Lakoniskas, bet interesantas ziņas par skandināvu gaitām Latvijā un saskarsmi ar Latvijas iedzīvotājiem sniedz skandināvu rūnas un rūnakmeņi. Sākotnēji rūnas bijušas sakrālas zīmes, jo katrai rūnai ir savs noteikts skaidrojums, katra rūna simbolizē kādu noteiktu jēdzienu vai sfēru. Tas nozīmē, ka rūnas izgājušas vairākas attīstības stadijas, līdz apvienotas alfabētā jeb futhark. Nosaukums radies no pirmajām sešām zīmēm. Pirmais alfabēts jeb futhark sastāvēja no 24 zīmēm.
Lakoniskas, bet interesantas ziņas par skandināvu gaitām Latvijā un saskarsmi ar Latvijas iedzīvotājiem sniedz skandināvu rūnas un rūnakmeņi.
Sākotnēji rūnas bijušas sakrālas zīmes, jo katrai rūnai ir savs noteikts skaidrojums, katra rūna simbolizē kādu noteiktu jēdzienu vai sfēru. Tas nozīmē, ka rūnas izgājušas vairākas attīstības stadijas, līdz apvienotas alfabētā jeb futhark. Nosaukums radies no pirmajām sešām zīmēm. Pirmais alfabēts jeb futhark sastāvēja no 24 zīmēm. Tas tika lietots līdz 9.gs. Vēlāk zīmju skaits tika samazināts līdz 16. Šīs zīmes vikingi gravēja metālā, kaulā un akmenī.
Att.1. Daugmales pilskalnā atrasis akmens priekšmets ar rūnu rakstiem
Vārds “rūna”, domājams, cēlies no gotu vārda “run” noslēpums, senskandināvu “ryna” – “slepeni sarunāties” vai no ģermāņu “raunen” – “čukstēt”. Latviešu valodā, kā redzams, ir saglabājusies šī vārda senā – indoeiropiešu pirmvalodas nozīme – “balss izmantošana skaņu atdarināšanai”. Sākotnējā šī vārda nozīme, iespējams, bijusi – “svinīga runāšana mītiskā rituālā”. Vēl pat 17.-19.gs. vārdam “runa” ir bijis īpašs komunikācijas raksturs, jo parasti teikts – “runas dot”(padomu dot) [1]. Tādējādi valoda jau parāda, ka rūnas latviešiem nav bijušas svešas.
Att.2. Dāņu rūnu futharks
Akmeņi ar rūnu zīmēm jeb rūnakmeņi atrodami daudzās Skandināvijas vietās. Parasti tie veidoti, lai godinātu kādu vikingu karavadoni vai arī kā citādi ievērojamu cilvēku. Tomēr vairums rūnakmeņu stāsta tieši par vikingiem – par viņu ceļojumiem, cīņām, ieguvumiem un zaudējumiem. Šie uzraksti sniedz ziņas par vikingu apmeklētajām vietām. Rūnakmeņi tāpat kā sāgas un hronikas apliecina, ka starp skandināviem un Latvijas iedzīvotājiem pastāvējušas dažāda veida attiecības. Tie bijuši tirdzniecības sakari, ko apliecina Nēdervalles rūnakmens [Sēdermanlandē], kur rakstīts,
ka to cēlusi Sigrida par piemiņu savam vīram Sveinam, kas bieži ar bagātiem kuģiem braucis uz Zemgali ap Kolkas ragu. Bijušas arī dažādas cīņas starp šīm tautām, gan sirojot, gan meklējot jaunas apmetņu vietas. Tāpēc vairāki rūnakmeņi stāsta par vikingiem, kas miruši dažādās Latvijas vietās, piemēram, rūnakmens [Sēdermanlandē] stāsta par kādu Sumaru, kas miris austrumos pie Daugavas grīvas, bet Vekholmas draudzes rūnakmens [Uplandē] stāsta par zviedru karavīru Asgeiru, kas kritis Vidzemē Frēgera pulkā. Savukārt, Sjonhemas rūnu akmens [Gotlandē] stāsta, ka šis akmens celts Likvosam, kas mira pie Ventas.[2] Tā rūnakmeņi atklāj, ka senajiem skandināviem bijušas labas zināšanas par Latvijas teritoriju. Vikingi tātad pazinuši ne tikai Kursu un Zemgali, bet arī Vidzemi.
