Sinopes Diogēns. Vēstules

Grāmatā „Sinopes Diogēns. Vēstules” ir apkopots praktiski viss, kas ir saglabājies līdz mūsdienām no tā, ko savas dzīves laikā ir sarakstījis viens no skaidrākajiem Senās Grieķijas cilvēkiem un izcilākajiem filozofiem – Sinopes Diogēns. Diogēns ir dzimis apmēram 412.gadā p.m.ē. Sinopē (pilsēta tagadējās Turcijas teritorijā) un miris 323.gadā p.m.ē. Korintā (Grieķijā), viņš bija Antistēna skolnieks, kurš, savukārt, vienlaicīgi ar Platonu, Eiklīdu un citiem, mācījās pie Sokrāta. Sengrieķu filozofijas vēstures „atzarojumu”, jeb skolu, kuras spožākais pārstāvis ir Sinopes Diogēns un kurā parasti iekļauj arī viņa skolotāju Antistēnu un viņa skolniekus – Kratētu, Hipparhiju un citus, mūsdienu universitāšu filozofijas tradīcijā dēvē par „kīnismu”, bet tās pārstāvjus – par „kīniķiem” (no vārda „kion”, „kanis”, kas nozīmē – „suns”). No šī vārda saknes ir cēlies arī mūsdienu sadzīvē lietotais vārds un jēdziens „ciniķis”, kuram, savukārt, nav nekāda sakara ne ar Diogēnu, ne ar viņa filozofiju.

(Interneta izdevniecība „Ramtai”, 2008.gads)


Grāmatā „Sinopes Diogēns. Vēstules” ir apkopots praktiski viss, kas ir saglabājies līdz mūsdienām no tā, ko savas dzīves laikā ir sarakstījis viens no skaidrākajiem Senās Grieķijas cilvēkiem un izcilākajiem filozofiem – Sinopes Diogēns. Diogēns ir dzimis apmēram 412.gadā p.m.ē. Sinopē (pilsēta tagadējās Turcijas teritorijā) un miris 323.gadā p.m.ē. Korintā (Grieķijā), viņš bija Antistēna skolnieks, kurš, savukārt, vienlaicīgi ar Platonu, Eiklīdu un citiem, mācījās pie Sokrāta. Sengrieķu filozofijas vēstures „atzarojumu”, jeb skolu, kuras spožākais pārstāvis ir Sinopes Diogēns un kurā parasti iekļauj arī viņa skolotāju Antistēnu un viņa skolniekus – Kratētu, Hipparhiju un citus, mūsdienu universitāšu filozofijas tradīcijā dēvē par „kīnismu”, bet tās pārstāvjus – par „kīniķiem” (no vārda „kion”, „kanis”, kas nozīmē – „suns”). No šī vārda saknes ir cēlies arī mūsdienu sadzīvē lietotais vārds un jēdziens „ciniķis”, kuram, savukārt, nav nekāda sakara ne ar Diogēnu, ne ar viņa filozofiju.


 


Šajā grāmatā ir apkopota 51.vēstule, ko Sinopes Diogēns dzīves laikā ir uzrakstījis saviem draugiem, mācekļiem, Maķedonijas Aleksandram, citiem laikabiedriem. Grāmata paredzēta visiem, kuri iet pa gara ceļu un interesējas par filozofiju.


Tālāk ir fragments no grāmatas priekšvārda un tad – dažas no vēstulēm.


 


* * *


Sapulcējušies Istmā un kopā ar Aleksandru nolēmuši doties karagājienā pret persiešiem, grieķi pasludināja viņu par savu vadoni. Tai sakarā daudzi valsts vīri un filozofi devās pie valdnieka un izteica viņam savu prieku. Aleksandrs pieņēma, ka tāpat rīkosies arī Diogēns no Sinopes, kurš tolaik dzīvoja Korintas tuvumā. Taču Diogēns ne mazdrusciņ neraizējās par Aleksandru, bet mierīgi vadīja laiku Krānijā, un valdnieks devās pie viņa. Diogēns gulēja un sildījās saulē. Nedaudz piepacēlies, ieraugot tik lielu ļaužu pūli, kas viņam tuvojās, filozofs cieši palūkojās uz Aleksandru. Sasveicinājies, valdnieks jautāja Diogēnam, vai viņam nav kāds lūgums: «Atkāpies nedaudz sāņus, – viņš atbildēja, – neaizsedz man sauli».


Runā, ka Diogēna vārdi uz Aleksandru atstāja milzīgu iespaidu un viņš bija satriekts par šī cilvēka lepnumu un dvēseles diženumu, kurš attiecās pret viņu ar tādu nevērību. Atpakaļceļā viņš sacīja saviem pavadoņiem, kuri jokoja un izsmēja filozofu: «Ja es nebūtu Aleksandrs, es vēlētos būt Diogēns».


