Kad biju maza man nelika mieru doma – kāpēc pieaugušie nesaprot elementāras lietas? Piemēram, dzirdu runā pieaugušie par Dievu- vai tāds ir, vai nav? Ko Dievs dara, vai nedara? ( Sevi atceros aptuveni no 2 gadu vecuma samērā fragmentāri.) Pie sevis parasti nodomāju – lūk Dievs taču ir tur augšā, kā jūs pieaugušie viņu neredzat? Nesapratu, kā pieaugušie neredz Dievu un diskutē par to vai Dievs eksistē, vai nē?
Kad biju maza man nelika mieru doma – kāpēc pieaugušie nesaprot elementāras lietas? Piemēram, dzirdu runā pieaugušie par Dievu- vai tāds ir, vai nav? Ko Dievs dara, vai nedara? ( Sevi atceros aptuveni no 2 gadu vecuma samērā fragmentāri.) Pie sevis parasti nodomāju – lūk Dievs taču ir tur augšā, kā jūs pieaugušie viņu neredzat? Nesapratu, kā pieaugušie neredz Dievu un diskutē par to vai Dievs eksistē, vai nē?
Pieaugušie uzskatīja, ka aizkapa dzīve neeksistē, jo cilvēks nomirst un līdz ar to viss ir beidzies, tajā brīdī man gribējās kliegt, bļaut un skaidrot, ka pieaugušajiem nav taisnība. Taču, biju mazs bērns un nemācēju izskaidrot pieaugušajiem ko es redzēju, zināju un jutu. Bieži vien man nācās sevī apvaldīt vēlmi pateikt patiesību par savām izjūtām. Sapratu to, ka pieaugušajiem bilstot kādu vārdu par Dievu, viņi mani nesapratīs un uzskatīs par ‘’muļķīti’’, varbūt pat nogādās kādā psihoneiroloģiskajā dispanserā. Sociālisma laikā tas bija ļoti aktuāli, jo visi disidenti un savādāk domājošie tur tika ievietoti uz samērā ilgu laiku.
Maza būdama sapratu to, ka domāšana (saprāts) ir pāraugusi manu fizisko ķermeni. Savu bērnību un jaunību pavadīju blakus Rīgas Lielajiem kapiem, kas deva man impulsu iedziļināties paralēlajā pasaulē. Cilvēki gan pielūdz šo paralēlo pasauli, gan bīstas, gan reizēm tiecas uz to, taču tas ir atkarīgs no katras konkrētās dzīves situācijas. Manā bērnībā tuvākā pastaigu vieta bija kapi, kuri atradās pretī ielai uz kuras dzīvoju. Savukārt, skats no dzīvokļa vienas puses pavērsās uz kapiņiem, taču no otras puses varēja vērot kapu pieminekļu izgatavošanas darbnīcu “Granīts”. Tādējādi, es varēju jau vērot paralēlo pasauli no piedzimšanas brīža. Atceros, kad nemācēju vēl staigāt, vecāki veda mani ragaviņās uz kapiem elpot svaigu gaisu. Tādējādi, es vēroju kapličas, kuras bija gan lielākas, gan mazākas. Raugoties uz šīm kapličām, man radās priekšstats par vidi, kurā es tobrīd dzīvoju.
Vērojot daudzas nelaiķu pavadīšanas ceremonijas pa istabas logu, bieži vien iedomājos – ko jūt apbedītais cilvēks? Turpmāk pamazām es sāku aizdomāties un fantazēt – kā tur lejā jūtas apbedītais cilvēks – “mironītis”?
Gadiem ejot, un klīstot vienai pašai par kapsētu ar savām fantāzijām pārdomāju, ka cilvēkus ne tikai aprok, bet arī dzīvus iemūrē pieminekļos. Tad pārdomājot, redzēto kapos es sapratu, ka man nomirstot gribētos, lai mani iemūrē piemineklī, jo tad es būšu vismaz virs zemes. Es ļoti baidījos no tā, ka mani apraks un man būs ļoti auksti.
