Vienotība ir nepieciešamība

Pēc vienotības ir nenogurstoši jātiecas. Vienotībā ir ne tikai spēks, bet arī skais-tums. Kultivējiet vienotību, kā gudrs dārznieks kopj savu dārzu un saudzīgi rūpējas par katru jaunu pumpuru un katru jaunu asnu. Vienotība seko katram īstam mīlestības apliecinājumam un iezīmē katru garīgu sasniegumu.


Ierakstiet vienotību jūsu karogos un ejiet pa spēka ceļu. Vienotība visas lietas padara iespējamas, bez tās nekas nav drošs un skaistākās iespējamības pārvēršas putek-ļos. Izdošanās balstās uz to, ka esošās spējas tiek pareizi izmantotas, vienotības trū-kums reizēm noved pie tā, ka augstākais potenciāls tiek izšķiests.

Meistars, ar Benjamina Krēmes starpniecību (1984. g.)


Pēc vienotības ir nenogurstoši jātiecas. Vienotībā ir ne tikai spēks, bet arī skais-tums. Kultivējiet vienotību, kā gudrs dārznieks kopj savu dārzu un saudzīgi rūpējas par katru jaunu pumpuru un katru jaunu asnu. Vienotība seko katram īstam mīlestības apliecinājumam un iezīmē katru garīgu sasniegumu.


Ierakstiet vienotību jūsu karogos un ejiet pa spēka ceļu. Vienotība visas lietas padara iespējamas, bez tās nekas nav drošs un skaistākās iespējamības pārvēršas putek-ļos. Izdošanās balstās uz to, ka esošās spējas tiek pareizi izmantotas, vienotības trū-kums reizēm noved pie tā, ka augstākais potenciāls tiek izšķiests.


Vienotība ir gara manifestācija, jo cilvēka patiesā daba ir vienesība. Viss, kas ved uz vienotību, notiek cilvēces labuma dēļ un spārno cilvēci tās ceļojumā. Vienotība ir neuzvarama; tumšie spēki veltīgi dauzās pret vienotības vairogu. Pienāks laiks, kad vienotība valdīs, bet pirmos soļus šai virzienā ir jāsper jau šodien. Ir bezjēdzīgi gaidīt, ka citi sāks: ceļu uz vienotību ir jāizraugās katram atsevišķajam. Nekas neizārda vie-notības tīklu tik ļoti kā kritika. Šādā veidā iet zudumā tūkstošiem iespējamību. Turiet jūsu kritisko mēli aiz zobiem un sargājiet tik rūpīgi noausto vērtīgo audumu.


Katrs savā veidā pazīst vienotības varu; katrs meklē sava tuvākā atzinību un pie-krišanu, taču mehāniskai domu vienādībai šeit nav ko meklēt. Katra kustība uz vieno-tību paaugstina kopuma spēku un atvieglo smago uzdevumu tiem, kas strādā aiz kuli-sēm. Attīstiet vienotību un lieciet uzziedēt cilvēka garam. Māciet vienotību un modi-niet mīlestību sava brāļa sirdī.


Ja cilvēce grib pieredzēt mieru, tai ir jāredz sevi kā vienību. Nekas neatvedīs šurp šo svētīto stāvokli. Miers nāks, ja valdīs taisnība un nabagajiem vairs nevajadzēs lūgt žēlsirdību. Bez taisnīguma vienotība nav iedomājama un paliktu uz visiem laikiem cil-vēkiem neaizsniedzama. Tādēļ īstenojiet taisnīgumu, ienesiet vienotību un mieru šajā baiļu nomocītajā pasaulē.


Tikai ar dalīšanos var tikt nostiprināts taisnīgums, un tikai dalīšanās ienesīs ilgo-to mieru visās nācijās. Ja cilvēki mācās dalīties un sagrauj šķirošos mūrus, galu galā vi-ņi atzīs savas eksistences īsto jēgu un pārplūdinās pasauli ar brālību un mīlestību.


Lieciet dalīšanos par ceļa rādītāju nākotnē. Atbrīvojiet savus brāļus no nabadzī-bas un posta. Atverieties dvēseles impulsiem un ievediet jūsu vidū Dieva Gribu.


Mēs apstiprinām, ka Dieva Griba valdīs. Ar vienotības un mīlestības starpniecī-bu cilvēki mācīsies dalīties. Ar upuri un saprātu viņi atradīs ceļu uz taisnīgumu un mieru. Brīvība un brālība noteiks cilvēku rīcību, viss var tikt sasniegts.


Kopā cilvēki var īstenot visus iedomājamos lielos darbus. Pārmaiņu iespējamī-bas ir neierobežotas, tomēr cilvēkiem ir jādarbojas kopā, lai radītu jaunu pasauli. Tikai ar vienotību viņi uzvarēs. Vienotības spēks atvērs visas durvis. Turieties pie ideāla un izbeidziet noniecināt jūsu brāļa pūles.


Kopš sākumiem cilvēks ir cīnījies. Vienmēr ir valdījusi šķelšanās. Šodien cilvēku dzīvē ienāk jauna gaisma, lai cilvēkus atbrīvotu no svētulības un kara. Palīdziet izplatīt saprāta un miera gaismu. Palīdziet nolīdzināt ceļu taisnīgumam un brīvībai. Centieties pēc vienotības, kas tālāk palīdzēs cilvēkiem un sapulcinās viņus zem Kristus karogiem.


Nākotnei ir jātiek iegūtai, šim uzdevumam tiks izmantotas visas rokas. Lieciet izpausties iekšējai vienotībai un sadodieties rokās, lai kopīgi sasniegtu mērķi.


 



Vienotība


Meistars, ar Benjamina Krēmes starpniecību (2001. g.)


Kad vien cilvēki satiekas lielās grupās, viņi attīsta jaunu sevis izpratni un uzlūko viens otru ar citādām acīm. Viņi tiek iedrošināti, savās vēlmēs nostiprināti un jūtas pievilkti tiem, kam ir līdzīgi uzskati. Arī tad, ja tas šķiet pilnīgi dabīgi, kādēļ tas vispār ir tā?


Būtībā visi cilvēki iekšēji tiecas pēc vienotības un tās atspoguļojumu atrod ideju un domu saskaņā. Šis instinkts ir pamatā politisku partiju un citu grupu veidošanā. Ideoloģiskais konsenss iedarbojas kā magnēts un pastiprina kopuma iedarbību.


Grupas un partijas sabrūk, ja iekšējā vienotība ir sagrauta. Vienotība ir dvēseles kvalitāte un neaizvietojama, lai grupa turētos kopā. Pārak stipra individualitātes, kā arī personīgo īpašību uzsvēršana tādēļ vājina saites, kas grupu satur kopā. Tomēr ar laiku parādās atšķirības un neapmierinātība. Kļūst skaļas atšķirīgas balsis, kas obligāti grib izvest savu gribu. Ja vēlme pēc vienotības ir zudusi, grupa noteikti ir briesmās. 


Savstarpēja saistība


Visai dzīvībai pamatā esošais mērķis ir vienotības attīstība, kas izpaužas visu ato-mu savstarpējā saistībā. Vairumam cilvēku Kosmoss ir bezgalīgi liels un plašs atseviš-ķu materiālu substanču sakopojums, kas inerti paklausa matērijas mehāniskajiem liku-miem. Patiesībā Kosmoss, izplatījums kā tāds, ir dzīva būtne, mūsu esamības avots, mūsu Māte un mūsu Tēvs. Kā dvēseles mēs zinām, ka tas tā ir, un mēģinām izpaust fundamentālo vienotību, kas ir mūsu dabā.


