Slimību riņķa dancim- stop

Esam dzirdējušas ārstu jautājumus – vai jūsu ģimenē ir bijušas šādas slimības, kāda diagnoze bija jūsu mātei, māsai? Vai šādas problēmas ir bijušas arī jūsu radiem? Jā? Tādā gadījumā jūs esat paaugstināta riska grupā saslimšanai ar šo slimību.
Un tajā brīdī mēs ieslēdzam sevī nolemtības sajūtu. Tur neko nevar darīt… arī man tas neies secen… tas ir tikai laika jautājums, bet es vēl esmu jauna, es vēl to negribu- un asaru jūra viļņojas!

Esam dzirdējušas ārstu jautājumus – vai jūsu ģimenē ir bijušas šādas slimības, kāda diagnoze bija jūsu mātei, māsai? Vai šādas problēmas ir bijušas arī jūsu radiem? Jā? Tādā gadījumā jūs esat paaugstināta riska grupā saslimšanai ar šo slimību.


Un tajā brīdī mēs ieslēdzam sevī nolemtības sajūtu. Tur neko nevar darīt… arī man tas neies secen… tas ir tikai laika jautājums, bet es vēl esmu jauna, es vēl to negribu- un asaru jūra viļņojas!
Tas ir labi ,ka mēs atļaujam izskalot acis  ar mūsu asarām. Un tad svarīgi uz dzīvi skatīties ar skaidrāku prātu un dzirkstošākām acīm. Svarīgi medicīniski pierādītos faktus ņemt vērā un… mainīt attieksmi pret dzīvi.


Ir divas iespējas: ātri saslimt  patiesi un pierādīt medicīnisko likumsakarību vai pārraut šī riņķa danča spēku un būt veseliem un priecāties par dzīvi.


Kā darbojas medicīniski pierādīti fakti?:
Mēs visi nākam no vides, kurā ir noteikts dzīves modelis. To bērni pārņem neapzinātajā  līmenī. Meitas savās dzīvēs rīkojas līdzīgi kā mātes savā dzīvē. Neapzināti.  Stiprāka modeļa kopēšana ir tad, ja māte ir autoritāte. Meitai seksuālajā dzīvē ir tās pašas problēmas, kas mātei, kaut meita nekad nav redzējusi mātes intīmās dzīves detaļas. Informācija par notikušo tiek nolasīta ar biolauku, ar zemapziņu, ar ķermeni.


Ja māte vienmēr ārēji ir mierīga, ne ar vienu nekonfliktē, viņai, visticamāk, ir  paaugstināts asinsspiediens. Neizmantotā agresijas daļa ceļ spriedzi ķermenī. Ja šis attiecību modelis ņemts no iepriekšējās paaudzes, tad arī māsai būs paaugstināts asinsspiediens.  Iznāk- ģimenes slimība, asinsvadu īpatnība, riska grupa.


Tādēļ ļoti svarīgi saprast, kāds ritenis griežas cauri paaudzēm. Kādu dzīvošanas modeli pieņemam par savējo.


Modeļa izmaiņu var veidot ar gribasspēku un izpratni par to, ka nekas nav mūžīgs, arī pārmantojamajām slimībām ir robežstabiņi ( ja tik gribam tos ieraudzīt) . Viss atkarīgs no tā, vai gribam dzīvot veseli, vai tas nav mums svarīgi.


Tagad ir daudz labas literatūras, kurās jebkurš veselības  meklētājs atradīs savu sistēmas sakārtošanas modeli. Pamatā visam, kopīga bāze- domāšanas maiņa. Savas dzīves filozofijas pozitīvā virziena izvēle. Ceļu un metožu daudz, tikai jāgrib dzīvot ar prieku un jāapstādina pašiznīcināšanas programma, kura tiek pārņemta no paaudzes paaudzē. Ar medikamentiem šo programmu nevar apstādināt. To var izdarīt griba dzīvot.


Jo mazāk piesārņojam savu garīgo telpu ar sliktām, drūmām, pesimistiskām domām, jo vairāk vietas paliek gaišajām, mīļajām, sirsnīgajām, laimīgajām domām. Jo vairāk spējam ieraudzīt līdzcilvēkos labās īpašības un vairāk saņemam pozitīvo enerģijas daļu no tiem, jo vieglāk elpot un saprasties ar pasauli un sevi.