(no priekšvārda)


 


* * *


Tu paziņo man priecīgu vēsti, ka Maķedonijas valdnieks ļoti vēlas man uzmest skatu. Tu labi darīji, pastāstīdams par mani Maķedonijas valdniekam. Tu taču zini, ka es neesmu pakļauts nevienam valdniekam. Bet palūkoties, cik man ir ērmots paskats, tas lai nevienam neienāk prātā. Ja nu Aleksandrs vēlas pārņemt manu dzīvesveidu un klausīties manās sarunās, tad saki viņam, ka no Atēnām līdz Maķedonijai ir tik pat garš ceļš ejams, kā no Maķedonijas līdz Atēnām.


(23. vēstule. Lakīdam)


 


 


* * *


Ej klāt un lūdz maizi pat statujām agorā! Zvēru, tas ir brīnišķīgs pārbaudījums, jo tu savā ceļā satiksi ļaudis, kuri ir vēl mazāk jūtīgi par statujām. Un, ja einuhiem un kinēdiem dāvanas sniedz labprātāk nekā tev, tad nebrīnies, jo katrs izjūt simpātijas pret to, kurš viņam ir tuvāks gara ziņā, bet nevis pret to, kurš no viņa tālāks. Tā lielākais vairums vēlas saistīties ar einuhiem, nevis filozofiem.


(11. vēstule. Kratētam)


 


* * *


Sieviete, es esmu sajūsmināts par tavu kaislību pret filozofiju un par to, ka tu esi pievienojusies mūsu skolai, kuras skarbums ir atbiedējis pat daudzus vīrus. Tad pacenties padarīt tā, lai arī beigas ir tikpat cienīgas kā sākums. Esmu pārliecināts, ka tā arī notiks, ja tu neatpaliksi no sava dzīvesbiedra Kratēta un mums, filozofijas skolotājiem, rakstīsi biežāk. Jo arī vēstules var dot daudz labuma – ne mazāk par personīgām sarunām.


(3. vēstule. Hipparhijai)


 


* * *


Daudzas lietas no tām, kas padarīja smagu manu kuli, es izmetu, kad biju uzzinājis, ka plauksta man pilnībā var pakalpot par maizes šķīvi, bet kausiņā saliktas rokas – par dzēriena trauku. Pat skolotājam nav jākaunas sacīt: „līdz šim es biju vēl bērns. Noderīgām lietām ir jāmācās jebkurā vecumā un nav tās jānoniecina”.


(13. vēstule. Apoleksīdam)


 


* * *


Tu nosodi manu apnēsāto apmetni un kuli kā smagu un grūtu nastu, kas dzīvei nedod it nekāda labuma. Tev tā ir, patiesi, smaga un grūta nasta, jo tu, piedalīdamies maltītēs pie tirāniem, esi radis pārliecīgi piesātināties un lepoties nevis ar garīgajiem tikumiem, bet ar auna kuņģi. Kas attiecas uz mani, tad es savu nastu esmu savienojis ar tikumību. Kāds tam vēl pārliecinošāks pierādījums man būtu jāpieved, izņemot to, ka es neesmu izrādījies ērtību un baudu varā?


Es uzskatu par svarīgu nest labumu visai cilvēku dzimtai vairāk nekā visi citi cilvēki, ne tikai ar to, kas man pieder, bet arī ar savu paša personību. Kurš ienaidnieks gan sāks karot pret tik pieticīgu un trūcīgu cilvēku kā es? Pret kādu valdnieku vai tautu gan sāktu karot ļaudis, kuri samierinās ar apmetni un kuli? Tādu ļaužu dvēsele ir bez grēka, tāla no godkāres un pārmērīgām kaislībām un tai pat laikā patiesa un naidīga pret jebkādiem meliem. Ja tevi tas nepārliecina, turpini nodoties baudām un smejies par mani kā vājprātīgo.


(46. vēstule. Viedajam Platonam)


 


* * *


Lakedemonieši ir pieņēmuši lēmumu neielaist mani Spartā. Taču tu nebēdā, ja reiz sauc sevi par kīniķi. Protams, ir nožēlojami, ka ļaudis, kuri domā par sevi, it kā viņi vingrinātos, nesaprot, ka vienīgi es varu viņus ievirzīt. Nezinu, vai jebkad kāds vēl ir dzīvojis pieticīgāk par mani. Kurš gan Diogēna klātbūtnē varētu apzvērēt, ka ir izcietis vēl vairāk bēdu? Bet ar to saistītas arī citas lietas: nolēmuši, ka pateicoties viņu drosmei Sparta atrodas drošībā, viņi ir atstājuši savas dvēseles nepasargātas no kaislībām un pret tām nav izlikuši nekādas aizsardzības. Iedvešot bailes kaimiņos, viņi ir pakļauti iekšējo slimību uzbrukumam. Viņi ir izraidījuši tikumību, kam pateicoties būtu varējuši būt stipri savā garā un brīvi no savām kaitēm.


