Pasaules lāpīšana un tautas glābšana II, jeb ko neņēma vērā Kārlis Markss

Kādreiz lasot Marksa darbus, pieķēru sevi pie domas, ka šis cilvēks patiešām zina, ko runā – teorētiski nopamatots bija viss līdz pēdējam. Arī pievestā citāta pirmā daļa lieliski apraksta to, kas ir noticis šodienas pasaulē. Bet vai īstenosies citāta otrā daļa? Varbūt nepiesauksim komunismu, bet nostādīsim jautājumu tā – vai radīsies labāka iekārta par to, kas ir pašlaik? Un kādi ir priekšnoteikumi, lai tā rastos?


            Viena no marksisma filozofijas tēzēm apgalvo, ka no daļas var spriest par veselo. Ir taču loģiski, ka no tortes gabala var spriest par visu torti.

Šo nelielo rakstiņu varētu uzskatīt gan kā turpinājumu 2008. gada sākumā uzrakstītajam „Pasaules lāpīšana un tautas glābšana” (http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=1780&mode=thread&order=0&thold=0), saistībā ar šā brīža notikumiem pasaulē un dažam jaunām atziņām.


 


Ievadam neliels nupat elektroniski saņemts citāts: 


«Владельцы капитала будут стимулировать рабочий класс покупать все больше и больше дорогих товаров, зданий и техники. Толкая их тем самым на то, чтобы они брали все более дорогие кредиты, до тех пор, пока кредиты не станут невыплачиваемыми.

Невыплачиваемые кредиты ведут к банкротству банков, которые будут национализированы государством, что в итоге и приведет к возникновению коммунизма».



© Карл Маркс, 1867 г.


 


Kādreiz lasot Marksa darbus, pieķēru sevi pie domas, ka šis cilvēks patiešām zina, ko runā – teorētiski nopamatots bija viss līdz pēdējam. Arī pievestā citāta pirmā daļa lieliski apraksta to, kas ir noticis šodienas pasaulē. Bet vai īstenosies citāta otrā daļa? Varbūt nepiesauksim komunismu, bet nostādīsim jautājumu tā – vai radīsies labāka iekārta par to, kas ir pašlaik? Un kādi ir priekšnoteikumi, lai tā rastos?


            Viena no marksisma filozofijas tēzēm apgalvo, ka no daļas var spriest par veselo. Ir taču loģiski, ka no tortes gabala var spriest par visu torti.


            Šo tēzi mazliet apspēlēsim. Ja mēs pieņemam sabiedrības kopumu kā veselo, paraudzīsimies uz  daļu kā raksturlielumu. Ejot dziļumā, izdalot arvien mazākus un mazākus sabiedrības kopumus, nonāksim pie tā, ka pati mazākā sabiedrības daļa ir cilvēks kā sabiedrības loceklis. Nākošā mazākā daļa virs cilvēka ir ģimene. Tātad, gan cilvēks, gan ģimene ietver visas tās īpašības, kas ietvertas sabiedrībā.


            Ejam tālāk. Pieņemsim, mums kaut kas ļoti nepatīk ģimenē otrā cilvēkā. Mēs nolemjam otru cilvēku mainīt. Sākumā apstrādājot ar vārdiem, kad tas nepalīdz, sadodam fiziski kārtīgi pa kaklu. Vai tas palīdzēs radīt jaunas, harmoniskākas (lasi – labākas!) attiecības? Vai vispār ar idejām un varmācību var mainīt (lasi – uzlabot) otra cilvēka būtību? Un vai vispār ideja, ka es tagad ņemšu un mainīšu to otru, nav pašos pamatos absurda?


            Atcerēsimies, ka teiktais attiecas arī uz sabiedrību kopumā. Paraudzīsimies, ko ir devušas revolūcijas. Vai tās, apslaktējot tos, kas bija pret, ir izveidojušas ko labāku?


            Būdams izteikts materiālists, Markss neņēma vērā vienu nelielu, bet būtisku faktoru – cilvēka apziņu. Cilvēka apziņa ir tā, kas nosaka, kam cilvēks ir vai nav gatavs. Un ikkatra viena cilvēka apziņas summa ir tā, kas nosaka, kam ir vai nav gatava sabiedrība. Protams, sabiedrības / nācijas kolektīvā apziņa ir kas vairāk par vienkāršu aritmētisku summu; droši vien mēs varam runāt par atsevišķo vektoru kopēju veidojumu telpā un pat kaut ko vēl, taču lieta kas ir acīmredzama – ikkatra viena apziņa spēlē būtisku lomu kolektīvās apziņas veidošanā (uzsvēršu – apziņa, nevis prāts! Var pajautāt jebkuram, vai zagt ir slikti, un prāta līmenī sekos atbilde, ka jā. Taču tikai apziņa noteiks, vai cilvēks patiesi nezags, kad radīsies izdevība). Vai cilvēku apziņai degradējoties (vai vismaz nepaliekot kvalitatīvi labākai), ir iespējams izveidot ko kvalitatīvi labāku sabiedrības pārvaldē?


                Secinājums – tikai tad, kad būs gatavs mainīties IKVIENS KATRS PATS, var manīsies sabiedrība un veidosies kaut kas labāks.


            Mana pārliecība saka, ka iekārta, ko Markss nosauca par komunismu, agri vai vēlu notiks. Tieši tā – šī iekārta notiks pati, taču to nevar uzcelt vai vardarbīgi izcīnīt ar revolūcijām.


            Velkot paralēles ar Austrumu Jugām vai laikmetiem, neviļus rodas ķecerīga doma – vai Satja Juga gadījumā nav tas pats Marksa komunisms.


 


/Ģirts/


 


 


17.02.2009

Komentāri:

 guga,   03:44:55 28.02.2009
62.85.19.217

Manuprāt, lūk, šajā Aurobindo biedrības žurnāla īsajā rakstiņā minētie virzieni arī ir tie, kuros vēl nav izsmeltas iespējas meklēt izeju no šodienas civilizācijas krīzes.

