Tibetas mistificēšana

Viens no spilgtiem Tibetas mistificēšanas piemēriem ir darbs, kas Rietumos pazīstams kā Tibetas mirušo grāmata. Tās sākumi meklējami nejaušā saskarsmē starp 14. gadsimta tibetiešu autoru un 20. gadsimta sākuma teosofu un ekscentriķi Valteru Vencu, (vēlāk Valteru Evansu-Vencu) no Sandjego, Kalifornijā. Šis teksts, viens no daudziem tibetiešu tekstiem ar nosaukumu Bar do thos grol (Bardo Thodol, burtiski “atbrīvošanās starpstāvoklī ar dzirdēšanas [palīdzību]”), pieder pie tiem dārgumu tekstiem …

Viens no spilgtiem Tibetas mistificēšanas piemēriem ir darbs, kas Rietumos pazīstams kā Tibetas mirušo grāmata. Tās sākumi meklējami nejaušā saskarsmē starp 14. gadsimta tibetiešu autoru un 20. gadsimta sākuma teosofu un ekscentriķi Valteru Vencu, (vēlāk Valteru Evansu-Vencu) no Sandjego, Kalifornijā. Šis teksts, viens no daudziem tibetiešu tekstiem ar nosaukumu Bar do thos grol (Bardo Thodol, burtiski “atbrīvošanās starpstāvoklī ar dzirdēšanas [palīdzību]”), pieder pie tiem dārgumu  tekstiem, kurus Padmasambhava, 8. gadsimtā apmeklēdams Tibetu, noslēpa akmeņos, alās, ezeros un nākamo paaudžu prātos, jo tibetieši tolaik vēl nebija gatavi uztvert to saturu. Kopš teksta pirmās angliskās versijas parādīšanās 1927. gadā tas “reinkarnējies” vēl vismaz piecas reizes. Pirmizdevuma pilns nosaukums ir Tibetas mirušo grāmata vai pēcnāves pieredzējumi Bardo līmenī, saskaņā ar lamas Kazi Dava Samdupas anglisko pārcēlumu. Grāmata izdota trīs reizes, katru izdevumu papildinājuši jauni komentāri, priekšvārdi, pēcvārdi un pielikumi. Pilnīgākajā izdevumā iekļauts britu ierēdņa, Kalkutas augstākā tiesneša Džona Vudrofa (viņš pazīstams galvenokārt kā tantrisko tekstu popularizētājs Eiropā ar vārdu Arturs Avalons) ievadraksts Nāves zinātne, vācieša Lamas Anagārikas Govindas priekšvārds, slavenākā 20. gadsimta gnostiķa Karla Gustava Junga psiholoģiskais komentārs (tas lielā mērā palīdzējis pārdot vairāk nekā pusmiljonu šīs grāmatas eksemplāru) un izvērsti Valtera Evansa-Venca komentāri un papildinājumi. Šie autoritatīvie cilvēki, izgaismojot tekstu no daudziem kaktiem un pagrabiem, panākuši to, ka šo tekstu angliski lasījuši daudz vairāk cilvēku, nekā to daudzu gadsimtu gaitā darījuši paši tibetieši. Līdz pat 20. gadsimtam tibetieši neko nezināja par Tibetas mirušo grāmatu. Teksts, uz kura nelielu daļu balstīts šis angļu tulkojums, Bar do thos grol (Bardo Thodol), bija viens no tekstiem, ko Niingmas virziena mūki lasīja skaļi mirstoša vai nomiruša cilvēka klātbūtnē.


Sākotnējos šī teksta panākumus Rietumos varētu izskaidrot ar Pirmā pasaules kara laiku, kad atjaunojās interese par spirituālismu un pēcnāves dzīvi. Piemēram, sers Arturs Konans Doils, tāpat daudzi citi mirušo vecāki mēģināja sazināties ar savu bojāgājušo dēlu. Ņūdžersijā dzimušais Valters Vencs jau pusaudža gados iepazinās un aizrāvās ar Jeļenas Blavatskas grāmatām Atsegtā Izīda un Slepenā doktrīna. Pati Blavatska apgalvoja, ka septiņus gadus pavadījusi Tibetā, skolodamās pie apgaismotiem Baltās Brālības meistariem, kuri saglabājuši tekstus un gudrību no neatminamiem senās civilizācijas laikiem. Viens no Jeļenas Blavatskas un pulkveža Henrija Stīla Olkota 1878. gadā dibinātās Teosofiskās biedrības mērķiem bija vispasaules brālības izveidošana un neizdibināto dabas spēku un cilvēka prāta spēju izpēte. Viņu ideoloģijas pamatā bija mēģinājums radīt zinātnisku reliģiju, piedāvājot cilvēka garīgās evolūcijas teoriju, kas būtu daudz rafinētāka par Darvina evolūcijas teoriju. Valters Vencs iestājās Teosofiskās biedrības amerikāņu nodaļā; 1901. gadā studēja Stenfordā kopā ar psihologu Viljamu Džeimsu un dzejnieku, okultistu, arī šīs biedrības biedru Viljamu Batleru Jeitsu, kuru Blavatskas kundze bija no biedrības izslēgusi. Oksfordā Vencs studēja ķeltu folkloru, Pirmo pasaules karu pavadīja Grieķijā un Ēģiptē, dzīvodams no savu Floridas īpašumu ienākumiem, pēc tam ceļoja pa Šrilanku un Indiju, apmeklēja teosofiskās biedrības vadību Adjarā, satikās ar Anniju Bezanti, mācījās vairāku guru vadībā. Kolekcionēdams tekstus valodās, kurās viņš tā arī nekad neiemācījās lasīt, Vencs ieguva arī daļu no darba Mierīgās un dusmīgās dievības saskaņā ar Karmalingpu. Meklēdams tulku, viņš nonāca pie Kazi Davas Samdupas, angļu valodas skolotāja Gangtokas Maharadžas zēnu skolā. Pirms vairākiem gadiem Samdupa bija kalpojis par tulku pazīstamai teosofei Aleksandrai Deividai Nīlai, kas savā populārajā grāmatā Maģija un mistērija Tibetā apraksta viņu kā simpātisku, pļēgurojošu un vaislīgu erudītu, kurš tiecās iegūt pārdabiskus spēkus, saistoties ar dusmīgajām dievībām.


Evanss-Vencs divus mēnešus ik dienu satikās ar Kazi Davu Samdupu, un šīs satikšanās radīja vēlākās Tibetas mirušo grāmatas kodolu. Pēc tā radīšanas Evanss-Vencs devās atpakaļ uz sava guru Svāmi Satjanandas ašramu, kur, praktizēdams jogu, iemācījās ik dienas četras stundas un četrdesmit minūtes sēdēt nekustīgi. Lai gan vēlāk viņš apgalvoja, ka Kazi Dava Samdupa ir bijis viņa garīgais skolotājs, biogrāfi liecina, ka starp viņiem ir pastāvējušas tikai lietišķas un formālas attiecības, turklāt Vencs nekad nav nopietni interesējies par Tibetas budismu. Ar Kazi Davas Samdupas un trīs citu tibetiešu palīdzību viņš sagatavoja vēl trīs komentētus tibetiešu tekstu tulkojumus. Atlikušo dzīves daļu Vencs turpināja publicēties teosofiskos izdevumos. Dzīves pēdējos 23 gadus viņš pavadīja Kīstouna hotelī Sandjego.


Evansa-Venca komentāri Tibetas mirušo grāmatai  apmēram divreiz pārsniedz tulkotā teksta apjomu. Tie piedāvā reinkarnācijas izpratni, kuru vispilnīgāk aprakstījusi Jeļena Blavatska: zeme šobrīd ir sasniegusi ceturto no septiņiem evolūcijas lokiem, ko pēc kārtas apdzīvo septiņas rases. Pirmajām no tām — pašdzimušajiem un hiperboriešiem — nebija fiziskas formas, trešajai, lemuriešiem, nebija taustes un smaržas izjūtu, ceturtie, Atlantīdas iedzīvotāji, kas lietoja elektrību un lidmašīnas, gāja bojā lielajos plūdos; ceturtās rases atliekas kļuva par piektās rases — āriešu — pamatu, starp viņiem ir arī grieķi, ēģiptieši un feniķieši; sestās rases aizmetņi šobrīd redzami amerikāņos, kas pārspēs tagadējos eiropiešus, un Kalifornija kļūs par nākamās civilizācijas šūpuli. Visas dzīvās būtnes ar katru nākamo reinkarnāciju pārdzimst arvien augstākā attīstības pakāpē, dzīvnieki var pārdzimt par cilvēkiem, bet ne otrādi.


