhas nodrošina ilūziju par ego īstumu.

Apziņa sastāv no emocijām un bieži vien muļķīgiem stereotipiem, kas kopā veido sešas pasaules ([apziņas stāvokļus]), ar kurām mēs sevi nodarbinām.

Emocijas ir it kā ego ģenerāļi, bet domas – armija. Meditācija ([apzināšanās]) ļauj pakāpeniski sagraut piecu skandhu mūri, ar ko ego sevi norobežo un aizsargā.

 Edgars, Modrim,   22:39:47 29.05.2008
77.38.229.193


Maitreja lieto terminu ''spirit'' gan tādā nozīmē, kā tu teici (un angliski tas ir uzreiz saprotams, jo ''spirit'' var saprast arī kā kaut kā gars=daba=raksturs; kaut gan latviski arī saka, piemēram, ''Modra garā'' :) vai ''gaisā jaušams pārmaiņu gars''), gan arī tādā nozīmē kā to saprot ezoterika.

 Edgars,   22:34:55 29.05.2008
77.38.229.193

Patandžali ‘’Jogas sūtrās’’ sniegti trīs patiesības noteikšanas kritēriji:

1. Uztveres sniegtā informācija;
2. Prātiska šīs informācijas analīze un sintēze;
3. Autoritāšu sniegtās liecības.

(‘’Jogas sūtrās’’ ir arī sniegti kritēriji autoritāšu izvēlei – kā atšķirt, ka cilvēks ir Āpta (Adepts)).

Trešais kritērijs, manā skatījumā, ir ļoti bīstams punkts. Ja cilvēks pieņem autoritātes teikto par absolūtu patiesību un vienlaikus to neapstiprina cilvēka paša personīgā pieredze, tad rezultāts ir iegrimšana nosacītībā nevis prāta godīgums, atvērtība patiesības pieskārienam.

Tāpēc es ieviestu vēl ceturto punktu:

4. Intuīcija,

bet 3. punktam atstātu tikai vispārīga ceļrāža lomu, ko var izmantot kā palīglīdzekli patiesības noskaidrošanas paātrināšanai. Arī 2. punktu es sevišķi augstu nevērtētu, jo prāts ir līdzeklis 1. un 3. veidā iegūtās informācijas apstrādei, pārbaudei un saskaņošanai un kā otrs svara kauss 4. punkta līdzsvarošanai, t.i., pārbaudei, vai zināšanas patiešām nāk no intuīcijas jeb buddhi līmeņa, nevis ir tikai astrālie maldi, jo, ja tas tā nav, ‘’veselais saprāts’’ tādas aplamas domas un iespaidus noraidīs.

Vēl man pret otro punktu ir bilstams, ka prāts (zemākais saprāts) var darboties tikai ar empīriskā ceļā iegūtu informāciju vai teorijām, kaut kādā mērā tomēr esot spējīgs arī uz abstrakcijām, taču bez intuīcijas palīdzības šīs abstrakcijas noved maldos un nosacītībās. Zemākā saprāta funkcija ir konkrētā domāšana, intelekts.

Taču ir jautājumi, kurus nevar noskaidrot intelektuāli, bet tikai gūt atbildes vai kādu patiesības zibsni mistiskas atskārtas ceļā. Šādu iespēju sniedz 4. punkts – intuīcija jeb augstākais saprāts. Bet jautājumi, kurus es domāju, ir paši fundamentālākie dzīves jautājumi, viens no tiem – ‘’kas es esmu?’’.

‘’Kas es esmu?’’ – no šī jautājuma būtu jāsāk jebkuri izziņas mēģinājumi. Taču: cik cilvēku var atbildēt uz šo jautājumu, neatsaucoties uz kādas autoritātes teikto par cilvēka būtību vai vēl sliktākā gadījumā – kad identificējas ar personības ārējiem atribūtiem? Cik cilvēku patiešām zina (nevis tic), kas ir šis ‘’es’’?