Diezin vai to izdosies atrast mēģinot atjaunot un no jauna pārrakstīt principiāli un bezkompromisa antigarīgās Marksa un viņa sekotāju mācības. Šos avotus arī ir noteikti jālasa ikvienam cilvēkam, kas gribētu uzskatīt sevi par izglītotu, taču ne mazāk svarīgi un izglītotībai lasāmi būtu arī tie nemaz arī ne tik bieži sastopamie un ne tuvu ne tik populārie kritiskie materiāli, kuros ir atklāti šo cilvēku nekorektie un nebūt ne zinātniskie gājieni viņu darbos - apļu pierādījumi, veiklas matemātiskas kļūdas, ideju nesecīgas kompilācijas, viens otru izslēdzoši apgalvojumi utt.

 guga, No Aurobindo biedrības  03:31:15 28.02.2009
62.85.19.217

The Answer is Blowing in the Wind. (Aurobindo biedrības redaktorraksts kārtējā Aurobindo biedrības žurnāla numurā - februāra - biznesam).

The worst of times can also be the best of times and an end is nearly always a beginning.

The year that passed was a period of crisis. But we should not let adverse events beat us down. Instead we must make use of the opportunities presented by the crisis, move forward with hope and faith in the divine and strive for a new beginning and renewal.

There are many sources of renewal which can be tapped. Constant effort for progress - both inner and outer - is a factor of renewal. The governance of life by mental, moral and aesthetic values provides a stable foundation for sustained, long-term survival and growth.

China and India (these civilisations ancient history) are examples of civilizations that have made more or less successful attempts to govern life by the values of the higher nature in man. An intuitive and conscious attunement to the rhythms and cycles of Nature is another source of renewal. But the highest and the most lasting source of renewal lies in opening ourselves to the universal energies of Nature, and ultimately to the spiritual energies of the divine consciousness.

Organizational renewal is a constantly recurring theme in modern management theory and practice. But the corporate world has not yet explored all the factors of growth and renewal listed above.

 guga, Wu  03:17:44 28.02.2009
62.85.19.217


Tas, kas notiek tagad, var notikt tikai tāpēc, ka PSRS sabrukums izjauca arī nosacīto stabilitāti un regulatoros mehānismus, kas bija izveidojušies Rietumu valstīs. Tieši šī jaunās pasaules kārtības veidošana ar neierobežotu ASV politisko hegemoniju no vienas puses, Eiropas savienības veidošanu no otras puses un postpadomju cilvēku masai ar saviem tikumiem (un bez tam kopā ar bijušās kompartijas naudas un Austrumu valstu izsaimniekojamo resursu naudas nodrošināto ievērojamo finansu varu) ieplūstot brīvajā pasaulē daudzu nosacīti 'Austrumu' netikumu pārņemšana Rietumos - daudz lielāka nekā iepriekš visatļautība un liberālisms augšās pie vienlaicīgas vispārējās kontroles palielināšanās un personības brīvības ierobežojumu straujas augšanas apakšās un daudz lielākas varas nekā iepriekš koncentrēšanās supermonopolu rokās.

Tās visas ir pilnībā jaunas parādības - politiskā līdzsvara zudums un ekonomiskās darbības tikumu strauja degradācija pēc padomju impērijas sabrukuma Rietumos notika visos līmeņos. Iepriekšizveidotās stabilitātes pietika diezgan ilgam laikam - gandrīz 20 gadiem, tomēr pārmaiņu masai augot visos līmeņos (un ne tikai kādās mistiskās pašās, pašās Volstrītas augšās kā kādi tautas ļaunprātīgi vai lētticīgi musinātāji gribētu iztēlot) beidzot stabilitātei bija jāizjūk.

Ne mehānisks divtaktu process, bet smags trieciens vienam no 20.gs. lielākajiem ieguviem pēc gadsimta pirmās puses lielās krīzes un 2.pasaules kara - tas ir darba un arī ekonomiskās darbības ētikas principiem Rietumu pasaulē un valsts regulācijai vispārējā labuma un sociālā nodriošinājuma vārdā - šīs sistēmas sabrukums, pirmkārt tieši ētisko problēmu uzkrāšanās dēļ, iepriekšējo principu par godīgumu sabrukums, tas arī ir galvenais krīzes iemesls. Viss pārējais sekundāri.

Un vēlreiz uzsveru, ne tikai mistiskajās Volstrītas augšās, bet visos līmeņos. Ne Latvijā, ne Amerikā nekāda Volstrīta nevar piespiest un arī nespieda ar varu ņemt cilvēkiem kredītus, kuru kopējā masa tālu pārsniedz jebkuras iespējas tos atmaksāt. Tikai cilvēku pašu vēlme dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Cilvēku pašu alkatība. To pašu var teikt par kredītu došanas psihozi daudzās finansu institūcijās. Ne jau visi tā darīja. Neviens nevarēja aizliegt uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas laukos dibināt gan produkciju audzējošus gan pārstrādājošus un realizējošus kooperatīvus, kas atbrīvotu no dažu visiem zināmu Latvijas ražošanā neieinteresētu cilvēku diktāta un ārzemju produkcijas dominantes ar Latvijas šiltītēm, laikā no 90-to gadu beigām līdz šīs simtgades pirmā desmita vidum, kad naudas līdzekļi bija samērā brīvi pieejami, kā tikai pašu šo cilvēku neieinteresētība un vieglas naudas notrallināšana alkoholā un individuālistiskos centienos pēc mirkļa labuma un agresīvā sāncensībā.

Tagad tiešām dzīve beidzot piespiedīs meklēt citus ceļus - bet ne jau atpakaļ Marksa un Ļeņina komunismā.
Jā, kooperatīvi arī ir viena no izejām, kuriem arī ir jāatgriežas Latvijā, bet ne jau vecajā formā, bet pilnīgi jaunā līmenī.
Un arī komūnām vajadzētu parādīties kā tās jau bija un dzīvoja uz dažādiem ideoloģiskajiem pamatiem sekmīgi Rietumos (un arī tagad dzīvo - Teizē, Plūmes ciemats, Ģetzemene - tās jau arī ir organizētas pēc komūnu principiem, bet starp tām nav dzirdēts, ka daudz būtu tādu, kas dzīvotu uz marksisma principiem (vismaz tur, kur to nepiespiež ar varu).