Laikam ritot, mainoties dzīves apstākļiem nekur tālu no kapiem es netiku. Skolas gaitas uzsāku otrā pusē šiem pašiem kapiem, kuros pavadīju bērnību. Ielu, kurā pavadīju bērnību sauca Zirņu iela, taču skolas gaitas pavadīju Senču ielā. Tomēr pats tuvākais ceļš uz skolu veda cauri kapiem. Ejot uz skolu cauri kapiem vēroju – pieminekļus, kapu plāksnes ar uzrakstiem un mirušo fotogrāfijas. Domāju par izdemolētajām kapličām, un centos iztēloties kādas procesijas tika rīkotas pavadot aizgājējus. Kādam nolūkam tika celtas kapličas, neuzdrošinājos kādam pavaicāt, jo sociālisma iekārtā valdīja citi uzskati un dogmas, kuras nepieļāva savādākas domas un uzskatus. Šajā iekārtā dzīvojot sapratu, ka jāpieņem kopējais viedoklis un cilvēkam nomirstot viņu apglabā – tālāk nekāda dzīve nav iespējama, jo cilvēka ķermenis satrūd. Paliek tikai atmiņas par aizgājēju un tas ir arī viss. Nebija vēlams apstrīdēt šo pieņemto sociālisma iekārtas izvirzīto hipotēzi, ka paralēlā pasaule nepastāv, jo pretējā gadījumā bija ļoti liela varbūtība nokļūt kādā ārstniecības iestādē, kur varēja pavadīt atlikušo mūža daļu. Aptiekas ielas slimnīca tajā laikā bija pārpildīta ar cilvēkiem, kuri domāja savādāk, kas šobrīd mums liekas pašsaprotami un pieņemami.
fragments no “MIRUŠO IETEKME UZ DZĪVAJIEM CILVĒKIEM”, Katrīna Romānova,
antroposofija.lv
13.09.2006
Komentāri:
jukos 23:45:39 19.11.2010
78.146.20.255
Padomju laikos kristietība aizliegta nebija, varēja gan baznīcā iet, gan cilvēkus glabāt ar visu mācītāju. Bet... man gan šķiet, ka nekāda pēcnāves dzīve neeksistē.
nBSzHR8HUw, FHdytFjoFB 03:06:08 19.01.2007
218.128.16.116
[url=http://scandius.com/deegi/tramadol-without.html]tramadol without[/url] [url=http://scandius.com/deegi/tramadol-buy.html]tramadol buy[/url] [url=http://scandius.com/deegi/without-viagra.html]without viagra[/url] [url=http://scandius.com/deegi/prescription-tramadol.html]prescription tramadol[/url] [url=http://scandius.com/deegi/without-cialis.html]without cialis[/url] [url=http://scandius.com/deegi/generic-tramadol.html]generic tramadol[/url]
DyhI2k6q9H, DyhI2k6q9H 09:19:56 15.01.2007
Hi! Very nice site! Thanks you very much! nGJZR7MHA4aLg
Modris, Eduardam, 22:01:45 11.01.2007
Es tieši nezinu par 2012. gadu. Redzi, Maitreja pasludināja Savu lēmumu atgriezties !945. gadā; no Savas mītnes Himalajos ieradās mūsdienu pasaulē 1977. gada jūlijā un tagad ir gatavs uzstāties pasaules priekšā savā patiesajā statusā kā Pasaules Skolotājs. Pārējais ir atkarīgs no mums, no spēka, ar kādu mūsu sirdis Viņu piesauks. Galēji kritiskā stāvoklī Viņš ir gatavs iejaukties, arī neņemot vērā mūsu brīvo gribu, bet tas nesīs ļoti nelabvēlīgas sekas mums.
Viņa galvenā ideja ir dalīšanās principa ievērošana. Viņš saka, ka zemes resursus Dievs radīja visām būtnēm, tātad arī visiem cilvēkiem. Tā ir kā liela akciju sabiedrība, kurā katram ir sava 'paja', jau piedzimšanas fakta dēļ vien. Taču nedalīšanās dēļ lielai cilvēces daļai šīs iedzimtās tiesības tiek liegtas. Maitreja uzskaita tās cilvēku vajadzības, kuras ir jāapmierina pirmām kārtām un pilnīgi bez atšķirības, kur cilvēks dzīvo, vai viņš strādā vai nē, bez atšķirības, kāda ir viņa reliģija, ādas krāsa, valoda utt. - tikai tādēļ, ka viņš ir Dieva radības sastāvdaļa. Šīs vajadzības ir: piemērota pārtīka un dzīvoklis, medicīniskā aprūpe, izglītība. Tā ir nākotnes 'sociālistiskā' daļa. Virs tās ir brīvās saimniecības zona. Ja gribi vairāk nekā dzīves pirmās vajadzības. Tāda ir viena Viņa plāna daļa. Tieši šo pamatvajadzību liegšana ir neuzticēšanās un karu cēlonis.
