Par koncentrāciju. Koncentrācija – koncentrācijas pakāpe – ir meistarības ekvivalents. Tieši tāpat, kā precizitāte. Tieši tāpat, kā „ar mazu piepūli – padarīt lielu darbu, un arvien lielāku un lielāku darbu”. Tā koncentrācija, kas ir vajadzīga mums, atšķiras no koncentrācijas eiropeiskajā izpratnē, kura nozīmē kaut ko līdzīgu „spēka savilkšanai dūrē”. Koncentrācija, kas ir vajadzīga mums, ir „pilnīga atslābinātība un plūstamība”. Citiem vārdiem, visjūtīgākā reakcija uz vismazākajām vides izmaiņām. Daudzkārt, daudzkārt ātrāka, precīzāka un adekvātāka reakcija, nekā tāda, kas ir iespējama koncentrējoties „savelkot spēku…” veidā.
1. Koncentrācija
Kleins
Par koncentrāciju. Koncentrācija – koncentrācijas pakāpe – ir meistarības ekvivalents. Tieši tāpat, kā precizitāte. Tieši tāpat, kā „ar mazu piepūli – padarīt lielu darbu, un arvien lielāku un lielāku darbu”. Tā koncentrācija, kas ir vajadzīga mums, atšķiras no koncentrācijas eiropeiskajā izpratnē, kura nozīmē kaut ko līdzīgu „spēka savilkšanai dūrē”. Koncentrācija, kas ir vajadzīga mums, ir „pilnīga atslābinātība un plūstamība”. Citiem vārdiem, visjūtīgākā reakcija uz vismazākajām vides izmaiņām. Daudzkārt, daudzkārt ātrāka, precīzāka un adekvātāka reakcija, nekā tāda, kas ir iespējama koncentrējoties „savelkot spēku…” veidā.
Kā šo koncentrāciju var sasniegt? Lūk, skaties. Lūk, piemēram, jauns cilvēks. Viņš kautrējas vai baidās, un tādēļ ir agresīvs. Citiem vārdiem, no savas skalas centra, no „nulles” punkta viņš ir aizlidojis uz augšu līdz iedaļai „baidās” un, līdz ar to, arī tikpat daudz uz leju – līdz iedaļai „agresivitāte”. Lūk, ja mēs samazināsim šo izkliedes diapazonu – ja mēs to „koncentrējam”, centrējam…, tad jā, viņš vairs nebaidās, ne arī ir agresīvs. Un viņam nav vairs nekādu nepareizu seku no nepareizām domām vai nepareizas rīcības – no izsmērēti nekoncentrētas svaidīšanās un mētāšanās. Visās citās skalās – tieši tas pats. Pareizs balanss visās 18 000 skalās – meistars. Pareizs balanss visās 70 000 000 skalās – apskaidrotais, vai arī – citiem vārdiem – „atrasties Visuma centrā”, kā saka Morihejs Uesiba (Skat. lappusi par “Aikido” – http://klein.zen.ru/old/Aikido.htm). Līdz maksimālajai robežai „sakoncentrēts”. Maksimāli plūstošs, tekošs. Koāna iemiesojums.
Bet līdz tam visam – jā, – uzmanības koncentrācija. Uz objektu, uz priekšmetu, uz ideju, uz domu, uz rīcību, uz garastāvokli, uz stāvokli. Visparastākajā eiropeiskajā nozīmē. Jā. Tas ir nepieciešams. Sveiki! :)))))
2. Gribas piepūle, koncentrācija, smaids
Skolnieks
Gribas piepūle, ūūū, vēl viena…, koncentrācija…, smaids.. un aiziet.. viegli. Lūk. Un no viena noformulēju arī. Labi. 🙂 O! Jau labi… :))))) pie vella, pie vella… 🙂
Kleins
Nu, un pareizi! :)))) Precīzāk sakot – pareizi! Vēl precīzāk – tas ir vienīgais pareizais veids.
“Gribas piepūle, ūūū, vēl viena…, koncentrācija…, smaids” – tā ir APZINĀTA sevis pārcelšana augstākā enerģētiskajā līmenī. Paskaidrošu. “Aiziet… viegli” vai “aiziet ne viegli” ir atkarīgs nevis no „apstākļiem”, bet no tā, kādā enerģētiskā līmenī tu atrodies. Tāpēc – bieži vien – (vienmēr!) – lai tiktu skaidrībā un atrastu darbību-atslēgu kādas problēmas atrisināšanai, nav jāmeklē un jātiek skaidrībā, bet vienkārši – (vienkārši!) :)))) – jāpārceļ sevi augstākā enerģētiskajā līmenī. Tad – kā braucot ar virsskaņas ātrumu –
Mizas
Atkritīs pašas,
Izzudīs kopā ar miglu,
Lode kļūst pulēta, spoža,
Šāvējs kļūst precīzs, bet debesis – zilas.
Kā? Kā sevi pārcelt? Šādi: „Gribas piepūle, ūūū, vēl viena…, koncentrācija…, smaids”. Sveiks! :))))
3. Stāvoklis “ne-ķīselis”
Skolnieks
Lūk, darbojos divas dienas un kaut kas „atpeldēja”. :))) Kaut kas atpeldēja tādu domu izskatā, ka ir ļoti svarīgi būt visu laiku savāktam, kārtīgam, enerģiskam, sakoncentrētam (+viss cits labais :)), lai neiekristu garlaicībā. Nē, neprecīzi pateicu – garlaicība ir tikai viena no tā enerģētiskā stāvokļa sastāvdaļām, kuru es nosaucu par „ķīseliskumu”, sajūtas no šī stāvokļa ir ļoti nepatīkamas, šajā ķīselī arī atrodas visas tirpoņas un bailes, un vēl visādi draņķi. Tas viss tika saprasts-sajusts enerģētiskajā līmenī, protams. Izrādījās, ka principā nav grūti noturēties stāvoklī „ne-ķīselis” (ja vien „neaizmirst” par to :))) tad, kad nenotiek saskarsme ar cilvēkiem vai ko citu (un atkal, kā es sapratu, tas viss ir enerģētiskajā plānā). Tā arī ir, kā es sapratu, čaņ meditācija un „tieša apziņa”. Bet saskarsmes laikā šajā stāvoklī noturēties ir daudz, daudz grūtāk, ja saskarsme nav saskaņota-noskaņota. Regulāri izkrītu “ķīseliskumā”.
Kleins
1. Jā. Ir pietiekami pāriet citā enerģētiskajā līmenī, lai praktiski visas problēmas, tādas kā tirpoņas, bailes un citas – atkristu. Tu visu dari – gan rīkojies, gan saproti – pareizi.
2. “Tieša apziņa” – tā nav “greiza apziņa”. Tas nozīmē – neblēdīties, nevērpt intrigas un tamlīdzīgi.
3. Čaņ meditācija nozīmē – ” būt visu laiku savāktam, kārtīgam, enerģiskam, sakoncentrētam + viss cits labais :)) un bez „nevajadzīgas (liekas) domāšanas”. Un vairākas reizes spēcīgāk. :)))) Un vairākas reizes spēcīgāk to visu darīt-un-turēt. :)))
(c) zen.ru
iesūtīja Wu
14.04.2008
Komentāri:
Modris, Wu, 18:52:35 01.05.2008
80.233.142.78
'...Tādēļ ir noderīgi trenēties ne tik daudz apziņas paplašināšanā, kā pie šī stāvokļa saglabāšanas, veicot pavisam parastus ikdienas darbus'.