 Eze, Gugam  16:12:51 27.02.2009
87.99.92.2

Man piezvanīja māsīca - ko es labu darot. Strīdos par komunismu. Es viņai arī pajautāju - kā tu redzi komunismu, kādi ir ideāli, lai dzīvotu komunismā.

'Nu kā! Tādi kā kristiešiem: nedari otram to, ko tu pats negribētu. Un tad jau viss būtu labi. :))) bet tas jau nav iespējams, paskat, pasaulē visādi kari notiek, cilvēki dzīvo kā zvēri - tāpat kristieši kā neticīgie... no cilvēka atkarīgs. Bet man liekas, ka labo cilvēku ir vairāk, tikai viņi tā nemanāmāk dzīvo.'

 Eze,   15:18:05 27.02.2009
87.99.92.2

Ja nauda/finanses ir kā asinis, kas apmaina audos skābekli - tad pietiktu ar parasto asinsķermenīšu atjaunošanos (preces aprites cikls), bet asins daudzumam sistēmā nav jāmainās... (ja nu vienīgi, kamēr bērns izaug, bet cik var augt augumā..). Vai par normālu uzskatītais kapitāla nemitīga pieauguma pieprasījums nav kāda asinssistēmas slimība? Vai parazitāra.

Ja tagad ir tā, kā Wu saka un kapitālisma sistēma vairs nepaplašinās, tad jāsākas sadarbībai sistēmas iekšienē - kad asinis vienkārši cirkulē un to skābekli iznēsā visiem resursiem pēc vajadzības un vēlams bez asinsvadu sistēmas slimībām... ja organisms (cilvēces) grib pastāvēt. Nu tā kā bezpeļņas organizācijās (kuru mērķis nav peļņas gūšana un iespējamā t.s.'peļņa' tiek atstāta galvenajam mērķim). Ja nebūs dzīšanās pēc Peļņas, vai tas maz būs kapitālisms?

 Wu, Ģirts  14:57:12 27.02.2009
78.84.109.176

> Vēl var piemetināt, ka P resnumu arī mēģina palielināt un tas tiek
> panākts divos veidos:
> 1) Mārketings - manipulējot ar ego, liek pirkt vairāk, vairāk, vairāk
> 2) Jaunattīstības valstu tirgi
Visa pasaule šodien jau ir vienotā kapitālisma sistēmā. Uz Zemes vairs nav nekādu jaunu tirgu tālākai ekspansijai. No pingvīniem taigā, kuri pārtiek no ogām nav nekāda labuma, jo savarīgs jau ir nevis vienkārši 'pieprasījums', bet gan 'maksātspējīgais pieprasījums'.
Pēdējā Dieva dāvana kapitālistiskās pasaules ekspansijai 'telpā' bija PSRS sabrukšana un tās daļu un ietekmes sfēras valstu kļūšana par kapitālistisko valstu noieta tirgiem. Taj skaitā arī Latvijas.
Bet vairāk nav. Viss. :)

Un vēl ir arī 3.veids, kā izlāpīties uz kādu brīdi un nedaudz atvirzīt neizbēgamo galu
3) nauda tiek pievilkta 'no nākotnes' (kredīti) + reklāmas, ka 'dzīvot uz kredīta vajag un ir labi un pareizi' utt.

> Bet, protams, šo resnumu tik un tā nevar palielinat tik strauji, kā tam
> R un agri vai vēlu process nokarās.

Tieši tā. Pamata tendence ir šī, viss pārējais ir otršķirīgi faktori. Iedarbojoties uz otršķirīgiem faktoriem, var cik gribi pārbīdīt puķupodus 'Titānika' kajītē vai spaidīt pogas krītošā liftā. Lielākais, ko šādi var sasniegt ir - nedaudz iegūt laiku, bet ne 'pārlauzt' galveno tendenci.

> Atvainojos par vulgaritāti, bet kad Tu minēji 'divtaktu mehānismu', man
> ienāca prātā asociācija 'Ēst un kakāt'. Tad nu tā ir - ja ēd vairāk nekā
> spēj to otru, tad vēders plīst ...

Tieši tā. :) Ierobežojošais ir tieši kloākas izmērs.
Šis organisms (ar 'organisms' šeit saprotu civilizāciju, tās pašreizējā-kapitālistiskajā attīstības stadijā) nevar pārstrādāt/izvadīt no sevis pietiekamā ātrumā to daudzumu štruntu, ko tas sevī saražo.

 Eze,   14:31:06 27.02.2009
87.99.92.2

'viņa' ir Nauda..

 Eze, Wu  14:28:21 27.02.2009
87.99.92.2

ai nu jā, viņa ir materializējusies Precē, kuru nepērk... es gan neredzu savā apkārtnē TIK daudz vairāk preču... kur ir nogūlusies tā Prece vai Finanses?

 Eze, Wu  14:20:16 27.02.2009
87.99.92.2

Sistēmas burkāns ir Prece - lieta, kas kādam ir vajadzīga un nopērkama. (Vajadzību var stimulēt arī mākslīgi, tāpat var mākslīgi uzturēt cenu pat īsti nepieciešamai precei (pat neskatoties uz visu konkurenci.. zinām arī cenas veidošanos - esam spiesti maksāt par smadzeņu skalošanu mums pašiem). Darbiniekiem (patērētāju lielākajai daļai) alga būtu jāmaksā atbilstoši augošajām (t.sk. ražotāju mākslīgi stimulētajām) prasībām pret dzīvi, ja reiz no šī patēriņa atkarīga sistēmas funkcionēšana. Jo pareizas kapitāla aprites sastāvdaļa ir darbaspēka atražošana - lai darbinieks spētu savā vietā izaudzināt bērnu, citādi būs darbaspēka krīze. Un kur tad iesaka ietaupīt, ja cenu celšanās situāciju padara vēl sliktāku? Uz citu resursu atražošanas rēķina (tikai slaukt un neieguldīt)?