Eduards, 21:10:16 11.01.2007
Vispār, būtu interesanti zināt jūsu domas, Modri, par iespējamo situāciju uz planētas Zeme pēc 2012. gada.
Kāda jūsuprāt būs iekārta ? :)
Modris, 21:06:41 11.01.2007
Starp citu, Maitreja kritizēja komunismu nevis par ideju kā tādu, bet par varmācību, - to, kādā veidā šī ideja tika uzspiesta, līdz ar to nosmacējot pašu ideju. Nākotnē Viņš redz saplūstam labāko no komunisma (taisnīguma) un kapitālisma (brīvības). Ja kādam ir interese, par to varam parunāt sīkāk.
Modris, 20:48:53 11.01.2007
Ļoti amizants stāstiņš. Dievs tur augšā, kā cilvēki Viņu neredz?... Jautājums ir tāds: 'Kas ir Dievs? Vai tikai tur augšā vai arī šeit, lejā? Un kur augšā, cik km tālu no zemes?' Kā var saskaņot pārliecību - jau no mazotnes - , ka cilvēks nemirst, ar domu, ka 'es gulēšu tur lejā, kapiņā'? Padomju laikā es strādāju par izvadītāju kapos, esmu palīdzējis apglabāt tūkstošiem cilvēku, daudzus krievu padomju virsniekus turklāt, un vienmēr stāstījis par daudzām dzīvēm, cilvēka nemirstību, dzīves jēgu, un ļoti reti gadījās (tikai vienu vai divas reizes), ka kāds mēģināja par to uztraukties vai iebilst, kaut arī daudzi no tiem bija visai augsta ranga cilvēki. Viens virsnieks man pat teica: 'Es neesmu redzējis nevienu, kas nāves draudu priekšā nemestu krustu vai nepiesauktu Dievu'. Padomju laikā cilvēki (tai skaitā komunisti) atzina kādu Augstāku Spēku, kas tomēr nelīdzinājās, vai arī tikai attāli līdzinājās baznīcas priekšstatiem.Padomju laikā (vismaz, sākot ar sešdesmitajiem gadiem) par interesi par jogu vai teozofiju vien cilvēkus nevajāja. Nevajag pūst pīlītes.
Eze, Eduardam 20:25:15 11.01.2007
Aha, tu jau sāc :))) labi, par garīgiem terminiem nekasīšos :))
Eduards, 20:20:29 11.01.2007
Garīgo pasauļu ir ļoti daudz. Arī astrāli varam dēvēt par garīgo pasauli... :/
Eze, Eduardam 20:13:56 11.01.2007
Garīgā pasaule nav pretstats fiziskajai pasaulei, bet tās paplašinājums. Tāpēc arī garīgs cilvēks ir spējīgs saprast materiālista teikto un Zemes patiesības nevar būt pretrunā ar Augstākām patiesībām, ja es tās nenoliedzu, bet vienkārši runāju no Zemes cilvēka viedokļa. Tev tāpēc nav jāapgriež mani jēdzieni ar kājām gaisā, jo šajā dzīvē tie lieti der un ir saprotami. Ievies savai paplašinātajai apziņai savus :)))
Eduards, 20:07:00 11.01.2007
Veselajam saprātam arī nav nekāda sakara ar garīgo pasauli :D
Vispār, pats uzstādījums ''pēcnāves dzīve'' arī ir nepareizs,manuprāt.
Eze, Eduards 20:01:40 11.01.2007
Nu nepalīdzēs tā Tava definīcija. Vismaz es ar to teicienu saprotu to, ka cilvēks, kuru es šai dzīvē pazīstu, ir nomiris 'pa īstam', tā kā to šai dzīvē parasti cilvēki saprot - līdz tādai pakāpei miris, ka jāapglabā, ka tā vairs nav klīniskā nāve. Tad jā, tad es saprastu, ka šis cilvēks ir Nāvi pieredzējis. Un ja tāds atgrieztos, pat kā velis vai spoks, bet es viņu atpazītu, tad es domātu, ka esmu sajukusi prātā, bet tad es varbūt ieklausītos viņa stāstā. Ja to stāsta pilnīgi cits cilvēks, tad nē, pat ja viņš nez kādus noslēpumus zinātu par mūsu attiecībām...