Interesanti, vai tad jaunā 'stāvokļa saglabāšana' nepieder pie apziņas paplašināšanas darba? Un kādēļ 'ne tik daudz'? Vai nebūtu labāk teikt: gan šitā, gan tā...?
Wu, 14:21:37 23.04.2008
159.148.213.136
'...tavu dzīvi nosaka nevis īslaicīgs maksimālais sasniegums, bet gan tavas apziņas vidējais līmenis. Tādēļ ir noderīgi trenēties ne tik daudz apziņas paplašināšanā, kā pie šī stāvokļa saglabāšanas, veicot pavisam parastus ikdienas darbus'
(c) Dons Huans (no K.Kastaņedas darbiem)
Modris, 15:08:43 20.04.2008
80.233.142.78
Es nepievienoju apceri pirmajai Dainai: 'Saules meita jūru brida, Zelta kurpes kājiņā; Cauri spīd zelta kurpes Caur sudraba ūdentiņu', bet te būtu diezgan daudz ko teikt.
Vispirms jau tas, no kādas pozīcijas mēs redzam Saules Meitu - dvēseli? No ūdens apakšas, no jūras dibena! Tas ir, no mūsu fizisko smadzeņu skata punkta jeb pozīcijas.
Cauri ūdenim spīd nevis Saules Meita pati, bet gan tikai viņas kurpes. Kas ir Dainā minētā 'zelta kurpe'? Tā dvēseles daļa, kas ir inkarnēta, un tā nav visa dvēsele. Inkarnāciju virkni var simbolizēt ar dvēseles soļiem, bet katru soli apzīmē viens kurpju nospiedums, tātad dvēseles zelta kurpe ir viena inkarnācija.
Un pat šo zelta kurpi var redzēt tikai tad, ja apziņas matērijas 'ūdens' ir tīrs un skaidrs ('sudraba').
Modris, 14:07:10 20.04.2008
80.233.142.78
'Saules meita jūru brida, Zelta kurpes kājiņā; Cauri spīd zelta kurpes Caur sudraba ūdentiņu.'
'Ai lūdzama vēja māte, Valdi savas kalponītes, Man jānese baznīcā Maza, maza dvēselīte.'
Ja vēja nav, tad apziņas matērijas viļņi norimst un dvēsele redz savas īstās sejas atspoguļojumu (atrodas 'baznīcā' jeb savas būtības svētnīcā).
Modris, 13:04:15 20.04.2008
80.233.142.78
Manass ir zemākais no trijiem augstākajiem cilvēka principiem. Šie trīs augstākie principi pārstāv VISU cilvēka principu garīgo polu. Taču šī VISA cilvēka garīgā pola ietvaros manass ir zemākais un pārstāv garīgās triādes materiālo polu, aktīvo intelektu.
Ja ezoterika runā par (augstākajiem diviem) ātmas un buddhi principiem saistībā ar cilvēku, tad parasti runa ir ir nevis par ātmas un buddhi principiem, kādi tie ir paši par sevi, bet gan par ātmas-manasu un buddhi-manasu, respektīvi, par manasa augstākajiem diviem apakšplāniem.
Iepriekšējā apcerē par prātu un apziņu es parādīju manasa iedalījumu trijās daļās: 1) materiālajā polā, kas ir saistīts ar fizisko, emocionālo un mentālo apziņu (kopējais simbols - ezera vai jūras ūdens); 2) garīgajā polā: ātmas manass-buddhi manass (kopā manasa monāde jeb Dieva Dēls cilvēkā) - manasa manass (cilvēka dvēsele jeb Saules Meita); 3) savienojumā starp abiem poliem jeb apziņu, jeb gaismu, tās centrālā daļa ir kauzālais ķermenis (Dainās simbolizēts ar pūru); apziņas garīgā daļa pārsedzas dvēselei, saplūstot ar to, bet materiālā daļa pārsedzas konkrētajam prātam (mentālajam ķermenim).
Tādējādi vispārējais manasa simbols vai modelis būs saule virs ūdeņiem, kur saule pārstāvēs manasa garīgo polu, ūdens - materiālo polu, bet gaisma, kas krīt no saules un gan caurstrāvo ūdeni, ļaujot saskatīt ezera dibenu, gan ļaujot saulei saskatīt savas sejas atspoguļojumu, pārstāvēs apziņu. Ūdens var būt divos pamatstāvokļos - saviļņotā (maija jeb ilūzija) un rāmā, spoguļgludā (satja jeb patiesība). Saules vietā var būt arī Mēnesis.
Tāpat Dainās var būt gadījums, kad Saule ir Saule, bet Saules atspoguļoto seju par saukt par Mēnesi, pie tam saviļņotu atspoguļojumu var nosaukt par Mēness tumšo daļu, bet nomierinātās ūdens virsmas atspoguļoto - par apgaismoto daļu. Saule un no tās krītošā gaisma nemainās, bet no ūdens atstarotā gaisma var būt visāda.
Turpināšu ar piemēriem no Dainu pūra...
Eze, Modrim 16:05:11 19.04.2008
87.99.92.3
Eh, nu es taču Tevi nekritizēju, tieši otrādi - vēlos, lai Tu turpini.. :)))
Es vienkārši izstāstu savas sajūtas, es pat gribēdama nevaru piedalīties manasa rotaļās, varu tikai vērot :)))
Modris, Ezei, 15:44:46 19.04.2008
80.233.142.78
Ja cilvēks grib zināt, tad viņš pieņems jebkuru palīdzību, kāda vien viņam ir pieejama. Filozofiskas pārdomas nevērtē pēc dizaina vai tēlu daiļuma, šeit ir atšķirība starp emocionālu un mentālu orientāciju. Es runāju par darbu ar kondicionētībām, par pasaules uzskata veidošanu, par spēju koncentrēties uz abstraktām idejām attīstīšanu - tas viss pieder Krijā Jogai jeb darbam Jogas virzienā, kā tas jau ir Pataņdžali definēts un kā par to runā arī Maitreja (protams, neatzīstot to par augstāko nodarbošanos, bet par vajadzīgu kādā noteiktā stadijā - pilnīgi noteikti).
Nav jau tā, ka es vienmēr rakstītu tikai to, ko jau esmu pilnībā apsvēris un kas man būtu absolūti skaidrs. Pašlaik es apceru manasu, un man pašam ir interesanti, cik labu modeli es spēšu izveidot. Ar vienu vārdu sakot, es pašlaik radu kaut ko no miglas. Ja Tev nav interesanti un Tu tur negribi piedalīties, tad man jāsaka, ka man tomēr ir interesanti, he, he, he...
Eze, Modrim 04:23:18 19.04.2008
87.99.92.3
Nu ko Tu, man patīk lasīt :)) man patīk skatīties uz to tekstu, kā viņš akurāti salikts, sakārtoti jēdzieni, tāda skaidrība, pat vieglums (lai gan uzbūve varētu likties smagnēja, par spīti tam, ka par smalkām lietām tiek runāts... toties pats teksts ir viegli būvēts)...