Ja kāda grupa zaudē savu vienotību, šī grupa to dara, riskējot ar sevi. Bez šīs vie-notības tā nestrādā kā grupa, bet gan bez plāna, bez jēgas un saliedētības, un ir tikai nesavienojams nostāju un kondicionētību sakopojums.


Ūdensvīrs


Mēs tagad ieejam grupu laikmetā. Ūdensvīra un viņa enerģiju īpašības var tikt iz-dzīvotas un pieredzētas tikai grupu formās, jo sintēze ir Ūdensvīra galvenā īpašība. Viņa vienojošie un harmonizējošie stari ilgstoši ietekmēs visu dzīvi, līdz atkal un atkal augstākā alķīmija būs sasniegusi savu labdarīgo mērķi un cilvēce kļuvusi par vienotu veselu. Tā būs. Tā cilvēki atzīs, ka vienotība patiešām ir spēks; tā ir mūsu esamības bū-tiska pazīme, mērķis, uz ko tiecas visi cilvēki un kuru viņi visā, ko dara, cenšas īstenot.


Kad tuvā nākotnē Maitreja parādīsies, Viņš parādīs, cik principiāla nozīme ir tam, ka, risinot cilvēku problēmas, kā cilvēki un nācijas mēs nonākam pie kopēja mēr-ķa, un līdz ar to mūsu spēcīgajām individualitātēm liekam kalpot grupai.


/Modris/


09.05.2008

Komentāri:

 Modris, Ezei,   16:23:41 19.05.2008
80.233.142.78

Nē, nav gan nekādi 'mīļvārdiņi', bet simboli noteiktiem, atšķirīgiem jēdzieniem.
Arī latviešu tradīcijā, manuprāt, Dievs nav Visaugstākā apzīmējums, jo Dainās runa ir par Dieva dzimšanu, bet -, kas dzimst, tas arī mirst, vai ne?

 Eze, Modrim  15:00:18 19.05.2008
87.99.92.3

Nu sapratām jau sapratām :))) Vismaz es. Un arī skrēju prom no neta...

Par tām hindu tradīcijām.. Modri, tie nav nekādi termini, tie ir Dieva mīļvārdiņi.

 Modris, Ezei,   14:11:15 19.05.2008
80.233.142.78

Jā, daudziem mīlestības vēl nav, un emocionāli polarizētie tikai sentimentāli puņķojas, - kā nu ne, viss ir pareizi.

 Modris,   14:08:20 19.05.2008
80.233.142.78

Piezīme: pirmie divi iepriekšējā komentāra teikumi bija citēti no Gugas komentāra.

 Modris, Gugam,   14:05:17 19.05.2008
80.233.142.78

Terminu savairošana diezin vai palīdz to iekšēji izprast. Man pietiek ar vienu terminu - Dievs.
Tev tik mīļajiem hinduistu tradicionālistiem gan nepietiek ar, teiksim, Višnu vai Indru vien. Viņiem ir miljoniem dievību un terminu, he, he, he... Apziņas stāvokļu apzīmēšani vien - daudzi desmiti terminu. Jo augstāk attīstīta kāda zinātne, jo sarežģītāks tezaurs, tikai lajiem pietiek ar dažiem vārdiem, he, he, he...
Tikai kristiešiem ir viens Dievs un cauri, - monoteisti, ko domā...he, he, he. Pēc manām domām, tā ir reliģiska aprobežotība, kas kavē attīstību.

 Modris, Ezei, Gugam,   13:59:22 19.05.2008
80.233.142.78

Tas vārdiņš 'muldoņas' nebija ļauni domāts, bet labsirdīgi... man nebija laika kaut ko vairāk uzrakstīt, jo bija steidzami jābrauc prom.

 Modris, Ezei, Gugam,   14:16:16 17.05.2008
80.233.142.78

He, he, he... muldoņas... he, he, he...

 Eze,   11:36:21 17.05.2008
87.99.92.3

Iegāju draugos un novirzījos no tēmas.. toties interesantumu uzgāju:
http://www.youtube.com/watch?v=uuGaqLT-gO4

 Eze, gugam  10:41:26 17.05.2008
87.99.92.3

(tūlīt pakacināšu Modri šajā jaukajā sestdienas rītā)

Hierarhiju shēmas toties palīdz nepārdzīvot par to (netirdīt sevi), ka Mīlestības vēl nav - jo dvēseles polarizācija nav visiem pa spēkam un emocionālajā un mentālajā un personības polarizācijā dvēseles vēl nav un tikai dvēsele spēj nest Mīlestību... emocionāli polarizētie tikai tāpat vien puņķojas... :))))))))))

 guga, Modrim  10:28:56 17.05.2008
62.85.19.217

Es nezinu, Modri - tā, protams, ir tikai Tava personīgā, tikai Tava paša darīšana, bet vai dzīvodams šajās absolūtajās shēmās, ko Tu paud, vai tas palīdz Tev atrast, sajust, pieredzēt Mīlestību? To pašu bezgalīgo Mīlestību, ko ar tādu spēku pauž tas latviešu tautasdziesmu materiāls (un arī tautas pasaku materiāls), kas runā par Dievu.
'Es ar Dievu, Tu ar Dievu, mēs ar Dievu labi ļaudis
Ar Dieviņu guļamies'i, ar Dieviņu ceļamies
Še ceļosi, še guļosi, pie Dieviņa kājiņām'i
...
Kur, Dieviņ(i), tu stāvēji,
Kad es gāju maltuvē?
- Es stāvēju pagalmā
Vībotnīšu krūmiņā.'

Bet Dievs cilvēka personīgajā pieredzē ir Mīlestība un bez tās patiešām - var būt visa atziņa, visa gudrība, bet vienalga tā ir tukša spēle, kurai nav pat kripatiņas personīgās iekšējās realitātes.

 guga, ...  10:18:21 17.05.2008
62.85.19.217

Garīgā Gaisma savukārt nav nekas cits kā Apziņas Gaisma kā tāda, bet tai ir arī patstāvīgas manifestācijas īpašība cilvēka personīgā pieredzē.

Elpošana kā universāls faktors savukārt, šķiet, paskaidrojumus neprasa.

 guga, ...  10:16:06 17.05.2008
62.85.19.217

Dievs - ir vārds, kas atspoguļo trīs fundamentālus Realitātes izpausmes faktorus latviešu valodā - 1. Garīgā Gaisma; 2. Elpošana kā universālā Ritma likums, kas caurauž Visumu visos tā līmeņos; Personības klātbūtne. Ar Personību atšķirībā no Bezpersonīgā ir iespējama personīga saruna. Un šis Personības faktors tieši tāpat kā Ritms un Gaisma caurauž visus Visuma līmeņus. Tas ir tas, ko senie grieķi sauca par atomisma principu un ko arīdzan Leibnics aprakstīja ar savu monāžu teoriju un ideju par Dievu kā īpašu Monādi (šī ideja jau ilgi pirms Leibnica patiesībā ir pausta Mahariši Patandžali 'Joga Sutrās' un arī vēl senākos Vēdiskos tekstos).

Visu šo kompleksu var sastapt atspoguļotu arī atbilstošajā latviešu folkloras materiālā (tautasdziesmās, pasakās u.c.), kas runā par Dievu.

 guga, Modrim  10:06:07 17.05.2008
62.85.19.217

Terminu savairošana diezin vai palīdz to iekšēji izprast. Man pietiek ar vienu terminu - Dievs.

 Modris, Gugam,   00:48:21 17.05.2008
80.233.142.78

'Kas gan uztur ikvienas dzīvas būtnes dzīvību?' - Monāde.
'Kas ir tas, kas elpo ikvienā dzīvajā būtnē, un kas ir tas, kas nodrošina, ka dzīvai būtnei piemīt apziņas gaisma?' - Dvēsele.