Dažs labs māceklis ir izveidojis savu uzskatu sistēmu uz trim Patandžali patiesības noteikšanas kritērijiem. Tādam solim pamatā ir doma, ka uzskatu sistēmas pilnveidošana galvenokārt tad arī ir garīgā pilnveidošanās (Dievtapšana). Tā ir Džņāna Jogas pieeja un, manā skatījumā, šeit tiek jauktas sekas (uzskatu sistēmas pilnveidošana) ar cēloni (Dievtapšanu). Džņāna Joga pati par sevi vēl nevar nodrošināt cilvēkam Atbrīvošanos. Un minētais uzskats noved pie pieejas, kas rezultējas savas personības pilnīgošanā, kas pēc savas dabas ir rūpes par sava iluzorā ‘’es’’ ārējo atribūtiku – sava veida perfekcionisms – rūpes par nekļūdīgumu.

Šāda pieeja sakņojas manis agrāk pieminētajā skandhu sistēmā. Ja minētais mērķis ir panākts, cilvēks (viņa prāts) jūtas drošs – šķiet, ka nu ir atbildes uz visiem (vai gandrīz visiem) jautājumiem. Tā ir ilūzija, nosacītība. Šāds stāvoklis psiholoģiski ir ļoti ērts, tāpēc cilvēki tik ļoti grūti atsakās no saviem pieņēmumiem un uzskatiem; un lai vēl vairāk stiprinātu savu ilūziju, pārliecību par savas ideoloģijas pareizību, viņi to uzstiepj citiem. Tam nav nekāda sakara ar patiesības noskaidrošanu un mācīšanu, tā ir tīrā psiholoģija. Kristiešu dogma ir daudzviet neloģiska un svētie raksti pretrunīgi, bet cilvēki vienalga tam visam tic. Tāpat jebkura cita ticība, ideoloģija, jebkurš cits ‘’-isms’’. Šos cilvēkus nevada motīvs noskaidrot patiesību. Tikai psiholoģija.

Turpretī cilvēks, kura skandhu mūris ir jau sācis sagrūt, pieredz, ka neviena ideoloģija nav pilnīgi pareiza, ka nav nekā tāda, ko varētu drošticami zināt un līdz ar to nav iespējams izveidot pastāvīgu uzskatu sistēmu, jo tās visas agri vai vēlu sagrūs. Tāds cilvēks, piemēram, bija Sokrats, kurš atzina, ka viņš zina tikai to, ka neko nezina (lai gan tika uzskatīts par gudrāko cilvēku Atēnās). Džidu Krišnamurti šo stāvokli sauca ‘’brīvība no zināmā’’. Daudziem tas var likties biedējošs, taču tikai tā var uztvert ‘’to, kas ir’’, ‘’būt godīgam prātā’’ (kā Maitreja to dēvē).

Es esmu Visuma Radītājs.

Es esmu Visuma Tēvs un Māte.

Viss no Manis nācis

Un Manī tas atgriezīsies.

Prāts, gars un ķermenis

Ir Mani tempļi,

Kuros Pašam īstenot

Savu Augstāko Būtību un Tapšanu.

(Lūgšana Jaunajam laikmetam.)

[Būtība un Tapšana = Being & Becoming]

Dažs raugās no ‘’lejas’’ uz ‘’augšu’’ un domā, ka tas ir viņš (kā zemākais ‘’es’’), kurš Top. Bet patiesībā tas ir Dievs mūsos, Kurš izpauž Sevi. Jāskatās no ‘’augšas’’ uz ‘’leju’’ – pretējā gadījumā tas ir kā meklēt gaismas avotu ar lukturi, kā meklēt uguni ar sveci rokā.

 skauts, Modrim,   19:10:31 29.05.2008
87.226.70.165

Tavai dvēselei, kas negrib mācīties, negrib atzīt savus ierobežojumus un neko negrib zināt par kalpošanu. Bet grib -bāc! - un brīvībā iekšā, he, he, he... Taču abi autori saka: 'Nesekojiet man'.