Pats Evanss-Vencs ievadā, kurš caurcaurēm “balstīts uz viņa lamas Kazi Davas Samdupas vārdiem”, raksta, ka šī grāmata tuvinās cilvēci Universālajai patiesībai, un paskaidrojumos apgalvo, ka šajā tekstā atrodama Eiropā aizmirstā “māksla mirt”, kas bija pazīstama ēģiptiešiem, grieķiem, viduslaiku kristiešiem un tibetiešiem vēl pirms budisma ienākšanas Tibetā. Viņš cerot, ka šī grāmata iedvesmos Rietumus no jauna atklāt un praktizēt “mākslu mirt”, un tajā viņi atradīs iekšējo gaismu un gudrību, ko mācījis Buda un “citi cilvēces augstākie vadītāji”. Vēlāk, īpaši pēc Junga un Govindas komentāru iekļaušanas grāmatā, Evanss-Vencs gan uzsver, ka Rietumi nekad nav pazinuši šo mākslu un zinātni. Viņš atkārto 19. gadsimta teosofu (un tagadējā Dalailamas) iemīļoto prātulu, ka Rietumu zinātne reiz sasniegs tos augstumus, kas jau sen pazīstami Austrumu garīguma skolotājiem, īpaši uzsverot, ka zinātnieki drīz vien pārliecināsies, ka reinkarnācija ir fakts, ko iespējams zinātniski fiksēt.


Grāmatas tulkotajā daļā secīgi aprakstīti trīs apziņas starpstāvokļi (bardo), kuros, pazīstot tīro gaismu, iespējams tūlīt sasniegt atbrīvošanos no nebeidzamās pārdzimšanu virknes. Pirmais no tiem ir nāves brīža starpstāvoklis, otrais īstenības starpstāvoklis, kad apziņu viena pēc otras apmeklē 58 dusmīgās dievības un 42 mierīgās dievības, un trešais — pasaulīgās eksistences starpstāvoklis (sidpa bardo), kura laikā apziņa redz savas nākamās pārdzimšanas ķermeņa veidošanu nākamā tēva un mātes kopošanās aktā, izjūtot naidu pret tēvu un tieksmi pēc mātes.


Jungs 1935. gada priekšvārdā saka, ka Bardo Thodol ir pastāvīgi viņu pavadījusi jau kopš grāmatas publicēšanas dienas un tajā viņš smēlies savus dziļākos atklājumus un stimulējošākās idejas. Jungs skaidro, ka Freids no otras, dzimšanas puses, ir sasniedzis sidpa bardo, bet tur arī apstājies, kas liecina par rietumnieku prāta ierobežotību. Turpinot viņš būtu varējis zinātniski pierādīt reinkārnācijas pastāvēšanu. Jungs iesaka rietumniekiem lasīt šo grāmatu ačgārnā secībā, tādējādi no savas individuālās apziņas nonākot līdz kolektīvajai bezapziņai. Taču Junga komentāra uzdevums ir inkorporēt šo tekstu savā psiholoģiskajā teorijā, kas pierāda, ka “dievu un garu pasaule patiesi nav nekas cits kā kolektīvā bezapziņa manī” un ka cilvēka psihe ir vienāda visos laikos un vietās. Par galveno pierādījumu Jungs izmanto to, ka gan Bardo Thodol, gan Svēdenborga darbos, gan amerikāņu spirituālismā ir pazīstama viena un tā pati ideja — mirušie nezina, ka viņi ir miruši. Šis nav vienīgais Austrumu teksts, kurā rokoties, Jungam izdodas izlobīt savai analītiskajai psiholoģijai nepieciešamās atziņas. Pēc tam viņš tās uzdod par kolektīvās bezapziņas saturu, pasniegdams Eiropas un Amerikas patērētājiem kā savas terapijas elementus un tad atdodams pašiem “austrumniekiem” kā viņu kultūras patieso interpretāciju. Par spīti Junga interesei par Tibetas budismu, tomēr 1959. gadā viņš atteicās parakstīt protesta vēstuli pret Tibetas okupāciju.


Vēl vienu priekšvārdu Tibetas mirušo grāmatas 1948. gada izdevumam sarakstījis cits ietekmīgs Tibetas budisma nesējs Rietumiem — Lama Anagārika Govinda. Pirms tam viņš bija 1895. gadā Kaselē dzimis vācietis Ernsts Lotārs Hofmans, taču pēc ilgiem ceļojumiem pa Ceilonu, Indiju un Tibetu sāka sevi uzskatīt par “eiropeiskas izcelsmes un budistu ticības indieti, kas pieder tibetiešu ordenim un tic cilvēku brālībai.” 1942. gadā briti viņu apcietināja kopā ar vēlāk aizbēgušo Heinrihu Hareru (nevis, teiksim, Bredu Pitu) un vēl vienu vācieti — Njānaponiku Mahātheru. Govinda iedibināja daudzas budistu biedrības, akadēmijas un asociācijas, apmetās Evansa-Venca mājā, kas kļuva par obligātu pieturas vietu daudziem Austrumu gudrības meklētājiem — arī leģendārajam bitņiku dzejniekam Alenam Ginsbergam —, un sarakstīja veselu virkni grāmatu par Indijas, Tibetas un Ķīnas kultūrām un tekstiem, ne reizi neizmantodams nevienu pali, tibetiešu vai ķīniešu valodas tekstu. Viņš sev piedēvēja neeksistējošu iesvētības slepenās mācībās un tibetiešu mūku ordeņos un uzskatīja, ka Tibeta ir vienīgā vieta, kur saglabātas vissenākās cilvēces tradīcijas un garīgā gudrība.


Gudrība, kuru šī grāmata saturot, ir ne tikai vissenākā un universālākā, bet arī vismodernākā, un drīz tikšot atklāta arī Rietumu vadošo zinātnieku prātiem un sirdīm. Klasiskajā budistu mācībā ir aprakstītas sešas pārdzimšanas sfēras — dievu, pusdievu, cilvēku, dzīvnieku, spoku un elles būtņu sfēras, katrā no tām ikviena apziņas straume plūst atkarībā no tās sakrātajām karmas sēklām un to izraisītā karmas vēja. Lai gan šāda izpratne ir sastopama arī aplūkotajā tekstā, Evanss-Vencs to uzskata tikai par eksotēru, tas ir, vairākumam domātu mācību. Turpretī īstā, slepenā mācība ir tā, ka cilvēks un cilvēka apziņa ir evolūcijas rezultāts un tādēļ nevar iemiesoties rupjākā radībā, lai gan, piemēram, Padmasambhava, reizēm saukts par otro Budu, savulaik pārdzima par mušu.


Saskaņā ar Evansa-Venca versiju, Bardo Thodol tekstā atrodamas vissenākās un universālākās cilvēces zināšanas par pēcnāves stāvokli. Izkropļotā veidā no ēģiptiešiem un Austrumu reliģijām tās daļēji pārņēmuši arī kristieši un jūdi. Taču šī grāmata pierādot, ka kopš neatminamiem laikiem visa cilvēce ir bijusi mentāli un garīgi vienota. Tieši šis grāmatas noslēgumā atrodamais apgalvojums kļuva par pamatu šī teksta nākamajai pārdzimšanai Rietumu pasaulē — Timotija Līrija, Ralfa Mecnera un Ričarda Alperta, viņš vēlāk kļuva par Babu Ramdasu) sarakstītajai grāmatai Psihodēliskā pieredze: uz Tibetas mirušo grāmatu balstīta rokasgrāmata (1964). Autori bija pārliecināti, ka cilvēces garīgā vienība tagad var tikt pierādīta ar psihotropo zālīšu palīdzību. LSD, psilocibīns, meskalīns, DMT utt. ļauj visiem un ikvienam paplašināt savu apziņu, tāpat kā to darīja Vēdu gudrie, Eleusīnas mistērijās iesvētītie un tantriskie guru. Tieši no šīs grāmatas ir ņemta bītlu dziesmas Rītdiena nekad nezina  pirmā rinda: “Kad vien tu šaubies, izslēdz prātu, atbrīvojies, ļaujies straumei.” To ierakstot, Džons Lenons lūdzis skaņu inženierim panākt, lai viņa balss skanētu kā “dalailamam kalna virsotnē”.