Vēl jau ir tie resursu tirgi. Finanšu, izejvielu un darbaspēka tirgi - un arī tajos laikam darbojas tie divtaktu motoriņiem, vienkārši katrs ražo savu Preci.. Es kaut kā saprotu, ka atražošana vajadzīga tādiem ražošanas resursiem kā zeme un enerģija un vēl kaut kādas izejvielas (darbaspēku jau minēju). Finansu atražošana laikam ir tā pati peļņas/kapitāla veidošanās. Nu šito kapitālisma svēto govi es kaut kā nespēju saprast. Ja nauda ir kaut kaut kā ekvivalents (enerģija pat, potenciāls), tad kas nu pēkšņi ir TĀĀ pazudis, ka tās naudas trūkst?

Johans ar zirdziņu veda no meža malku, viņa bites stropā gaida pavasari, sēkla pagrabā arī. Viņš brauca un skatījās apkārt - kur tad ir tā krīze?

 Girts, Wu,   14:09:48 27.02.2009
80.232.155.227

Vēl var piemetināt, ka P resnumu arī mēģina palielināt un tas tiek panākts divos veidos:
1) Mārketings - manipulējot ar ego, liek pirkt vairāk, vairāk, vairāk
2) Jaunattīstības valstu tirgi

Bet, protams, šo resnumu tik un tā nevar palielinat tik strauji, kā tam R un agri vai vēlu process nokarās.

Atvainojos par vulgaritāti, bet kad Tu minēji 'divtaktu mehānismu', man ienāca prātā asociācija 'Ēst un kakāt'. Tad nu tā ir - ja ēd vairāk nekā spēj to otru, tad vēders plīst ...

 Wu, Eze  13:10:36 27.02.2009
78.84.109.176

Tā ir būtība tam mehānismam, ko apraksta Markss savā 'Kapitālā' 3 sējumos.
Viņam, protams, viss ir pamatots labāk, nekā man šeit. :)

 Wu, Eze
  13:04:19 27.02.2009
78.84.109.176

> kas tas tāds par divtaktu mehānismu?

Kapitālistiskās ražošanas metodes pamatā ir šāds divtaktu mehānisms:
Katrai precei:
1) Prece tiek saražota (visai sabiedrībai kopumā - 'process R')
2) Prece tiek pārdota (visai sabiedrībai kopumā - 'process P')
- pārdodot preci tiek iegūti līdzekļi turpmākajai ražošanai. utt.

Lai mehānisms (R-P-R-P-R-P-R-P) darbotos nepārtraukti, saražotā prece vienmēr ir jāpārdod. Ja prece tiek pārdota, ir iegūti līdzekļi turpmākajai ražošanai, ražošanā iesaistīto cilvēku algām, un peļņai kapitālistam. Process var turpināties.

Tikko preci nevar pārdot, viss mehānisms (R-P-R-P-R...) apstājas. Jāapstādina ražošana, jāatlaiž cilvēki, kuri iesaistīti ražošanā u.t.t. Citiem vārdiem - sākas 'krīze'.


Tātad, lai šis divtaktu mehānisms strādātu ilgi un stabili, process R (sabiedrības spēja saražot) nedrīkst būt 'resnāks' par procesu P (sabiedrības spēju patērēt).

Bet praksē šo procesu 'resnumi' atšķiras:
Procesa P 'resnums' (sabiedrības spēja patērēt) ir atkarīgs tikai no cilvēku skaita un no vidējā cilvēka vajadzību apmēra (ēšana, jumts, u.c. nepieciešamais). Šim 'resnumam' ir ierobežojums - cik var aprīt visi maksātspējīgie cilvēki. Līdz ar to laikā procesa P 'resnums' mainās nebūtiski.

Procesa R 'resnums' (sabiedrības spēja saražot) laikā ir ļoti pieaugošs. Jo ir konkurence, nepārtraukti tiek attīstīti ražošanas līdzekļi, nepārtraukti tiek izdomāti veidi kā saražot to pašu lētāk, kā saražot vairāk par tiem pašiem līdzekļiem u.t.t.
Zinātniski-tehniskās innovācijas - viss veicina šī procesa R 'resnuma' pieaugumu un šim pieaugumam nav ierobežojumu, tas var augt bezgalīgi.


Tāpēc, ja runājam par tendenci -

lai arī kapitālisma iekārtas pašā sākumā procesa R resnums ir daudzkārt mazāks par procesa P resnumu, tā kā procesa P resnums laikā ir gandrīz nemainīgs, bet procesa R resnums laikā nepārtraukti pieaug, tad neizbēgami iestāsies tāds brīdis, ka R resnums pārsniegs P resnumu.

Un viss. Divtaktu mehānisms apstājas.

 Eze, gugam  09:19:46 27.02.2009
87.99.92.2

Labi, guga, atkārtošos, tu jau par daudz mani 'masē' un nemaz neklausies un nevēlies saprast.

Es neskatos vēsturē vispār, es skatos, kādus ideālus manī ir ielicis mans laiks (sabiedriskā telpa), un es neatrodu tos par sliktiem. Tu jau man pieraksti savu izpratni par to, kādi nevar nebūt ideāli, kurus sauc par komunistiskiem.

Tavs redzējums par ceļu uz komunismu nav tas pats, kas mans padomju iekārtā izveidotais ideāls par to, kas ir komunisms.

Ja Tu runā par savu komunismu, tad tā laikam ir par tiem šausmu darbiem, kurus Tu te mini. Katram arī komunisms pēc vajadzībām (dzīves ceļā pieredzētā) :)))

Es būtībā esmu labs cilvēks un arī cenšos laboties dzīves iespaidā un attiecīgi arī ņemt no dzīves ķieģelīšus, tad mani ideāli komunisma rāmītī nekonfliktē ar tavējiem citā rāmītī, jo ir taču Philosophia Perennis nevārdiskais pamats visam, kas nav kontrtradīcija (un tikai pamēģini pateikt man, ka esmu tik slikta kā kontrtradīcija un mani ideāli ir slaktiņi, meli, vardarbība utt. :)) ) Citādi Tev nebūtu pamata tik skaisti runāt par visiem cilvēkiem no aizlaikiem kopīgo tieksmi pēc kaut kā “cēla nezināma” (mana interpretācija, un tikai nesaki, ka neatbilst Mūžīgās Filozofijas būtībai, ja arī neizsmeļ to). Un tad Tu neminētu piemērus par nazi, ar kuru var griezt maizi un var arī nogalināt.

