Atbildot uz jautājumiem „Bet kā tas ir iespējams!?”, „Vai tad mēs esam akli!?”, un turpinot rakstā „Vai Latvija izdzīvos?” skarto tēmu par (pseido) demokrātiju, meklēsim skaidrojumu tam, kādēļ cilvēki labprātīgi atsakās domāt un kā demokrātijas aizsegā nesatricināmā mierā tiek sasniegti tie paši mērķi, ko sasniedza komunistiskā vai jebkura cita režīma elite.
Atbildot uz jautājumiem „Bet kā tas ir iespējams!?”, „Vai tad mēs esam akli!?”, un turpinot rakstā „Vai Latvija izdzīvos?” skarto tēmu par (pseido) demokrātiju, meklēsim skaidrojumu tam, kādēļ cilvēki labprātīgi atsakās domāt un kā demokrātijas aizsegā nesatricināmā mierā tiek sasniegti tie paši mērķi, ko sasniedza komunistiskā vai jebkura cita režīma elite.
Ja runa būtu tikai par Latviju, būtu jāsāk ar atjaunotās Latvijas īstenajiem ‘demokrātijas cēlājiem’, bet skatīsimies plašāk. Galvenokārt minamas divas lietas: pirmkārt – domāšana prasa piepūli (slinkums), otrkārt, ja cilvēks mērķtiecīgi tiek apgādāts ar nepilnīgu vai faktiem neatbilstošu informāciju (manipulēšana un melošana), kas neļauj redzēt kopainu, arī intensīvai domāšanai var nebūt jēga.
Manipulēt – nozīmē ietekmēt. Svarīgākais ir tas, ar kādu mērķi manipulācijas tiek veiktas. Nekrietnas manipulēšanas rezultātā cilvēks kļūst slinks, nevarīgs, apātisks un viegli pakļaujams dažādām atkarībām, savukārt, ielaistais slinkums neļauj sākt domāt un izkļūt no manipulatoru savītajiem tīkliem.
Masu apziņas manipulācija ir ļoti plaša tēma, kas daļēji tika ieskicēta rakstā „Cik lielā mērā manipulē ar Tevi?”. Nerakstot sīkāk par galējām metodēm, tādām kā drošības dienestu teroraktu organizēšana, „vēstures pārrakstīšana” utt. (reliģijai būtu veltāms atsevišķs stāsts), izcelšu divus galvenos mūsdienās lietotos ieročus – „plašsaziņas līdzekļi” un „izglītības sistēma”.
Ar šiem diviem instrumentiem sabiedrībā tiek iezombēta elitei izdevīga vērtību izpratne un domāšanas veids (iesaku izlasīt publikāciju „Žurku karalis”).
Izglītības sistēma tiek veidota tāda, kas orientēta tikai un vienīgi uz darbaspēka gādāšanu – vietējā un Eiropas pasūtījuma pildīšanu. Tautai tas tiek pasniegts kā „globalizācijas apstākļos konkurētspējīga izglītība”. Eiropas komisāri, piem., Jans Figels un Franko Fratīni nekad arī nav kautrējušies atklāti paust, ka Eiropai no trešās pasaules valstīm nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Katrs pats varam padomāt, vai ar Latvijas izglītības sistēmā izmantotajām metodēm un iespējām – tādām kā pašreizējās mācību programmas, pārslogoti skolotāji, audzināšanas stundas, kuras dažādu iemeslu dēļ visbiežāk nenotiek utt., ir orientēta uz savas un citu tautu kultūru cienošu, vispusīgi attīstītu, patstāvīgi domājošu un krietnu cilvēku audzināšanu?
Rezultātā tiek saražoti cilvēki-roboti, kuri, dzenoties pēc kultivētajām pseido-vērtībām, iejūdz sevi kredītu važās un ar paša naudu maksā par savu nebrīvi, kuriem nav laika nedz saviem bērniem, nedz grāmatu lasīšanai – spēks atliek vienīgi televizoram(!), tādējādi tiek radīta nepieciešamā vide – nedomājoša, neaktīva sabiedrība, kas negrib, nespēj un beigās arī neprot atjaunot Satversmē ierakstīto sev piederošo „suverēno varu” (šeit varētu rasties diskusija par to, vai ir iespējams atjaunot to, kā nekad nav bijis), ja vien valdošie nepieļauj liktenīgas kļūdas. Un Latvijā šādas kļūdas ir pieļautas…
Valstīs, kur cilvēki ir ‘labklājības iemidzināti’, nav nepieciešams pārvarēt slinkumu un domāt! Domāt par to, „Kas ir labs, kas slikts?”, „Kāda ir pašreizējā sabiedrības attīstības virzība valsts un pasaules mērogā?”, „Ko Eiropai (pasaulei) vajag no Baltijas valstīm?”, „Kam ir izdevīgs karš Čečenijā un Irākā?”, „Kādēļ ķīnieši tā izrīkojas ar tautu, kurai ir (bija) augsti attīstīta kultūra?”, „Kas ir globālā sasilšana un Kioto protokols?” utt.