 Modris, Mārtiņam,   00:35:45 17.05.2008
80.233.142.78

Dzīvība ir vienmēr, tā nav radīta un nekad nedz sākas, nedz beidzas. Fragments no Dzian grāmatas:

'Nebija nekā. Viena Tumsa pildīja Neierobežoto Visu. Nebija Laika, tas dusēja Ilgstības Bezgalīgajās Dzīlēs. Nebija Visuma Saprāta, jo nebija būtņu, kas to varētu ietvert. Nebija nedz Klusuma, nedz Skaņas, jo nebija dzirdes, lai to sajustu. Nebija nekā, atskaitot Nesagraujamo Mūžīgo Elpu, kas neapzinājās Sevi Pašu. Tikai Vienotnes Esamības Forma - neierobežotā, bezgalīgā, bezcēlonīgā - pletās, dusot miegā bez sapņiem; neapzinīgā Dzīvība pulsēja Visuma Telpā.'

 Mārtiņš,gugam,   22:27:01 16.05.2008
77.93.21.71

Viss tiks saprasts tad kad cilvēce uzzinās kā radās dzīvība.Vai tā bija nejaušība vai likumsakarība?

 guga, Mārtiņam  23:31:38 14.05.2008
62.85.19.217

Man gan liekas, ka nav nekā konkrētāka par jēdzienu 'Dievs'. Kas gan uztur ikvienas dzīvas būtnes dzīvību? Kas ir tas, kas elpo ikvienā dzīvajā būtnē, un kas ir tas, kas nodrošina, ka dzīvai būtnei piemīt apziņas gaisma?

 Es, maris.abele@inbox.lv  17:55:08 14.05.2008
87.226.85.33

Labdien!
Sadarbības priekšlikums. -- nesaskaņota reklāma tiek un tiks dzšta --

 Modris, Mārtiņam,   16:00:06 13.05.2008
80.233.142.78

Dievs ir viss, un Dievs ir Hierarhija, un Dievs ir Saules sistēmas Logoss. Dievs ir viss, kas ir augstāks par cilvēku un Dievs ir cilvēka augstākā daļa. Jēdziens 'Dievs' ir ļoti nekonkrēta lieta, un ezoteriķi, ja vien var, izvairās šo vārdu lietot, dodot priekšroku precīzākiem terminiem.
Tātad, ja es lietoju terminu Dievs, tad es to saprotu kā hermētisti, tas ir, Saules sistēmas plānu garīgo polu jeb trīs augstākos plānus, ko sauc par 1., 2., 3. Logosu jeb kopumā - par Dievu. Kristieši to sauc par Dievu Tēvu, Dievu Dēlu (Kristus principu) un Svēto Garu (tā aizvietojot Dieves Mātes principu). Tā ir augstākā Trīsvienība. Par Dabu hermētisti sauc Saules sistēmas plānu materiālo polu, kas ietver fiziski-ēterisko, astrālo un mentālo plānu, tātad no ezoterikas viedokļa Dievs nevar būt 'personificēts dabas likums', kā Tu raksti.

 Mārtiņš,Modrim,   15:44:29 13.05.2008
77.93.21.71

Dievs priekš manis ir personificēts dabas likums.Vār būt ka Tu par Dievu domā kā cilvēka augstāko būtību.Ja Tev nav grūti tad lūdzu paskaidro mazliet vienkāršāk.

 nerrs,   20:47:31 12.05.2008
87.110.99.29

Pēc ilgāka laika ieskatos te ,un redzu ,ka Slavkihots tik rullē!:)))

 Modris, Mārtiņam,   14:24:45 12.05.2008
80.233.142.78

Enerģija, kas plūst no Dieva pa pakāpēm uz leju, zarojoties un sadaloties (kā elektrība). Pie tam no Dieva augstākā aspekta - no Dieva Tēva, kas latviešiem ir Pērkons, bet ezoteriķiem - Pirmais Logoss.

 Mārtiņš,Modrim,   03:32:04 10.05.2008
77.93.21.71

Bet kas priekš tevis ir dzīvība?

 Modris, Mārtiņam,   02:57:39 10.05.2008
80.233.142.78

Tu neesi pietiekami daudz domājis par Avotu, no kura Tev dzīvība visu laiku pieplūst klāt. Dzīvība nav kāda lieta, ko Tu vari iebāzt kabatā. Taču... jāiet gulēt, kaut arī nemaz negribas. Ar labu nakti Tev un visiem, kas vēl ir nomodā!

 Mārtiņš,Modrim,   02:52:21 10.05.2008
77.93.21.71

Mana dzīvība gan man pieder.Jo es esmu vienots veselums.Un kādu daļu no sevīm es negrasos atdot nevienam.

 Modris, Mārtiņam,   02:45:36 10.05.2008
80.233.142.78

Kā es varu atdot kaut ko, kas man nemaz nepieder? He, he, he...

 Mārtiņš,   02:26:14 10.05.2008
77.93.21.71

Tātad tu Modri esi gatavas savu dzīvību atdot Maitrejam !

 MB,   22:02:06 09.05.2008
127.0.0.1

Modri, pietiek jau ka Tu esi pastrādājis, vēleiz to nedarīšu :P
bet nākamreiz gan, aiztaupi sev pūles un atsūti visu ;)

 Modris, MB,   20:05:43 09.05.2008
80.233.142.78

Nu, Tu jau vari šo blāķi pārvietot pie raksta, ja vēlies... :)

 Modris,   18:08:42 09.05.2008
80.233.142.78

16. turpinājums (un nobeigums)

Grupas vienotība
Sekojošajos jautājumos runa ir par to, kādas attiecības grupā var sekmēt – vai traucēt – tuvošanos grupas iesvētīšanai.