Mīlēsim sevi un būsim veseli!
S. Krišmane


08.08.2007

Komentāri:

 Wu, Guga  00:24:19 09.08.2007 
Jā, tev taisnība, es pārāk kategoriski iepriekš pateicu :)

Tas bija teikts pārāk vispārīgi par t.s. tipisko situāciju. Un tipiskā situācija ir tāda, kāda tā ir - sabiedrība pārsvarā tikai atražo pati sevi un izņēmumi ir ļoti reti. Kopējais virziens, ja runājam par bezideālu sabiedrību (mūsējo - buržuāzisko), es domāju, ka kopumā ir lēna, bet tomēr degradācija. Jo nav ideālu, kuri vilktu uz augšu. Bet varbūt - par laimi, jo savus ideālus es varu izdomāt sev pats, brīvība :)))

Nu ik pa laikam rodas nez no kurienes nemiera gari, kuri parauj uz augšu to vai citu šī audekla vietu, pēc kura tad ar laiku sāk līdzināties pārējie - vai nu paceļas visi, vai arī izlēcējs nogāžas atpakaļ līmenī ar citiem. Vai arī abi divi - viens pēc otra. :)

Nu labi... es atkal novirpināju uz vispārinājumu :)

Tā nav patiesība, bet tikai viena no patiesībām :)))

 guga, Wu, Eze  00:07:27 09.08.2007 
Nu tā 100% neņemos apgalvot, bet man liekas, ka labs skolotājs un arī laba māte var iemācīt mazdrusciņ vairāk kā pats vai pati sevi - viņa (viņš) var iemācīt skolniekam atklāt nevis viņu - skolotāju, bet vismaz kaut kādā aspektā atklāt skolniekam pašam sevi. Un kaut arī es gan laikam neesmu bijis tik labs ne kā vecāks, ne kā skolotājs, man pat liekas, ka vienu otru tādu man ir iznācis savā dzīvē satikt.

 Wu, Eze  21:20:09 08.08.2007 
Protams protams. Tev pilnīga taisnība :)

Tas, ka izdodas aizlaist kādu ārā no riņķa, pie tam tā, lai viņš vēl turpmākās dzīves laikā pašpilnveidotos, ir brīnums :)))) Menedžmenta augstākais līmenis - palaist procesu, kurš ne tikai neapstājas, bet vēl pašorganizējas un attīstās :) Tas ir neprognozējami un ir atkarīgs no tā, kādi cilvēki audzina, kādās viņš situācijās iekļūst, kādus cilvēkus satiek, no zvaigžņu stāvokļa un no daudz kā cita. Nav nekādas garantijas rezultātam, bet praktikā ik pa laikam cilvēki tomēr raujas no riņķa ārā :))) Brīnums.

 Wu,   21:08:22 08.08.2007 
:)))

 Eduards,   18:30:50 08.08.2007 
MB- Ne par to ir runa. Ir runa par uzrunas formu VISPār. neviens jau te par personisku uzņemšanu neko nesaka.

 MB, Eduard,   18:21:46 08.08.2007 
nu nevajag jau tik personigi visu uztvert ;-) it ka visa pasaule tik par Tevi vien runatu :P

 Eduards,   18:17:48 08.08.2007 
MB-Nē,nebūt, taču man ne visai patīk forma ''mēs'' un ''visi '' vēljomazāk.
Jo vienmēr un visur ir izņēmumi un līdz ar to, lai cik arī maz šo izņēmumu būtu, autors momentā nonāk pretrunās un ,patiesībā, runā nepatiesību...

 Eze,   17:38:09 08.08.2007 
Laba māte un labs skolotājs var iemācīt to, ko var paši, ja tas ir vajadzīgs, un tad ATLAIST savā ceļā.
Bet vispār - 'varu arī nerakt' - iemācīt NEBŪT tādam pašam. Reizēm tas ir LIELĀKAIS :)))

Bet vispār tas ir sabiedrības attīstības un vispār DABAS likums dzīvības saglabāšanai - gan pārņemt jau esošo pieredzi, gan atklāt nepieredzēto. Gan nemainīties, gan pielāgoties. Un tas ir iekšā gan indivīdā (pat bioķīmiski laikam, nerunājot par citiem raksturojumiem), gan grupā (atsevišķi īpatņi, kas vairāk tendēti uz vienu vai otru)

Wu - Tev tāds neiespējams gurķis par piemēru :((((

Eduard - Tu jau vari identificēties ar tiem 'pārraut šī riņķa danča spēku un būt veseliem un priecāties par dzīvi' - arī par to autore runā (taču ne tukšu, ko?)

 Wu,   16:52:05 08.08.2007 
Jā. Māte var iemācīt bērniem tikai to, kas ir pati. Skolotājs var skolniekam iemācīt tikai to, kas ir pats. Lielākais, ko var iemācīties lugas skatītājs vai grāmatas lasītājs, ir būt tāds pats, kā lugas vai grāmatas autors. Trusis nevar izaudzināt haizivi, lai arī kā viņš censtos :))))

No kurienes gan gurķim sālsūdenī kļūt pēkšņi svaigam? Tikai, ja viņš pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ - ŅEM un šo svaigumu rada pats sevī no nekā. :)))))

 MB, Eduard,   16:30:36 08.08.2007 
iesaki darīt kā 'īstam latvietim'? stāstīt tikai par savām problēmām? :D

 Eduards,   16:28:03 08.08.2007 
Nekādu nolemtības sajūtu es sevī neieslēdzu! Tākā nevajag runāt tukšu,bet ja runāt,tad runāt tikai par sevi!