Grāmatas Psihodēliskā pieredze  pamatā ir pārliecība, ka visu laikmetu visu tradīciju gudrie, svētie, mistiķi un iesvētītie vienmēr un visur sasniedz vienu un to pašu universālo patiesību, kas tagad kļuvusi pieejama katram, kurš vēlas paplašināt savu apziņu ar LSD palīdzību. Trīs apziņas starpstāvokļi te tiek interpretēti kā trīs psihodēliskā ceļojuma posmi — EGO pazaudēšanas, halucināciju un atgriešanās posms.


Otro šī teksta tulkojumu angļu valodā sagatavoja neobudiste Frančeska Frīmantle un Čogjams Trungpa, ievērojams pārdzimis lama no Kagjupas sektas. Viņu tulkojums un komentārs budistu tekstu psiholoģizē, piesātinot to ar tādiem jēdzieniem kā projekcija, neiroze, paranoja, bezapziņas tendences, un balstīts pārliecībā, ka “Rietumu psiholoģija ir nonākusi daudz tuvāk budismam nekā Rietumu filozofija vai reliģija”. Čogjams Trungpa savos komentāros pastāvīgi norāda, ka runa nav par nāvi, bet par tēlaini izteiktu ikdienas pieredzi; sešas pārdzimšanas sfēras viņa interpretācijā pārtop par sešiem instinktu tipiem, bet aukstās elles, izrādās, ir “agresija, kas vispār atsakās no komunikācijas”.


1992. gadā parādījās vēl viens bestsellers: Sogjala Rinpočes grāmata Tibetas dzīvošanas un miršanas grāmata (The Tibetan Book of Living and Dying). Šajā tekstā autors atsaucas ne tikai uz pazīstamiem tibetiešu skolotājiem Milarepu, Padmasambhavu, tagadējo Dalailamu, Monteņu, Voltēru, Origenu, Šelliju, Mocartu, Balzaku, Einšteinu, bet arī uz vienkāršu cilvēku pirmsnāves un apnāves pieredzi, ko dokumentējuši Elizabete Kīblere-Rosa un Raimonds Mūdijs. Viņa grāmatu kopā satur mūžīga un universāla gudrība, kas ļāvusi to pārdot vairāk nekā 300 tūkstošos eksemplāru. Autoram ir palīdzējis Endrjū Hārvijs — ievērojamu spirituālās vai garīgās literatūras bestselleru autors. Garīgā literatūra nu vairs nenozīmē to pašu, ko tā nozīmēja Blavatskas laikā, proti, literatūra, kas vēsta par sazināšanos ar mirušo gariem, — nē, tā nu jau vairākus gadu desmitus norāda uz garīgumu, ko neierobežo nekādas noteiktas reliģiskas tradīcijas, garīgumu, kas vienmēr bijis šo tradīciju pamatā, bet nav atkarīgs no institūcijām un vēstures, kas šīs tīrās tradīcijas samaitā; garīgumu, kas pieejams visu laikmetu un kultūru mistiķu darbos, kā arī, nedaudz tīrākā formā, šamaņu kultos, dievību un dabas pielūgsmē un citur. Protams, ka vislabāk un vistīrāk universālais garīgums ir saglabāts Tibetā.


Sogjala Rinpočes interpretācijā sešas pārdzimšanas sfēras projicējas un kristalizējas pasaulē mums apkārt: “Dievu sfēras galvenā īpašība, piemēram, ir tā, ka tajā nav ciešanu, tā ir nemainīga skaistuma un jutekliskas ekstāzes sfēra. Iedomājieties dievus — slaidus, gaišmatainus sērfotājus, kas gulšņā pa pludmalēm un spožas saules izgaismotiem dārziem, klausās kādu mūziku vien grib, apreibinās ar visiem iespējamiem stimulatoriem, meditāciju, jogu, trenažieriem un citiem pašattīstības līdzekļiem, nekad neapgrūtinot savas smadzenes, nekad nesastopoties ne ar vienu sarežģītu vai sāpīgu situāciju, nekad neapzinoties savu patieso dabu un ir tiktāl anestezēti, ka nekad neapzinās, kādā stāvoklī viņi atrodas.


Ja jums ienāk prātā dažas vietas Kalifornijā vai Austrālijā, kas līdzinās dievu sfērai, tad pusdievu sfēru jūs varat ik dienas ieraudzīt Volstrītas intrigās un konkurences cīņā vai iespaidīgajos Baltā nama gaiteņos. Un izsalkušo elles garu sfēra? Viņi pastāv it visur, kur cilvēki, būdami neprātīgi bagāti, nekad nav apmierināti, vienmēr tiecas pārņemt to vai citu kompāniju un nebeidzami izspēlē savu alkatību tiesas zālēs. Ieslēdziet jebkuru televīzijas kanālu un jūs uzreiz nokļūsiet pusdievu un izsalkušo garu pasaulē.”


Jaunākais Tibetas mirušo grāmatas izdevums parādījās 1994. gadā ar piebildi “sacerējis Padma Sambhava, atradis Karma Lingpa, tulkojis Roberts A. F. Tūrmans”. Tūrmana pārliecība, ka tibetieši, atšķirībā no egoistiskajiem pasaules iekarotājiem eiropiešiem, kopš seniem laikiem ir visu enerģiju ieguldījuši “iekšējās pasaules apceļošanā”, sasniedzot “tālākās robežas viņu sabiedrībai vissvarīgākajā universā, proti, iekšējās apziņas robežas visos tās pārveidojumos dzīves laikā un pēc tās.” Savu psihonautisko ceļojumu rezultātā tibetieši ir redzējuši to, kas citiem nav atklāts. Tādēļ viņu stāsti par pēcnāves pieredzi ir tikpat autentiski un zinātniski patiesi kā Rietumu zinātnieku stāsti par mūsu Saules sistēmu. Viņi ir garīgās zinātnes un gara tehnoloģiju speciālisti.


Lai gan aplūkojamais teksts ir radies Niingmas tradīcijas ietvaros, Tūrmana komentāri balstās uz Conkhapas interpretāciju, kurš sasniedza “Tibetas budisma garīgo sintēzi”. (Conkhapa saskaņā ar izcilā 20. gadsimta budologa Edvarda Konzes uzskatiem bija pārdzimis Jeļenā Blavatskā; citi viņu uzskata par tibetiešu “Akvīnas Tomu”.) Šo nesaderību Tūrmans, pirmais amerikānis, kas kļuva par tibetiešu budistu mūku, izskaidro tīri ekumeniskā garā — viņš skaidro vienas tradīcijas tekstu ar citas tradīcijas palīdzību, tāpat kā Evanss-Vencs to skaidroja ar Blavatskas Slepenās mācības palīdzību, Timotijs Līrijs ar psihodēliska ceļojuma aprakstu, Trungpa ar transpersonālās psiholoģijas palīdzību, Sogjals ar New Age ideoloģijas starpniecību. Visos gadījumos šis teksts ir jālasa uz kāda cita teksta fona. Oriģinālu 8. gadsimtā sacerēja Padma Sambhava un noslēpa, pēc sešiem gadsimtiem to slepenā dievību (dākīni) valodā saņēma Karma Lingpa un pārtulkoja vienkāršo tibetiešu valodā. Varbūt tieši tāpēc, ka tas jau no paša sākuma ir tikai kopija, katrs no šiem autoriem ir radījis oriģinālu.