J.: Vakar Jūs teicāt, ka abos pēdējos gados, mēģinot ienest vairāk dvēseles kvalitātes mūsu grupu darbā, mēs esam sasnieguši mazu vai nekādu progresu. Attiecībā uz grupas iesvētīšanu, 11. noteikumu mēs vispār neesam ņēmuši nopietni vai pat vispār neesam sapratuši. Vai tas ir tādēļ, ka mēs, kā Meistars Savā rakstā „Vienotība” raksta, pārāk stipri uzsveram individualitāti un personiskās atšķirības?
A.: Jā, dabiski, kas gan cits? Tieši tā tas arī ir. Nevis citu personības diferences, bet pašiem savas, jūs pārāk lielu akcentu liekat uz jūsu pašu „es”, jūsu personību, jūsu pašu domām – un mazāk uz citiem. Tā dara visi, tādēļ nevar rasties nekāds īsts konsenss. Tomēr tā ir arī tādēļ, ka pārsvarā jūs citus grupas locekļus neuztverat pareizi.
Kam grupas darbu kopumā ir jāmotivē – un kas ir nepieciešama arī grupas vienotībai – tā ir vārdos neizteikta mīlestība starp visiem grupas locekļiem. Taču ar to nav domāts, ka katru dienu saka: „Tu man esi mīļš, dārgumiņ!” – pareizās attiecības grupā nav tādas. Tā ir vārdos neizteikta, pašsaprotama mīlestība, kas visus vieno. Īstais vienojošais faktors ir darbs, kuru katrs dara, izejot no sevis, no dvēseles plāna. Darbs ir galvenā lieta. Visi līdzstrādnieki ieliek darbā visu savu spēku. Darbs ir visu grupas aktivitāšu īstais kodols. Tam nav nekāda sakara ar mīļām attiecībām pret citiem grupas locekļiem – ka ar citiem labi satiek, nerunā pārāk skaļi, ne pārāk bieži izsaka savas idejas. Runa ir par darbu – darīt darbu un sevi pašu aizmirst. Ja cilvēki varētu sevi aizmirst, viņiem būtu pareizās attiecības starp cilvēkiem. Gluži vienkārši, jo tad jūs darbojaties kā dvēseles, un, tā kā dvēsele pazīst tikai pareizās cilvēciskās attiecības, tas notiek instinktīvi.
Ja attiecībā pret citiem līdzstrādniekiem rīkojaties kā dvēseles, jūs automātiski attīstāt pareizās attiecības savā starpā, kas ir vērstas uz 11. noteikuma īstenošanu. Cilvēki to nesaprot. Viņi domā, ka viņiem nedrīkst būt nekādu personisko attiecību. Darbs uz tām nedrīkst tikt būvēts. Tas nenozīmē, ka jums nedrīkstētu būt nekādu personisko attiecību, bet gan, ka tam, ko jūs darāt, ir jābalstās uz darbu, nevis uz personiskajām attiecībām. Cilvēki to neaptver un dara tālāk kā ierasts: „Vai man patīk šī persona?” Vai arī: „Ar šo personu es nespēju strādāt kopā.”
Droši, ka ir tādi grupas locekļi, ar kuriem viņu personības dēļ jūs negribat strādāt kopā. Jūs viņus nevarat ciest. Varbūt jums nepatīk viņu „Stars” vai izcelšanās, var-būt tie ir viņu izteicieni, domāšanas veids, kas jums nepatīk – bet jūs šos cilvēkus nevarat ciest. Pastāv daudz iemeslu, kādēļ kādu var nevar paciest vai, bet strādāt šādā līmenī nevar. Jūs strādājat kopā ar citiem, jo darbs ir Kristus atgriešanās labā. Tas vien jau nosaka tā kvalitāti, ko jūs darāt. Tādēļ jums ir jāstrādā ar cilvēkiem, ar kuriem jūs normālā veidā nekad nestrādātu kopā.
Tam nav nekāda sakara ar personību vai personiskām vajadzībām, vai ieradumiem, bet gan ar kādas citas personas dvēseles reakcijas uztveršanu attiecībā uz šo vareno ideju.
Visā pasaulē nav nevienas lielākas idejas. Es nevaru vien pietiekami to uzsvērt. Kas tagad notiek, ir svarīgākais notikums kopš 98000 gadu. Kristus ir pasaulē Pats, ne tikai kā tēls kādā grāmatā. Kristus – kopā ar Jēzu un citiem Meistariem – atgriežas pasaulē.

J.: Grupas iesvētīšanas noteikumos runa ir par nesentimentālām attiecībām, par graujošu spēku izmantošanu, par mini hierarhiju un tā tālāk. Mūsu grupā mēs reizēm at-saucamies uz destrukcijas spēkiem. Es to vispār nesaprotu.
A.: Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pasaulē nav nevienas grupas, kas ir tikusi skaidrībā ar četriem pamatā esošajiem 11. noteikuma nosacījumiem. Izmantot graujošos spēkus nozīmē caur dvēseli piesaukt un izmantot monādisko gribas aspektu, lai iznīcinātu dažādas atkarības, kas cilvēkam – un tādēļ arī grupai – traucē attīstīt grupas iesvētīšanai nepieciešamo nepieķeršanos.
Jums nevar būt vienotības, ja jums nav vēlēšanās to iegūt. Tādēļ Meistars pilnīgi skaidri teica, ka vienotību mums pirmām kārtām ir jāgrib. Jums ir jāuzlūko to kā vērtību, kas grupas dzīvei dāvā bezgalīgu pilnību, jo tā pieder mūsu dzīves un visas dzīves pamatam, jo mēs esam vienas lielas būtnes daļa.
Cilvēkiem to ir jāmācās, un dažiem tas ir ļoti grūti. Šie noteikumi ir doti tādēļ, ka tie ir pamatā esoši. Ja jums šie noteikumi nekļūst par ieradumu, ja tie grupā nedarbojas instinktīvi, grupa nekad nenonāks līdz grupas iesvētīšanai. Tā diemžēl ir patiesība. Tas ir ļoti grūti. Šķiet, ka cilvēki šos noteikumus neaptver. Viņi saprot vārdus, bet ne to praktisko nozīmi.

J.: Vai grupas regulārās tikšanās veicina grupas vienotību, vai arī grupa ar tām tikai velti izšķiež savus spēkus?
A.: Ja jums katru nedēļu pēc kārtas ir grupas tikšanās, tas var sekmēt grupas vienotību, bet tikpat labi var iedarboties pretēji – tā, ka jūs ar šīm sapulcēm tikai izšķiežat grupas enerģiju. Tas ir atkarīgs no tā, ko jūs darāt tikšanās laikā, kā rīkojaties, cik nepieķērušies ir dalībnieki, vai arī, cik apsēsti viņi ir ar viņu pašu idejām. Būt fiksētam uz kādu ideju, kas ir pretrunā ar visiem citiem grupas locekļiem, parasti ir apmātība un tikai izšķiež grupas spēkus.

J.: Ciktāl mantrams – it īpaši vienotības mantrams – var būt palīdzīgs, lai attīstītu grupas vienotību?
A.: Ir mantrams un mantrams. Es neticu, ka grupas vienotību ļoti veicinātu tas, ka mēs nepārtraukti deklamētu „OM Mani Padme Hum”. Taču, ja jūs katru dienu lietotu vienotības* mantramu, tas gan neatrisinās visas pasaules problēmas, tomēr palīdzēs jums paturēt prātā vienotības nepieciešamību. Šis mantrams ir Alīses Beilijas mācību grāmatās, to viņai pateica Meistars Džvals Kuls. Mantrams ir diezgan garš, bet, ja to iemācāties no galvas un katru dienu, tik bieži, cik vēlaties, noskaitāt, tad jūs ar to varat atvērt savu apziņu vienotības idejai, visas cilvēces vienotībai. Kā jūs konstatēsit, mantrams satur dažādas domas, kas attiecas uz vienotības ideju. Tās ir ļoti skaistas, un vienotības mantramu ir ļoti vēlams iemācīties un izmantot.

Skat.: Alīse Beilija „Garīgā Hierarhija parādās”, izdevn.”Lucis Trast”, Ženēva.

LATVIJAS VIEDAS SADRAUDZĪBAS
IZDEVNIECĪBA


© Share International
© Tulkojums latviešu val.
Modris Slava

 Modris,   17:58:35 09.05.2008
80.233.142.78

15. turpinājums

Žurnāls „ Share International” vācu val., nr. 3, 2002. g. aprīlis

SPRIEŠANAS SPĒJAS
Jautājumi un atbildes (2)

Benjamins Krēme

J.: Tātad ir labāk nepiekrist apmātībām?
A.: Tiem, kas (stāstu tur par apmātību un) netic apmātībām, nevajadzētu tā rīkoties, it kā tās būtu patiesas. Tie, kas tic, ka kāda noteikta lieta ir patiesa, varētu maldīties vai arī viņiem būtu taisnība, tomēr viņi tai tic un vadās pēc tās. Ar laiku noskaidrosies, kas ir patiesība un kas – apmātība. Cilvēku vairums ir apmāti. Šeit ir problēma. Vairums atrodas uz evolūcijas pakāpes, kurā apziņa ir pievērsta astrālajam plānam. Cilvēki mīl valdzinājumus, apmātības. 90% no visiem cilvēkiem pasaulē ir apmāti, jo viņi dzīvo šajā plānā. Astrālais plāns patiesībā ir nereāls, bet vairumam cilvēku tas ir reāls. Tādēļ tam ir fascinējošs pievilkšanas spēks. Daudziem cilvēkiem astrālais plāns ir ieeja uz kaut ko augstāku, bet tas nenozīmē, ka šī ieeja ir augstāka par astrālo plānu – tā ir tikai pieeja kaut kam augstākam.

