Mūsu prāta un jūtu pārveides galīgais mērķis ir laimes stāvokļa sasniegšana. Visiem cilvēkiem piemīt dabiska vēlme atbrīvoties no ciešanām un baudīt laimi.
Pirms pievēršamies šīs tēmas sīkākai apskatei, īsumā novērtēsim cilvēka dzīves pieredzi jeb visu, kas mūža gaitā ar viņu notiek.
Vispārīgi runājot, var sacīt, ka visi cilvēka mūža notikumi iedalāmi divās grupās. Vieni ir tie, ko piedzīvo mūsu ķermenis un ko uztveram ar sajūtām. Otri vairāk skar to, ko apzīmējam kā „apziņu” vai „prātu”. Attiecībā uz fiziskās dzīves pieredzi nav lielas atšķirības starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm. Arī dzīvnieki spēj baudīt labsajūtu un sajust sāpes. Taču iespējams, ka cilvēku no citām dzīvības formām atšķir tieši viņa īpaši intensīvā garīgā dzīve, kas izpaužas domu un jūtu veidā.
Mūsu prāta un jūtu pārveides galīgais mērķis ir laimes stāvokļa sasniegšana. Visiem cilvēkiem piemīt dabiska vēlme atbrīvoties no ciešanām un baudīt laimi.
Pirms pievēršamies šīs tēmas sīkākai apskatei, īsumā novērtēsim cilvēka dzīves pieredzi jeb visu, kas mūža gaitā ar viņu notiek.
Vispārīgi runājot, var sacīt, ka visi cilvēka mūža notikumi iedalāmi divās grupās. Vieni ir tie, ko piedzīvo mūsu ķermenis un ko uztveram ar sajūtām. Otri vairāk skar to, ko apzīmējam kā „apziņu” vai „prātu”. Attiecībā uz fiziskās dzīves pieredzi nav lielas atšķirības starp cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm. Arī dzīvnieki spēj baudīt labsajūtu un sajust sāpes. Taču iespējams, ka cilvēku no citām dzīvības formām atšķir tieši viņa īpaši intensīvā garīgā dzīve, kas izpaužas domu un jūtu veidā.
Šai cilvēka dzīves pieredzes divdaļībai ir daži interesanti rezultāti. Vissvarīgākais no tiem: ja cilvēka garīgā pasaule ir mierīga un līdzsvarota, tad šis iekšējais miers palīdz viņam uzveikt fiziskās ciešanas. Un otrādi: cilvēks, kas jūt iekšēju nemieru vai cieš no depresijas, vai ir citādā veidā garīgi nelīdzsvarots, nejūtas laimīgs arī tad, ja bauda vislielākās fiziskās ērtības.
Tas liecina, ka mūsu garīgais stāvoklis, izpauzdamies emocijās un attieksmē pret dzīves notikumiem un apstākļiem, ir izšķirošais, kas nosaka, vai jūtamies laimīgi vai arī ciešam. Lo džong mācība par prāta pārveidi iesaka virkni paņēmienu, kā disciplinēt prātu un ievirzīt domāšanu vēlamajā gultnē, lai cilvēks sagādātu sev iespēju izjust laimi – stāvokli, pēc kura mēs visi tiecamies.
Mēs visi zinām, ka mūsu fiziskā labsajūta ir cieši saistīta ar garīgo. Piemēram, miesas slimības ietekmē garīgo stāvokli, un otrādi – fiziska veselība un labsajūta veicina garīgu nosvērtību un možumu.
Apzinoties šo sakarību, daudzi no mums nododas fiziskai aktivitātei un vingrojumiem, lai panāktu to fiziskās labsajūtas stāvokli, kas stimulē apziņu un prātu. Līdz mūsdienām ir saglabājušies senie vingrojumi, kuru mērķis ir rosināt un līdzsvarot garīgo pasauli; šo vingrojumu sistēmu sauc pranajoga, kas tulkojumā nozīmē „vēja enerģijas joga”. Jogas vingrojumi arī mūsdienu pasaulē ir ļoti iecienīti; daudzi cilvēki ir sapratuši, ka, ar jogas vingrojumu palīdzību nostiprinot fizisko ķermeni, viņi stiprina arī savu garīgo veselību.