(27. vēstule. Annikerīdam)


 


* * *


Paud savu drosmi ne tikai, kad nēsā kīniķa apģērbu un dzīvo kīniķa dzīvi, nebīsties lūgt ļaudīm žēlastības dāvanas. Tas nav negods. Pat ķēniņi un valdnieki lūdz saviem pavalstniekiem naudu, karotājus, kuģus, pārtiku, bet slimie ārstiem zāles ne vien pret karsoni, bet arī drudzi un mēri, bet iemīlējušies izlūdzas zēniem skūpstus un glāstus. No ļaudīm ņemot, ir jāsniedz pretim, nebūt ne kas sliktāks, bet jālūdz ir vispārējai labklājībai, pie kam tikai to, kas ir dabīgs. Jārīkojas tā, kā rīkojās Hērakls Zeva dēls, un jādod pretim daudz vairāk. Tā Tev būs jācīnās nevis ar īstenību, bet ar aizspriedumiem, bet ar tiem tu it visur izcīni cīniņu, pat tad, kad uz to tevi nekas nepamudina. Tāds karš – tas ir lielisks paradums. Sokrāts sacīja, ka gudrie nelūdz dāvanas (aitein), bet lūdz vienīgi atgriezt atpakaļ (apaitein), jo viņiem, tāpat kā dieviem, pieder viss. Viņš to pierādīja, pamatojoties uz šādu prāta slēdzienu: dieviem pieder viss, bet draugiem viss ir kopīgs, bet gudrais – viņš ir dievu draugs. No tā izriet, ka tu lūgsi to, kas tev jau pieder.


(10. vēstule. Metroklam)


 


* * *


Nebēdājies, tēvs, par to, ka mani dēvē par suni un, ka es nēsāju uz saviem pleciem dubulto apmetni un kuli, bet rokās man ir spieķis. Nav vērts par to skumt, drīzāk ir jāpriecājas, ka tavs dēls apmierinās ar mazumiņu un ir brīvs no maldiem, kam kalpo visi – gan hellēņi, gan barbari. Jo vārds vienmēr, izņemot tad, kad ir saaudzis ar pašu lietu, ir, savā ziņā, simbols, kaut kam vispārzināmam. Mani dēvē par debesu suni, bet ne par zemes, jo, nedzīvojot pēc ļaužu maldīgajiem priekšrakstiem, bet saskaņā ar dabu, es līdzinos tai. Bez tam, uz saviem pleciem es uzveļu laba darīšanas nastu, bet ne uz cita pleciem.


Bet šādu apģērbu, kā es, pēc Homēra liecībām, nēsājis arī Odisejs, viedākais no hellēņiem, kad pēc Atēnas rīkojuma atgriezās mājās no Ilionas. Šis apģērbs ir tik brīnišķīgs, ka jāatzīst: to izgudrojuši nevis cilvēki, bet gan dievi.


 


Pleci ir ietīti autā – skrandās, kas plosītas, vecas


Kankaros netīros, melnos no smārda un dūmiem,


Virspus pār apģērbu nokaras briežāda plata un gara


Kaila, pavisam bez spalvas, rokā tam spieķis un kule,


Visa tā ielāpos, karājas auklā ap vidu, kā josta…


 


Tamdēļ, esi mierīgs, tēvs. Vārds, kurā mani dēvē, un apģērbs, ko es nēsāju – viss ir no dieviem, bet pašu ietērpu ir radījusi dieviete.


(7. vēstule. Hikētam)


(c) E.Garoza, tulkojums latviešu valodā


 


 


* * * * *


 


Šobrīd jau ir izstrādāts grāmatas makets un tuvākajās dienās tas tiks nodots tipogrāfijā tirāžas drukāšanai. Grāmata būs iegādājama aprīļa sākumā.


Pēc nodrukāšanas, grāmatas teksts tiks publicēts un būs pieejams internetā bez maksas.


Ja Jūs vēlaties atbalstīt šīs grāmatas izdošanu, Jūs varat to izdarīt. Ir šādas iespējas:



  1. Jūs varat jau tagad pasūtīt grāmatu pa e-pastu pirms tā vēl ir nodrukāta tipogrāfijā. Vienas grāmatas cena tiem, kuri pasūta grāmatu iepriekš, ir Ls 2,50

  2. Jūs varat apmaksāt un ziedot dažus grāmatas eksemplārus Latvijas skolām vai bibliotēkām, kurām grāmata tiks nogādāta bez maksas.

  3. Jūs varat ziedot man Ls 12 vai jebkuru citu summu, kas palīdzētu nosegt daļu no izmaksām, kas saistītas ar šīs grāmatas sagatavošanu un drukāšanu.

Maksājumam nepieciešamā informācija:


Hansabanka,
Konta nr.: LV05HABA0551020074950,
Saņēmējs: Ingars Ribners


Jautājumus un priekšlikumus, lūdzu, rakstiet uz e-pastu ramtaipublish [at] gmail.com


Paldies.