Tā kā Tibeta nekad nav pārņēmusi Rietumu izglītības un rūpniecības tehnoloģijas, nopietni Tibetas budisma pētījumi sākās tikai pēc 1959. gada, nostiprinoties tibetiešu diasporai. Līdz tam zināšanas par Tibetu aprobežojās ar misionāru, tirgotāju un spiegu piezīmēm un retu entuziastu 19. gadsimtā publicētiem pirmajiem tibetiešu tekstu tulkojumiem kādā no mūsdienu valodām. Visapjomīgākais mēģinājums ieviest Tibetas budisma pētniecību Rietumu universitāšu sistēmā saistās ar kalmika Gešes Vangjala (1901-1983) pārcelšanos uz Ņūdžersiju 1955. gadā. Tur viņu par savu priesteri izvēlējās kalmiku emigrantu kopiena. Tā izveidojās pēc sabiedroto uzvaras pār Vāciju, ar kuras karaspēku sadarbojās Staļina nežēlīgi vajātie Tibetas budisma (vadžrajānas) sekotāji kalmiki. Geše Vangjals sešu gadu vecumā bija iesvētīts mūka kārtā, un slavenais burjatu mongoļu lama Agvans Doržijevs viņu nosūtīja uz Drepungas klosteri Tibetā tālākai izglītībai. Kad Manhatanas un Bostonas Austrumu reliģiju entuziasti uzzināja, ka turpat netālu, Ņūdžersijā, apmeties ievērojams tibetiešu lama, daudzi no viņiem pameta Hārvardu un citas augstskolas, lai mācītos pie viņa kājām. Starp talantīgākajiem skolniekiem bija Džefrijs Hopkinss un Roberts A. F. Tūrmans. Pēc desmit gadu studijām pie Gešes Vangjala vairākus gadus Hopkinss uzturējās Dharamsalā, kur viņa izcilās tibetiešu valodas un madhjāmakas skolas filozofijas zināšanas ievēroja Dalailama. Viņu savstarpējā pazīšanās ne tikai veicināja Dalailamas braucienus pa ASV, bet arī ļāva regulāri sūtīt tibetiešu lamas uz Virdžīnijas Universitāti, kur Džefrijs Hopkinss kļuva par profesoru. Pie viņa mācījās daudzi entuziastiski noskaņoti jaunieši, kuriem viņa plašā disertācija Meditācija par tukšumu kļuva par lielāko autoritāti tālākajās studijās. Daudzi pat izgatavoja īpašus zīmodziņus ar uzrakstu Does Not Inherently Exist, vienkāršojot — Neeksistē, un spieda tos visur, sākot ar savām pierēm un beidzot ar Virdžīnijas Universitātes vīriešu tualetes pisuāriem.


Līdztekus iespējām mācīties pie tibetiešu lamām, kuru lekcijas tulkoja profesors Hopkinss, vēl viens faktors, kas veicināja tibetoloģijas uzplaukumu ASV, bija līgums, saskaņā ar kuru Indijas valdība bada laikā saņemto kviešu parādu apmaksāja ar grāmatām — visas Indijā publicētās grāmatas noteiktā skaitā bija jānosūta uz Kongresa bibliotēku, kas tās pārsūtīja universitātēm. Kongresa bibliotēkas pārstāvis Indijā ilgus gadus bija ievērojamais tibetologs Džīns Smits. Viņš panāca daudzu tibetiešu oriģināldarbu pārpublicēšanu Indijā un nosūtīšanu uz ASV.


Hopkinss bija iecerējis Virdžīnijas Universitātes doktorantūras programmu pielāgot Gelugpas virziena klosteru apmācību sistēmai. Trijos lielākajos šīs sektas klosteros (Drepungas, Seras un Gandena klosteros) normāls mācību ilgums bija 15 līdz 25 gadi (sākot ar 7-12 gadu vecumu). Šajā laikā tie mūki, kas nodarbojās ar tekstu apgūšanu un apspriešanu (apmēram 10% no visiem katra klostera mūkiem), piecus gadus veltīja loģikas pamatu apgūšanai un pa četriem gadiem katram no pieciem tekstiem — Abhisamajālamkāra, Čandrakīrti Madhjāmakāvatāra, Dharmakīrti Pramānavarttika, Vasubandhu Abhidharmakoša un Gunjaprabhas Vinajasūtra. Šajās studijās mūki iegaumēja vairākus tūkstošus teksta lappušu no galvas un iemācījās aizstāvēt un apspriest ikvienu šajos tekstos ietverto nostādni. Džefrija Hopkinsa vadībā doktoranti četru gadu laikā apguva apmēram to pašu, ko divpadsmitgadīgs tibetiešu zēns, un kļuva par doktoriem, vēlāk profesoriem, ievērojamiem speciālistiem budisma jautājumos. Pats Džefrijs Hopkinss joprojām ir viena no lielākajām autoritātēm Tibetas budisma jautājumos, publicējis daudzu tekstu komentētus tulkojumus.


No Džona K. Kīrnija raksta interneta izdevumā Tibet Web News
rigaslaiks.lv


02.01.2006

Komentāri:

   02:33:06 07.08.2006 

 =0, =0  20:42:46 06.04.2006 
Tas gan bija iespaidīgi...

 guga, efekts  23:53:44 16.01.2006 
Pastaav taadaa noziimee, ka punktiem ir vispaarstimuleejosha, harmonizeejosha iedarbiiba, cik saprotu. Kaa tas arii ir akupunktuuras literatuuraa aprakstiits.

 guga, P. S.  23:51:50 16.01.2006 
Un kad biju pirms kaadiem gadiem drusku ne paaraak labaa kondiicijaa peec smagas gripas, akupunktuuras speciaalists arii man stimuleeja tos punktus vairaakus ciklus.

 guga, Andris  23:49:49 16.01.2006 
Tiku eksperimenteejis kaadreiz. Zinu, ka efekts pastaav.

 Andris8Guga,   23:08:00 16.01.2006 

 guga, Andrim  10:14:32 16.01.2006 
Nee, Tu mani nesaprati. Celjgalu punkti ir saistiiti ar punktiem uz peedaam, bet tie manupraat nu nekaadi nebija uz papeezhiem.

 Andris8Guga,   12:36:05 14.01.2006 

 Andris8,   12:09:01 14.01.2006 

 guga, Andrim veel  11:57:07 14.01.2006 
Tikai vai tad tie peedu punkti bija uz papeezhiem? Man kaut kaa mazliet citaadi likaas...

 guga, Andrim  11:32:41 14.01.2006 
Par tiem punktiem ir labi zinaams. To var izlasiit daudzaas graamataas par akupunktuuru. Zina to simtiem tuukstoshu cilveeku, bet nelaime ir taa, ka tas jaadara tad visu laiku, katraa Meeness ciklaa. Un parasti cilveekam ikdienas situaacijaa tam vienkaarshi nav iespeeju., ja vinjsh arii to gribeetu. Bet, cik es saprotu, ja ir probleemas ar energjeetiku, tas ir noderiigi arii vienaa atsevishkjaa Meeness ciklaa, kaa taads vienreizeejs vai dazhreizeejs pasaakums.

 Andris8Guga,   00:25:33 14.01.2006 

 guga, Andrim  23:54:37 13.01.2006 

 Andris8Guga,   19:54:48 13.01.2006 

 guga, skauģaskauģim  19:35:30 13.01.2006 
A kas, Tev skauž?:)))...

 Skauģaskauģis,   17:07:23 13.01.2006 

 guga, Alcheimers  13:28:44 13.01.2006 

 Alcheimers, gugam  00:09:17 13.01.2006 

 guga, Alcheimers vēl  22:50:11 12.01.2006 

 guga, Alcheimeram  22:46:01 12.01.2006 

 Alcheimers, mb  21:56:47 10.01.2006 

 Girts Guntim!,   08:34:54 10.01.2006 

 guga, Par Ramakrishnu  19:50:19 09.01.2006 

 guga, Guntim  19:22:03 09.01.2006 
Ramakrishna bijatas Paramahamsa - sho titulu muukam var iedot tikai citi muuki, kas visumaa runaa maz, ar tituliem nebaarstaas un, ja runaa, zina, ko runaa. Shis tituls pats par sevi noziimee, ka tas nazha asmens jau sen ir aiz muguras, jo nav vairs ne no kaa nokrist, ne kam nokrist. Piemeerot attieciibaa uz shaadiem cilveekiem domaashanu un iipashiibas, kas raksturiigas pirmsskolas liimenim gariigaas attiistiibas celjaa ir vienkaarshi neadekvaati.


 Karlsons,   18:05:47 09.01.2006 
Gunti, a kas notiek kad propellera enerģija enerģija paceļas lidz septitajai Ĩakrai?

