Neapdomīga pasaules resursu izsmelšana apdraud pasauli

Pasaules dabas resursi tiek izsmelti tik ātri, ka pašreizējā dzīvesveida saglabāšanai varētu būt nepieciešamas pat divas planētas, teikts trešdien publiskotajā Pasaules Dabas fonda (WWF) ziņojumā. WWF Ziņojums par dzīvo planētu vēsta, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kuru dabas resursu patēriņa līmenis pārsniedz to atjaunošanās spēju.




Pasaules dabas resursi tiek izsmelti tik ātri, ka pašreizējā dzīvesveida saglabāšanai varētu būt nepieciešamas pat divas planētas, teikts trešdien publiskotajā Pasaules Dabas fonda (WWF) ziņojumā. WWF Ziņojums par dzīvo planētu vēsta, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kuru dabas resursu patēriņa līmenis pārsniedz to atjaunošanās spēju.

Ziņojumā norādīts, ka dabas resursu neapdomīga izsmelšana apdraud pasaules nākotnes labklājību, radot ekonomiskos draudus, tostarp pārtikas, ūdens un enerģijas izmaksu pieaugumu.

“Ja pieprasījums turpinās pieaugt pašreizējā līmenī, tad ap 2030.gadu mūsu dzīvesveida saglabāšanai būs nepieciešamas divas planētas,” pavēstīja WWF starptautiskais ģenerāldirektors Džeims Līps.

Tajā pašā laikā Londonas Zooloģijas savienība uzskata, ka zemeslodei ievērojamus postījumus nodara piesārņojums, mežu izciršana, pārmērīga zveja un zemes ainavas pārveidošana.

“Mēs ekoloģiski rīkojamies tāpat kā finanšu institūcijas rīkojas ekonomiski – meklējam tūlītēju gandarījumu, nedomājot par sekām. Pasaules ekoloģiskajai krīzei sekas būs krietni lielākas nekā pašreizējās finanšu krīzes sekas,” vēsta savienības pārstāvji.





WWF dati liecina, ka pašreizējais dabas resursu izsmelšanas temps ir par 30% lielāks nekā to atjaunošanās temps.

Vislielākais dabas resursu izsmelšanas temps ir vērojams ASV, Austrālijā, Ķīnā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kuveitā un Dānijā.

Savukārt vissaudzīgāk dabas resursus izmanto Bangladeša, Kongo, Haiti, Afganistāna un Malāvi, bet iekļauties biokapacitātes robežās spējušas tikai Karību jūras valstis, Āfrika, Latīņamerika un Eiropas valstis ārpus Eiropas Savienības.

WWF uzskata, ka valstu vadītājiem būtu nepieciešams vairāk pievērsties ekoloģisko problēmu risināšanai un nodrošināt, ka lēmumos saistībā ar patēriņu, attīstību, tirdzniecību, lauksaimniecību un zvejniecību tiek ņemts vērā arī vides faktors.

 


www.tvnet.lv


23.11.2008

Komentāri:

 Alex  08:05:26 07.12.2010
94.1.42.66

Un kā tad ar alternatīviem enerģijas avotiem? Tos protams neizmantosim jo tad neviens nepirks naftu, elektrību un gāzi. Tie resursi kas ir piedāvājumā tālu nav vienīgie un tie kas tos resursus pārdod mums tik klaigā kā pēdējā prece uz plauktiem. Neticu un viss!

 guga,   16:42:53 30.11.2008
62.85.19.217

Jāatsakās no pašas patēriņa filozofijas, bet kas gan globāli būtu gatavs to darīt? Tikai kādi atsevišķi dīvaiņi - īpatņi, bet viņu ir visai maz un viņi nevar ietekmēt kopējo dzīves filozofiju, bez tam arī paši šie dīvaiņi - īpatņi bieži rīkojas problemātiski. Kaut vai plaši izplatītā visu veidu zaļo cīņa pret kodolenerģijas izmantošanu un par vēja un saules spēkstacijām absolūti nav racionāla un reāli kaut ko risinoša dabā, jo tās pašas vēja spēkstacijas var gan labi risināt kādas viensētas vai neliela ciema elektroapgādes jautājumus, bet nevar atrisināt elektroapgādes rūpnieciskās problēmas, piedevām pašas radot virkni bīstama piesārņojuma veidu, kas atšķiras tikai ar to, ka ir mazāk pamanāms.

Līdz ar to šī cīņa ir absolūti problemātiska , neloģiska un ir fundamentāli aizkavējusi kaut vai to pašu kodolenerģētikas attīstību vairumā valstu, kas tomēr būtu varējusi samazināt tajā skaitā arī radioaktīvo vides piesārņojumu un resursu izsmelšanu citās jomās.