Ingars Ribners,
atbildīgais par izdevumu


20.03.2008

Komentāri:

 Eze, Wu  15:07:10 17.04.2008
87.99.92.3

Priecājos līdzi, malacis! :)))

 Wu,   14:53:45 17.04.2008
78.84.150.93

Liels paldies vieiem, kuri palīdzēja grāmatas tapšanā! :)

 Wu,   14:36:55 17.04.2008
78.84.150.93

Grāmata gatava.

http://img515.imageshack.us/img515/3007/diogenstk2.jpg

 Wu,   14:36:02 17.04.2008
78.84.150.93

Grāmata gatava.

http://img515.imageshack.us/img515/3007/diogenstk2.jpg' target=_blank>http://img515.imageshack.us/img515/3007/diogenstk2.jpg' width=512 border=0>

 Wu, Eze  23:09:22 25.03.2008
78.84.127.244

Paldies! :)))

 Wu, Modris  00:15:49 23.03.2008
78.84.152.72

Paldies! :)

 Modris, Wu,   00:13:54 23.03.2008
80.233.142.78

Novēlu Tev veiksmi, kaut arī zinu, ka Tev veiksies arī tāpat - bez visiem vēlējumiem, jo tā ir interesanta grāmata.

 Wu, Modris  22:50:35 22.03.2008
78.84.152.72

> Var taču izdot tikai interneta versiju vienu pašu, bez papīra apdrukāšanas:
> ja kādam ir vēlēšanās, lai pats printē ārā. Arī tas ir nopietns publicēšanās
> veids.

Piekrītu, ka tas arī ir nopietns publicēšanas veids. Un citos gadījumos tā arī daru. Tomēr šajā gadījumā gribu, lai būtu arī papīra grāmata.

 Wu, Eze  22:43:54 22.03.2008
78.84.152.72

> Paskatījos tikai tās divas filosofu foruma lapas - Tu taču tur esi tāpat
> pazīstams, kā šeit, vai ne? T.i., Tu tur runājies, ja?

Nē, es tur neesmu pazīstams un runājies es tur tik pat kā neesmu.


> Ja nē, tad vajadzētu vairāk infas par Tevi - kaut vai Tavus tulkotos
> darbus, kas bija lasāmi lirika.lv (tagad tā lapa neiet, ja?),
> vai Tavu darbību šeit.

Lirika.lv šobrīd ir uz brīdi izslēgta, jā. Lieta tā, ka lirikas serveris šobrīd drusku konfilktē ar radio serveri, tāpēc uz brīdi to izslēdzu, kamēr uzlikšu jaunu.


> Jo viens motīvs ziedošanai neapšaubāmi ir ne vien šī konkrētā grāmata,
> bet visa Tava darbības līnija :)))

Lai pašlaik paliek kā ir. :)))

 Wu, Ģirts  22:26:41 22.03.2008
78.84.152.72

Sākumā - 1000 eksemplāru. Pēc tam - kā ies.

 Girts gugam,   18:46:31 22.03.2008
212.93.97.132

Pievienojos Tavam pēdējam komentāram!

Tas ir kaifs vērot, kā Vārdos Neizsakāmais dažādās literatūrās dažādos veidos tiek atspoguļots! Lasot ir ko darīt gan prāta, gan sirds inteliģencei.

 Modris,   17:54:16 22.03.2008
80.233.142.78

He. '...jāaizmirst iepriekšējo piederību' vietā ir jābūt '...jāaizmirst iepriekšējā piederība'! He.

 Modris, Gugam,   17:45:09 22.03.2008
80.233.142.78

Nu, pirmkārt, ir jāņem vērā savas grupas vēsture un garīgais mantojums, tas ir jāpārzina pēc iespējas perfektāk; otrkārt, vispārējās līnijās jāzina visas cilvēces vēsture, tai skaitā reliģijas, filozofijas, etniskā un kultūras vēsture; treškārt, ir jāzina pasaules un cilvēka uzbūve, tai skaitā arī VMH vieta un funkcija. Visās lietās būs savi 'atslēgas darbi', kuros dotais būs pietiekams domas plūsmai, bet gadījumā, ja būs nepieciešamas papildus, detalizētākas zināšanas, tad speciālistiem noderēs svešvalodas.
Pamatā esošajai domāšanas plūsmai ir jābūt saistītai ar savu grupu un nevis ar svešu grupu, jo svešajām grupām ir savi pārstāvji, ar kuriem Tu nekad nevarēsi sacensties viņu problemātikas pārzināšanā, jo tad Tev būs pilnībā jāiekļaujas šajā grupā un jāaizmirst iepriekšējo piederību (starp citu, tas nemaz pilnībā nav iespējams!).