Nu kā lai Tev pasaka, ka es neaizstāvu sistēmu, bet gan tajā sistēmā iegūtos savus ideālus. Un noteikti ir vēl cilvēki ar man līdzīgiem uzskatiem - parasti normāli padomju laikos auguši cilvēki un viņu bērni, kuru godaprāts, uz šīs zemes dzīvojot, un realizētās labās īpašības neko daudz neatpaliek no to cilvēku raksturojuma, kas tev līdzās iet garīgo ceļu. Mēs visi esam ceļā uz saviem ideāliem. Bet komunismam (un Satja Jugai) dzīvē cilvēki nav gatavi, ko arī norāda Ģirts - tie ir tikpat tāli kā visu cilvēku apskaidrošanās. Es neaģitēju par padomju sistēmas atgriešanos, es to arī nepielīdzinu komunismam. Mana iekārta nav atpakaļ, tā ir priekšā. Un uz to var aiziet gan no padomju iekārtas, gan no kapitālisma (jo neviena nav ideāla, kamēr cilvēki pie varas nav ideāli), tikai darba plāns cits -bet darbs ir tas pats - vienu solīti gudrībā, trīs – mīlestībā (Arvīda Ulmes matemātika).

Bet vispār laikam būtu interesanti palasīt, ko cilvēki saprot ar komunisma ideāliem..

 guga, Mārtiņam  07:45:15 27.02.2009
62.85.19.217

Ņemot vērā Marksa jaunībā rakstītās sātaniskās vārsmas un dažas dīvainās dažu komunisma elites personu aizraušanās jau pēc revolūcijas Krievijā kā arī mistisko faktu, ka pat pēc visu praktiskā komunisma sistēmu ārprātiem, joprojām ir cilvēki kas par komunisma radītāju idejām fano, nevar noliegt, ka marksisma jautājumā patiešām ir klātesoša arī krietna deva mistikas :))).

 Eze, Mārtiņam  04:52:33 27.02.2009
87.99.92.2

No malas vienmēr ir savādāk.

 Mārtiņš,   01:31:43 27.02.2009
93.177.203.93

Es ceru,ka jūs visi apzināties-kā,jūsu sarunas,izskatās no malas?Tik pat labi jūs varat arī apspriest citas grāmatas.Ar ko tad Marks ir izpelnījies tik lielu atzinību?Tas laikam ir ļoti mistiski!!!

 Eze, Wu  12:15:43 26.02.2009
87.99.92.2

kas tas tāds par divtaktu mehānismu?

 Wu, Guga  11:37:45 26.02.2009
78.84.109.176

Un es cerēju, ka Tu pajaujtāsi 'kas tas tāds par divtaktu mehānismu?' :)))))
Bet nu labi. :))))

 guga, Markss vēl  23:52:44 25.02.2009
62.85.19.217

Un lai kas arī nebūtu Markss, viņš noteikti nav zinātnisks. Šodien cilvēki Marksa darbos atrod pat apzinātus matemātiskus melus (Markss tiešām esot bijis labs matemātiķis un neapzināti tādas kļūdas pielaist nevarēja) un daudzas citas interesantas lietas, kuras var nosaukt par visu ko, visvairāk par politiku, bet par zinātni noteikti nē.

 guga, Markss  23:47:22 25.02.2009
62.85.19.217

Savukārt, ja runājam par šo citātu, tad var jau būt, ka to ir teicis Markss, tikai ne savā 19.gs. ķermenī, bet jau reinkarnējies kaut kad ne agrāk kā pēc 2.pasaules kara :))).

 guga, Wu  23:44:50 25.02.2009
62.85.19.217

Tu esi pārliecināts, ka Tu zini, ko Markss domāja un saprata? Savā laikā esmu studējis Marksa darbus diezgan pamatīgi. Vēlāk esmu studējis gan Marksa kritiku, gan neitrālas analīzes, bet noteikti nezinu, ko domāja un saprata Markss. Tikai viens ir skaidrs, šis cilvēks savā dzīvē ne sevišķi pats sekoja idejām, kuras sludināja.

 Wu, Guga  19:57:21 25.02.2009
78.84.109.176

> Šim Marksa citātam lūdzu konkrētu atsauci! Šis 'mistiskais' postmodernā
> marksisma Marksa citāts klīst jau labu laiku Internetā, bet konkrētu
> atsauci (darbu, lapaspusi, vispār jebkādu norādi uz avotu) nekur
> neesmu redzējis.

Es arī neesmu redzējis konkrētu atsauci. Truli meklējot elektroniskajos 'Kapitāla' sējumos, tieši šādu citātu es atrast nevaru.


Būtību tam, ko Markss pirms 150 gadiem saprata un aprakstīja, šis citāts tomēr apraksta diezgan precīzi. Galvenais, ko Markss izdarīja un kam ir aktualitāte arī šodien, - viņš aprakstīja 'divtaktu' darbības mehānismu, kas ir kapitālistisko sabiedrisko attiecību pamatā, un parādīja šī mehānisma nepilnību, kura sagrauj šo mehānismu, ražošanas līdzekļiem attīstoties virs noteikta līmeņa D.
Savukārt, par 'komunismu' Markss sauc sabiedrisko iekārtu, kura ir balstīta uz citiem principiem, nekā šis 'divtaktu' mehānisms.


Citātu pameklēšu vēl 'Kapitāla' papīra izdevumā.

 guga,   08:22:48 25.02.2009
62.85.19.217

Un vai Markss kaut vienā vietā piemin, ka cilvēkiem pašiem ir jāmainās? Nē, viņš tikai saka, ka ir jādod vara strādniekiem. Bet to jau viņš (un komunisti vispār) realitātē nemaz netaisās darīt. Kā gan cilvēki, kuriem nav nekādas izglītības, varētu realitātē pārvaldīt valsti? Valdītājiem vajadzēja būt viņam un viņam līdzīgiem, kas patiesībā stāvēja ļoti tālu no strādnieku šķiras savās dzīvēs, jo nemaz jau nestrādāja nekādu algotu darbu.

 guga, Ezei vēl  08:18:34 25.02.2009
62.85.19.217

Satja juga - un tā pati kristiešu un islama sludinātā paradīze. Tikai apgriezta otrādi - un tur jau arī visa tā sāls.