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  16:28:51 09.01.2006 
Zini Gjirt - reizeem taadi konkreeti jautaajumi tiek uzdoti delj 2 iemesliem: 1)cilveks nezina aiz savas garlaicibas ko dariit...2)nav veelme izprast doto teemu bet tikai turpinaat bezgaligas debates ar teksta autoru. Ej uz biblioteku un lasi vai meklee Internetaa atbildes - ja esi tik uzmaaciigs :)

 Girts Guntim,   16:06:54 09.01.2006 

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  15:43:59 09.01.2006 
To GUGA - dzive ir skarba un nezheliga.Parsvaraa visi domaa par savu labumu...ir maz - kas domaa par kopejo lietu...un ari tie reizeem nokriit no taa nazha asmens - pa kuru balansee...

 guga, Guntim  15:34:29 09.01.2006 
Nu ja - tipisks piemeers Ramakrishna.

Kaapeec vinjam bija jaamirst ar veezi gan atkal Tu izsaki tikai kaadu citu cilveeku pienjeemumus (un kaut vai tie buutu Tavi skolotaaji).

Pienjeemumi ir laba lieta kaadreiz un tos arii var patureet zinaashanai, ja kaads tos izsakoshs cilveeks liekas autoritaate, bet kaapeec par tiem klaigaat.

Veel jo vairaak, ja tie aizskar citus cilveekus, par ko mees pashi neko droshi nezinaam.

 Karlsons,   15:10:43 09.01.2006 
Gunti Gunti, a kas notiek kad enerģija paceļas lidz septitajai Ĩakrai?

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  14:51:45 09.01.2006 
Mani kadreiz iedvesmoja graamata Abd Ru Shins Graala vestijums Kuraa saka - ka Dieva Valstiibaa bus paklaushanaas nevis briva izveele. Tad sakaaraa ar to - musu EGO un SUPEREGO kas neesam mees - mums rada idejas un veelmes - kuras neatbilst Realitatei !

 Girts Guntim,   13:59:03 09.01.2006 

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  13:43:33 09.01.2006 
Zhel - ka nevaru sheit ievietot cilveka organisma energjetisko sheemu.EGO un SUPEREGO kaa divi vairogi atvirzaas nost no galvas vidus - atbrivojot celju Kundalini energijai.Zheel - ka tikai dazhreiz EGO un SUPEREGO atrums ir lielaaks nekaa Kundalini atrums.Mums SJ ir speciaala lugshana - 'Dieviskjo Maat - ludzu nonjem musu EGO un SUPEREGO'...

 Girts Gugam,   13:38:25 09.01.2006 

 kalns,   13:33:51 09.01.2006 

 Girts Guntim,   13:28:12 09.01.2006 

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  13:20:25 09.01.2006 
Te nu ir iesakaama ljoti laba graamaata 'Ramakrishna' - par to - kaa intensiiva jebkuras patiesas religijas praktizeshana noved pie Dieva.Vinshs gan kljuva drusku iedomigs un sanjeema par to sodu - nomira ar kakla veezi...Bet taa tieshaam ir ljoti laba graamata...Vinshs praktizeeja meditaciju un lugshanu Kali - kas ir taa pati Durga - jeb Dieva Sieviskjaa Ipostasija.

 guga, Guntim  12:45:39 09.01.2006 
Tu tachu neko nezini par citaam metodeem. Reklamee SJ, bet nerunaa, ko nezini.

Par citaam metodeem Tu vareetu runaat, ja buutu visas citas metodes ciitiigi pa daudz stundaam dienaa prakstizeejis katru kaadus 5-6 gadus vismaz un buutu nonaacis pie secinaajuma, ka pa tuksho - ne visnieziigaakaa progresa. Un arii tad tas veel Tev neljautu secinaat, ka citiem ir taapat.

Redzi, Latvijaa ir pietiekoshi daudz cilveeku, kas ir pietiekami cieshi sekojoshi dazhaadaam tradiicijaam un ir pa visiem redzeejushi dazhaadus cilveekus kaa piemeerus, no kuriem var secinaat, ka shiis citas tradiicijas dod gan un ne vienam vien kaut kaa liekas, ka tie citi rezultaati pagaidaam vismaz no malas izskataas daudz labaaki kaa Tev liekas (varbuut pat labaaki kaa personiigi ljoti ieveerojamais SJ piemeers GS personaa). Tas arii viss, ko es par sho varu komenteet.

Atliek mums tikai pa visiem veerot taalaak un turpinaat secinaat.

 guga, Gjirtam  12:35:09 09.01.2006 
Par to beegshanu no dziives arii ir tiesa. Lai pilniigi veltiitu sevi tikai un vieniigi praksei un taa nebuuutu beegshana no taa, kas jaadara, tur ir jaabuut attieciigam nobriedumam laikam jau.
Par Ishta Devatu - jaa, parasti jau taa ir, ka nosaka, bet Svami Sivananda no Rishikeshas, piemeeram, teica pashiem izveeleeties.

Tachu, kad mees praktizeejam, taa vai taa ar laiku buus svariiga tradiicija, konteksts, konkreetu skolotaaju, konkreetu peecteciibu noziimee.

NE jau tik daudz par religjijaam vai kaadaam kustiibaam iet runa - tas tieshaam ljoti biezhi gadaas kaa viens veids kaa sashaurinaat apzinju. Tipiski piemeeri mums te nav taalu jaameklee.

Bet skolotaaji ir skolotaaji, prakses tradiicijas ir prakses tradiicijas - no taam nevar nekur likties. Protams ka mees kaadreiz esam staavoklii, kad bijaam kaadaa kustiibaa vai organizaacijaa iekshaa, saprataam, ka tas nav tas, ko mekleejaam un, galvenais, tas nepaliidzeeja risinaat taas probleemas, kas mums bija jaarisina, bet radiija tikai jaunas, es arii to esmu piedziivojis (un taa attieciibu saraushana kaadreiz var buut ljoti saapiiga). Organizaacijas un kustiibas tieshaam nav buutiskais - taas ir vairaak domaatas, lai dotu mums iespeeju kalpot, kaa tam lai mees tur risinaatu savas probleemas, un tikai kaa uz taadaam uz taam arii ir jaaskataas.

Bet skolotaaji un tradiicijas, manupraat, shis moments taa vai taa ir speekaa un no taa nevar nekur likties. Tikliidz mees kaut ko praktizeejam taa vienmeer buus prakse noteiktas tradiicijas kontekstaa pat, ja tas skalji nekur netiek apgalvots. Taadas abstraktas prakses aarpus tradiicijaam vienkaarshi neeksistee - varbuut par vienkaarshu luugshanu taa vareetu teikt, bet arii tad, veids kaa mees to daraam, tur ir savi tradiicijas elementi - noteiktas izpratnes par to mees esam no kaut kurienes sanjeemushi - noteiktaa kontekstaa tachu tas viss ir.

Kaut kaadaa baazes liimenii mees varam mikseet lietas, taa ir taada izpratnes ieguushana par to, kas ir kas.

Pat ne tikai baazes liimenii, mees varam mikseet dazhaadu meerkju ietvaros - teiksim veseliibai papraktizeet kaut kaadu Ci-gun vai Hatha-jogu drusku tai pat laikaa gariigi straadaajot kaadas kristiigas prakses kontekstaa, piemeeram, un tas tikai bagaatinaas, bet nominaali muusu prakse tomeer vienmeer ir tradiicijas kontekstaa.

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  12:18:19 09.01.2006 
Vismaz Pashrealizacija piesledz pie Kosmosa energijaam - kuraam ir pieeja maziem berniem lidz 4-5 gadu vecumam.Pec tam avotinshs sacietee un mes ejam pa savu dzivi klupdami - krisdami - izdarot bezgaligi daudz kljuudu....Iededzot cilveekaa Gara Gaismu pec pashrealizacijas - mees telaini esam iedegushi gaismu tumshaa istabaa un ja lidz tam esam turejushi rokaa chuusku ( lasiet - savas sliktaa domas, ieradumus, veelmes utt) - tad mees to Gaismaa sakataam un varam no taas atbrivoties....Citas tik iedarbigas metodes nav !

 Girts Guntim,   12:10:57 09.01.2006 
Vai tas nozīmē, ka Tev ego vairs nav?
Uz kurieni ego atvirza, kur tas paliek?

 mb,   11:59:48 09.01.2006 

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  11:59:37 09.01.2006 
Te nu par lielu prieku kristieshiem un Aivaram varu pazinjot - ka tikai Shri Ganesha Dieviba (Tiriba, maza berna nevainiba, gudriba - kuras Inkarnacija bija Jezus Kristus) dod atljauju pacelties Kundalini energijai - to nevar atmodinaat ar tantru vai hatha-jogu vai vel kaa citaadi.Un Jezus Kristus pasaules merogaa atveera celju caur sesto chakru - lai mes varam nokljuut Debesu Valstiibaa - kas ir Sahasrara Chakra !