Kampēji Latviju ir iztirgojuši un viņu alkatība mūsu valsti ir novedusi līdz bankrota slieksnim, kā rezultātā liela daļa iedzīvotāju spiesta pamest valsti. Par demogrāfijas statistiku lasiet Jēkaba Ziedara analītiskajā rakstā „Tautas izmiršana”. Labojiet mani, ja kļūdos, bet, ja latviešu tauta nesāks domāt tagad, vēlāk var būt par vēlu!
Vīrs gados reiz man teica: „Vēsturē neviens uz sabiedrības attīstību vērsts pavērsiens nav bijis iespējams bez jaunatnes”. Lai kā „vadoņi” necenstos „uzlabot” izglītības sistēmu, Latvijā pamanās izaugt ne tikai augstas klases mūziķi un talantīgi Latvijas himnu dziedoši jaunie hokejisti, bet arī gudri un godīgi cilvēki. Spilgti iespiedušies atmiņā kādas RTU studentes vārdi: „Pēc maģistra diploma saņemšanas došos studēt uz ārzemēm, lai atgrieztos un stiprinātu savu fakultāti.” Nezinu, ar ko tas izskaidrojams, iespējams ar mūsu tautas sīkstumu, bet, varbūt ar to, ka lielai daļai jauniešu vienkārši neatliek laika skatīties televizoru.
Vai, jūsuprāt, Latvijas politikā šo 18 gadu laikā ir notikusi paaudžu maiņa? Jaunizveidojamo un esošo politisko partiju sarežģīts uzdevums vienmēr ir bijis atrast labskanīgu partijas programmu drukātājus, pakalpiņus, kuri ar jauniešu organizāciju palīdzību potētu ideoloģiju. Zinu vairākus gados jaunus cilvēkus, kuri politiskajām partijām ir bijuši vienīgi traucēklis un drīz vien tikuši ‘aplauzti’, jo savu intelektu un degsmi gribēja veltīt sabiedrības labā.
Tautas partija vēsturē ieies, ne tikai ar paveikto, bet arī ar stratēģiski gudro jaunatnes izmantošanu. Daudziem ir zināma spēcīgā TP jauniešu nodaļa un savulaik tik ļoti oranžā Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes studentu pašpārvalde. Un kādēļ tādu ievērību bija izpelnījusies tieši juridiskā fakultāte..?
Latviešu tauta sarežģītos brīžos vienmēr ir spējusi saņemties, un tā tas būs arī šoreiz. Pazīstami politiķi aicina stāties partijās. Ierosinu vispirms rūpīgi padomāt, izsvērt, iepazīties ar progresīvākiem sabiedrības līdzdalības iespēju priekšlikumiem, kļūt sabiedriski aktīvākiem, zinošākiem un tikai tad izdarīt izvēli. Tieši jaunieši ir tie, kuri nenolaiž rokas, bet strādā, piemēram, 26.-27. aprīlī tiek rīkota neformāla konference (skat. http://www.bridgecamp.lv/), kuras nolūks ir uzlabot nevalstisko organizāciju darbu ar informācijas tehnoloģiju palīdzību.
Ivo Verners,
Biedrības „Tautvaldība” valdes loceklis
24.04.2008
Komentāri:
Valters, 21:15:39 26.04.2008
87.110.78.24
Rakstā 'žurku karalis' tie iezīmējas labāk. Lai gan ir viens bet saistībā ar nosaukumu. par žurku karali sauc daudzas žurkas, kas sasējušās kopā ar astēm nevis žurkas žurkēdājas.
Valters, 21:09:25 26.04.2008
87.110.78.24
Pēc raksta izlasīšanas man tomēr nav skaidrs, kādi tad autorprāt ir tie pseido-demokrātijas principi...