Jāteic, ka Lo džong mācības pieeja garīgās veselības stiprināšanai ir mazliet citāda. Tās metodes ir tieši vērstas uz garīgās pasaules attīstību, ko panāk ar domāšanas un attieksmes pārveidi.
Lai mēs spētu ietekmēt savas domas un jūtas, mums jāizprot, kā izpaužas to darbība. Analizējot savus iekšējos konfliktus, mums jāmācās pazīt spēkus un pretspēkus, kas tajos iesaistīti. Piemēram, dusmas: mums jāapzinās to postošais spēks un vienlaikus jāatklāj sevī domas un jūtas, ar kurām varam stāties dusmām pretī, lai tās nomierinātu. Tātad, pirmkārt, izprotot, ka dusmu, naida utt. Domas ir negatīvas un postošas, un, otrkārt, apzināti stiprinot to pretmetu – pozitīvas, labvēlības pilnas domas un jūtas -, mēs pamazām varam atbrīvoties no dusmām, naida un tamlīdzīgām emocijām.
Koncentrējot uzmanību uz savu garīgo pasauli, mēs varam izsekot, kā domas un jūtas rodas. Ir gluži dabiski, ka tajā izceļas visvisādas, arī negatīvi ievirzītas domas un jūtas. Ja ļausim tām vaļu, tās mums var sagādāt lielas nepatikšanas un neizmērojamas garīgas mokas.
Tieši tāpēc ir nepieciešama jau minētā sevis garīgā disciplinēšana: lai mazinātu negatīvo emociju, piemēram, dusmu vai naida ietekmi, mums jāizkopj to pretmeti – līdzcietība un mīlestība.
Tomēr nepietiek ar to, ka zinām, ko vajadzētu darīt; nepietiek ar vēlēšanos, kaut mums piemistu vairāk līdzcietības un mīlestības. Ir vajadzīgi pastāvīgi, neatlaidīgi pūliņi, lai izkoptu pozitīvi ievirzītu domāšanu; tas paveicams ar nemitīgu sevis iepazīšanu un izzināšanu.
Jo vairāk mēs pievēršamies savai domu un jūtu pasaulei, jo vairāk to attīstām, jo ietekmīgāka tā kļūst; tā ir mūsu garīgās pasaules īpatnība. Tāpēc, lai palielinātu savu pozitīvo – mīlestības un līdzcietības – domu un jūtu spēku, mums tās ir apzināti jāizkopj. Īstenībā runa ir par derīgu garīgo ieradumu apguvi. To var panākt ar meditāciju.
Dalailama, fragments no darba „Par prāta pārveidi”
www.e-misterija.lv
02.02.2009
Komentāri:
guga, 18:42:13 13.02.2009
62.85.19.217
Visi viedie to saka un paši to tomēr ir īstenojuši dzīvē. Un tas nav arī nemaz tik sarežģīti.
Izvēlēties vienu no pārbaudītiem ceļiem un soli pa solim iet pa to. Pamazām, bet neatlaidīgi notiks pārmaiņas. Ja ieguldīsim pietiekamu enerģiju šajā ceļā tās, kaut arī sākumā varbūt ne tik radikālas, tomēr būs labi pamanāmas gan pašam, gan citiem. Tas palīdzēs nostiprināt vēlmi turpināt un neatlaidīgi virzīties uz priekšu.
Čo Ku Rei, IP 2`13.175.125.22 13:28:41 02.02.2009
213.175.125.22
Tas viss tā ir,tas nav nekas jauns, bet gan vecs kā pasaule.
Problēma pastāv to visu īstenot vidē, kas ir tieši diametriāli pretēja pēc savas būtības. To līdz šim nav varējis pateikt neviens viedais , gudrais u.t.t.