 Eze,   15:40:46 22.03.2008
87.99.92.3

Kolosāls piemērs iztēlei - kā viena noskaņa pārvērtās otrā... kas bija pa vidu?

 guga,   14:47:05 22.03.2008
62.85.19.217

Atvainojos par šim Lieldienu laikam neatbilstošo 'kodīgo' piezīmi!

Tomēr gribētu norādīt, ka īpaši vērtīgs ir ikviens teksts, kas spēj parādīt kādu jaunu pamata patiesību šķautni. Un šādu būtisku tekstu dažādās kultūrās ir tomēr visai daudz. Dažkārt tie pieder tādas vai citas kultūras pamattekstiem, bet citreiz (un ne reti) ir pietiekami maz zināmi ārpus šaura attiecīgās kultūras adeptu loka. Tomēr, jo dziļāk mēs vēlamies saprast pasauli un savu vietu tajā, jo vairāk mums ir nepieciešami šie būtiskie teksti. Un līdz ar to ikviena valoda un kultūra ievērojami bagātinās, ja padara tos pieejamus savā valodā.

(Protams, tie, kuriem patiešām vajag, atradīs iespēju iemācīties tās valodas, kurās nepieciešamais teksts ir pieejams, vai, ja nu nebūs nekādas fiziskas pieejas, ja ļoti cīnīsies, paši izzinās sev vajadzīgos aspektus tieši intuitīvi, tomēr tas neatsauc nepieciešamību pēc kādas konkrētas kultūras un valodas bagātināšanās).

 guga, Modrim  10:04:07 22.03.2008
62.85.19.217

Nē, nu protams, Modri :))). Pietiek jau tikai izdot visu Krēmi un Beiliju un tad jau vairāk arī nekā vērtīga nav :))).

 Modris, Gugam,   02:47:23 22.03.2008
80.233.142.78

Patiesībā tādu grāmatu nav nemaz tik daudz, ja vien veic attiecīgu izlasi.

 guga,   17:23:01 21.03.2008
62.85.19.217

>>>Pastāv tādas kategorijas grāmatas, kas objektīvi ir ļoti vērtīgas, bet nav peļņu nesošas, un tad ir jāvēršas pie sponsoriem<<<

Patiesībā tādu grāmatu ir ļoti daudz, bet diemžēl daudzām no viņām ir ļoti maz cerību jebkad tikt izdotām latviešu valodā, jo mums diemžēl tie cilvēku resursi, tādu cilvēku, kuri šādā lietā ir ieinteresēti, ir tādi, kādi nu viņi ir. Un vairāk vai mazāk tepat jau visi tie cilvēki grozās, vai nu tieši tepat vai vismaz tepat tuvumā :))).

 Modris, Wu,   16:38:44 21.03.2008
80.233.142.78

Var taču izdot tikai interneta versiju vienu pašu, bez papīra apdrukāšanas: ja kādam ir vēlēšanās, lai pats printē ārā. Arī tas ir nopietns publicēšanās veids. Tā dara, piemēram, vieda.blogs.lv veidotājs Edgars Lūkins ar draugiem, kas pilnīgi nesavtīgi tulko, piemēram, B. Krēmes darbus un tos bez maksas piedāvā internetā.

 Modris,   15:48:10 21.03.2008
80.233.142.78

Par Diogēnu, par Dieva suņiem: Meistari saka, ka pirms iesvētīšanas Takas uzsākšanas cilvēkam ir jānodzīvo divas dzīves: vienu kā mūkam (kā Diogēnam) ar fizisko iespēju minimumu, otru - kā dzīves luteklim, ar fizisko iespēju maksimumu. Tās ir kā pārbaudījumi pirms eksāmeniem.

 Girts Wu,   15:26:04 21.03.2008
212.93.97.131

Cik liela ir iecerēta Diogena tirāža?

 Eze, Wu  15:11:57 21.03.2008
87.226.50.211

Paskatījos tikai tās divas filosofu foruma lapas - Tu taču tur esi tāpat pazīstams, kā šeit, vai ne? T.i., Tu tur runājies, ja? Ja nē, tad vajadzētu vairāk infas par Tevi - kaut vai Tavus tulkotos darbus, kas bija lasāmi lirika.lv (tagad tā lapa neiet, ja?), vai Tavu darbību šeit. Jo viens motīvs ziedošanai neapšaubāmi ir ne vien šī konkrētā grāmata, bet visa Tava darbības līnija :)))

 Modris, Ģirtam,   15:06:14 21.03.2008
80.233.142.78

Lielākā daļa no grāmatām, kuru izdošanā es šā vai tā esmu piedalījies, ir vismaz sevi atpelnījušas, bet dažas ir devušas arī krietnu peļņu. Es esmu pārliecināts, ka 'Sintēzes filozofijas' izdošana (to izdod izdevn. 'Vara Vīksna', kas izdod arī žurnālu 'Mistērija') atmaksāsies (vai arī jau ir atmaksājusies). Neatmaksājās T. Ūdera vēstuļu izlases izdošana, bet tur visus sagatavošanas un izdošanas izdevus sedza Kultūrkapitāla fonds. Pastāv tādas kategorijas grāmatas, kas objektīvi ir ļoti vērtīgas, bet nav peļņu nesošas, un tad ir jāvēršas pie sponsoriem.