Tikai man neturēsies galvā, jo nav izdzīvots sevī.
Modris, Ezei, 04:17:40 19.04.2008
80.233.142.78
Parunāsim arī par praktisku robežu noteikšanu, kādēļ ne, bet kādreiz vēlāk. Tu jau vari arī neēst šo manu ēdienu, ja negaršo... Varbūt kādam garšo, ko var zināt? Varbūt kādam skaidri modeļi un vispār skaidra apzināšanās liekas vērtīgāka nekā mentāli nevarīga šļupstēšana vai emocionāli krāsaina migliņa, he, he, he...
Eze, Modrim 02:45:35 19.04.2008
87.99.92.3
Lasot skaisti pa plauktiņiem saliktu teoriju, es laiku pa laikam iedomājos - kā tāda smalka sadalījuma robežas gan var novilkt praksē... Tā man atdzisa arī interese par psiholoģiju, kad pēc skaistās iepazīšanās ar 4 temperamenta tipiem, es mēģināju noteikt sevi - holeriķis jā, flegmatiķis jā, sangviniķis jā, melanholiķis jā... ārprāts! :))))
Modris, 21:33:42 18.04.2008
80.233.142.78
Es gribētu aplūkot vēl vienu aspektu pārdomās par prātu un apziņu. Un proti, manasā iet robeža starp diviem Saules Logosa ķermeņiem - Dabu un Cilvēci, tātad manasa materiālais pols (3 zemākie mentālā ķermeņa apakšplāni) atrodas Dabā, bet garīgais pols būs Cilvēcē. Robeža atrodas manasa 4. apakšplānā, t. i., kauzālajā ķermenī, kas sabrūk 4. Iesvētīšanā - Krustā sišanas jeb Lielās Atsacīšanās (no Dabas) Iesvētīšanā.
Tā; manasa materiālo polu iedomāsimies kā jūru vai, labāk, ezeru. Kad pūš vējš, sacelsies ņirba; ja vējš kļūs stiprāks, tad bez ņirbas sacelsies arī lielāki viļņi, bet pēc tiem - vēl vienu pakāpi lielāki viļņi, uz kuru virsmas spēlēsies mazākie viļņi, bet uz to virsmas - ņirba. Sauksim ūdeni par apziņas (vai varbūt labāk - prāta?) matēriju, lielos viļņus par mentālo apziņu, mazākos viļņus - par emocionālo apziņu, bet ņirbu - par fizisko apziņu.
Turpināšu...
Modris, Ezei, 19:16:17 18.04.2008
80.233.142.78
'...Dievam, kas Tevi ir ar šīm spējām apdāvinājis...'. Kas tad nu? Spējas no gaisa nekrīt, nedz arī Dievs tās dāvā, jo tās ir jāattīsta pašiem. Es daru, ko vien varu, lai iedvestu cilvēkiem tiekšanos attīstīt savas spējas, bet viņi spārdās pretī, cik vien var, he, he, he...
Modris, 18:27:57 18.04.2008
80.233.142.78
Es labprātāk mēģinātu kaut ko uzrakstīt par prātu un apziņu. Mums šie jēdzieni kaut kādi jūk, un mēs tos lietojam neprasmīgi.
Cilvēks ir tas, kas attīsta manasu jeb prātu. No šīs sanskrita vārda saknes ir atvasināti cilvēka nosaukumi daudzās valodās. Tomēr bieži vien par prātu sauc tikai racionālo vai konkrēto prātu. Manuprāt, latviešu valodā ar šo vārdu ir saistīti vārdi 'parasts' (ikdienišķs vai normāls) un 'prast' vai 'prasme', t. i., tāda mentāla funkcija, kas nodrošina mums spēju kaut ko kvalitatīvi darīt ārējā pasaulē.
Tad vēl prāts kaut kādi ir saistīts ar maņām jeb uztveri. Saka: 'Pieci prāti' ar to domājot piecas pamatmaņas. Maņas sanskritā sauc par indrijām, bez tam iedalot tās gņānindijās (zināšanu nesošās maņas; he, maņas - manass) un karmindijās (pavēles no smadzenēm, pēc kurām tiek izpildītas noteiktas darbības jeb karmas). Saprāts laikam apzīmē visus šos prātus jeb maņas, kas ir sintezētas kopā un darbojas kā vienots veselums. Tātad prāts vai saprāts ir tas mentālais - uztveres, informācijas apstrādes un darbības vadīšanas instruments -, kas nodrošina mūsu adaptāciju un darbību fiziskajā pasaulē. Tātad prātu var noteikt arī kā manasa materiālo polu, kas ietver trīs manasa apakšplānus - fizisko, emocionālo un racionāli mentālo apakšplānu. Ja mēs vārdu 'prāts' lietojam šai nozīmē (un nevis kā manasa ekvivalentu), tad taisnība būs tiem, kas teikts, ka prāts noteiktā stadijā būs šķērslis garīgajai attīstībai.
Turpināšu...
Eze, Modrim 18:14:19 18.04.2008
87.99.92.3
Mārtiņš nu gan nē, man liekas, ka viņš no sirds runā.
Modris, Ezei, 18:04:32 18.04.2008
80.233.142.78
Vai neviens un nekas, un nekad nav cienīgs tikt izsmiets? :)
Eze, Modrim 17:49:21 18.04.2008
87.99.92.3
Tu vienkārši esi ļoti apdāvināts mentāli. Ja Tu to apzinies un neattiecini ne uzslavas, ne paļas uz sevi, bet velti sava prāta augļus Dievam, kas Tevi ir ar šīm spējām apdāvinājis, tad Tev nevajadzētu gaidīt, ka arī citiem būtu tikpat daudz jāsasniedz. Viņiem varbūt ir tādas citas spējas, kādu Tev nav. Tas jau ir tas brīnums un stabilitāte, ka mums katram ir citāda pieredze un citādas spējas (un nespējas) - tas liek mums sadarboties, nevis konkurēt.
Ļoti labi, ja Tu izmanto savu prātu un pieredzi, lai censtos saprast, ko tad otrs ir gribējis pateikt un tad parādītu to Viedas gaismā. Būtu muļķīgi savas Dieva dotās prāta un darbaspējas pielietot citu izsmiešanai.
Modris, Mārtiņam, 17:15:58 18.04.2008
80.233.142.78
Jā, bet vienu gan es zinu. Ja cilvēks ir spējīgs sakoncentrēties līdz samādhi stāvoklim un vērš savu prātu uz kaut ko, tad viņš to pilnībā izzina un spēj to kontrolēt. Vai Tu būtu ar mieru, ka Tevi pārbauda šai sakarā, t. i., pārbauda Tavas koncentrēšanās spējas, jo - ja jau Tev tās piemīt kopš bērnības, tad tām vajadzētu saglabāties arī turpmākajā dzīvē, vai ne? (Tomēr, kādēļ Tu nevari sakoncentrēties uz latviešu gramatikas pareizu lietošanu? To es nevaru saprast, he, he, he...).