Rūnakmeņi tika arī ilustrēti, tāpēc tie ir nozīmīgi vikingu laikmeta mākslas pieminekļi. Bieži uz tiem tika attēloti dažādi zvēri. Reizēm zvēru ķermeņi tika veidoti kā pamats rūnu lentei. Vēsturnieki ir atklājuši, ka rūnakmeņi bijuši arī izkrāsoti, tādējādi veidojot košus mākslas darbus. Parastās vikingu laikmetā izmantotās krāsas bijušas – visbiežāk sarkans, arī dzeltens, melns, balts un brūns.
Arī Latvijā atrasti Skandināvijas rūnu pieminekļi, piemēram, 1937.g. Daugmales pilskalna izrakumos atrasts apaļš priekšmets – akmens zižļa vai kaujas vāles puse, kurā iegravētas 11 skandināvu rūnas. Uzraksts senskandināvu valodā atklāj, ka tā ir tikai daļa no teikuma: “ Šīs rūnas veidojis O…”[3]
Rūnu iespējamā ietekme rakstības attīstībā Latvijā
Tā kā vikingu laikmetā sakari ir bijuši diezgan intensīvi, tad arī baltu tautām un lībiešiem noteikti bija pazīstamas skandināvu rūnas, kas tolaik tika plaši izmantotas. Rūnas ietekmēja arī rakstības veidošanos Latvijas teritorijā, jo savos sirojumos kurši noteikti ieguva gan rīkus rūnu uzrakstu veidošanai, gan arī priekšmetus ar rūnu uzrakstiem.
Latvijas iedzīvotājiem bija cieši sakari arī ar citām kaimiņu tautām, kuras jau no m.ē. 9.gs. pazina attīstītu burtu rakstību, piemēram, Rietumeiropā latīņu rakstu, senajā Krievzemē slāvu rakstu – kirilicu. Uz vairākiem Latvijā atrastiem priekšmetiem ir sastopami šādi lineāra raksta paraugi. Atsevišķi latīņu burti sastopami arī uz Latvijā atrastajiem 10.-12.gs. zobenu asmeņiem, kurus gatavoja Piereinas zemēs. Visbiežāk burti bija redzami uz monētām Zināms, ka Latvijā jau izsenis ieplūdušas dažāda veida monētas. Te atrastas gan grieķu, gan arī romiešu monētas. Romā nonāca dzintars, bet pretī tika dotas monētas, kuras galvenokārt tika izmantotas kā rotkaļu izejviela. Monētas veicināja informācijas apmaiņu ar kaimiņu tautām. Uz monētām bija gan grieķu, gan latīņu alfabēta burti, kurus tādējādi varēja iepazīt arī Latvijas iedzīvotāji. Pazīstams bija arī arābu raksts, un pētnieki ir atklājuši, ka balti veidojuši savus – pseidoarābu rakstus.[4]
Tomēr šķiet, ka tuvāka un saprotamāka latviešiem bijusi rūnu rakstība. Uz to norāda vairāki Latvijā atrastie uzraksti. Līdz mūsdienām gan saglabājušies tikai nedaudzi latviešu rakstības pieminekļi, jo latvieši pārsvarā rakstījuši uz vaska vai kaļķakmens plāksnītēm, par ko liecina gan Talsu pilskalnā, gan Daugmales senpilsētā atrastie no dzelzs un bronzas gatavotie rakstāmie stili. Diemžēl šādi uzraksti nevar saglabāties ilgāku laiku. Arī vācu mācītāji un muižnieki šādus uzrakstus noteikti uzskatīja par pagāniskiem un centās iznīcināt. Tāpēc šodien varam pētīt vien tos rakstus, kas iekalti akmenī vai metālā tāpat kā skandināvu rūnas.
