Meditācija izpārdošanā.

Pēdējā laikā arvien pieprasītāka kļūst meditācija. Izdevniecības izdod kaudzēm grāmatu par meditāciju un iedzīvotāji tās tūlīt izpērk. Gudri vīri piedāvā dažādus lekciju ciklus un priekšlasījumus par meditāciju, kurus cilvēki aktīvi apmeklē un ar lielu interesi tver katru dzirdēto vārdu. Pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir uzradušies dažādi meditācijas klubi, skolas, virzieni. Izrādās, ka meditācija var būt kristīga, ezotēriska, astroloģiska, gastronomiska, kosmiska, austrumu un rietumu tradīcijās balstīta.
Kas tad ir meditācija un kāpēc tā ir tik pieprasīta? Ja ieskatāmies svešvārdu vārdnīcā, tad uzzinām, ka vārds meditācija ir cēlies no latīņu vārda meditatio , kas nozīmē dziļas pārdomas, koncentrēšanos sevī. Pati meditācija gan ir vēl senāka par latīņu valodu un sanskritā to apzīmē [bhavana – kopt]bet tibetiešu valodā [gom – iepazīties].

Pēdējā laikā arvien pieprasītāka kļūst meditācija. Izdevniecības izdod kaudzēm grāmatu par meditāciju un iedzīvotāji tās tūlīt izpērk. Gudri vīri piedāvā dažādus lekciju ciklus un priekšlasījumus par meditāciju, kurus cilvēki aktīvi apmeklē un ar lielu interesi tver katru dzirdēto vārdu. Pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir uzradušies dažādi meditācijas klubi, skolas, virzieni. Izrādās, ka meditācija var būt kristīga, ezotēriska, astroloģiska, gastronomiska, kosmiska, austrumu un rietumu tradīcijās balstīta.
Kas tad ir meditācija un kāpēc tā ir tik pieprasīta? Ja ieskatāmies svešvārdu vārdnīcā, tad uzzinām, ka vārds meditācija ir cēlies no latīņu vārda meditatio , kas nozīmē dziļas pārdomas, koncentrēšanos sevī. Pati meditācija gan ir vēl senāka par latīņu valodu un sanskritā to apzīmē [bhavana – kopt]bet tibetiešu valodā [gom – iepazīties].