Modris, Mārtiņam, 17:11:28 18.04.2008
80.233.142.78
'Es esmu piedzīvojis aukstāko koncentrēšanās pakāpi bērnībā.' - nu ko, novēlu Tev piedzīvot arī karstāko 'koncentrēšanās pakāpi', remdeno Tu droši vien jau pazīsti, he, he, he...
Es nezinu, kāds ir samādhi, jo neesmu to piedzīvojis. Var jau būt, ka cilvēks tad lidinās gaisā un redz visu sev apkārt kā no lidmašīnas loga... es nezinu.
Mārtiņš,Modrim, 19:59:56 17.04.2008
77.93.21.71
Es esmu piedzīvojis aukstāko koncentrēšanās pakāpi bērnībā.Tad es neko nesapratu.Tagad esmu uzzinājis ka tas ir tikai mazs sākums.Izjūtas bija tādas ka vis ķermenis pazūd un tu redzi vis apkārt it kā tu peldētu gaisā.
Mārtiņš,Modrim, 19:53:29 17.04.2008
77.93.21.71
Zini Modri informācija grāmatās apstājas pīe tā,ka lai sasniegtu samadhi stāvokli nepietiek ar dziļu koncentrāciju bet ir vajadzīga dievbijība.Un kāpēc dievbijība?Informācija no Svami Šivanandas.
Modris, Mārtiņam, 19:48:44 17.04.2008
80.233.142.78
Tu beidz te prasti muldēt, lūdzu. Ja Tu tik daudz zini, tad pierādi to citādi, nevis ar personīgiem apvainojumiem un bābisku tarkšķēšanu. Ko Tu vari zināt par samādhi? Neko, jo Tava attieksme pierāda to. Tu esi noskaņots uz kaitēšanu, kam nav nekāda sakara pat ar zemākajām koncentrēšanās pakāpēm. Zirgam jāsmejas... Ej bekot!
Mārtiņš,Modrim, 19:43:30 17.04.2008
77.93.21.71
Nevaja atkārtot to ko es sapratu no parunas.Tev laikam vārda' tantra' pieminēšana izsauca kaut kādu emoiju ?Bet tu esi tik mentāls.Nu ļoti žēl.
Modris, 19:41:27 17.04.2008
80.233.142.78
'Koncentrēšanās nav priekšnoteikums meditācijai, bet gan meditācija ir visai augsta koncentrēšanās pakāpe...' - tā to vajadzēja rakstīt, es atvainojos.
Modris, Mārtiņam, 19:39:13 17.04.2008
80.233.142.78
Fui, kāds Tu neaudzināts un rupjš! :) Es tikai citēju Pataņdžali, kuru Tu laikam neesi lasījis, vai ne? :D, :D, :D...
Modris, 19:37:22 17.04.2008
80.233.142.78
Šīs parunas tulkojums tiem, kas nezina krievu valodu: 'Negribu mācīties, gribu precēties!', respektīvi, cilvēks par sevi saka, ka ir mentāli slinks un drīzāk gribētu baudīt dzīvi (jutekliskos priekus) nekā veltīt sevi nopietnām studijām.
Mārtiņš,Modrim, 19:33:18 17.04.2008
77.93.21.71
Tavs sakāmais attiecas uz tevi pašu.Samadhi tu nekad nesasniegsi ar koncentrēšanos.Iesaku tev vairāk palasīt.
Modris, 19:29:10 17.04.2008
80.233.142.78
Vēl tikai vienu krievu parunu, kas ir mana atbilde visiem, kas apšauba zināšanu nozīmi: 'Не хочу учится, хочу женится!', he, he, he...
Modris, Mārtiņam, 19:22:00 17.04.2008
80.233.142.78
Nekas Tev netraucē šeit izstāstīt savas versijas. Man šodien laikam pietiks.
Koncentrēšanās nav priekšnoteikums meditācijai, bet gan visai augsta koncentrēšanās pakāpe, kurai seko samādhi - vēl augstāka koncentrēšanās pakāpe.
Mārtiņš,Modrim, 19:17:44 17.04.2008
77.93.21.71
Zini Modri ka Tantrisma attīstības sistēma ir pavisam pretēja.Tu sākumā mini ka ir izvēle un pēc tam diktē savus noteikumus.Koncentrācija ir priekšnoteikums veiksmīgai meditācijai.Bet tu Modri zini ka ne jau viss ir aprakstīts grāmatās.Grāmatu zināšanas ir ierobežotas.Tu vari pateikt kaut ko kas nav grāmatās rakstīts?Piemēram,par prāta izmantošanu?Par energoinformācijas appmaiņu kas notiek kad domā par 'skolotāju'?Par cilvēku savstarpējo ietekmi Mentālā līmenī?Cik mēs esam neatkarīgi savās domās?
Modris, Ģirtam, 18:58:33 17.04.2008
80.233.142.78
Tu gan neesi klāt mājas lapā, bet nekas, kad ieradīsies, tad izlasīsi un atkal varēsi mēģināt mani apgāzt, he, he, he...
Tātad - manass (prāts), tam ir septiņi apakšplāni. Pirmais (no apakšas) ir saistīts ar fizisko ķermeni, otrais - ar astrālo/emocionālo ķermeni, trešais - ar mentālo ķermeni un personību, ceturtais - ar visu dzīvju pieredžu summu, ar kauzālo ķermeni, bet piektais ir cilvēka dvēsele (Ego ar lielo burtu, cilvēka apziņu pašu sevī; kad tā ir pati sevī, tad tā ir pilnībā koncentrēta, tas ir samādhi stāvoklis, kuru ir jāpadara par nepārtrauktu, tad tas fiksējas un ļauj gūt atbrīvi jeb atbrīvošanos no dabas varas pār sevi). Jā, sestais apakšplāns ir buddhi-manass, kurā darbojas Meistaru apziņa, bet septītais ir ātmas-manass.
Pēc analoģijas ar cilvēka principiem vai Saules sistēmas plāniem šie 7 manasa apakšplāni iekļaujas trijās lielākās sadaļās, kas katra sastāv no trim apakšplāniem (kopā, atdalītā stāvoklī, tātad vajadzētu būs 9 apakšplāniem, taču divās vietās ir pārsegšanās, tādēļ kopskaitā ir tikai 7 apakšplāni). 3 zemākie manasa apakšplāni ir manasa materiālais pols, trīs augstākie ir manasa garīgais pols, bet trīs vidējie ir manasa apziņas pols, no kuriem divi malējie pārsedzas ar atbilstošo zemāko garīgā pola apakšplānu vai augstāko materiālā pola apakšplānu. Tātad trešais (no apakšas) un piektais (no apakšas) apakšplāns ir 'dubultais apakšplāns' - divu apakšplānu pārsegšanās vieta.
Modris, Ģirtam, 18:19:03 17.04.2008
80.233.142.78
Par koncentrēšanās spēju iegūšanu Pataņdžali raksta: 'Pašsavaldīšanos, mācīšanos un darba augļu veltīšanu Dievam sauc par Krijā Jogu'.
Tātad pirmo iesākuma soli sauc par Krijā Jogu. Burtiski saprotot, tā nozīmē darbu Jogas virzienā.
Pašsavaldīšanās. Ar pašsavaldīšanos saprot grožu stingru turēšanu, vadot augumu un apziņu, neļaujot augumam darīt to, kas tam patīk.