Vēl arvien aktuāls ir jautājums, vai Latvijā pirms 13.gs. pastāvējis kāds vietējais burtu raksts. Vairums pētnieku to noliedz. Tomēr ir atrasti vairāki rakstu pieminekļi, kuru nozīme šobrīd nav vēl izprasta. Ludzas rajona Rundēnu ciemā atrasts laukakmens ar 2 rindās iekaltu savādu rakstu. Skaidrs, ka šis raksts ir cilvēku roku darbs, taču atšifrēt un hronoloģiski datēt to līdz šim vēl neviens nav mēģinājis. Skaidrs ir vienīgi tas, ka minētās zīmes atšķiras no skandināvu rūnu zīmēm.
Asotes pilskalna izrakumos atrasts liels daudzums no māla un dolomīta radzes pagatavotu vērpjamo vārpstiņu skriemeļu. Daļu no tiem rotā ģeometriski ornamenti, bet vienai nelielai ripiņai, kas datēta ar 12.gs. virsmā iegravētas svītras un krustiņi, kas neatgādina rotājumu. Redzams, ka šīm zīmēm nav tikai ornamenta nozīme, tāpat tās nevar uzskatīt arī par īpašuma zīmēm, jo tad zīmju būtu daudz mazāk. Tāpēc var pieņemt, ka to nolūks ir izteikt kādu domu.
Interesants un pagaidām neatšifrēts uzraksts atrasts arī arheoloģiskajos izrakumos Kokneses viduslaiku pilī. Šis uzraksts ir iegravēts uz dolomīta plāksnes, zīmes ir sakārtotas divās rindās un atgādina rūnas.[5] Rūnām līdzīgi uzraksti atrasti arī uz Latvijas 16.-18. gadsimta koklēm. Atšķirībā no skandināvu rūnām latviešu rūnu raksti vēl nav izpētīti un izprasti. Bieži vien īsi uzraksti Latvijā tiek nosaukti par īpašuma zīmēm, kaut arī tiem ir ārkārtīga līdzība ar rūnām. Skandināvijā toties šādus rakstus uzreiz cenšas iztulkot, izmantojot kādu no rūnu alfabētiem.
Vēl joprojām aktuāls paliek jautājums: vai arī latviešu rūnu raksti reiz tiks atšifrēti un ko tie mums pavēstīs?
[1] K. Karulis, “Latviešu etimoloģijas vārdnīca”, II, Rīga, 1992.,137.lpp
[2] Latvijas vēstures avoti, 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens, 1937.,11.-12. lpp.
[3] Radiņš A., Ceļvedis Latvijas senvēsturē, Rīga: Zvaigzne ABC, 1996., 53. lpp
[4] Paiders Juris, Senlatviešu rakstības noslēpumi, Rīga, Zvaigzne ABC, 2003., 46. lpp
[5] Ruša Mārtiņš, Arheoloģiskie izrakumi Kokneses viduslaiku pilī// Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001.gadā – Rīga, 2002. – 202.-203.lpp.
Ieva Ančevska, fragments no darba „Latviešu un skandināvu saskarsme vēstures gaitā”
11.12.2006
Komentāri:
kaposts 22:53:21 03.01.2010
94.30.183.40
vai drikst tetovet runas uz kermena , ja izlasiju nozimi runam ko velas un vinas i mana uzskata man pienacigas?
Sircc, Modrim 04:27:45 06.01.2007
Jāmeklē ir to, ko var atrast, bet, kas vēl nav atrasts :)))
Dabīgi, ka tīstokļus un sifonos arī. It kā jau pareizi būtu pašam.
Modris, modris_slava@inbox.lv 01:25:43 06.01.2007
Oi, es atvainojos, Sircc! Tu jau pieteicies vietu un zīmju meklēšanai, nevis senu baltu rakstu pieminekļu meklēšanā, kuri varētu būt paslēpti sifona tipa slēptuvēs (t.i., ar ieeju zem ūdens). piedod!