Tu zināki kā veidojas sliežu ceļi pēc pārmijām - sākumā sliedes iet it kā tajā pašā virzienā, bet pēc brītiņa ceļi aiziet pretējos virzienos. Tā arī ar Marksa mācību un mācību par jugām.

Marksa mācībā ir iestrukturētas pietiekami dziļi konkrētas lietas, lai padarītu šo mācību par destruktīvu mācību pēc būtības. Tā nav tikai kāda rotaļlieta intelektuāliem prātiem vai vienkārši kāda cilvēka labākas dzīves meklējums (Engelss bija ļoti bagāts cilvēks un Markss visu dzīvi varēja nestrādāt nekādu algotu darbu, jo viņu uzturēja Engelss un viņa ļoti bagātie radi, un arī viņa ģimene būtu dzīvojusi pat visai pārtikusi no tā, ja tās ģimenes dzīve Marksam būtu kaut nedaudz interesējusi - viņiem nevajadzēja nekādu labāku dzīvi).

Tā ir mācība, kas radīta ar noteiktu mērķi - revolūcijas vārdā un revolūcijas dēļ ar revolūcijas mērķi.

 guga, Ezei  08:09:44 25.02.2009
62.85.19.217

Mēs par šo jautājumu jau esam runājuši ne vienreiz vien - kas būs tas, kas izmērīs vajadzības? :))) Kas būs tas, kas noteikt, kas Ezei ir patiešām vajadzīgs un bez kā viņa var patiesībā ļoti labi iztikt?

Kristus izsūtīja savus mācekļus un teica neņemt līdzi vispār neko izņemot to, kas mugurā. Daži iztiek arī bez ēdiena un dzēriena gadiem. Citam toties vajag pēdējā modeļa Mersedesu - un patiešām vajag.

Pati formula 'no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām' slēpj sevī lamatas kā vairums boļševiku lozungu.

'Komunismā būs varen lielas kilometriem platas ielas, sputņiki pa gaisu trauks, sunīts iekšā žēli kauks'

 Wu,   20:21:56 24.02.2009
78.84.109.176


22.02.09. На прошедшей в пятницу ежегодной конференции Центра капитализма и общества при Колумбийском университете, собравшей ведущих финансистов, экономистов и аналитиков... предложил залу 'цитату из футуролога', которую он зачитал со своего ноутбука. 'Владельцы капитала будут стимулировать рабочий класс покупать все больше и больше дорогих товаров, зданий и техники, толкая их тем самым брать все более дорогие кредиты, до тех пор, пока кредиты не станут невыплачиваемыми. Невыплачиваемые кредиты ведут к банкротству банков, которые будут национализированы государством, что в итоге и приведет к возникновению коммунизма'. Карл Маркс. 'Дас Капитал', - поклонился публике заезжий европеец. Все захлопали и засмеялись. И капиталист Сорос тоже.

http://www.newsru.com/world/22feb2009/dfg.html

 Girts Gugam,   08:42:54 24.02.2009
80.232.155.227

(c):'...viņš tomēr uzskatīja un arī 'nopamatoja', ka vienīgais ceļš uz komunismu ir proletariāta realizēts apvērsums un tai sekojoša diktatūra. Resp. vienīgais risinājums ir vardarbīgs.'

Nu re, tas ir tieši tas, par ko es mēģināju parunāties savās pārdomās!

Tas citāts (?) tur faktiski varēja nemaz nebūt, taču ieliku to lasītāja paprovocēšanai, jo, atzīšos, tas izprovocēja mani tās pārdomas uzrakstīt.

 Eze, Gugam  07:27:11 24.02.2009
87.99.92.2

Man pat ir pilnīgi vienalga, ko ir patiešām ir teicis Markss un ko - tauta saprot kā Marksa simbolizētu komunismu - tās ir ilgas pēc labākas dzīves visai sabiedrībai, taisnīgas iekārtas ideāls (jā jā, ar visas tautas, lasi - Dieva, īpasšumu uz zemi un ražošanas līdzekļiem, kolektīvu pārvaldes formu, un pēc spējām saražotā sadali visiem pēc vajadzībām (utopija,, bet tāpēc jau ideāls)- un piedod, ja Tu saproti komunismu savādāk un Marksa vārds Tev simbolizē pavisam ko citu.