Mācīšanās. Ar to saprot to grāmatu studēšanu, kas māca, kā atbrīvot Dvēseli. Mācīšanās nenozīmē savstarpēji pretrunīgu teoriju un uzskatu apspriešanu. Tiek pieņemts, ka Jogam tādas kritiskas izpētes periods jau ir noslēdzies, ka viņš jau ir pietiekoši ar to nodarbojies un tagad mācās tikai tādēļ, lai nostiprinātu savu pārliecību. (Izņemot tos, kas māca mazāk zinošos un diskutē ar tiem.)
Vāda un Saddganta ir divi rakstu izpētes veidi. Vāda - dialektiskais un Saddganta - noslēdzošais /pie secinājumiem vedošais/ veids. Cilvēkam, kas nav pilnīgi iepazīstināts ar tiem, jāsāk ar pirmo daļu - vingrinājumiem dialogos un spriedumos 'par' un 'pret', bet, pabeidzot to, ir jāpāriet uz Saddgantu - secinājumiem, slēdzienu iegūšanu. Vienkārši nonākt līdz slēdzienam ir nepietiekoši; nepieciešams, lai tas tiktu pastiprināts. Grāmatu ir bezgalīgi daudz, bet laiks ir īss; tādēļ zināšanu iegūšanas noslēpums ir prasība, ka jāņem tikai būtiskais. Izvēlieties to un pēc tam cenšieties dzīvot sakaņā ar to.
Veltīt darba augļus Dievam nozīmē neattiecināt uz sevi ne uzslavas, ne paļas, bet kā vienas tā otras attiecināt uz Dievu un saglabāt mieru.
Patiesībā šie trīs ir koncentrēšanās iesākuma vingrinājumi. Cilvēks vispirms mācās koncentrēties uz darāmo darbu (karma joga) - uz ārējiem priekšmetiem un darbībām ar tiem, bet tas jau prasa zināmu prāta koncentrēšanos. Šķērslis šajā procesā ir sapņošana par darba augļiem. Tie nav svarīgi, svarīgs ir pats vingrinājums un koncentrēšanās spēju pieaugums.
Pašsavaldīšanās ir patikas un nepatikas pārvarēšana, tiecoties uz pareizu mērķi, tā sniedz zināmu kontoli pār jūtām, kas ir liels šķērslis prāta koncentrēšanā.
Mācīšanās ir koncentrēšanās uz domu formām (tātad jau uz iekšējiem objektiem), prasme analizēt, domāt ar dedukcijas palīdzību, savienot domu formas loģiskās virknēs, secināt utt., līdz ir izveidota mentāla struktūra, kas vairāk vai mazāk apmierinoši izskaidro pasauli un ļauj tajā efektīvāk darboties saskaņā ar pareizu mērķi (darbs ar kondicionētībām jeb ideoloģijām).
Visi trīs ir vingrinājumi, kas sagatavo prātu uz aizvien labāku koncentrēšanās spēju iegūšanu.
Mārtiņš,Ezei, 17:52:41 17.04.2008
77.93.21.71
Prāts jeb Manas ir cilvēka dvēsele nevis garīgā jeb Buddhi dvēsele.Manas ir spriešanas spējas un atmiņas mājoklis.Cilvēka apziņa no kama-rupas jeb Dzivnieka dveseles tagad tikai sāk iekarot sev jaunu mājokli jeb Manasu.Garīgā jeb Buddhi dvēsele mums ir tikai neattīstītā stāvoklī.
Modris, Ģirtam, 17:21:56 17.04.2008
80.233.142.78
Tālāk varbūt apsvērsim, ko nozīmē prāta attīstīšana. Pirmā prāta attīstības fāze ir koncentrēšanās spēju iegūšana. Kad tās ir iegūtas, tikai tad tā īsti sākas prāta attīstība, jo ar šīm spējām var izzināt visu(respektīvi, iegūt varu jeb kontroli pār visu), kas vien ir šajā pasaulē, kā arī iepazīt sevi Pašu. Otrā prāta attīstības fāze beidzas ar prāta pilnīgu kontroli. Tādēļ būtu kļūda domāt, ka ar meditācijas stāvokļa (Dhjānas jeb 144 sekundēm koncentrēta prāta) sasniegšanu prāta attīstība jau būtu beigusies.
Modris, Ģirtam, 16:43:07 17.04.2008
80.233.142.78
Pataņdžali saka: 'Varu pār tiem /Vritti/ sasniedz ar vingrināšanos un atsacīšanos /jeb nepieķeršanos/'. 'Atsacīšanās ir rezultāts, ko gūst tie, kas ir atmetuši alkas pēc priekšmetiem, kas ir uztverami ar acīm vai dzirdi; un kura būtība ir vara pār šiem priekšmetiem'. (Vai dabas skatu un dabas norišu baudīšana būtu saistīta ar alkām? Padomā pats.)
Modris, Ģirtam, 16:36:19 17.04.2008
80.233.142.78
Pataņdžali raksta: 'Mutvārdu maldi rodas no vārdiem, kuriem trūkst /atbilstošas/ realitātes'. Pastāv īpašs Vritti veids, ko sauc par Vikalpu. Ir iztekts vārds, un mēs, neapsverot tā īsto nozīmi, bez kavēšanās izdarām slēdzienu. Tā ir Čittas vājuma pazīme. Tagad jums ir iespējams saprast, ko nozīmē savaldība. Jo vājāks ir cilvēks, jo vājākas ir viņa spējas savaldīties. Pastāvīgi novērojiet sevi šajā ziņā. Kad jūs sāk pārņemt naids vai skumjas, noskaidrojiet, kā tas var notikt, ka kaut kāda saņemta vēsts ievelk jūsu apziņu Vritti stāvoklī.
Modris, Ģirtam, 16:02:51 17.04.2008
80.233.142.78
Pataņdžali raksta:
'Joga ir domas matērijas (Čittas) atturēšana no ietērpšanās dažādos tēlos (Vritti)'.
Vārda 'Vritti' burtiskais tulkojums ir 'virpuļi', bet Čitta ir apziņas matērija, kuras simbols ir ūdens (apziņas matērija, nevis apziņa pati!).
Čitta izpaužas dažādās formās: nekārtīgajā, aptumsušajā, vājajā un koncentrētajā. Tie ir četri stāvokļi, kuros izpaužas apziņas matērija. Pirmā, nekārtīgā forma ir darbība; tā tiecas izpausties patikas vai ciešanu formā. Nākamā, trulā forma - aptumsusī, kuras vienīgā ierosme ir kaitēt citiem. Komentētājs saka, ka pirmā forma ir dabiska Devām, eņģeļiem, bet otrā ir dēmoniska forma. Vikšipta ir forma, kurā apziņas matērija tiecas uz savu centru. Ekāgra, koncentrētā Čittas forma, ir tā, kas noved mūs pie Samādhi.
'Šajā (koncentrēšanās) laikā Redzošais (Puruša) atdusas savā /dabiskajā/ stāvoklī'. Kolīdz viļņi ir izgaisuši un ezers kļuvis mierīgs, mēs redzam tā dibenu. Tas pats notiek ar apziņu: kad tā ir mierīga mēs redzam to, kas veido mūsu pašu dabu; mēs nejauca sevi ne ar ko citu, bet esam mēs paši.