Modris, modris_slava@inbox.lv 01:19:19 06.01.2007
Kas Tev kaiš Sircc? Tu jau aizmirsi, ko pieteicies meklēt?
Sircc, 23:41:32 05.01.2007
... ir vajadzīgs :(((
Sircc, Modrim 23:40:18 05.01.2007
Kāpēc tieši ūdenslīšana? ;) To prasmju gan man nava. Tikai čujs un ņuhs. :)) Tāpē jau arī komanda vajadzīga.
Bez gravimetra vēllabi strādājot elektrības potenciometrs vai kā nu viņu tur. Sadzen mietiņus zemē un aķi klāt... Vismaz naktstārpi makšķerēšanai sanāk ;)
Un magnēts. Tas gan tā, citstarp.
Un labi ir, kad zina, KO īsti meklē. Citādi vari virsū sēdēt, bet nepamanīsi.
Finansējums priekš aprīkojuma. Vot, tas gan ir.
Modris, modris_slava@inbox.lv 20:11:35 05.01.2007
Sircc-am, Gugam, Valteram. Jūs sakāt, ka gribētu piedalīties ekspedīcijā? Man šķiet, ka Jūs to ņemat pārāk viegli. Vai Jums ir pieredze darbā zem ūdens, nu kaut vai tikai akvalangista tiesības? Ja esat bijuši zem ūdens, tad zināt, ka daudzās ūdenskrātuvēs jau kādu metru zem ūdens ir melna tumsa, duļķes utt. Tad vēl zari, koki un velns vien zina, kas vēl samests. Tad vēl jāprot rīkoties ar gravitometru - tas uzrāda ļoti niecīgas gravitācijas lauka izmaiņas; ja tādas konstatē, tad zem zemes ir vai nu kāds smagāks objekts, piemēram liels laukakmenis (Meksikā tādā veidā sekmīgi meklēja lielas akmens skulptūras, kuras sedza zemes kārta) vai arī - ja izmaiņas ir uz otru pusi - tukšums zemē vai arī kaut kas mazāk blīvs nekā apkārtējā zemes kārta. Ļoti daudzi mēģinājumi var beigties ar neko. Tas ir grūtāk nekā zeltrača darbs. Bez tam vēl finansējums: kurš gan ir tik traks, ka uzņemtos finansēt tik traku ideju? Šis punkts man liekas pats grūtākais, jo man pēc mana rakstura ir ļoti grūti kādam kaut ko lūgt. Es kādreiz jaunībā mazliet pamēģināju šādus meklējumus ar vienu draugu - grūtības šķita nepārvaramas.
Modris, modris_slava@inbox.lv 00:49:46 04.01.2007
Es par tām tāsīm runāju kā par eventuālu pierādījuma elementu rakstītprasmei, jo tāsis senatnē izmantoja papīra vietā. Ja vajadzēja materiālu ilgāk saglabājamam tekstam, droši vien izmantoja citus materiālus. Kādus? Tad man ir jāmin - nu, kaut vai dolomīta plāksnes, kurās var iegravēt tekstu. Arī ozola plāksnītes vai no bronzas. Galu galā arī apdedzinātas māla plāksnītes vai citas formas nav peļams materiāls. Beigu beigās var lietot arī laukakmeņus. Latvijā ir atrasti desmitiem laukakmeņu, kuri patiesībā ir līdz nepazīšanai apdauzītas senās akmens skulptūras (tomēr sākotnējo formu vēl var vāji nojaust). Arī pergaments var saglabāties diezgan ilgi, ja to ievieto sausā un hermētiski noslēgtā traukā.
guga, 23:58:19 23.12.2006
Cik man zināms, tāsis ilgstoši kvalitatīvi saglabāties var tikai ūdenī. Slāviem vienīgās kvalitatīvās uzrakstu tāsis no 12.gs. nāk no Novgorodas, kur tās faktiski saglabājās purvā.
Sircc, 21:43:52 23.12.2006
P.s. Pilnībā piekrītu Modrim un pie attiecīgiem slēdzieniem esmu nonācis patstāvīgos pētījumos papīrā un ... lai būtu, - ezotēri.