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  11:54:48 09.01.2006 
Tur jau ir tas joks - ka nevar.Ja Kundalini energijai celshs setajaa chakraa tiek blokjeets (Agija chakra - atbild Jezus Kristus un Vinja Maate Marija) - tad notiek novirze pa labo vai kreiso kanaalu uz kolektiivo virsapzinju (naakotni) vai zemapzinju (pagaatni) - un cilveks var tikt vai nu apseests vai kaa citaadi negativi ietekmeets - jo shie abi apgabali neko nedod gariguma zinjaa Patiesibas Mekleetaajam.Taa piemeeram tie pashi Tibetas lamas izmeklee sava vaditaja Inkarnaciju - saskatot nakotni - tachu shadaas spejas nav Dieviskjhas - ne velti ar Tibatas lamaam saistijaas taada negativa persona kaa Adolfs Hitlers. Savaa laikaa ari chekisti planoja ekspediciju uz Tibetu - lai izmantotu shos sasniegumus savaa darbaa...

 mb, gunti  11:43:20 09.01.2006 

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  11:34:47 09.01.2006 
Stavoklis starp vienas domas beigaam un otras saakumu ir ista un patiesa meditacija.To sasniegt var Sahadza-Jogaa ar
Pashrealizacijas sanjemshanu - kad meditacijas laikaa darbojas musu atmodinaataa Kundalini energija - kura atver galvas
vidu Sahasrara chakru un atvirza musu galvu blokjejoshos EGO un SUPEREGO - kuri kaa balons nosedz Kundalini energijai
celju uz augshu...

 Girts Gugam,   11:27:10 09.01.2006 

 guga, Gjirtam veel  10:18:21 09.01.2006 
Paaris klasisku piemeeru - Tibetas budismaa - karma kagju tradiicija, neko nesarezhgjot, vingrinaaajumu kopums saakas ar
ievadvingrinaajumiem, kuru meerkjis iztiiriities fiziski un psihiski kaa arii nodibinaat stingru psihologjisku saiti ar
Skolotaaju peecteciibu liidz pat Visaugstaakajam Muuzhiigajam. Taalaak seko 6 jogas. Katrai no taam ir savi atsevishkji
meerkji un attieciigaas psihosomaatiskaas speejas, bet neviena no taam pati par sevi nenoziimee meerkji - tie ir tikai
taalaaki liidzeklji meerkja sasniegshanaa. Tad seko ausgtaakaas kaartas vingrinaajumi un meerkja sasniegshana. Taa
vismaz uz papiira - neesmu Karma-kagju sekotaajs un nezinu kaa dabaa, bet laikam jau dabaa veel ir nianses, kas
saistiitas ar atsevishkjiem shiis tradiicijas zariem un veel taadas, ko nekad neuzzinaas nesekojot shai konkreetajai
tradiicijai. Tomeer kopumaa taa aciimredzot ir kaa noteikta formula, kuru lieto tie, kam tas liekas vispienjemamaakais
gariigaas attiistiibas veids. Pie tam tad, ja grib kaut ko patieshaam sasniegt, shie vingrinaajumi aiznjem visu dotaa
cilveeka iespeejamo laiku un nav vinjam vairs laika kaadai spiraaljoshanai.

Cits piemeers - nominaali deklareetais kaa vienkaarshaakais celjsh hinduisma ietvaros - klasiska bhakti tradiicijas
prakse un sekoshana tai. Vispirms tiek izveeleeta Ishta devata, tad cilveeks saak praktizeet visu, kas ar to saistiits
seciigi - saak ar mantras meditaaciju - ir skalja atkaartoshana, klusa atkaartoshana, Sankirtana un mentaala
atkaartoshana, tad veel meditaacija uz formu, taalaak ir virkne seciigu staavoklju bhakti attiistiishanaa, kuriem
cilveeki iet cauri utt... Lai sasniegtu kaut ko vairaak par vieglu nomierinaajumu, mantras ir, piemeeram, jaaatkaarto
miljonos reizhu - tas ir smags darbs, kas prasa ne mazumu laika:)))... (neaizmirsiisim veel, ka tieshi taapat piesaiste
attieciigai tradiicijai tiek uzskatiita par absoluuti vajadziigu, preteejaa gadiijumaa tiek uzskatiits, ka mantras
atkaartoshana var buut arii kaa tukshu dzirnavu malshana.

Arii konkreetie meerkji dazhaadaas tradiicijaas ir dazhaadi. Piemeeram hinduisma bhakti meerkjis, kaa tas ir formuleets,
ir panaakt pilniigu praata 'piepildiijumu' ar konkreeto Dieviibas formu, lai sliktaakajaa gadiijumaa vismaz naaves
briidii saite buutu tik speeciiga, ka cilveeks speetu nonaakt uz attieciigaas gariigaas planeetas.
Tantriskajaa budismaa arii pastaav taads meerkjis kaa nonaakt uz kaadas attieciigaas tradiicijas gariigaas planeetas,
bet ir arii pilniigi citaadi meerkji. Shie meerkji katraa tradiicijaa ir parasti pietiekami skaidri formuleeti, lai gan
par tiem parasti nebljaustaas uz ielaam.

Vienkaarshi seedeet klusumaa ir izplatiits vingrinaajums pats par sevi, bet ko dariit tajaa klusumaa? Dazhaadaas
tradiicijaas, tas, ko meklee shajaa klusumaa atshkjiras:)))... Es te nevaru tagad izstaastiit kaa atshkjiras, tad man
naaksies griezties atkal pie konkreetaam tradiicijaam, kas Tev tik ljoti nepatiik. Bet ko tad - ja neiesliigst
miegainumaa, tad kaut kas ir jaadara tur tajaa klusumaa, citaadi taa buus nevis gariigo ziniibu, bet inerciaalisma
attiistiishana. Tur ir vajadziiga konkreeta virziiba.
To virziibu arii dod tradiicijas.

 Guga, Girtam  09:44:29 09.01.2006 
Tradiicija un religjija nav gluzhi tas pats. Cilveeces kultuuras veesturee dazhaadu religjiju ietvaros un arii vinjpus
organizeetaam religjijaam ir izveidoti neskaitaami sistemaatiski vingrinaajumu kopumi un virkne pieeju, kuru meerkjis ir
cilveeka gariiga attiistiibaa taadaa vai citaadaa formaa.

Var jau to neakcepteet, bet taa saucamaas gariigaas lietas taapat balstaas uz dabas (Dieva) likumiem un ir peec savas
buutiibas ne mazaak preciizas kaa kaadi fizikas vai kjiimijas likumi. Tikai starpiiba te taada, ka dotajaa gadiijumaa
runa iet par muusu pashu ikviena psihi, fiziologjiju un apzinju.

Un veelreiz gribeetu noraadiit, ka interpretaacijas par interpretaacijaam caur praatu arii ir tikai taadas pashas praata
interpretaacijas un nekas vairaak.

Ja cilveeks ir godiigs un meklee no sirds, laikam jau taa arii ir, ka vinjam vienmeer naak paliigaa, bet, ja cilveks ir
vienkaarshi pashpaarliecinaats un domaa, ka vinjsh visu pats labaak zina par visiem citiem, tad taa ir viena klasiska
nomaldiishanaas. Neviens veel nav apguvis fizikas un kjiimijas likumus bez attieciigaas tradiicijas un veel jo vairaak
tas attiecas uz daudz smalkaakiem ieksheejiem likumiem.

Bet katram savs, nevienam nav aizliegts meegjinaat:)))...