 guga,   13:38:00 21.03.2008
62.85.19.217

Nē, filozofija vai garīgā literatūra, protams, atpelna sevi reti. Izdevējiem ir jārēķinās ar to, ka jānopelna citur, vai arī jāsagrabina kāds ziedotājs, kam vai nu sirdsapziņa kaut ko uzstājīgi prasa vai arī pēkšņi pēc naudas nopelnīšanas ir uzradies brīvs laiks un iznācis salasīties kādas humānas idejas.

Protams, gadās izņēmuma gadījumi, kad arī kāds filozofisks vai garīgs darbs ietiek bestselleru sarakstos.

Man patiesībā ir bijis diezgan daudz, kam ziedot, un arī šobrīd tūliņ aprīlī nāksies izdot krietnas naudas garīgiem mērķiem, un var teikt, ka brīvas naudas man vispār nav pēdējā laikā, bet gan jau kaut ko vismaz pārskaitīsim, kādu drusciņu, jo ja nav, tad no tā, ka nebūs vēl kādu 5 latu jau nekas nemainīsies :))).

Lai veicas, Wu! :))). Katrā ziņā labi, ka kaut ko dari un cīnies uz priekšu.

 Wu, Ģirts  10:28:13 21.03.2008
78.84.152.67

Vēl jo vairāk - pie Latvijas tirgus lieluma (lasošo cilvēku skaita).

 Wu, Ģirts  10:16:50 21.03.2008
78.84.152.67

Skatoties - kāda. Ar dažādiem autoriem ir dažādi.

Paolo Koelju, piemēram, atpelna ļoti labi (iemesli tam ir dažādi). Piemēram, Krievijas izdevniecība 'Sofija' var izdot tik daudz visādu ģrāmatu lielā mērā pateicoties tam, ka viņiem ir līgums ar P.Koelju.

Diogēns vai Platons, vai Epikūrs (nesen iznākusi grāmata) - nedomāju, ka atpelna. Vismaz īstermiņā ne.

 Wu, Modris  10:10:10 21.03.2008
78.84.152.67

> Taču Tu tiešām esi jocīgs uzņēmējs, patiess.


Jā, it kā uzņēmējs. Tomēr ir šādas galvenās atšķirības no 'normāla uzņēmēja'.


1) Uzņēmējs ražo un pārdod produktu (piemēram, grāmatu) ar mērķi - pelnīt naudu sev, savai firmai. Man šāda mērķa 'pelnīt naudu' nav, man naudas ieņēmumi no grāmatas pārdošanas ir tikai kā patīkams, bet ne obligāts, blakusefekts, kas, nenoliedzami paātrinās darbu pie turpmāko grāmatu sagatavošanas. Bet ne galvenais mērķis.

2) Uzņēmēji konkurē cits ar citu par klientiem... ar elkoņiem, ar citiem instrumentiem, kas nu kuram ir pieejami. Bet konkurence ir dabīgas sekas tam, ka piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu - tāpēc cīņa par pēc iespējas lielāku gabalu no šī 'klientu pīrāga'. Bet tā kā man nav šī mērķa, tad es arī nekonkurēju ne ar vienu.

Bet es te tagad esmu drusku viltīgs :))) Var pateikt arī tā, ka tajā tirgus segmentā, kurā esmu es, es esmu vienīgais, tur nav un paredzamā nākotnē nebūs citu konkurentu. Nav viņu. :))))
Segments, tiesa, arī ir pavisam neliels. Nu cik cilvēki no laba prāta lasīs un centīsies saprast Diogēna filozofiju? :)


> Ja jau Tu ieguldi naudu grāmatā (un Tev ir šī nauda), tad Tu taču rēķinies
> ar to, ka, pārdodot grāmatu, Tu saņemsi savu naudu atpakaļ?

Nē, es nerēķinos, ka tuvākajā laikā dabūšu šo naudu atpakaļ. Nav pilnīgi nekādu cerību.


> Tad kādēļ Tev vēl ir vajadzīgi ziedojumi?
> Tu taču šo grāmatu nedāvināsi garāmgājējiem uz ielas?

1) Plānoju apmaksāt pusi tirāžas (650Ls) pats, bet otru pusi - plānoju saņemt no cilvēkiem. Vairāk naudas nozīmē to, ka var uzsākt darbu pie vairāk citām grāmatām. Es varētu visu 'Diogēna' tirāžu apmaksāt viens, bet tādā gadījumā nākamo grāmatu es varētu nodrukāt pēc mēnešiem 4-5.