Jautājums ir, vai tās 'tāsis' jāceļ gaismā un jādara to tagad.
Sircc, guga, Valters 21:34:27 23.12.2006
Labprāt piedalītos zīmju un vietu apzināšanā: ekspedīcijās. Kur pieteikties? :)
Modris Slava, modris_slava@inbox.lv 18:27:54 22.12.2006
Cik man zināms, irbuļi jeb stili ir atrasti ne tikai Talsu un Daugmales pilskalnos, bet gan lielākajā daļā (ja ne visos) Latvijas pilskalnos, kā arī lieli daudzumi tāšu, kurām arheologi agrāk nepievērsa lielu uzmanību. Man ne visai patīk Jūsu viedoklis par pārņemtiem rūnu rakstiem no skandināviem, drīzāk tas bija otrādi. Mūsu valodā burts ir 'runas zīme'. Mūsdienu skandināvu valodās vārdam 'rūna' nav sakņu, tas darbojas kā svešvārds.
Kā liecina rakstu irbuļu izplatība, senajā Latvijas teritorijā rakstu prasme bija diezgan ikdienišķa lieta. Kur tad palikuši seno rakstu pieminekļi? Vai nu dedzīgo kristiešu iznīcināti vai arī paslēpti. Kur paslēpti? Droši vien slēptuvēs zem zemes. Daudzas leģendas un teiksmas stāsta par ejām, kuras sākas akās.Šīs akas pilskalnos gan tagad ir aizgruvušas. Tomēr šajās akās ielaistās pīles esot izpeldējušas tuvējā ezerā vai upē. Tā ir norāde uz akmens laikmetā populāru paslēptuves veidu, kuras ieeja bijas zem ūdens. Vienā tādā alā Dienvidfrancijā, lai iekļūtu paslēptuvē, vajadzēja apm. 50 m nirt pa zemūdens alu. Tādējādi bija cilvēku neskarti saglabājušies akmens laikmeta gleznojumi. Šādas slēptuves sauc par sifona tipa slēptuvēm. Varbūt kāds gribētu pamēģināt tādas atrast. Mans ieteikums - izmantot ne tikai akvalangus, bet arī gravitometrus, jo alu ieejas var būt aizdambētas ar dūņām vairāku metru biezumā. Tās jāmeklē ūdenskrātuvēs pilskalnu tuvumā.
Valters, Guga, 11:27:31 22.12.2006
Manuprāt, lai atvairītu nevajadzīgus apmeklētājus no iežiem, pietiktu arī ar kādu 5 km aptuvenu vietas norādi. Upmalas džungļu situācijā šāda rādiusa norāde uz atrašanās vietu būtu pietiekami droša un vienlaikus sniegtu pietiekamu piesaisti objektam pētnieku vajadzībām.
Tomēr citu objektu, kas nav tik viegli sabojājami kā smilšakmens atsegumi, atrašanās vietas slēpšanu nevaru atbalstīt. Visas šīs vietas veido kultūrvides pamatni un kā gan mēs varam ko darīt Latvijas kultūrvides atjaunošanā, ja neceļam gaismā tās būtiskākos elementus. Drīzāk vienlaikus jādomā arī par informēšanas un izglītošanas darbu, lai sabiedrībā veidotu cieņas pilnu attieksmi pret savu kultūras mantojumu.
guga, Valteram 01:10:19 22.12.2006
Un tā vai citādi es arī domāju, ka mēs kopā ar Ievu un vēl dažiem interesantiem arī varam un esam spējīgi lielākais pāris gadu laikā to izdarīt, resp. sagatavot albūmu 'Latvijas akmeņu un klinšu zīmes'. Protams, ja Dievs dos veselību un neliegs savu dabas likumu atbalstu.
guga, Valteram 01:02:18 22.12.2006
Jā, es arī domāju, ka tas ir pareizais risinājums. Izdot albūmu ar zīmēm bez precīzas vietas piesaistes - varbūt var norādīt rajonu - GNP, Vidzeme - Valmieras rajons, Limbažu rajons, Cēsu rajons, Ziemeļkurzeme, Rietumkurzeme. Bet varbūt pietiek - Kuzeme, Vidzeme, latgaļu zemes, Vidzeme, lībiešu zemes.