J.: Vai ir vērojams progress un kaut cik mazāk apmātību?
A.: No saviem priekšlasījumiem, radio vai TV intervijām es zinu, ka pa šo laiku jautājumi ir kļuvuši mazliet reālistiskāki, nedaudz mazāk apmātības iespaidoti – tomēr daudzi vēl ir tādi. Tas ir līdzīgi kā ar nepareizām reliģiskajām mācībām. Tā visa ir kondicionētība. Zināmā mērā apmātība ir kondicionētība. Kondicionēts saprāts vienmēr meklē ātru un vienkāršu vai maģisku atbildi pasaules problēmām. Tomēr nav ātru un vienkāršu atbilžu uz pamatā esošajām pasaules problēmām. Tās nevar pārnest uz kādu vīru, kas nāk no cita galaktikas gala, lai jums uzliktu roku uz galvas un jūs atbrīvotu no jūsu aklības vai apmātības – un pēkšņi jūs redzat visu, kas eksistē Dieva prātā. Tas skan ļoti skaisti kādā grāmatā, bet tas ir neprāts.
Neviens nenāk no otra galaktikas gala, lai kādam, kas vēl nav guvis pat pirmo iesvētīšanu, uzliktu roku uz galvas. Neviens vispār nenāk no otra galaktikas gala. Jums ir jāredz lietas īstajā perspektīvā. Cilvēki uz to diemžēl vēl nav spējīgi. Viņiem vēl trūkst nepieciešamās spriešanas spējas un tādēļ viņi tic visam. Ja jūs ticat visam, tas kļūst grūti.

J.: Tomēr arī apmātais var runāt ar pilnu pārliecību, jo viņš nezina, ka ir apmāts?
A.: Tieši tā. Cilvēks, kas izplata uz apmātību balstītu informāciju, pilnīgi un galīgi var būt par to pārliecināts, jo viņš ir tik apmāts, ka nespēj konstatēt atšķirību. Priekšstats nāk no astrālā plāna – tas ir kā sapnis. Iet gulēt un sapņo. Atcerieties jūsu sapņus. Ja jūsu sapņi būtu īstenība, tad jūs varētu izdarīt visu. Ja jūs sapnī par kaut ko domājat, tad tas jau ir klāt. Astrālajā plānā ir tieši tāpat. Lai ko jūs gribētu, kas vien jums ienāk prātā, ir klāt, jūs varat vizualizēt visu, ko vien vēlaties: Meistarus, ko jūs dučiem vien sastopat uz kaut kādas plakankalnes Himalajos vai Andos. Jūs viņiem visiem spiežat rokas, un viņi noliecas jūsu priekšā. Tad jūs pirmoreiz atklājat, cik cēls, cik augstu attīstīts īstenībā esat. Un neviens līdz šim nav to pamanījis, neviens nav atnācis pie jums un teicis: „Ziniet, jums ir taisnība. Mēs vienmēr to esam jutuši. Jūs esat kaut kas īpašs.” Apmātība ir mīnu lauks.
Cilvēki tik ļoti ir nodarbināti ar sevi, ka tic visam, ko viņi piedzīvo, ieskaitot viņu astrālos sapņus (jo visi sapņi ir astrāli) un viņu sapņus nomodā. Viņi tam tic un tur par patiesu, līdzīgi kā dažas sekundes ilgi tic, ka kāds sapnis ir īstenība. Un, kad atmostas, tad saka sev: „Ak, tas bija tikai sapnis, cik bēdīgi.” Vai arī: „Paldies Dievam, tas bija tikai sapnis.” Tas ir tikai astrālās iedomas spēks. Cilvēki visbiežāk ir pārāk nodarbināti ar vērošanu, domāšanu un darīšanu, lai ņemtu vērā šīs pastāvīgās astrālās fantāzijas. Tomēr dažos cilvēkos tās ir tik stipras, ka viņiem ir visas iespējamās fantāzijas un viņi pastāvīgi domā: „Man ir tāda sajūta, es jūtu, ka tas tā ir.” Ja esat māceklis un kaut ko sajēdzat, tad jūs nejūtat, jūs to zināt. Jūs to zināt vai arī nezināt, bet nekad jūs to nejūtat. Cilvēki, kas ir astrāli ievirzīti, pastāvīgi kaut ko jūt: „Man ir sajūta, ka tas vai tas notiks.” Viņi var būt droši, ka tā tas nav, ka tās ir tikai jūtas, kāds ir arī jebkurš cits sapnis.

J.: Ja vienotība nebūtu visas dzīves pamats, tad tumšie spēki nemēģinātu cilvēkus pārvilkt savā pusē, bet gan apmierinātos ar dzīvi izolācijā. Šī nezināšana ir viņu vājums. Šī mūsu nezināšana ir viņu spēks.
A.: Ja tā būtu patiesība, jums būtu taisnība. Pilnīgi droši, ka mūsu nezināšana ir viņu spēks, taču viņi zina ļoti labi, ka vienotība ir visas dzīves pamats. Viņi uzlūko sevi kā šīs vienotības eksponentus. Viņi karo pret gaismas spēkiem; viņu apbruņojumā nav mīlestības. Viņi pārvalda cilvēci jau vairāk nekā 98000 gadu un grib to darīt arī turpmāk. Tomēr tā turpināt viņi vairs nevar.
Bez kādām šaubām viņi zina, ka ar Maitrejas un Meistaru publisko parādīšanos pasaulē viņu kundzība ir apdraudēta. Viņi tiks izraidīti viņu pašu uzdevuma pildīšanas valstībā, kas ir domāta tam, lai uzturētu planētas matērijas aspektu. Tur viņi nav ļauni, bet pareizi; tā ir loma, kuru viņi spēlē. Viņu iespaids uz cilvēci pakāpeniski izzudīs.

J.: Ja dzīvo pēc neievainošanas principa, vai tas iekļauj arī varmācības un dusmu lietošanu?
A.: Tas neiekļauj varmācības lietošanu, bet dusmas – varbūt, tomēr tikai dusmu šķietamību. Par Meistariem ir zināms, ka Viņi acīmredzamā dusmu izvirdumā, kas, dabiski, bija fiktīvs, kādam skolniekam ir skaļi uzbrēkuši. Tas ir tikai iekrāsojums, ko Viņi izmanto tādēļ, lai pievērstu uzmanību Viņu teiktajam, un tad, ja ir nepieciešams izteikt kritiku.

 Modris,   17:52:50 09.05.2008
80.233.142.78

14. turpinājums

Vēlme būt vienotiem
J.: Vai bez grupas vienotības var tuvoties grupas iesvētīšanai?
A.: Nē, tas ir absolūti neiespējami. Bez grupas vienotības grupā trūkst priekšnoteikumu, kas jums ir vajadzīgi grupas iesvētīšanai. Jums ir jāstudē 11. noteikums (Alīses Beilijas grāmatā „Stari un iesvētīšanas”). 11. noteikumā ir četri pamatnosacījumi, kas kādā grupas formācijā ir jāizpilda katram grupas loceklim. [(1) Grupā ir jāsasniedz nesentimentālas savstarpējās attiecības, (2) jāiemācās konstruktīvi izmantot graujošos spēkus, (3) jāattīsta spējas strādāt kā mini hierarhijai un kā grupai jāpierāda vienība daudzveidībā, un (4) jākultivē okultās klusēšanas spēks.] Kamēr jūs to nevarat, grupas vienotība nepastāv, līdz ar to grupas iesvētīšana vēl ir ļoti tālā nākotnē.

