Mūsu mēmie draugi.

Liec sevi reiz iejūgt smagi piekrautos ratos un velc tos no agra rīta līdz vēlam vakaram, līdz tu nespēkā saļimsti, un tad liec vēl, lai tevi par to sit. Lai to izturētu, tev vajadzētu milzu spēkus. Tev vajadzētu Herkulesa ķermeņa spēku, Kristus dvēseles lielumu un Budas cēlo mieru. Bet no sava zirga, visu augšā minēto, tu prasi   bez žēlastības.

Vai esi kādreiz brīvā dabā redzējis kumeļu, kā tas, ārā ticis, priekā lēkā. Dzīves prieku tas jūt visā savā būtībā, vai nē ?


Bet vai tu esi pilsētā jel reizi aplūkojis nogurušās būtnes, kas iejūgtas smagos ratos, stāv ar gurdeni nokārtu galvu, izdzisušu skatu un izliektām kājām — nepatīkams skats. Redzi, tāds kā dzīves priecīgais kumeļš varētu but arī pieaudzis zirgs — bet cilvēks šo priecīgo kumeļu pārvērtis nožēlojamā un cietošā būtnē. Vai tas nav briesmīgi? Vai zirgiem no visiem dzīvniekiem vairāk nebūtu tiesības celt apsūdzību pret cilvēku ?


Bet zirgs klusē, viņā bēdīgais izskats pat nevienam no šiem trulajiem un bezdomīgajiem cilvēkiem nekrīt acīs. Tie to nemaz neredz, un tiem tas arī neko neteic. Dzīvnieks klusē, bet arī cilvēka sirds klusē, jo cilvēciskais tur ir izzudis.


Bet katram zirgam jau savs kungs un īpašnieks! Visa pasaule jau sastāv no divām kategorijām dzīvu būtņu: nopirktiem un pircējiem, vergiem un vergu turētājiem. Katrs īpašnieks var darīt ko grib ar savu īpašumu. Katrs īpašnieks mēģina iegūt cik vien iespējams daudz labuma no sava īpašuma. Tāpat tas tiek darīts ar zirgu. No katra dzīvnieka jau var izspiest tikdaudz kā tas atmaksājas. Un ja ne citādi, tad dzen to tik ilgi, kamēr tas krīt. Un kad tas sabrūk, kas par to, zirgs jau ir tik pacietīgs un kluss. Tas velk uzliktās nastas līdz nokrīt un mirst klusēdams Viņš nepazīst sāpju kliedzienus kā cilvēks – Viņš vienmēr klusē – Tikai kad zirgs nokrīt un beidzas, tad īpašnieks redz, ka ir par daudz prasījis no viņa. Bet tad jau ir par vēlu, īpašnieks steidz to nokaut, lai paspētu viņa ādu pārdot un glābt daļu no naudas, kas izdota par zirgu.


Tas viss pieder īpašniekam, neviens tur nekā nevar iebilst, vismazāk sirds drīkst ko sacīt. Sirds visvairāk kavē veikalus, un tāpēc sirdi arī ienīst. Katrs zirgs iet šo sāpju un skumju ceļu vientuļš un aizmirsts, līdz nāve iestājas. Dažu reizi savā dzīvē zirgs pretojas: sper un kož. Bet no tā viņu drīz atradina, un zirgs to vairs neatkārto. Zirgam uzliek uzpurni, šo nejēdzīgo ierīci, sper ar kāju pa vēderu jeb sit pa degunu. Zirgs to ļoti ievēro un atceras uz visiem laikiem. Drīz tas jau atrodas tādā stāvokli, ka visu pacieš un vairs nepretojas. Kad kādam zirgam ir bijusi laime būt par jājamo vai arī jāšanas sacīkšu zirgu, gala rezultāts ir tas pats. Kad tas vairs nav derīgs, to pārdod par vezuma zirgu. Vai atminiet skaisto, priecīgo kumeļu brīvībā, kas jautri lēkāja? Ak, nedomājiet par to! Aizmirstiet! Tas varētu Jums sagādāt bezmiega naktis, un līdzēt, kā jau zināt, var tikai zirga īpašnieks.


Tomēr Jūs nedrīkstiet aizmirst, ka katrs zirgs ir bijis jautrs un priecīgs. Tik cilvēks ir tas, kas šo prieku iznīcina. Žēl! Žēl ne tikai zirga, bet arī cilvēka, kam nav sirds!


H. Naveilers. žurnāls “PSICHE” 1936.gads


31.01.2005

Komentāri:

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  11:15:01 27.05.2006 
Raksts varbuut bija aktuaals pirmkara laikos - bet lidz ar Shri Mataji Nirmala Devi radiitaas jaunaas modernaas jogas maaciibas - kuras pamataa ir Kundalini meditacija - ievieshanos visaa pasaulee , - tas vairs nav aktuaalss....Sahadza-Jogaa Juus kljuustiet past sev Saimnieks un Guru - nevienam speekam uz pasaule nav varas paar Jums !!!

 Fransa, baiba@zirgi.lv  00:20:48 27.05.2006 
Un tomēr skaudra patiesība! Ko nu cilvēki, bet būt par zirgu šai valstī nav viegli.Apauši un iemaukti - nekādas personīgās dzīves! Un vēl cilvēku uzspiests nedabisks dzīvesveids. Neviens sacīkšu zirgs nav laimīgs par savu likteni.Kats leciens nozīmē sitienu pa kājām piezemējoties. bet jus te vaimanājat savām darbalitām.Bet jums vismaz ir izvēle!

 MB, interesanti,  04:31:17 12.02.2005 
ne visu var nopirkt, ne visu var pardot. Un vai tad pasham nav ko teikt?

 interesanti,   15:45:48 07.02.2005 
ko par sho rakstu visi klusee. Vairums sheit tuseejosho tachu taapat pieder pie nopirkto kategorijas, vai tad neko negribas piebilst par skarbo iisteniibu:)))...

 ggg,   21:20:09 04.02.2005 
Ljoti laikmetiigs raksts, ja paskataas, kas shodien notiek darba vietaas. Nopirktie pa lielaakai daljai tieshi taapat velk bez nosaciijumiem. Savukaart valsts iestaadees preteejais, tur shie savaa valjaa kaa kumelji preerijaa:))), bet tur shos atkal shvaki baro - pashiem jaabarojas:)))...

 bubis, Info  19:09:56 31.01.2005 
Info, 1935. vai 36.gadaa gan manupraat:))) Bet nu no shodienas viedoklja nav lielas starpiibas:)))...

 Info, Jonai,   13:38:35 31.01.2005 
raksts ir tapis 1922. gadaa:-)

 Jona,   12:33:53 31.01.2005 
Uzpurnis? Tos sauc par apaušiem vai iemauktiem. Absolūtāis vairums man zināmo zirgu īpašnieku savus zirdziņus mīl un lutina, pat izlaiž. :)