2) Es patiešām plānoju uzdāvināt grāmatu bibliotēkām un skolām. Garāmgājēji grāmatnīcās lai pērk paši :)

3) Ar savu absolūti bezkaunīgo un bezkompromisa naudas prasīšanu bez jebkādām garantijām par projekta iznākumu (skat, piemēram, sarunu http://www.filozofija.lv/forums/viewtopic.php?p=13767), es radu zināmu treniņu cilvēkiem un sev. Uzreiz redzams - kuri dod uzreiz, kuri tirgojas, kuri iet garām un izliekas neredzam, kuri mēģina kašķēties... :)))) Bet galvenais - katram no viņiem pašiem ir iespējas to ieraudzīt un kaut ko par sevi jaunu saprast :)))

4) Vēl tas ir praktisks sadarbības treniņš cilvēkiem - 'grupas ietvaros', kā Tu saki. Sadarbības mehānisma ir šāds:
a) Daudzi cilvēki dod naudu laba teksta iztulkošanai latviešu valodā.
b) Daži cilvēki (šajā gadījumā - manā vadībā) to iztulko un sagatavo izdošanai izdod un publicē internetā;
c) Daudziem cilvēkiem šis teksts kļūst pieejams bez maksas.



> No otras puses, - oriģināltulkojumus un to izdošanu finansē
> Kultūrkapitāla fonds. Vai Tu mēģināji saņemt finansējumu?

Kultūrkapitāla fonds tieši tāpat kā jebkurš cits brīvprātīgs ziedotājs var pieteikties un pārskaitīt man naudu uz augstāk norādīto kontu. Apjomu, lai viņi izdomā paši :))))


Ar KKF pieredze ir tāda. Mēs savulaik, pirms gadiem 7, mēģinājām dabūt kaut kādu drusku naudas lirika.lv lapas tehniskā risinājuma atjaunošanai, lai programmētājam vismaz pietiktu maizei un ūdenim, kamēr viņš programmē, nevis strādā algotu darbu kādā firmā :) Mēs saņēmām atteikumu, lai arī projekts bija gaišs un sabiedriski orientēts, un labs u.t.t.

Bez tam KKF pieņem pieprasījumus tikai dažas reizes gadā un naudas pieprasījums tur ir nopietni jāpamato, pēc formas.... tur ir liela birokrātija. Dabūt 600Ls 'Diogēnam' - manuprāt tur ir bezcerīgi. Savukārt tagad - pats es šo naudu savākšu nedēļas laikā un no cilvēkiem, kuriem šī grāmata patiesi interesē.

 Girts Modrim, Wu,   08:41:42 21.03.2008
212.93.97.132

Vai garīga satura grāmatu izdošana vispār sevi atpelna?
Protams, ir bestselleri ar attiecīgu reklāmas kampaņu, bet, piemēram, vai, Modri, Tevis tulkotā 'Sintēzes Filozofija' bez sponsoriem var sevi atpelnīt?

 Modris, Wu,   00:57:32 21.03.2008
80.233.142.78

Taču Tu tiešām esi jocīgs uzņēmējs, patiess. Ja jau Tu ieguldi naudu grāmatā (un Tev ir šī nauda), tad Tu taču rēķinies ar to, ka, pārdodot grāmatu, Tu saņemsi savu naudu atpakaļ? Tad kādēļ Tev vēl ir vajadzīgi ziedojumi? Tu taču šo grāmatu nedāvināsi garāmgājējiem uz ielas? No otras puses, - oriģināltulkojumus un to izdošanu finansē Kultūrkapitāla fonds. Vai Tu mēģināji saņemt finansējumu?

 Wu, Modris  00:29:11 21.03.2008
78.84.152.67

> Pašlaik kādus 10 Ls es varētu noziedot, bet ne vairāk

Paldies :)

 Modris, Wu,   19:04:54 20.03.2008
80.233.142.78

Piedošanu, es nepareizi sapratu Tevis minēto vērtētāju; nu, - vērtētājs ir Meistars; to nedara Krēme, bet viņa Meistars.

 Modris,   19:02:54 20.03.2008
80.233.142.78

Tad vēl interesants ir diogēnistu sev dotais nosaukums - Dieva suņi. Šis nosaukums atkārtojas dominikāņos (DOMINI CANES - Dieva suņi), un arī latviešu Dainās ir runa par Dieva suņiem. Acīmredzot te ir runa par skolotājiem un praktikantiem, kas gatavojas pirmajai iesvētīšanai un cīnās ar miesas kaislībām (vai arī nesen to ir izdarījuši, respektīvi - tās uzveikuši).