Kontaktkopēšana ir patiesībā tā metode, ko lieto akadēmiski pētot klinšu un akmeņu zīmes, ja tās ir reljefas. Krāsotām zīmēm parasti lieto fotogrāfiju kā primāro fiksācijas metodi. Tajā pašā laikā es gan gribu teikt, ka arī reljefu zīmju gadījumā vairumā gadījumu fotofiksācija ir pietiekama metode. Arī tad, ja zīmes ir diezgan neskaidras, reizēm ar fotofiksācijas metodi var izvilkt pat vairāk detaļu kā ar kontaktkopēšanas metodi, bet skaidru un precīzu zīmju gadījumā ir vienalga, tikai apgaismojums un fotogrāfēšanas lenķis kādreiz ir jāpiedzen.
Valters, Guga, 22:38:44 21.12.2006
Protams, visas vietas jau Dabas retumu krātuves puišiem droši vien nav zināmas, bet nu ļoti daudzas gan. Galu galā viņi tās pirmie sāka apzināt un dokumentēt. Pie tam veicot klinšu kontaktkopēšanu var piefiksēt daudz ko tādu, ko nepiefiksē fotokamera. Pagaidām nav gadījies dzirdēt, ka kāds šo darbu veiktu līdzīgā līmenī.
Diemžēl problēma slēpjas apstāklī, ka zīmju fiksētāji nespēj apmainīties ar informāciju un tā - saprotamu iemeslu dēļ - nav pieejama sabiedrībai.
Es pat nezinu, kā šo jautājumu varētu risināt. Mani apmierinātu arī esošā materiāla publikācija bez konkrētām adresēm (koordinātēm).
guga, Valters 11:10:19 21.12.2006
Ka pilnīga, to patiesībā stipri apšaubu, jo domāju, ka ir virkne vietu Latvijā, kuras nav Eniņa kompānijai zināmas un līdz ar to arī tajā krātuvē nevar būt. Tās vietas, ko viņi zina, tās jau tur acīmredzot ir. Bet vai nu tiešām absolūti viss ir fiksēts arī zināmajās vietās arī vēl ir jautājums - jo vietas viena otra ir teritoriāli lielas, ar virkni objektu izkaisītu plašās apkārtnēs. Nav nekādas garantijas, ka Eniņa kompānija ir pamanījusi un fiksējusi absolūti visu.
Valters, valters at sauleskoks.lv 10:51:47 21.12.2006
Patiesībā ļoti pilnīga zīmju klinšu iegrebumu kontaktkopiju (nemaz nerunājot par fotogrāfijām) kolekcija ir Dabas retumu krātuvē. Žēl, ka pagaidām kopumā nepublicēts materiāls
guga, Ievai 11:38:56 12.12.2006
Jāmēģina būs sarakstīt CD. Jo nekā citādi jau nevarēs.
guga, Ievai 20:27:23 11.12.2006
Es aprunāšos. Kaut kas būs jāmēģina.
IevaA, 15:56:12 11.12.2006
Tas gan būtu labi. ja savāktu to visu kopā, tad varētu pēc tam meklēt kopsakarības un veikt kādus pētījumus. Mani tas jau sen ļoti interesē. Tikai fiziski nav bijis iespējas tās vietas apceļot. Ja jūs varētu man atsūtīt bildes ar zīmēm, es tās varētu vākt kopā un mēģināt sistematizēt... Būtu ļoti interesanti.
guga, 14:47:15 11.12.2006
Paldies Ieviņai! Ieviņ, vajadzētu izbraukāt un sistemātiski uzņemt visas klinšu zīmes Latvijas teritorijā, kas viennozīmīgi saistītas ar kultu. Patiesībā šobrīd ir šis tas Rihardam, šis tas Dainim, šis tas man. Vajkadzētu sasistematizēt visu.