 Girts Gugam,   08:29:46 09.01.2006 

 guga, Gjirtam  01:20:34 09.01.2006 
Konkreeta tradiicija - taadaa noziimee kaa sistemaatisks un seciigs vingrinaajumu kopums, taadaa noziimee kaa vienskonkreets celjsh vienaa konkreetaa kalnu virsotnes vai sedlienes virzienaa, nevis cirkuleeshana no viena celja pie otrapa perimetru apkaart kalnam. Taa arii ir viena stipri izteikta maldiishanaas, kad apgalvo, ka viss ir viens. Galiigais meerkjis jau pamataa arii irviens (ir tikai viens Dievs, viena miilestiiba utt. - teiksim taa), bet dazhaadu konkreetu vingrinaajumu starpmeerkjimeedz buut stipri atshkjiriigi. Kaapt kalnaa augshaa no dazhaadaam puseem ir kaapt pa dazhaadiem celjiem - katram irsavas progresa paziimes (ainavas celja malaas - tie visi ir kalni un tur ir kopiigie elementi, bet detaljas atshkjiras),dazhaadi celja pagriezieni un 'Uzmaniibu' uzraksta ziimes. Vienkaarshi buut klusumaa starp citu arii var buut ljoti patiikams vingrinaajums, bet tam kaa jebkuram vingrinaajumamtaapat ir raksturiigas savas maldiishanaas un savu nepareiziibu iespeejas taalaakaa celjaa. Dazhaadas nianses tur varbuut, kas it kaa vienu un to pashu vai ljoti liidziigu vingrinaajumu ienes dazhaadaa kontekstaa, nostaada kaastarpvingrinaajumu, ievadvingrinaajumu vai augstaakas pakaapes vingrinaajumu konkreetaa celjaa utt. Seedeeshana klusumaa - principaa, ja runaajam par konkreetaam tradiicijaam, tas staav ljoti tuvu taadiem tradiicijaasbalstiitiem konkreetiem vingrinajumiem kaa budistu 'raamaa seedeeshana', vai kvakeru meditaacija, kas balstiitaattieciigaa Biibeles pantaa vai White robbed monks meditaacija (arii balstiita tajaa pashaa Biibeles pantaa). Tomeerkatraa gadiijumaa tur ir savaadaaka domaashana - ir savas nianses. Gan jau viss kaartiibaa ar Tolli kaa ar jebkuru citu - galvenais tad sistemaatiski sekot vinja maaciibai (es sho autoruneesmu lasiijis un man personiigi par vinju nav nekaada iespaida, bet tam savukaart nav itin nekaadas noziimes). Un veel - visaam taam atshkjiriibaam tieshaam nav lielas noziimes, ja runa iet par pirmo cilveeka sastapshanos armeditaaciju, par pirmajiem soljiem, bet tam ir liela noziime, ja runaa par noteiktu un nopietnu meegjinaajumu kaut kodariit sistemaatiski.

 Girts Gugam vēl,   19:23:55 08.01.2006 

 Girts Gugam,   08:51:19 08.01.2006 

 guga, Gjirtam veel  23:04:41 07.01.2006 
Kaapeec uzstaajos pret to bezdomu propagandu tik lielaas devaas. Lieta ir, ka tas bezdomu staavoklis ir parasti taalieta, ko dikti uzsver, kad runaa par meditaaciju. Tad man jaajautaa, vai ir daudz cilveeku, kas zina, kas vispaar zina,kas ir patieshaam staavoklis bez domaam (arii no tiem, kas meditee regulaari un ilgstoshi - energjeetiskaasmeditaacijas, kuraas uzreiz izrubii parasto nomoda apzinju un iesleedz citus - eksotiskus apzinjas staavokljus v njeshchjot, tas pats narkotiku sariishanaas deelj arii v nje shchjot - un manupraat tie arii nav pashi par sevi tiiristaavoklji)... Es runaaju par parastu nomodu un normaalu ikdienas meditaacijas praktizeeshanu - da jebkuras taadastehnikas. Nomods ir principaa staavoklis, kas sastaav no domaam (taa ir vienlaikus gan teorija, ko var izlasiit taadaadziljaakaa, vairs ne jau gluzhi uz masu orienteetaa, literatuuraa par meditaaciju, gan tiklab arii pasha pieredze),kameer cilveeks ir nomodaa, vinjaa ir domas. Cilveekiem sastaasta, cik svariigs ir tas bezdomu staavoklis, vinjipameegjina un, ja ir nopietni noskanjoti, biezhi nesaprot, kas ar vinjiem notiek, nekaada bezdomu staavoklja, tieshiotraadi, liekas, ka domas jonjo veel trakaak:))) - taapeec, ka uzmaniiba padziljinas:))). Saakumaa tad cilveeki meegjinaar taam ciiniities, domaa, ka johambos, kas ar mani nav riktiigi - visi te rinkjii man dikti gudri runaa par bezdomustaavokli, bet man domas rinkjo kaa trakas utt. Peec tam ir triis iespeejas - cilveks vispaar atstaaj meditaaciju, jonekaa nesaprot, cilveeks paarmeeriigi sasprindzinaas, meegjinot ar domaam tikt galaa, un nonaak psihologjiska raksturaprobleemaas, cilveeks atrod kaadu, kas vinjam kaut ko drusku iemaaca, un vinjsh saak saprast kaa patiesiibaa taas lietasnotiek. Normaala meditaacija sastaav no atslaabinaashanaas, miera staavoklja ieneshanas sevii (tautas dziesmu 'raami leenaam')saglabaajot uzmaniibu un praata veershanas atkal un atkal uz meditaacijas objektu, kas parasti ir atkariigs noizveeleetaas tradiicijas. Pamaniiju, ka domas aizkliida un pavisam mieriigi atgriezhos pie meditaacijas objekta - laikaada nebuutu domu klainjoshana, taas ir tikai domas. Bez sasprindzinajuma un ciiniishanaas ar domaam. Tas arii viss.Kad cilveeks to ciitiigi praktizee ik dienas, vinjaa pamazaam notiek objektiivas paarmainjas. Arii praats patieshaamnomierinaas un kljuust klusaaks, dzidraaks utt. Tas arii viss. Taalaak buutu jaaatrod un jaanostiprinaas tomeerkonkreetaa tradiicijaa, ko saredz kaa piemeerotaako sev.

 guga,   22:54:19 07.01.2006 
Neesmu paarliecinaats, ka zinaatnieks noziimee attiistiits Buddhi, man liekas, ka parasti tas pats ratio, bet es shajaagadiijumaa domaaju praatu tieshi taadaa noziimee kaa sho jeedzienu parasti lieto shodienas klasiskaa budismaliterartuuraa. Buddhi ir viena no individuaalaas Apzinjas komponenteem, taapat kaa Manas, bet es domaaju visplashaakajaanoziimee, ko sanskritaa apziimee ar Chit - ko tulko kaa 'praata mateerija', bet reizeem arii vienkaarshi 'apzinja'. Vissir tikai Chit un visi fenomeni kaa individuaalajaa praataa, taa Visumaa tikai vilnji shajaa praata mateerijaa. Intelectus ir ljoti tuvs tam, ko sanskritaa apzimee ar Vidya - tieshaa gariigaa uztvere, tieshaa redzeeshana, budistuTiiraa Spogulja gudriiba vai kaut kas tml. Saliidzinot dazhaadu skolu terminologjiju sanskritaa utml. tomeer arii laikamjaabuut diezgan uzmaniigam, jo dazhaadas skolas tomeer terminus lieto atshkjiriigi un parasti tie apziimee ljotikonkreetas lietas, ko mees saprotam, kad ejot pa attieciigo celju tik taalu nonaakam. Patiesiibaa man nav pietiekamuzinaashanu, lai apspriestu shiis lietas tik dzilji, lai gan kaut ko no taa jau mees visi esam sajutushi, bet parastitikai atspulgu liimenii. Kaa saka sv. Paavils - mees redzam tikai kaa neskaidraa spogulii pagaidaam:))). Par to, ka striidi ir par vaardiem parasti ne par pankuukaam, kuras vienkaarshi jaaeed, tas gan:)))...