J.: Jūs teicāt, ka ir pārāk daudz gudru ideju.
A.: Ir gudras idejas, un ir radošas gudras idejas. Radoša ideja vienmēr ir gudra; tā ir jauna. Viss radošais nes sevī kaut ko jaunu, tādēļ dažiem cilvēkiem tas liekas kā kaut kas apšaubāms. Viss jaunais cilvēkos rada noslieci šaubīties par tā pareizību vai kvalitāti, taču šeit ir jāizmanto cilvēka veselais saprāts. Ar pārāk daudzām gudrām idejām es domāju pārāk daudz izdomājumu, veikalniecisku triku, kā tos izmanto komerciālajā reklāmā. Parasti šie nieki, kā līdzekļi, mums liekas nepiedienīgi.

J.: Vai arī kreatīvas idejas var būt „pārāk gudras” un ar to kaitēt grupas vienotībai?
A.: Ja kāda ideja ir kreatīva, es domāju, tā nevar kaitēt grupas vienotībai. Patiesi radoša ideja var tikai celt grupu un tādēļ nevar būt pret tās vienotību. Ja šī ideja ir ārkārtīgi radoša un gudra, varbūt tā netiks visas grupas saprasta un tādēļ paliks neīstenota. Tomēr vienotībai tā patiesībā nevar kaitēt.
Sliktākās idejas ir graujošās. Visas idejas, kas principiāli ir nepatiesas, kaitē grupai. Priekšstats, kas nav patiess, bet kuru daži tur par patiesu, graujoši iedarbojas uz grupas vienotību, jo daži locekļi tam tic un citi atkal noraida. Daži tad saka: „Tā ir patiesība. Tas un tas to ir teicis. Viņam ir jāzina. Man ir sajūta, ka tā ir patiesība.” Turpretim citi saka: „Es tam neticu. Man ir sajūta, ka tā nav patiesība. Tas ož pēc apmātības.”
Problēma ar apmātību ir tāda, ka tā lielā mērā ir lipīga. Tā ir kā infekcijas slimība, kas var pārņemt visu grupu, līdz grupa apmātības dēļ sabrūk. Ja apmātībā ir darīšana ar nepareiziem priekšstatiem, tā ir ļoti graujoša grupas vienotībai, jo daži to uzskata par patiesu. Jūsu pašu apmātība pielāgojas nepatiesības apmātībai un jūs neredzat, kam tur ir jābūt nepareizam.
Citi, kuriem ir lielākas spriešanas spējas, balstoties uz sava saprāta atšķiršanas spējām – dvēseles darbību caur saprātu – tūlīt redz, ka runa ir par apmātību, nepatiesību, un negrib ar to būt kaut kādi saistīti. Un tā grupā rodas nevienprātība. Tas ir viens no lielākajiem graujošajiem spēkiem kādā grupā.

J.: Kā mēs varam tikt galā ar šādu situāciju, nenoslīdot kritikā? Kā tikt galā ar šo apmātības formu?
A.: Ja jūs kaut ko turat par principiāli nepatiesu, runa vairs nav par kādu atšķirī-gu tieksmi, par kādām tīri personības līmenī pastāvošām atšķirībām, kas balstās uz Staru struktūru, izglītību vai dzīves veidu. Cilvēkiem vienmēr ir visdažādākās idejas, kā ir jāveic zināmas aktivitātes. Vairums strīdu grupās notiek šajā līmenī. Taču reizēm varbūt parādās arī jautājums: „Vai tas, ko mēs publicējam, patiešām ir patiess, vai nē? Vai arī tā ir tikai apmātība, kādas noteiktas personas nepareizs priekšstats, kuram daži locekļi tic domājot, ka viņš saka patiesību?” Varbūt šī persona domā, ka saka patiesī-bu, bet citi, balstoties uz savām atšķiršanas spējām, domā, ka tā nav patiesība. Tad jums ir jāsaka: „Manā uztverē tā ir apmātība. Man tā nav patiesība. Šajos priekšnosacī-jumos es nevaru darboties tālāk.”
Pēdējos 27 gados, kuros es izplatīju vēsti par Kristus un Hierarhijas atgriešanos, ir bijis viens faktors, pie kura galvenokārt esmu turējies: ka to, ko saku, es turu par pa-tiesu manas pieredzes dēļ. Es nevaru kaut ko teikt, ja neturu to par patiesu. Es nevarē-tu to teikt ar pārliecību, tādēļ labāk nesaku vispār. Ja tas, ko sakāt, ir patiess pats par sevi, un jūs to sakāt ar pārliecību, kuru esat guvis no personīgās pieredzes, tad jums ticēs. Ja teiktais ir patiess, tam ir pārliecības spēks. Ja tas ir no apmātības, nepareizs, īstenības ilūzija, tad tam šis spēks nepiemīt. Tas varētu vilkties divas nedēļas vai sešus mēnešus, vai vienu gadu, bet tad tas pazudīs, it kā nekad nebūtu bijis. Pēc visiem plaš-saziņas līdzekļu likumiem šai informācijai jau sen vajadzēja būt beigtai, un tomēr tas nav noticis. Faktiski tagad tai tic ar lielāku gatavību, nekā jebkad agrāk.

 MB,   17:48:31 09.05.2008
127.0.0.1

ak, dies, Modri! varēji tač arī šo atsūtīt...