Pati Ģirta doma manī lej siltas sajūtas, ka mani saprot:
~~~~~~~~~~

Secinājums – tikai tad, kad būs gatavs mainīties IKVIENS KATRS PATS, var manīsies sabiedrība un veidosies kaut kas labāks.

Mana pārliecība saka, ka iekārta, ko Markss nosauca par komunismu, agri vai vēlu notiks. Tieši tā – šī iekārta notiks pati, taču to nevar uzcelt vai vardarbīgi izcīnīt ar revolūcijām.

Velkot paralēles ar Austrumu Jugām vai laikmetiem, neviļus rodas ķecerīga doma – vai Satja Juga gadījumā nav tas pats Marksa komunisms.

 guga, Ģirtam  01:01:41 24.02.2009
62.85.19.217

Tikai ar to niansi, ka viņš tomēr uzskatīja un arī 'nopamatoja', ka vienīgais ceļš uz komunismu ir proletariāta realizēts apvērsums un tai sekojoša diktatūra. Resp. vienīgais risinājums ir vardarbīgs. Kostarp minētais citāts?! it kā vedina domāt, ka viņš ir mācījis par dabisku nonākšanu pie komunisma bez vardarbības.

Jāpiezīmē arī, ka šajā citātā?! premisu - secinājumu ķēdīte nebūt nav stingri secīga un loģiskais ceļš uz komunismu nemaz nav redzams, jo ar banku nacionalizāciju jau arī nebūt vēl nebūs sasniegts nekāds komunisms. Vai tad komunisms nozīmē valstij piederošu banku sistēmu? Ja tā, tad nacisti Vācijā jau arī bija radījuši neko citu kā visīstāko komunismu :))). Šāds domu gājiens ir vienkārši kuriozs pats par sevi.

Lai arī Markss savās grāmatās pa laikam esot taisījis viltus pierādījumus un blefojis, tak tomēr domāju, ka diezin vai tik klajā veidā. Ja viņš būtu blefojis tik klajā veidā, tad diezvai viņam būtu izdevies sasniegt to, ka zināmā vēsturiskajā periodā katrā ziņā vaīrāk kā puse no visas zemeslodes inteliģences vairāk vai mazāk aizrāvās ar viņa mācību.

 Girts Gugam,   08:43:34 23.02.2009
80.232.155.227

Visticamāk, šis citāts patiešām nemaz nav autentisks.

Taču tas šajā gadījumā nemaina lietas būtību, jo Markss jau tik un tā bija tas, kurš izveidoja un teorētiski nopamatoja dažādu sabiedrisko iekārtu pastāvēšanas nosacījumus, sabiedrisko iekārtu nomaiņas nosacījumus, kam beidzot jāvainagojas ar komunismu.

Par Marksa iespējamām kaislībām - tas ir interesanti, cik ļoti komunisma teorētiķi un īstenotāji oficiālajā ideoloģiskajā publiskajā telpā tika un tiek 'glorificēti' un bezmaz 'pārdievoti', noklusējot visas viņu cilvēciskās vājības. Tajā pašā laikā, nekur jau tās nav pazudušas un varbūt to ir vēl vairāk, nekā vidusmēra pilsonim. Interesanti tas ir tāpēc, ka arī attiecas uz jau skarto jautājumu par apziņu.

 guga,   14:14:27 21.02.2009
62.85.19.217

Bulgakovs par Marksu:
http://www.vehi.net/bulgakov/marks.html

 Mārtiņš,   13:50:21 21.02.2009
93.177.203.93

Es sajaucu.To uzrakstījis ir Ģirts.Gadās aiz neuzmanības.

 Mārtiņš,   13:48:36 21.02.2009
93.177.203.93

Skatīsimies faktiem acīs.Cik daudz cilvēku nesaprot,ko ir uzrakstījis Wu?Es domāju,ka saprot gan visi,bet kur ir problēma?Problēma ir izvēlē.Izvēlē starp duālistisko apziņu.Mans vēders ir tuvāks un lielāks par citu vēderiem.Vai arī-manam vēderam ir vajadzīgs noteikts daudzums,liekais paliek pāri.Visi saprot šīs lietas.Mēs neesam mežoņi.Kut arī cilvēks apzinās šīs lietas,kaut kas tomēr diktē izvēli.Ka tik tā nav sabiedrības gaisotne,kas valda visur.Un tur,atšķirīgs indivīds ir bezspēcīgs.Mūsu valdība arī izsaka sabiedrības gaisotni.Tāpēc arī neko nevar izmainīt.Un kas var izmainīt sabiedrības gaisotni?Vai tā tik viegli mainās?Vienā vārdā-bars.

 guga,   13:45:54 21.02.2009
62.85.19.217

Sergejs Šargunovs raksta, ka 'Карл Маркс – Сначала верил в Христа и сочинял пылкие проповеди. Потом рванул в 'Антихристов хилиазм', упражняясь в сатанинских стихах'
http://exlibris.ng.ru/non-fiction/2008-05-15/8_poet.html
Jāatzīmē, ka Šargunovs ar to nebūt nedomā Marksu nomelnot, tieši otrādi, vēlas uzsvērt viņa īpašo tuvību krievu dvēselei.

 guga,   13:31:29 21.02.2009
62.85.19.217

Šim Marksa citātam lūdzu konkrētu atsauci! Šis 'mistiskais' postmodernā marksisma Marksa citāts klīst jau labu laiku Internetā, bet konkrētu atsauci (darbu, lapaspusi, vispār jebkādu norādi uz avotu) nekur neesmu redzējis. Man kaut kā šķiet, ka tajā tomēr ir veikti 'nelieli' redakcionāli labojami attiecībā pret oriģinālu. Kopotie raksti Internetā ir brīvi pieejami klasiskajos izdevumos. Lūdzu konkrētu norādi, tad visi varēs pārbaudīt!

Dažas interesantas un ļoti atšķirīgas analīzes [vienkārši daudzveidībai - tā saucamais 'postmodernais marksisms', kas šobrīd ir kļuvis ļoti populārs Krievijā ir tikai viens no pašreizējiem krievu domas virzieniem šajā jautājumā :)))]:
http://www.martynenko-info.ru/articles/article_005_0.php
http://www.lebed.com/2005/art4116.htm
http://www.humanism.al.ru/ru/articles.phtml?num=000198
http://www1.ku-eichstaett.de/ZIMOS/forum/docs/BarSeela.pdf
http://www.polemics.ru/articles/?articleID=1996&hideText=0&itemPage=1
http://magazines.russ.ru/novyi_mi/2008/10/ka16.html
http://zexe.de/pp1.html

Daži Marksa biogrāfi vēl stāsta, ka no tās naudas, ko Markss periodiski dabūja no Engelsa vai no saviem bagātajiem radiniekiem viņš un viņa ģimene būtu varējuši dzīvot pietiekami pieklājīgi, ja ne viņa vājība regulāri spēlēt biržā, kur gan viņam veiksme neesot bijusi sabiedrotā.