Dažādi ir arī par meditāciju rakstošo autoru skaidrojumi. Īpaši atšķiras eiropeiskā meditācijas izpratne no austrumu garīgajām tradīcijām. Ja Latvijā un Eiropā dibinās dažādas skolas, kurās māca
meditācijas teoriju un praksi, tad Džidu Krišnamurti raksta sekojošo: “Meditācija ir viena no dižākajām dzīves mākslām – varbūt pat visdažādākā, un to nav iespējams ne no viena iemācīties. Tajā ir tās skaistums.”
Pēdējā laikā latviešu valodā par meditāciju ir izdotas vairākas populārā austrumu mistiķa OSHO grāmatas. Ošo meditāciju definē sekojoši: “Kad jūs nedarāt pilnīgi neko – ne ar ķermeni, ne prātā, ne jebkurā citā līmenī – kad jebkura aktivitāte ir apstājusies un jūs vienkārši esat, vienkārši turpināt būt – tā ir meditācija. Jūs to nevarat darīt, nevarat to praktizēt; jums to vajag saprast”.
Līdzīgi par meditāciju raksta  Šrī Činmojs: “Domas mūs nespēs skart, jo mūsu prāts – pats miers, pats klusums, pati vienotība”.
Centieni rast mieru, garīgu patvērumu, pārvarēt stresa situācijas mūsdienu straujajā un nervozajā dzīves ritmā nosaka piersījumu pēc meditatīva rakstura pakalpojumiem. Kur ir pieprasījums, tur arī rodas piedāvājums. Ja google meklētājā ierakstīsiet vārdu meditācija, tad pretī saņemsiet  desmitiem piedāvājumu apmeklēt dažādus meditācijas kursus, nodarbības atbilstoši katra gaumei un vēlmēm. Varat izvēlēties meditāciju ar mūziku un video, ķermeņa un dvēseles harmonizēšanu, auru un čakru fotografēšanu, relaksējošu masāžu. Jums piedāvās iespēju meditēt stāvus, guļus, sēdus, lotosa pozā. Latvijas Astrologu biedrība piedāvā astroloģisko meditāciju. Betānijas dominikāņu māsa Diāna piedāvā meditāciju tikai sievietēm. Varat izvēlēties šokolādes meditāciju: “… nokod gabaliņu šokolādes, aizver acis, ielpo, izelpo…”, varat izvēlēties meditāciju ar kaķi. Vīrišķīgākiem tipiem tiek piedāvāta meditācija cīņas mākslas praktizēšanas laikā, “Gaismasdarbinieki” piedāvā kosmisko dušu, aura.ema.lv piedāvā meditāciju ne-prāta stāvoklī. Katedrāle.lv aicina meditācijas laikā ieiet sevī, bet vienlaicīgi gan brīdina, ka var rasties problēmas ar izkļūšanu no sevis… Vēl varat izvēlēties pilnmēness meditāciju, meditāciju ar mandarīniem un SPA…
Te minēju tikai daļu no plašā piedāvājumu klāsta. Liekas, ka cilvēka izdomai un radošajām spējām nav robežu. Cik tas viss ir nopietni, varat pārliecināties un spriest paši. Tāču cenas par minētajiem “pakalpojumiem” gan ir nopietnas. Kā jau tirgū piedienas, Ziemassvētku laikā vairākas firmas deva atlaides, kuras varētu salīdzināt ar lielveikaliem tik raksturīgo preču izpārdošanu.
Meditatīvo pakalpojumu piedāvātāju vidū ir daudzas sabiedrībā labi pazīstamas personības, starp kurām var minēt mediķi Igoru Kudrjavcevu, ezotēriķus Ēriku un Pēteri Antonus. Taču visvairāk mani pārsteidz fakts, ka ar šo biznesu ir sācis nodarboties arī tautā populārais mācītājs, teoloģijas zinātņu doktors Juris Rubenis, kurš ir izveidojis kristīgās meditācijas centru “Elijas nams”. Juris Rubenis kristīgo meditāciju Latvijā popularizē sadarbībā ar pasaules kristīgās meditācijas centra vdītāju benediktieti Loransu Frīmenu. Abi kopīgi izdevniecībā Zvaigzne ABC ir izdevuši arī grāmatu “Krīzes iespējas”. Bez tam vēl jāpiemin tajā pašā izdevniecībā izdotās Jura Rubeņa “Ievads kristīgajā meditācijā” un Ingas Rubenes “Kristīgā meditācija bērniem”. Meditācija ienāk kristīgajā baznīcā un konfesiju vadītāji, šķiet, neiebilst, jo šie pasākumi nes baznīcai peļņu.
Vai meditācija var būt kristīga? Diskutabls jautājums, jo pārāk plašs un izplūdis ir pašas medtācijas būtības skaidrojums. Bet, ja pieņemam, ka bez Dieva ziņas pat mats no galvas nenokrīt, tad arī meditācijai varam atrast kādu sakaru ar kristīgo ticību.
Meditācija ir svešvārds. Sāku domāt vai tiešām latviešu valodā nav vārda, kurā nosaukt meditatīvo stāvokli. Ir tāds vārds un mums nav jākautrējās to lietot. Šis vārds ir SNAUDIENS – latviešu valodas vārdnīcā paskaidrots kā pārejas stāvoklis starp miegu un nomodu. Negribu apgalvot, ka snaudiens ir vienīgais meditācijas veids, taču tas ir visvieglāk sasniedzamais medtatīvais stāvoklis un tāpēc arī visizplatītākais. Medtācijas teorētiķi un praktiķi nekādā ziņā snaudienu negribēs atzīt par meditāciju, jo kas gan pēc tam vairs par dārgu naudu dosies uz viņu kursiem mācīties nosnausties.
Pārejot uz musdienu dinamisko dzīvesveidu, mēs esam pazaudējuši diendusas tradīciju, kas bija neatņemama zemnieku darba dienas sastāvdaļa laikā, kad visi lauku darbi tika veikti ar zirgiem. Tad vajadzēja karstajā dienas vidū zirgus paēdināt, padzirdīt un atpūtināt ēnā. Tajā laikā paēda pusdienas un nosnaudās arī zemnieki.Esmu pārliecināts, ka arī mūsdienu stresu ievērojami mazinātu strādājošiem nodrošināta iespēja dienas vidū vismaz pusstundu nosnausties vieglā pusmiega stāvoklī. Tad arī atkristu nepieciešamība  izmantot  dārgos meditācijas centru pakalpojumus.

laikazobs.blogspot.com
Kursis.

06.01.2013

Komentāri:

 ggg  22:37:20 18.01.2013

http://www.youtube.com/watch?v=Ky7vMFB4iAs

http://www.youtube.com/watch?v=cgjJQawKNLQ

 ggg  19:51:32 18.01.2013

Vēl daži vārdi būtu jāsaka par kristīgo meditāciju:

Patiesībā latīņu vārdi 'meditācija' un arī 'kontemplācija' jau tieši arī ir nonākuši līdz mūsu ikdienas valodai pateicoties to gadsimtiem ilgam lietojumam Rietumu novirziena tā sauktajā 'latīņu' kristīgajā tradīcijā. Pie tam kristietībā gadsimtu gaitā tika izkoptas visai daudzas un dažādas meditācijas metodes, daļa no kurām joprojām ir aktuālas un tiek aktīvi praktizētas zināmos attiecīgām tradīcijām piederīgos cilvēku lokos.