 Modris,   17:48:30 09.05.2008
80.233.142.78

13. turpinājums

Kritika
J.: Kāds faktors visvairāk traucē grupas vienotībai?
A.: Galvenais faktors, kas traucē grupas vienotībai, ir kritika, kā to Meistars teica Savā rakstā. Atsevišķu personu kritizēšana no viena vai vairāku grupas locekļu puses uz grupas vienotību iedarbojas ļoti destruktīvi.
Tomēr ir divu veidu kritika – konstruktīvā un destruktīvā. Parasti kritika ir destruktīva, bet tam tā nevajadzētu būt. Pastāv arī pozitīva, konstruktīva kritika. Piemēram, kāds Meistars vai apgaismots skolotājs, kas kādam skolēnam vai māceklim norāda uz kļūdām, sliktiem ieradumiem vai destruktīvām tendencēm, ir konstruktīvs pret destruktīvu nostāju. Starp citu, kritizējošā persona savas kritikas destruktivitāti pat neapzinās un varbūt domā, ka viņa tikai norāda uz kaut ko acīmredzamu. Tomēr attiecīgajam cilvēkam šī acīmredzamība vispār var nebūt skaidra. Iespējams, ka viņš pat neapzinās to, kas pēc kritiķa uzskatiem šķiet visiem acīmredzams.
Parasti mēs kritizējam to, ko paši sevī nevaram ciest. Mēs projicējam uz citiem to, kas mums sevišķi nepatīk. Mēs tūlīt atbrīvojamies no tā, uzveļot to kādam citam un kritizējam viņu tieši par to kļūdu, apmātību vai izturēšanās veidu, kuru mēs paši visu laiku demonstrējam. Tas ir ļoti destruktīvi. Tas sagrauj grupas vienotību, jo sagrauj uzticēšanos starp grupas locekļiem. Ja nav uzticēšanās, nevar būt nekādas vienotības.
Tādēļ ir tik svarīgi, lai dalīšanās process vispirms tiktu ievests saimnieciskajā jomā. Tikai uz šīs bāzes jebkura atsevišķā pasaules problēma var tikt novesta līdz atrisinājumam. Dalīšanās jau pēc savas dabas rada uzticēšanos. Daloties izpaužas Dieva mīlestības aspekts. Tas ir atrodams katrā cilvēkā, bet daudzos tas ir aizbērts, apslēpts, nekad neredzot dienas gaismu. Daži cilvēki domā, ka viņi ir pilnīgi pret dalīšanos, ja runa ir par lielām lietām, kā industriālo zemju dalīšanos resursos ar jaunattīstības zemēm. Viņi domā, ka nav nekāda pamata, kādēļ viņiem – no viņu viedokļa – sūri grūti iegūto bagātību būtu jādod šiem darbu darīt negribošajiem „garmatainajiem tipiem”, kas neko nedara un nestrādā (jo viņiem trūkst darba). Ir ļoti grūti satricināt šo nostāju.
ASV valda plaši izplatīts viedoklis (kurā pašā par sevi kaut kas ir), ka tas, ko dzīvē sasniedz, ko ar savām rokām vai savu inteliģenci rada, dod lielāku labumu, ir lielāks pierādījums savai īstenības izpratnei, savai eksistencei kā vīrietim vai sievietei, nekā valsts, kas par to rūpējas, lai neviens neciestu badu. Cilvēkiem trūkst darba, taču valsts dod vajadzīgos līdzekļus, lai visiem būtu ko ēst. Cilvēki neredz, ka šiem bezdarbniekiem nebūs ko ēst, ja valsts neko nedarīs. Ja viņiem nebūs ko ēst, viņi mirs. Cilvēki negrib aptvert vienkāršo patiesību, ka nomirst badā, ja nesaņem pietiekami daudz ēdiena. Miljoniem cilvēku nav pietiekami daudz ko ēst. Viņiem pat ne tuvu nav pietiekami daudz ko ēst, tātad viņi mirst. Un cilvēki ir spējīgi pateikt: „Tā nav mana vaina, tas uz mani neattiecas. Es neticu politiskajai idejai, ka kādam ir jārūpējas par cilvēkiem, kas neplēšas vai pušu un nav varējuši no savas dzīves izveidot neko tādu, kā mēs esam izdarījuši.”
Amerikā ir diezgan stiprs priekšstats, ka vēl aizvien ir jāapgūst jaunas zemes, lai gan viņi jau ceturtajā vai piektajā paaudzē dzīvo greznībā zem Kalifornijas saules. Viņiem ir darīšana ar augsti tehnoloģizētu industriju, kas patiešām ir tāla no agrīno ieceļotāju dzīves apstākļiem, kuri pirms pusotra simta gadiem ieradās kulbās un mita koka būdiņās. Pēc savas apziņas viņi vēl aizvien ir agrīnie ieceļotāji. Tie cīnījās viens ar otru bez žēlastības. Bija šaušalīgi noziegumi. Ja jūs esat redzējuši agrīnās zelta meklētāju pilsētas, kas tika uzceltas ap 1850. gadu – tās stāv tur pamestas kopš gadsimtu griežiem. Katra māja bija koka būda. Jūs tagad dažas no tām varat apmeklēt – šīs mājas vēl ir saglabātas tādas pašas, kādas tās bija pirms 150 gadiem. Tas ir ļoti īpatnējs un rosinošs piedzīvojums. Daudzās mājās aiz durvīm uz āķiem vēl aizvien karājas drēbes, uz galdiem stāv attaisītas pudeles un neattaisītas konservu kārbas. Cilvēki bija tās pametuši, jo zelts bija izsmelts. Katru unci izraka un pārdeva, par to cīnījās un nogalināja.
Cilvēki, kam ir šī nostāja, vēl aizvien jūtas kā pionieri. Viņi visu var iegūt vai zaudēt, tas ir atkarīgs no viņiem – nevis no valsts, pilsētas domes, arī ne no šerifa. Tas ir atkarīgs no viņa – vīra ar lāpstu vai ieroci rokā –, lai tik daudz, cik vien iespējams, iegūtu no dzīves. Tas ir pionieru gars, kam piemīt drausmīga vitalitāte un kas šodien visskaidrāk parādās milzīgajā enerģijā, ko izstrāvo ASV. Savā pozitīvajā izpausmē tas ir atbildīgs par labākajiem Amerikas sasniegumiem. Tomēr tas ir vainīgs arī par šo aprobežoto nostāju, ka šajā dzīvē nekas nav par velti. Pareizi jau tas ir, tomēr tie paši cilvēki investē biržās, jo tur kaut kas tomēr ir par velti. Tas vairs nav konsekventi. Ja dalāties, tad jūs radāt uzticēšanos, jo ar to jūs pierādāt mīlestību. Dalīšanās ir mīlestības būtība. Vienā ģimenē visā dalās atbilstoši kopējām vajadzībām. Izjūta, ka esam ģimene, šajā pasaulē jau sen ir novēlota.
Ar dalīšanos jūs radāt uzticēšanos, kas jums ļauj uzticēties arī citiem cilvēkiem. Ja izrādāt uzticēšanos, jūs arī pretī saņemat uzticēšanos. Ja tajā, kas jums ir, dalāties ar citiem, jūs radāt uzticēšanos, bez kuras nav iespējams pieņemt svarīgus lēmumus. Bez uzticēšanās nevar tikt sasniegts konsenss lielajās problēmās, kas attiecas uz visu pasauli un var tikt atrisinātas tikai uz internacionālas bāzes.
Maitreja ir teicis, ka katram – katram vīrietim, katrai sievietei un katram bērnam – planētas saglabāšana ir jāuzskata par augstāko prioritāti pasaulē. Visiem vajag darboties līdzi. Jūs varētu smieties par priekšstatu, ka arī bērniem tur ir jāpiedalās, taču, ja kādā pilsētā notiek otrreizējo izejvielu savākšanas kampaņa, tad bērni ir pirmie, kas savus vecākus pierunā darboties līdzi. Viņi iziet ielās un organizē otrreizējo izejvielu savākšanu. Viņi to var vislabāk. Otrreizējo izejvielu pārstrādāšana ir tikai viens no daudzajiem ceļiem, pa kuriem zemes labumi var tikt saglabāti nākošajām paaudzēm.
Iegūt uzticību ir absolūti nepieciešams. Ja jums ir uzticēšanās, jūs varat sasniegt visu. Grupas konflikta galvenais pamats ir kritika, jo tā nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos. Uzticēšanās ir nepieciešama. Gluži tāpat kā ar dalīšanos varat pārveidot pasauli un radīt uzticēšanos, bez uzticēšanās jūs nevarat radīt vienotību grupā. Tas neiet. Kritika sagrauj uzticēšanos un tādēļ – vienotību.

J.: „Kritizētāju mēli turēt aiz zobiem.” Vai tas nozīmē noklusēt arī domas?
A.: Jā, dabiski. „Mēle” ir domu rezultāts. Pirms runā, ir jādomā. „Kritizētāja mēle” ir labs izteiciens, un mēs zinām, ko Meistars ar to domā. Viņš ar to domā arī domas. Destruktīva domāšana, kas netiek izteikta, attiecīgajai personai un visai grupai ir tikpat kaitīga kā tad, ja tā būtu izteikta. Viņa visu laiku to domā.