'Pārējā laikā /ārpus koncentrēšanās/ Redzošais saplūst ar savām modifikācijām'. Piemēram, es esmu sarūgtināts, ja kāds mani norāj. Tā ir Vritti modifikācija, un es identificēju sevi ar to; rezultātā - ciešanas.
ris, Ģirtam, 03:03:19 17.04.2008
80.233.142.78
'Stāsts joprojām bija par priekšlaicīgumu.'
Jā, ezoterika bieži vien runā par priekšlaicīgumu kā par kaitīgu lietu (piemēram, cenšanās mākslīgi stimulēt Kundalinī atmošanos). Taču tas neattiecas uz prāta kontroles mēģinājumiem - to var mēģināt darīt vienmēr, t. i., MĒĢINĀT (bet par to priekšlaicīgo spēšanu man ir lielas šaubas). Tāpat var mēģināt meditēt, bet kurš no mums to patiešām paveic? Mēģinājums vēl nav Dhjāna, bieži vien labākajā gadījumā tā būs Pratjāhāra.
Taču es atkārtoju: saruna būs auglīga, ja mēs skaidri definēsim prātu, apziņu, prāta attīstību u. c. ar prātu saistītus jēdzienus. Es Tevi aicinu padomāt par šīm definīcijām (un nebaidies par prāta 'pārattīstību'. Tici man, mēs esam tālu no tās, he, he, he...).
Modris, Ģirtam, 02:44:06 17.04.2008
80.233.142.78
'Nu, ja nemācās to darīt, tad arī nespēj. Līdz izveidojas situācija, kad iemācīties kļūst arvien grūtāk, jo prāts ir kļuvis 'pārattīstīts'. '
Nu un kā Tev veicas, Ģirtiņ, ar prāta kontrolēšanu? 'Nav šaubu, ka prāts ir vislielākais spēks uz zemes. Kontrole pār prātu piešķir visus spēkus...' (Šivānanda)... Kā veicas? Šķiet, ka Tu mēģini prātu kontrolēt ar jūtām? Veltas pūles, he, he, he...
Vispār, es Tev ieteiktu pārbaudīt savu motivāciju rakstot, man tā nepatīk aizvien vairāk... Tu aizvien vairāk pieņem pozīciju, kas atbilst fabulā minētās lapsas nostājai, ka 'vīnogas ir skābas'.
Eze, 20:25:09 16.04.2008
87.99.92.3
Pērkonam līdzi... :)))
Labu zibeņošanu!
Girts, 20:17:30 16.04.2008
212.93.97.131
Es beidzot tinos vismaz uz kādam pāris nedēļām.
Ja kādu interesē neautoritatīvas pārdomas par prāta attiecībām ar emocijām, arhīvā pie raksta 'Kur palikuši gaismas bruņinieki' ir vesela komentāru ķēde. Turpat kaut kur ir arī raksts ''Emocionālās cistas' un vai ar prātu var uzvarēt emocijas'.
Lai visiem jauks pavasara baudījiens! Gaiss smaržo kā traks! Un vakar mans mīļais pērkons arī bija. Ar visiem zibeņiem! Attā!
Girts Modrim, 20:11:31 16.04.2008
212.93.97.131
(c): 'Ja cilvēks spēj pakļaut prātu, tad nav jautājuma par priekšlaicīgumu, JA SPĒJ!!! ...'
Nu, ja nemācās to darīt, tad arī nespēj. Līdz izveidojas situācija, kad iemācīties kļūst arvien grūtāk, jo prāts ir kļuvis 'pārattīstīts'.
(c): 'Tu te nejauc iekšā Krēmi!...'
Kālab ne? Tie ir viņa vārdi, ne manis izdomāti.
Un ne jau par trešās lietas trūkumu ir stāsts - studēšana [un prāta attīstīšana] nav mazsvarīga. Stāsts joprojām bija par priekšlaicīgumu.
Eze, Modrim 19:45:26 16.04.2008
87.99.92.3
Un kad var atzīt, ka spēj?
Tu teici, ka Meistari aiz līdzcietības iedod 'pagaršot dvēseli' (mana interpretācija, un man arī žēl, ka Tu nelietoji vārdu 'dāvana'), tātad pelnījis tas cilvēks nav, tiesību nav... kā tad to var tā pateikt? varbūt viņš SPĒJ gan, tieši tos brīzus spēj, varbūt tikai noturēt nespēj..
Modris, Ģirtam, 19:44:04 16.04.2008
80.233.142.78
Tu te nejauc iekšā Krēmi! Viņš ir pietiekami daudz runājis par trim lietām attīstības sekmēšanai, un, ja kādā vienā vietā viņš nav minējis studēšanu, tad to var izskaidrot ar vēl lielāku saīsināšanu, jo studēšana ir sagatavojošs elements kalpošanai. Jebkurā nozarē vispirms ir daudz jāstudē, lai iegūtu labu kvalifikāciju, kas ir priekšnoteikums vērtīgai kalpošanai, bet visaugstāko kvalifikāciju cilvēks gūst, izpētot un iegūstot kontroli pār to instrumentu, ko viņš izmanto kalpojot, respektīvi, pats sevi.
Modris, Ģirtam, 19:32:55 16.04.2008
80.233.142.78
Ja cilvēks spēj pakļaut prātu, tad nav jautājuma par priekšlaicīgumu, JA SPĒJ!!! ...
Modris, Ģirtam, 19:31:24 16.04.2008
80.233.142.78
Runa bija par dekondicionēšanas priekšlaicīgumu.
Modris, Ezei, 19:30:21 16.04.2008
80.233.142.78
'...vērtē cilvēkus, kuriem būtu tiesības uz 'pieeju dvēselei'.'
Par tiesībām nav runa, bet gan par spējām.
Girts Modrim, 18:30:53 16.04.2008
212.93.97.131
Tu varētu paskaidrot tuvāk, kur Tevis pievestajā citātā (kurš ir lielisks, paldies!) ir runa par prāta 'pakļaušanas' neuzsākšanu pirms tā attīstības, kas laikam bija Tevis domāts ar šo: ' 1) prāta attīstīšanu ar aizvien labākām kondicionētībām, '
Ka jau teicu, ideja par prāta 'pakļaušanas' priekšlaicīgumu un izrietošo kaitniecību liekas absurda pati par sevi. Pirmkārt to saka mana pieredze un novērojumi (tie veido sapratni; subjektīvā sapratne, protams, vispār var būt kļūdaina, šis diez vai būs tas gadījums), otrkārt, nu nav man arī izdevies kaut ko tādu satikt rakstos.
Nupat nejauši uzšķīrās Krēmes teksts.
Jautātājs jautā: 'Ko mēs varam darīt paši, lai paātrinātu mūsu attīstību?'
Krēme atbild: 'Cilvēka attīstība paātrinās, ja viņs nodarbojas ar meditāciju un kalpo cilvēces labā. Tās ir attīstības procesa divas sviras'.
Studēšana te pat nav pieminēta, nemaz nerunājot par kaut kādu meditēšanas priekšlaicīgumu. Pie kam, te neiet runa par Transmisīvo meditāciju, tā aplūkota atsevišķi vēlāk tekstā.