Nu lūk, neiespējami 'veselajam saprātam' kaut ko iestāstīt par pēcnāves dzīvi :))) tikai kā teikas, pasakas, fantāzijas, iedomas, sapņus... skaisti, bet ej nu sazini :)))
Eduards, 18:15:00 11.01.2007
Un atkal un atkal saskaros ar uzstādījumu ''neviens nav nomiris un pēc tam atgriezies''!
Ziniet kāpēc nav? Tāpēc,ka nāve kā tāda Dvēselei nepastāv. Un Dvēsele lielā daļā gadījumu atgriežas arī tepat uz Zemes, ja ne kādā citā fiziskajā pasaulē iemiesojas.
Izlasi definīciju vārdam ''nāve'' ...
Capriolo, una13@inbox.lv 18:06:18 11.01.2007
Ja es nejūtu vispār neko no tā, kas pasaulē ir, vai tas nozīmē, ka nekā nav? Ja es sevi uzskatu par normālu?
Manuprāt, neviens nevar skaidri pateikt, ka kaut kā nav tikai tāpēc, ka viņš pats to nav aptaustījis. Neviens, šķiet, nav nomiris 'pa īstam' un pēc tam atgriezies, lai par to pastāstītu. Tāpēc var būt viss kas.
:)))), sincis4@inbox.lv 11:30:08 15.10.2006
Es pilnigi saprotu rakstitaju, jo ari pati esmu savadaka. Kad universitate pirmaja kursa aizstaveju psiholigija darbu par reinkarnaciju, pasniedzeja man pec tam jautaja, no kurienes man ir tadas zinasanas un kur es to visu izlasiju, bet es atbildeju, ka vienkarsi to jutu... nezinu vai vina man noticeja vai ne.
zagata miskaste, 13:26:08 02.10.2006
cielvēkiem nav tiesību iespundeet nevienu, tikai tāpēc ka domas atskiras.tā tas bija agrāk, bet ne tagad.
par viedoklju atskirībām nevienam vairs nedraud sods. vieniigi var ieslīgt garās diskusijās, kur rast risinājumu ir veltīgi.
es neticu mistikai, burvestībām, kā arī dvēseles celjoshanai.par to domājot var ieslīgt vienīgi sentimentālās galejības. es redzu pasauli no reāli praktiskā redzes loka. viss ir izskaidrojams. mīti darbojas tikai cilvēku nestabilajās fantāzijās.
bet es pienjemu arī citus viedokljus.
rakstiitaajs, iespeejams bijis ar augtu juutiiguma pakaapi, kas traucēja, vai arī apzināti nevēlējaas rastl lietas buutiibu
vilnis, 13:07:28 01.10.2006
Nometīsiet savu bioloģisko uzvalku, un būs kārtībā.
;), 13:05:21 20.09.2006
Viena jauna gramatina par mirusho un dzivo attiecibam paradijusies http://www.noslepums.lv/gramatas/index.html -- Uz gaismu. Taa gan uzrakstiita kaa dzejolis, bet tur ir reti atrodamas lietas, kaa piem, pashnaavnieku gaitas peec naaves un citu dziivesveidu sekas.
D, 21:11:41 14.09.2006
Neredzu jegu šadam izrāvumam, kura neka nav pateikts, tas tas, par ko vispar ir runa..
saule, 17:15:38 14.09.2006
taatad, ja cilveks uzskatiija, ka dveesele tomeer nemirst un ka dveesele vispaar ir...par to lika slimniicaa? tikai par to vien? un cilveeki baidiijaas paust savas domas, jo par taam vareeja iespundeet slimniicaa uz ljoti ilgu laiku??? tieshaam taa bija? jeeziit! tas bija tajos padomju laikos, kad kristietiiba bija aizliegta? ka nevareeja iet bazniicaa utt. bet kaa tad beereeja tos cilveekus? bez maaciitaaja? vienkaarshi atvadiijaas un apraka? es laikam taa liidz galam neizprotu, varbuut kaads var paskaidrot? man droshi vien ir nepietiekamas veestures zinaashanas..:( :D
mareks, 21:22:03 13.09.2006
Es jūtu viņai līdz, es zinu kā ri būt savādākam...
vilnis, 18:15:20 13.09.2006
Ne velti Aptiekas iela pieminēta vairākkārt.... normāli cilvēki ne ko tādu nejūt, jo ne kā tāda nav.:(