Un viens otrs vienkāršs, sirsnīgi ticīgs katolis varbūt vienu otru reizi kaut ko no tām praktizē ik dienas pat nezinot, ka viņu pašu kristīgajā tradīcijā gudri ļaudis šo praksi gadsimtiem ilgi ir saukuši 'meditatio' un 'contemplatio' :).

Publiski plaši zināmā metode, ko praktizē kristīgās meditācijas biedrība, kurai pieder arī Rubenis, gan nepieder pie ļoti senām. Tā izveidojās kādas senas kristīgās tradīcijas satikšanās rezultātā ar pat ļoti aktuālām Austrumu metodēm salīdzinoši nesenā pagātnē.

Tomēr pašai par sevi šai metodei droši vien nav ne vaina, bet vai tas ir vai nav Rubenim bizness, to nosaka ne jau tas, ka viņš par saviem pasākumiem ņem kaut kādas naudiņas - centra uzturēšana jau arī maksā un nekādu publisku pasākumu jau nav iespējams uzorganizēt bez kaut kādām naudām. Vai tas ir vai nav bizness, to no malas nemaz nevar redzēt, to nosaka pasākuma uzturēšanas naudas un pārējās naudas, kas tur apgrozās attiecība kā arī šīs naudas izlietojums un vispār visa pasākuma godīgums.

 ggg  13:37:04 18.01.2013

P.S. vēl par Krišnamurti - patiesībā vēl vairāk, bez šiem skolotājiem viņš nekad nebūtu kļuvis par to, kas viņš kļuva. Kaut arī tas nebūt nenozīmē, ka visas šo viņa skolotāju pieņemtās darbības būtu pareizas. Un kāpēc - tāpēc, ka arī skolotāji, un pat izcili skolotāji, mēdz kļūdīties (tomēr tas neatmaina skolotāja - skolnieka attiecību principa uiversalo vērtību visās dzīves jomās), bez tam viņa skolotāji bija tikai pavirzīti praktiķi ar savām ierobežotām idejām un arī ar sava laika problēmām, nevis jau augstākas realizācijas sasnieguši cilvēki.

 ggg  13:24:30 18.01.2013

Meditäcija nav snaudiens. Meditäcija ir pilnas apziņas stāvoklis, kurā ir pierimis vai tālāku sasniegumu gaitā pilnībā norimis iekšējais dialogs. Tas ir aktīvs, modrs un vienlaikus atslābināts stāvoklis. Tas ir vērojuma stāvoklis. Snaudiens ir viena no iespējamām kļūdām meditācijas laikā.

Meditāciju nevar iemācīt, meditāciju var iemācīties - tas ir tādā pašā nozīmē kā nevar iemācīt braukt ar mašīnu, jums pašam ir jābrauc un jāiemācās. Tomēr labu skolotāju padoms un labas mācību metodes, kā arī tehnikas, kuras psihofizioloģiski palīdz cilvēkam virzīties uz šo stāvokli, ir svarīgas. Skolotāji nevar iemācīt meditāciju, bet skolotāji var iemācīt šīs metodes un ar savu personīgo piemēru nodemonstrēt atrašanos meditācijā, kas arī pēc principa, ka cilvēki var sajust viens otra iekšējo stāvokli, var palīdzēt beidzot uztvert arī pašam skolniekam meditācijas stāvokli.

Skolotāji vbar arī pasargāt no dažāda veida kļūdām, kuru patiesībā ir diezgan daudz un dažādas, kā, piemēram, palabot cilvēku, kas domā, ka snaudiens ir meditācija. Paskaidrot viņam - nē, puis, šobrīd Tu neatrodies meditācijas stāvoklī, Tu esi vienkārši sācis snaust. Čaņ klosteros snaudējam bieži vien vienkārši iegāž ar nūju pa muguru. Tā nav vardarbība - tas ir tikai atgādinājums, ka jābūt modram. Bet, protams, nav nekādas garantijas, ka cilvēks to sapratīs pareizi. Lai gan ne reti šādas darbības palīdz skološanas procesā labāk kā vārdi.

Kaut arī Krišnamurti visu savu dzīves otro pusi, sākot no brāļa bojā ejas radikāli noliedza jebkādus skolotājus, viņam pašam tomēr tādi bija un kā saka 30-to gadu Latvijas jogas biedrības skolotājs Svami Šivānanda no Rišikešas, bez tiem viņš diezin vai būtu kļuvis par to, kas viņš kļuva. Bet pats viņš kļuva par skolotāju daudziem saviem sekotājiem visā pasaulē. Pie tam kritizēdams skolotājus, viņš visu savu mūžu godīgi pildīja šo savu lomu :).