 Girts Gugam,   22:18:25 07.01.2006 

 guga, Gjirtam  21:34:58 07.01.2006 
Izgliitiiba starp citu dabiski rodas no taa, kad Tu domaa un meklee, meklee atbildes uz jautaajumiem. Neviena viena patimaaciibas Tev nevar dot visas atbildes. Taapeec, ka dazhaadas maaciibas, dazhaadi teksti, dazhaadi autori, dazhaadiskolotaaji utt. koncentreejas uz dazhaadaam dziives puseem, dazhaadiem jautaajumiem. Vienam patiik maate, citam meita,kaa tajaa latvieshu teicienaa... Bet man, Tev, katram ikvienam no mums ir pashiem savi jautaajumi, savas probleemasjaarisina... Saliidzinot ar lieliem gariigajiem mekleetaajiem mana izgliitiiba gariigajos tekstos un maaciibaas ir nozheelojama starpcitu, jo mani mekleejumi nebuut nav pietiekami ciitiigi bijushi, lai sasniegtu ko vairaak, tomeer ir lietas, par ko varrunaat arii no taas pieredzes, kas ir man. Pirmklasnieks var teikt,ka eksistee burts A un tas atspoguljo skanju A, jo tovinjsh zina, to vinjsh skolaa ir iemaaciijies. Pagaidaam viss, ko es sheitan daru shajaa forumaa arii ir shajaaliimenii, Gjirt. Un es to labi apzinos un man vismaz pasham liekas, ka necenshos paaugstinaaties.

 guga, par praatu  21:21:03 07.01.2006 
Kaadreiz jau runaajaam, ka Viduslaiku sholastikaa stingri nodaliija divus praata liimenjus - ratio un intelectus. Kadgjirts u.c. (arii es pats pirms tam) te runaaja par praata ierobezhoto un briizham trauceejosho dabu, runa gaaja parratio - racionaalo praatu, to, kas domaa binaarajaas opoziicijaas, nepaartraukti leeksho kaa meerkakjis utt. nevis parintelectus jeb atspoguljojosho, apzinosho praatu. Kaapeec es shobriid runaaju tieshi par praata radosho pusi - tieshi taadeelj, ka nav jau starpiiba kaadas konstrukcijaspraats sabuuvee. Konstrukcijas par atteikshanos no praata ir taadas pashas ratio konstrukcijas. Tas, kas ir vajadziigs,atmest papagailismu un saakt domaat pashiem. Mums visiem. Pie tam izgliitiiba pati par sevi nemaz netraucee, taa nekaadinav trauceejosha - tas speciaali Gjirtam.

 guga, Gjirtam  21:11:17 07.01.2006 
Shitas arii bija no gariigajaam enciklopeedijaam. Lieta vienkaarshi ir, ka shis ir praats un tas ir praats, bet praatamir dazhaadi staavoklji. Viss ir Sat-Chit Ananda kaa saka indieshi jeb tikai praats, kaa saka budisti. Jautaajums kaadspraats:))).... Tu ierobezho praata definiiciju tapeec Tev no taa jaaatsakaas, bez tam tas pavisam nav no Tevis, bet no Oshopaarlasiishanaas:))). Atvaino mani par mazu uzbraucienu, taads nebija mans meerkjis:)))... Tu pats noprovoceeji - Tev pasham joprojaam gribasciiniities praata ciinjaas:)))...

 Girts Ilonai,   17:41:40 07.01.2006 

 Girts Alcheimeram vēl,   17:33:08 07.01.2006 

 Girts Alcheimeram,   14:15:55 07.01.2006 

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  13:55:47 07.01.2006 
Luzdzu rakstiet - izsutishu pa E-Mail materialus latvieshu valodaa par bezmaksas Sahadza-Jogas meditacijas sisteemu. Vai skatietsheit:http://www.e-misterija.lv/index.php?name=PNphpBB2&file=viewforum&f=19&sid=a9eda2a9e00a9e07d86c0f0165c57273

 Alcheimers, Ģirtam  13:45:14 07.01.2006 

 ilona, Girtam  13:39:11 07.01.2006 

 Girts Gugam vēl,   12:03:32 07.01.2006 

 Girts Gugam,   08:04:53 07.01.2006 

 guga,   20:54:59 06.01.2006 
Taadu bezdomu staavokli nemaz taa maaksliigi nevar panaakt. Tas iestaasies pats, ja vajadzees - jo energjeetiskajamstaavoklim mainoties mainaas arii apzinjas staavoklji. Normaali nomoda staavoklis sastav no domaam, taapat kaa sapnjumiegs, piemeeram, no sapnjiem. Svariigi ir paplashinaat savu apzinju. Manupraat meditaacija vispaar saakas ar to briidi,kad cilveeks saprot, ka nav jaciinaas ar domaam, bet tikai jaasaglabaa uzmaniiba un jaaveersh praats arvien uzmeditaacijas objektu. Tas arii viss. Jo vairaak uzmaniibas, jo saakumaa buus vairaak domu - pareizaak vinju jau nebuusvairaak, cilveeks vinjas vienkaarshi vairaak pamana. Meditaacijas objekti ir taadi, ka vinji dabiski piesaista praatu, jo praats pamazaam uztver saldumu, kas ir tajosietverts. Bet, pirms saakt, cilveekam ir vajadziigs praats, lai nonaaktu pie izpratnes, ka gariigaa prakse patieshaam irvajadziiga, ka taa ir vieniigaa izeja no ne visai apmierinoshaa staavoklja, kuraa atrodas cilveeks-obivatjeljs, kassavas iluuzijas domaajas par prieku saucam. Taapat cilveekam ir vajadziigs praats lai izdariitu neskaitaamas citasizveeles, kas ik briidi jaaizdara ikvienam, kas ir izveeleejies patieshaam domaat taa vietaa lai akli sekotu vairaakumavai eertaakajiem celjiem, standartdomaam un standartatbildeem uz jautaajumiem. Praats izsmalcinaas un speej uztvert unapzinaaties arvien smalkaakaas un smalkaakas lietas. Praktizeejot ar laiku praats piesaatinaas ar prieku, kas kljuustpar dabisku meditaacijas sastaavdalju. Skaistuma priekshaa, praats, kas speej saskatiit skaisto, 'apstaajas'... Tad noklust domas parastajaa shii vardaizpratnee, bet apzinja aktualizeejas. Kljuust piesaatinaata, energjeetiska. Ikviens normaals cilveeks to ir piedziivojis, bet parasti taas izjuutas vai nu nav tiiras, vai ir paaraak iislaiciigasun mees vinjas nevaram satvert. Taapeec mums ir vajadziigas metodes, kas lietas, ko ikviens cilveeks zina no acumirkljapieredzes, padara stabiilas, noturiigas.

 guga,   20:22:37 06.01.2006 
1.kaart - bezdomu staavoklis nenoziimee, ka praata nav. Domas ir tikai praata virspuseejaas aktivitates produkts.Galvenaa praata funkcija ir apzinja, kas ir buutiska esamiibas pamatfunkcija. Ar gariigajaam prakseem nomierina unattiira praatu. Sasniedz tiiraa praata staavokli utt., staavoklis 'uma njet' domaats tiem, kam patieshaam umanjet:)))... 2.kaart - uz laiku atsleegt praatu ir ljoti vienkaarshi, ja jau te ir kaads, kas to tik ljoti grib - vajag tikaipanaakt, lai kaads labi sadod pa galvu:))). Vai kaa tajaas krievu lapaas, kur runaa par staavoklja 'uma njet' iipashoizcilo vertiibu un piedaavaa liidz bezsamanjai piedzerties shii staavoklja nostiprinaashanas vaardaa (es pat paziistudzhekus, kas shaadiem vingrinaajumiem 'dzenoshanaas' vaardaa ir gaajushi cauri:)))...)

 Guntis Strautnieks, guntis.str@mail.ru  11:02:23 06.01.2006 
Meditacija ir bezdomu stavoklis...praata nav (krieviski uma njet)....Tas ir kaifs , ekstaaze, Dieviskjaa Milestiiba,Sevis Apzinaashanaas kaa Tirs Gars ! Un tas viss ir sasniedzams bez maksas - ar vienkarshu meditacijas sistemu :Sahadza-Joga !

 guga,   00:48:53 06.01.2006 
Interesanti kaapeec gan buutu jaaatmet praats. Praats ir tas, caur ko cilveeks tiek saistiits, bet tas ir arii tas, caurko cilveeks tiek atbriivots. To atmest nemaz nav iespeejams, jo viss eksisteejoshais ir tikai praats.

 ilona, zvers11@inbox.lv  21:01:45 05.01.2006 

 han-shan, mieraosta@tvnet.lv  13:43:16 05.01.2006 

 ilona, zvers11@inbox.lv  14:55:39 04.01.2006 

 P.S.,   14:38:11 02.01.2006 

 guga,   14:34:16 02.01.2006