Tu izdari pāragrus secinājumus. Domā virtuālajā telpā pārmijot pāris vārdus, esi baigi izanalizējis mani?

 skauts, Modrim,   19:08:06 29.05.2008
87.226.70.165

Nepiesienies manai latviešu valodai, tā nav ideāla, bet es iebilstu, ja Tu piesietos gramatikai tad es nebilstu...

 Modris,   15:56:32 29.05.2008
80.233.142.78

Maitrejas lietotā terminoloģija var ienest zināmu sajukumu. Es gribētu atgādināt, ka Maitreja lieto jēdzienu 'gars' veļa jeb astrālā ķermeņa, emocionālā ķermeņa nozīmē.

 Modris, Skautam,   15:54:37 29.05.2008
80.233.142.78

Protams, ka tas ir balzāms Tavai dvēselei, kas negrib mācīties, negrib atzīt savus ierobežojumus un neko negrib zināt par kalpošanu. Bet grib -bāc! - un brīvībā iekšā, he, he, he... Taču abi autori saka: 'Nesekojiet man'. Kādēļ? Tādēļ, Skaut, ka Tu neesi 4. vai 8. pakāpes Iesvētītais, bet gan Skauts, kas slikti zina latviešu valodu. Vari jau pamēģināt īstenot sevī to stāvokli, ko apraksta M. un K., bet tam ir zināmas prasības, un ieteicamāk būtu sākt ar tām, nevis ar gribēšanu gūt pagaidām nesasniedzamo. Ar godīgumu, vaļsirdību un nepieķeršanos. Ar meditāciju un kalpošanu.
Kaut gan klusībā jau mēs ikviens apzināmies Maitrejas teikto un mēģinām to īstenot...

 Modris, xx,   14:49:55 29.05.2008
80.233.142.78

'Maitrejas Misijas' autors ir viens - Benjamins Krēme, tomēr šīs grāmatas (kas līdz šim ir izdota 3 daļās, latviski ir publicēta tikai pirmā daļa) sastādītāji ir vairāki, kas no B. Krēmes priekšlasījumiem un viņa Meistara (caur Krēmi - telepātiski) sniegtās informācijas ir pēc tēmām sakārtojuši viņa teikto un apkopojuši šajās trijās grāmatās ar vienu nosaukumu 'Maitrejas Misija'.
Maitreja dzīvo savu tuvāko līdzstrādnieku - svāmiju - grupā Londonas indiešu-pakistāniešu kopienā un bieži uzstājas ar runām. Kāds tuvs Maitrejas līdzstrādnieks gan tiešu citātu, gan pārstāstījumu formā Maitrejas izteikumus nodeva B. Krēmem, kas tos ir apkopojis grāmatā 'Maitrejas Mācības', kas ir pārtulkotas un drīzumā iznāks arī latviešu valodā. Bez tam Maitreja ar Krēmes starpniecību ir sniedzis Vēstījumus cilvēcei - apmēram pusotra simta Vēstījumu, kas tāpat ir publicēti, daļa no tiem - 'Viedas Vēstīs'.
Maitreja ir tas pats 'nākotnes Buda' vai Kristus, vai Mesija, vai Imams Mahdi, utt., lai ko par to neteiktu ortodoksālie budisti, kristieši, jūdaisti, musulmaņi, utt. Viņš ir Pasaules Skolotājs, kas ir atnācis, kā bija solījis un kad bija solījis, un proti, Zivju laikmeta beigās.

 xx,   12:21:10 29.05.2008
89.201.28.10

es isti nesaprotu, no kurienes 'Maitrejas misijas' autori ir njemushi pasha Maitreijas citatus?
visu cienju Krishnamurti, bet par potencialo Maitreiju vinju bija pasludinajis teosofu grupejums, tachu cik zinams - Maitreija ir nakotnes Buda, un budisma avoti liecina, ka vinjam janak vismaz pec 5 000 gadu (citi avoti norada ari daudz ilgaku laika posmu...)...

 skauts,   23:06:37 28.05.2008
87.226.70.165

BALZĀMS DVĒSELEI!