 Girts, Wu,   07:03:17 18.02.2009
80.232.155.227

Jā, tā ir, kā Tu saki.
Tajā pašā laikā Pasaules daudzsķautņainība neizslēdz arī ko citu, tajā skaitā pretošanos un cīņu ar ieročiem. Atcerēsimies kaut vai Bhagavadgītu, kurā lietas tika risinātas vardarbīgas cīņas veidā. Un ja nepretotos Hitleram, iespējams, labāk nebūtu (to gan mēs nezinām).

Tomēr jebkurā gadījumā, jā, galvenais ir tas, kas dara. Ko dara - tas ir sekundāri. Un ja tas darītājs ir tāds švakuckijs, tad var darīt ko grib - rezultāts arī būs švakuckijs :))))))

 Wu, Ģirts  19:45:14 17.02.2009
10.196.4.119

Tas līdzinās dzimšanai.

Pēc tam, kad pagājuši 9 grūtniecības mēneši, bērnam ir jādzimst, izejas nav. Vai arī jāiet bojā, ja viņš ir nepareizi attīstījies vai negrib dzimt, bet vecais labais stāvoklis vairs palikt nevar. :)))

 Wu, Ģirts  17:46:03 17.02.2009
10.196.4.119

Un jā - komunisms ir neizbēgams. :) Šī krīze turpināsies līdz komunisma uzvarai. :)))) Ar 'komunisma uzvaru' es šeit saprotu to, ka cilvēku īpašības (apziņa) attīstīsies (būs spiesta attīstīties, ja gribēs izdzīvot) līdz tādam līmenim, kurš ir pietiekams cita veida sabiedriskajām attiecībām, nekā pašreizējās - kapitālistiskās ar privātīpašumu kā pamatu.

 Wu, Ģirts  17:32:19 17.02.2009
10.196.4.119

Domāju, ka principā spriedumi ir pareizi (t.i. - tie atbilst maniem secinājumiem domām :))) ).

Ar ārējām darbībām nav iespējams neko izmainīt. Rezultāts ir atkarīgs tikai no tā - 'KAS dara', nevis no 'KO dara'. Kādas apziņas īpašības piemīt tam, kurš dara. Jo pasaule ir tikai manu īpašību atspulgs.
Līdzība: Es varu pucēt savu atspulgu spogulī cik gribu, bet kamēr man ir netīra mute, tā arī atspulgā būs netīra :)

Tāpēc, no šī modeļa izriet, ka arī sabiedrību var uzlabot tikai un vienīgi - attīstot pašam savas īpašības, iepazīstot patieso sevi. (Vektors->Uz ētiskās skalas pusi). Tāpat arī, degradēt sabiedrību var tikai degradējoties pašam. (Vektors->Prom no ētiskās skalas). Jebkuras paliekošas izmaiņas notiek tikai īpašību nodošanas ceļā, nevis veicot ārējas darbības.

Markss, pēc visa spriežot, to nezināja.

> Būdams izteikts materiālists, Markss neņēma vērā vienu nelielu, bet
> būtisku faktoru – cilvēka apziņu. Cilvēka apziņa ir tā, kas nosaka, kam
> cilvēks ir vai nav gatavs.

Tā ir. Bet Markss pats tur varbūt arī nav tik daudz vainīgs, jo dzīvoja pirms 160 gadiem. Un tajā laikā priekšstats par to, kas ir cilvēks, Eiropā bija bērnu autiņos.
Nekādas zinības no Indijas un Ķīnas par cilvēku, kuras mums ir plaši pieejamas šodien, Marksam pieejamas nebija.
Pirmais Laodzi tulkojums, pirmie budisma un jogas tekstu tulkojumi un to popularizēšana rietumos sākās tikai 19.gs. beigās. Nerunājot nemaz par čaņ/dzen zināšanām, kuras kļuva pieejamas tikai pēdējo 10-20-30 gadu laikā.
Marksa laikā nekas no tā nebija.

Toties Marksa laikā, 19.gs. vidū, strauji attīstījās un guva lielus panākumus materiālistiskās zinātnes - fizika, ķīmija u.c. .

Iespējams, tie arī bija vieni no iemesliem, kāpēc Markss izslēdza no sava pasaules skatījuma Dievu. Ar 'Dievu' šajā gadījumā es saprotu to, ka ir noteikta ētiskā skala, jeb 'noteikumu' kopums, kurus ir jāņem vērā, dzīvojot šajā pasaulē, lai tavs projekts-process neiznīktu. Un ir šo 'noteikumu' avots, kurš ir ārpus šīs pasaules - šodien tas ir redzams pavisam skaidri.
'Noteikumu' rakstu pēdiņās, jo patiesībā, protams, ka tie nav nekādi noteikumi tādā formālā formā, kā '10 baušļi'. :)))


Marksa un arī vēlāk - arī Ļeņina pasaulē nav šo 'noteikumu 'no augšas''. Vai nu viņi tos neredzēja, vai arī apzināti pieņēma lēmumu, ka tie nav tik būtiski tajā brīdī, lai ar tiem rēķinātos.
Un ja nav 'noteikumu', tas nozīmē, ka var darīt visu, kas ir izdevīgi... 'strādnieku šķirai', vai 'āriešu rasei' utt.

Domāju, ka šīs ētiskās skalas neesamība boļševiku pasaules modelī bija galvenā kļūda, kura galugalā sagrāva visādi citādi pareizo Ļeņina projektu 'Padomju Krievija' apmēram 4 gadus pēc tā radīšanas, un rezultātā tas tika 'novienkāršots' līdz Staļina PSRS projektam.

Nu bet mans spriedums ir izdarīts, ņemot vērā šodienas informāciju, viņiem šīs informācijas nebija.

Bet varbūt projekts nebija veiksmīgs arī tāpēc, ka šāda iekārta principiāli nebija iespējama arī pie tā laika cilvēku izglītības, elektrifikācijas,... utt. utt. ... un apziņas līmeņa. Pie kam 'apziņa' šajā rindā viņiem nebija redzama vai arī stāvēja prioritātēs tik tālu, ka līdz tai neaizsniedzās rokas to 4 gadu laikā.

 Dai KoMio, IP:213.175.125.22 Proksis:  14:08:24 17.02.2009
213.175.125.22

Markss bija gudrs vīrs, bet ir jautājums, vai cilvēka apziņa kādreiz nonāks līdz t.s. komunisma līmenim, vai tas vispār ir vajadzīgs Visuma programmai. Šķiet, ja apziņa sasniedz zināmu līmeni, tā vairs neatgriežas uz zemes, par to liecina vienkārša lieta- cilvēks pēc savas būtības nav mainījies visus garos 2000 gadus, mainījušies ir apstākļi, bet
ne cilvēka daba...