 Modris, Wu,   18:57:07 20.03.2008
80.233.142.78

Pašlaik kādus 10 Ls es varētu noziedot, bet ne vairāk, jo man ir pašam savi projekti, kuriem tāpat ir vajadzīga nauda, piemēram, Maitrejas Mācību u. c. jau sagatavotu grāmatu izdošana, un es to uzskatu par svarīgāku nekā izdot Diogēna vēstules. Tas nav mana skopuma dēļ.
Mana iesvētīšanas pakāpe droši vien nav sevišķi augsta, bet tas mani neinteresē. Naudu nosūtīšu rīt.
Par Latviju kopumā man ziņu nav, bet cilvēces caurmēra vidējā iesvētīšanas pakāpe ir ~0,4, kā jau to teicu vienā vietā.

 Wu, Modris  17:48:35 20.03.2008
80.90.9.50

Pakāpe 1.6 pēc Krēmes vērtējuma arī nav maz, ja salīdzina ar vidējo Latvijā.
Pie tam nav zināms - kāda pakāpe ir pašam vērtētājam. :)


Modri, patiesi, iedod lūdzu man 50 Ls, vai arī tik, cik Tu uzskati par lietderīgu - man būs mazāk savas naudas jātērē, lai izdotu šo grāmatu. Dosi? :)))

 Modris,   17:46:46 20.03.2008
80.233.142.78

Taču vēl nav uzvarēti astrālie elementāļi, un tādēļ šis lepnums un godkārība, un pārākuma apziņa, kas vairs nepiemīt Platonam, he, he, he...

 Modris,   17:44:20 20.03.2008
80.233.142.78

Līdzīgu eksperimentu ir veikuši daudzi mūki - gan dzenā (un apdziedājuši šo stāvokli, kā arī parādījuši grafikās), gan hinduisma askēti. Acīmredzot tā ir kaut kāda normāla pakāpe cilvēka attīstībā, kad ir jāuzvar fiziskie elemtāļi jeb ķermeniskās kaislības un jānodemonstrē šī uzvara. Ja jau Diogēna iesvētīšanas pakāpe bija pāri par pirmo, tad uzvara pār fiziskajiem elementāļiem ir bijusi panākta, un to viņš arī demonstrē, tāpat kā Maķedonijas Aleksandrs.

 Modris,   17:28:04 20.03.2008
80.233.142.78

Toties Maķedonijas Aleksandram Diogēns varēja būt paraugs, jo Aleksandram bija 1,5 pakāpe, kamēr Diogēnam - 1,6. He.

 Modris,   17:25:16 20.03.2008
80.233.142.78

Nu, tā jau es domāju! Diogēnam pēc B. Krēmes sniegtajiem datiem ir 1,6 iesvētīšanas pakāpe, bet Platonam - 2,4.

 Modris,   17:19:22 20.03.2008
80.233.142.78

Man Diogēns stipri atgādina mūsdienu bomžus. Viena daļa no viņiem kļūst par bomžiem nevis kaut kādu neveiksmju dzīvē dēļ, bet gan tādēļ, ka veic ar sevi zināmu eksperimentu: ar cik lielu minimālismu lietās un patēriņā vispār var izdzīvot šajā pasaulē. Noteikti daudzi senie grieķi teica Diogēnam (kad viņš lūdza ubaga dāvanas): ej taču strādāt kā visi kārtīgi cilvēki, jo viņam taču vajadzēja ne mazumu laika vai pūļu, lai saubagotu pat minimāli nepieciešamo dzīvei. Uz to viņš atbild, ka ziedotājiem einuhi ir tuvāki nekā filozofi. Arī strādāt par mājskolotāju filozofijā bagātās ģimenēs viņš negrib, jo tad tiks traucēts viņa minimālisma eksperiments, kas viņam piešķir pašapziņu un pārākuma tieksmes apmierinājumu, he, he, he... Pazīstu tādus arī šeit, Latvijā. :)

 Modris,   16:41:14 20.03.2008
80.233.142.78

Diogēns cīnās un laikam arī uzvar visas kaislības, izņemot vienu - kaislību noliegt un uzvarēt kaislību, un šīs kaislības - uzvarēt kaislības - dēļ viņš sevi uzskata par viscienījamāko pasaulē - par dievu draugu un visu cilvēku labdari, kura priekšā ir jānoliec galva pat lielākajiem valdniekiem, he, he, he...

 Wu, Ģirts  15:24:09 20.03.2008
195.13.138.125

Liels paldies Tev un Apukšas Čakram! :)))))

Sveiks!

 Girts,   15:22:40 20.03.2008
80.232.155.227

Izskatās ļoti labs!

Mēs ar kolēģi Apukšas Čakru nolēmām atteikties no rīt ieplānotās kafija+konjaks pārtijas un iegūtos līdzekļus aizskaitīt uz kontu. Redz, kā tumsa palīdz gaismu vairot! Nebūtu tā vella pārtija ieplānota, i nebūtu ko aizskaitīt! Lai dzīvo tas vells, kas par gaismu pārtop!
:)))))))))))))))))))

 Wu, MB  14:52:15 20.03.2008
195.13.138.125

Paldies, MB! :)