Eze, Modrim 17:40:40 16.04.2008
87.99.92.3
Es domāju par to (un man patīk tie citāti, kuros to var samanīt), ka nav no svara, cik 'liels ir prāts', bet gan prasme to kontrolēt. Tavā dārziņā tas akmens ir par tik, ka Tu pēc 'prāta lieluma' - un konkrēti pēc viedas teorijas izpratnes dziļuma - vērtē cilvēkus, kuriem būtu tiesības uz 'pieeju dvēselei'.
Nu tad varbūt parunā par mentālas polarizācijas pazīmēm.. sakarā ar to arī mana iepriekšējā komentāra jautājumi.
Modris, Ezei, 17:16:09 16.04.2008
80.233.142.78
Ko Tu man gribēji teikt? Acīmredzot to, ka es te par daudz lecos un par daudz runāju. Taču es negribu sarunāties par sevi, bet gan par prātu.
Eze, Modrim 15:11:53 16.04.2008
87.99.92.3
Un kā Tu domā - ko es ar to gribēju pateikt?
Modris, Ezei, 14:44:45 16.04.2008
80.233.142.78
Ko nozīmē prāta jauda? Ko nozīmē prāta attīstīšana? Ko nozīmē prāta kontrolēšana?
Modris, Ezei, 14:42:17 16.04.2008
80.233.142.78
Es vēlētos, lai mēs nesaputrojam visus terminus. Ir laiks tos visus sakārtot, citādi saprašanās būs apgrūtināta.
MB, 14:28:01 16.04.2008
127.0.0.1
Modri, man tekstiņš likās gana labs, lai to izliktu atsevišķi. Ja Tev šķiet, ka tas ir darīts 'pret' Tevi, tā ir tava kondicionētība!
Eze, Modrim 14:01:51 16.04.2008
87.99.92.3
No Tevis un Šivanandas izriet, ka nav tik svarīga tā prāta jauda, cik prasme prātu koncentrēt un noturēt.
Tevi paklausoteis, iznāk, ka neviens, kas nav gudrāks filosofs par Tevi savu dvēseli neredzēs kā savas ausis...
Nezinu, vai saule tīši vai netīši uzspīdināja Tavu citātu, bet iedomājos par to, vai, to rakstot, pamērīji arī pie sevis? Tu teiksi, ka Kabīrs sasniedza savas prāta spējas iepriekšējās dzīvēs... es tad nesapratu - vai viņš to prātu bija atmetis kā trepes? Un ja tā, tad kā Tu atpazītu tādus cilvēkus, kas jau prāta polarizāciju 'izdzīvojuši' un šajā dzīvē bauda dvēseli? Vai esi drošs, ka nenosauktu tos par emocionāli polarizētajiem? Ja Tev pašam dvēseles polarizācija vēl tikai sāk veidoties, tad jau Tu to neatpazītu citos... (slinki kasos ieraduma dēļ :))))
Modris:
'Lai cik jocīgi tas nebūtu, bet tie, kas aiziet pārāk tālu kādas spējas attīstībā, ir mazāk piemēroti pārejai uz augstāku līmeni. Viņi līdzinās kāda koka sānu zariem, kas nepieder stumbram un koka galotnei. Pārāk labs vairs nav labs. Kāda spēja ir laba tam, lai kalpotu kā pakāpiens uz nākošo stāvu, bet, kad tas ir sasniegts, tad nav ko ar šo spēju vairs ņemties, jo cilvēks strādā evolūcijai, nevis spēju dēļ. Spējas ir vajadzīgas apziņas evolūcijai, nevis pašu spēju dēļ!'
Modris, MB, 13:23:40 16.04.2008
80.233.142.78
Tu man atbildēsi korekti vai ne?
MB, 12:48:34 16.04.2008
127.0.0.1
Modri, nu gan esi ticis pie kondicionētības :D
Modris, MB, 12:04:28 16.04.2008
80.233.142.78
He, he, he... Es jau saprotu, kas Tev aiz ādas. Tu domā, ka Šivānandas teiktais ir pretrunā manis iepriekš teiktajam, vai ne? Varam jau paskatīties, vai tā tas ir.
Tātad runa ir par
1) prāta attīstīšanu ar aizvien labākām kondicionētībām,
2) par kontroles pār prātu attīstīšanu ar koncentrēšanos un meditāciju,
3) par prāta un apziņas attiecībām (šeit vajadzētu būt skaidrībai, ar ko prāts atšķiras no apziņas?).
Nu, MB, uz priekšu, kāds ir Tavs viedoklis?
MB, 09:04:50 16.04.2008
127.0.0.1
Modri, šito citātiņu labprāt izlikšu atsevišķi ;)
Modris, 00:26:21 16.04.2008
80.233.142.78
Te viens gabaliņš no Svāmī Šivānandas:
'Ja jūs koncentrējat savu prātu vienā punktā 12 sekundes, tad jūs izpildāt Dhāranu, 12 šādas Dhāranas veido Dhjānu (144 sekundes), bet 12 Dhjānas veido Samādhi (25 minūtes un 28 sekundes)... Nav šaubu, ka prāts ir vislielākais spēks uz zemes. Kontrole pār prātu piešķir visus spēkus... Prāts kļūst par to, uz ko intensīvi tiek vērsts... Pakļaut savu prātu kontrolei ir ārkārtīgi grūti. Kas pakļāvis savu prātu, ir īsts Varonis. Viņš ir iekarojis visu pasauli. Īstā uzvara ir uzvara pār prātu. Tā arī ir īstā Brīvība... Pilnīga, stingra disciplīna un sevis savaldīšana ar laiku izskaudīs visas vēlmes, domas, impulsus, tieksmes un kaislības. Tikai tad un ne agrāk Jūs varat cerēt uz to, ka atbrīvosities no verdzības, kurā Jūs tur Jūsu prāts. Jūs nekādi nedrīkstat piekāpties Jūsu prāta priekšā. Prāts - tas ir palaidnīgs velnēns. Savaldiet to ar stingriem paņēmieniem!...'.
Modris, Wu, 00:10:52 16.04.2008
80.233.142.78
Jā, jā, kāpēc ne, lidosim uz Mēnesi...
Wu, Modris 18:01:13 15.04.2008
195.13.166.253
....nevajag pārāk pievērst uzmanibu pirkstam, bet reāli jālido pašiem uz mēnesi :))) Mums jākļūst par kosmonautikas lielvalsti. :))))
Wu, Modris 17:58:40 15.04.2008
195.13.166.253
> Kas par 'pirkstu'? Par ko Tu runā?
Nu ir tāds teiciens, 'kad kāds vai kādi ar pirkstu (pirkstiem) norāda uz mēnesi, tad nevajag pārāk pievērst uzmanību pirkstam'.
Vārdi dažādajās valodās šajā gadījumā ir pirksti, kuri visi norāda uz vienu un to pašu parādību - meditāciju.
Modris, 14:41:41 15.04.2008
80.233.142.78
Nedaudz ieskatījos sanskrita vārdnīcā un uzskrēju vārdam 'dimba', izrādās sanskritā tas apzīmē nelaimi, postu. Tautā saka: 'Nu ir galīgi dimbā!', esat dzirdējuši? He, he, he..., bet 'draviņa' sanskritā ir: 1) nekustamais īpašums, 2) bagātība, nauda, īpašums, 3) spēks, vara. Es meklēju vārdu 'dravja'. Jā, un 'dur-joga' ir grēks, he, he, he...
Modris, Wu, 14:08:54 15.04.2008
80.233.142.78
Kas par 'pirkstu'? Par ko Tu runā?
Wu, Modris 10:07:47 15.04.2008
78.84.123.75
Nezinu. :)
Es tam 'pirkstam' kaut kā pat nemaz vai praktiski nemaz nepievēršu uzmanību, bet gan tikai parādības būtībai.
Nav jau svarīgi kā saucas vai no kā cēlies nosaukums. Var būt gan tā, gan tā.
Eze, 09:54:56 15.04.2008
87.99.92.3
Ģirts runā par Didjē Kalēnu (Didier Calin), viņa pētījumu, iespējams, izdos grāmatā.
Eze, 09:48:27 15.04.2008
87.99.92.3
Sajuku es tajās vārdnīcās, gribēju atrast akmenim līdzīgo vārdu. 'Svargu' gan neatradu...
http://marichin.narod.ru/Sanscrit/ORDEV/13_n.htm
небо - Дью, набха
Bet angļu 'sky' izlēca kā 'nabha, ambara, dyu, dyo, vyoman, aakaaza, khaahi, nibhas, viyat, gagana, diva, nabhas, nabhastala, kha, antarikSa...'
Ģirt, runa bija par 'nakts debesīm' - par tām, kurās saulīte 'nakti guļ' vai 'iet' no rieta vietas uz lēkta vietu - pa Piena ceļu :)))
Valters, 08:26:19 15.04.2008
87.110.78.24
Cik es zinu, tad debesis sanskritā ir 'svarga' (pēc sanskrita-krievu vārdnīcas)
Girts Modrim, 08:17:38 15.04.2008
80.232.155.227
(c): 'Taču... senie viedie debesis pielīdzināja kaut kam ļoti cietam - kokam vai akmenim.'
Viens franču valodnieks (zina 48 valodas) ir pierādījis, ka vārdiem latviešu 'akmens' un sanskrita 'debesis' ir viena un tā pati izcelsme (Eze šito var apliecināt; iespējams viņai vēl saglabājies ieraksts no tās lekcijas).
Mīlestības pilns, dvēselē integrēts prāts, manuprāt, ietver abus divus aspektus - gan plūstamību, gan nesatricināmību. Nesatricināmību caur plūstamību (eh, vārdu ierobežotība!)!
Modris, Wu, 00:47:03 15.04.2008
80.233.142.78
Kad ūdens ir spoguļgluds, tad Puruša redz savu īsto seju (Vienotni) , kad ūdens ir saviļņots, tad Viņš redz Maiju (savu daudzveidības seju). (Patiesībā 'Maija' izrunā kā 'Mājā', vai nav kāds sakars ar māju?).
Modris, Wu, 00:42:20 15.04.2008
80.233.142.78
Dhjāna - Dionīss (Dieva Prāts, jo nūss ir prāts) - vai nebūs kāds sakars ar Jāni? Divsejainais: viena seja - vīrišķa, bet otra - sievišķa?
Priekš Wu, 21:15:06 14.04.2008
77.93.21.71
Šajā grāmatā arī viņš ir ''Даоская йога''
Priekš WU, 21:10:09 14.04.2008
77.93.21.71
Ja nav slinkums vari pameklēt šo grāmatu Лю Гуань Юй «Даоская йога. Алхимия и бессмертие»
Wu, Ģirts 18:42:45 14.04.2008
80.90.9.50
Nav par ko. Cerams, ka noder.
Wu, Modris 18:39:56 14.04.2008
80.90.9.50
> Dhjāna - pilnīga apziņas koncentrācija jeb meditācija.
Jā. Tā pati meditācija, kas indiski saucas 'dhjāna' - ķīniešu valodā ir 'čaņ', japāņu valodā - 'dzen', korejiski - 'son', vjetnamiski - 'thien', krieviski - 'совмещение несовместимого', ukrainiski - 'такэ', latviski - 'nesatversi' :)))
Parādība ir viena un tā pati.
Modris, 16:15:22 14.04.2008
80.233.142.78
Par apziņas 'plūstamību': es zinu, ka, piemēram, Ošo ļoti slavēja šo plūstamību, pretnostatot to kama-manasa 'ledainumam'. Taču... senie viedie debesis pielīdzināja kaut kam ļoti cietam - kokam vai akmenim. Latviešu Dainās runa ir par tērauda vai dimanta dvēselīti. Pašsavaldīšanās (samādhi) ir cieta un nesatricināma (Trim kārtām zelta josta Ap resnaju ozoliņu, Cirta čūska, dzēla bite, Ne lapiņa nedrebēja). Runa nav par kādu plūstamību, bet drīzāk par nesatricināmību. Kontrole pār jūtām nozīmē, ka jūtu apziņa tikai fiksē emocijas, bet nelaiž tās iekšā un nereaģē uz tām ar līdzīgām emocijām. Tas pats attiecas uz prātu (resp., - uz domām). Ja koncentrētas apziņas simbols ir ūdens SPOGULIS, tad šis spogulis (kontroles gadījumā) arī saglabājas, neraugoties uz kaut kā mešanu pret to. Tā simbols varētu būt miera stāvoklī sastingusi ūdens virsma, kas nepārtraukti saglabā sevis kā spoguļa īpašību, nepārtrucot precīzi atspoguļot visu sev apkārt. Tā plūstamība īstenībā ir apziņas spēja precīzi, bez izkropļojumiem atspoguļot visu, uz ko tā ir vērsta.
Šo paškontroli vēl iezīmē motivācija, jo var būt ledaini auksts, lieliski kontrolēts egoistisks prāts, bet var būt tikpat nesatricināms mīlestības pilns, dvēselē integrēts prāts. Es momentā nevaru iedomāties simbolu, kas abus šos priekšstatus sintezē, tādēļ aprobežošos ar iepriekšējo divu (ledus spoguļa un plūstamības) komentēšanu.
Modris, 15:31:08 14.04.2008
80.233.142.78
Koncentrēšanās t. s. 'eiropeiskajā veidā' (ar sasprindzināšanos un gribas piepūli) vienkārši ir pirmās divas koncentrēšanās stadijas - Pratjāhāra un Dhārana, bet tas, ko sauc par koncentrēšanos 'Austrumu izpratnē', ir Dhjāna - pilnīga apziņas koncentrācija jeb meditācija.
Modris, 15:18:59 14.04.2008
80.233.142.78
Apziņa nav muskulis, he, he, he...
Girts Wu, 15:07:54 14.04.2008
80.232.155.227
(c): 'Koncentrācija, kas ir vajadzīga mums, ir „pilnīga atslābinātība un plūstamība”.'
Jā, šādi tad nu jēdzienu un sapratnes rotaļas izpaužas! Eiropietim (arī man) ar jēdzienu 'koncentrācija' saistās kaut kas pilnīgi cits.
Vispār, labs tekstiņš, paldies!