 Modris,   17:40:57 09.05.2008
80.233.142.78

12. turpinājums

Prioritāte
J.: Reizēm šķiet, ka mēģinot sasniegt grupā vienotību un saliedētību, tiek izšķiests ļoti daudz enerģijas – un bieži veltīgi. Kas ir grupas prioritāte – radīt vienotību vai izplatīt vēsti?
A.: Grupas darbā ir jāizplata Atgriešanās vēsti. Pie tam jūs strādājat kā grupa, vai arī ne. Ja jūs strādājat kā grupa, tad grupas vienotība kļūst par kādu faktoru, un, ja jūs nestrādājat kā grupa, tā par tādu nekļūst.
Šī grupa atšķiras ar to, ka tā strādā ne tikai Atgriešanās labā, bet arī pie tā, lai, iespējams, sasniegtu grupas iesvētīšanas sākumu. Tas ir process un prasa laiku. Atgriešanās ir ierobežota laikā. Maitreja ieradīsies un cilvēki Viņu redzēs. Šis darba aspekts tuvojas savām beigām. Par pašreizējo darbu kļūs – vai arī tam ir jākļūst – grupas iesvētīšanai, kas nodarbinās visu grupu uzmanību, jo tā ir pamatā esoša mūsu darbībai.
Hierarhija nekad nestrādā tikai pie vienas lietas. Ar lielu enerģiju Meistari veic divas, trīs vai četras lietas vienlaikus. Viņi ir atraduši kādu grupu, ieveduši to inkarnācijā un devuši tai šo spēcīgo, magnētisko Kristus atgriešanās un Hierarhijas darba eksternalizācijas ideju, kas ir pietiekami varena, lai šo visā pasaulē izkaisīto grupu savestu kopā. Cilvēki, kas viens otru nepazīst, kas nekad nav tikušies, kas tomēr visi tiek vienas un tās pašas lietas – šīs visu pārspējošās Kristus atgriešanās idejas – dzīti.
Kā jau es teicu, dažas grupas ir ciešāk „viens pie otra” nekā citas. Dažās grupās 90% no viņu aktivitātes ir dvēseles noteiktas, dvēseles vadītas. Pastāv citas grupas, kuru akcijas tikai par 30% tiek dvēseles stūrētas, kas nozīmē, ka 70% viņu darbības ir smadzeņu, personības noteikti. Tas noved pie atšķirībām grupu kvalitātē, skaņā, notī, kuru šī grupa okulti rada. Pēc nots, kurai grupa liek skanēt, Meistars nosaka dvēseles integrācijas pakāpi.
Tādēļ dažas grupas pašlaik manifestē vairāk dvēseles enerģijas un citas vairāk personības enerģijas. Tām ir telpa, lai augtu, bet šajā brīdī tas ir tā. Šie skaitļi tika doti pirms pāris gadiem un grupas pašas zina, kur tās atrodas: ciktāl tās ir dvēseles un personības noteiktas. Grupas, kas uzrāda spēcīgāku dvēseles piedalīšanos, nosauktās problēmas rada mazāk. Grupām, kurās personība ir vairāk izvirzīta priekšplānā, lielākā mērā ir jācīnās ar tādām problēmām.
Mums tas ir jāakceptē. Tādi tagad ir cilvēki. Jums caur to un dvēseles vadību ir jāattīstās un jāļauj jūsu grupas darbā ieplūst dvēselei. Tas attīstās pakāpeniski. Tomēr visi dara vienu un to pašu lietu un izplata vēsti – daži iedarbīgāk, jo viņi ir stiprāk dvēseles ietekmēti; citi ir mazāk efektīvi, jo viņi strādā vairāk no personības plāna. Visi vairāk vai mazāk dod to labāko.

 Modris,   17:36:52 09.05.2008
80.233.142.78

11. turpinājums

Konsenss
J.: Pret cik daudz konfliktiem grupā mēs varam būt iecietīgi, neapdraudot grupas vienotību?
A.: Īsi atbildot – nevienu. Katra konflikta izcelšanās apdraud grupas vienotību. Līdzīgu iemeslu dēļ grupās, kuras nevar izveidot konsensu, arī vienotība nav iespējama. Tomēr, tā kā tikai nedaudzas grupas var izveidot ilgstošu konsensu, konflikti rodas bieži. Ja ir ļoti stiprs, tas var apdraudēt grupas pastāvēšanu.
Mēs nevaram runāt par kādu cilvēku kopumu kā grupu, ja tā neuzrāda zināmu vienotības mēru – ja arī tā ir nepilnīga – jo vienotība ir īstā grupas pazīme. Mēs nevaram atņemt vienotību un vēl aizvien uzskatīt sevi par grupu. Tad tā ir kaut kas cits: cilvēki ar virkni atšķirīgu priekšstatu, kas izvirza savas kondicionētās idejas, savus personīgos aizspriedumus. Ar sintēzi, ideju konsensu, kas ir būtiska grupas kvalitāte, tam nav nekāda sakara. Tā rodas no grupas darbības veida.
Konsensa ideja tika izteikta jau agrāk. Ir cilvēki, kas domā, ka konsenss nevar būt. Viņi „paliek savā ringa stūrī” un iegūst dažas idejas un priekšlikumus un zaudē citus – neko vairāk. Tas nav pareizi. Tas ir dziļi materiālistisks un, kā es domāju, maldīgs priekšstats par to, kas ir domas un idejas. Katrai idejai, kas mūs kaut kādā ceļā sasniedz – varbūt arī tikai garām skrejot – ir sakars ar īsto dzīvi. Ja tai kaut mazliet ir sakars ar īsto dzīvi, tad tai ir jāatspoguļo īstenība. Daudzās situācijās – ne grupas situācijās – īstenība izskatās tā, kā izsaka savas idejas – un reizēm iegūst, reizēm zaudē. Tā ir veikalnieka nostāja. Iegūst dažus līgumus un citus zaudē. Viņi vinnē dažās sacensībās un zaudē citās. Ja kāds aiziet priekšā, tad šoreiz jūs esat zaudējuši. Ja esat visiem citiem priekšā, tad jūs esat uzveikuši.
Tas ir materiālistiskais veikalnieka skats uz dzīvi, kas mūs tomēr neinteresē. Augstākais tad, ja runa ir par preču pirkšanu vai pārdošanu mūsu uzturam, bet ne tad, ja tas attiecas uz idejām – priekšstatiem par vienotību vai daudzveidību, par konfliktu vienotībā, cik lielu konfliktu vienotā grupa var izturēt. Pēdējais ir atkarīgs no konflikta intensitātes. Ja runa ir par mazāku konfliktu, grupas vienotība to parasti pārvar.
Ja konflikts pastāv kopš ilgāka laika – un dažām grupām ir ilgi pastāvoši konflikti – tas līdzinās pastāvīgi krītošiem pilieniem, kas izdobj akmens vienotību. Ūdens pilieni, kas pastāvīgi, cauru dienu un nakti krīt uz akmens, agrāk vai vēlāk izdobj nelielu muldu un galu galā caurumu, caur kuru tas var izplūst cauri. Akmens vienotība ir pamatīgi sabojāta vai pat pilnīgi sagrauta.
Tas pats notiek kādā grupā. Mazākus konfliktus var viegli atrisināt ar labo gribu un kopdarbu. Kopdarbs vienotības attīstībai ir absolūti nepieciešams, jo tas ir vienotības aspekts. Ja jums ir vienots Universa, pasaules problēmu redzējums, tad jūs atzīstat, ka tās attiecas uz katru. Jebkuru skar lielās problēmas, kā apkārtējās vides piesārņojums, zemes sasilšana, jūras līmeņa celšanās un tamlīdzīgi. Pie šo problēmu risināšanas kopīgā darbā ir enerģiski jāķeras klāt. Nav cita ceļa. Neviens nevar teikt, ka tās uz viņu neattiecas. To varēja teikt jūsu prezidents, bet tā nav patiesība. Viņa vārdi to nepadara par patiesību. Tas nozīmē, ka viņa zeme šajā brīdī atturas no problēmas risināšanas. Problēma nepazūd tādēļ, ka Amerika neko negrib ar to iesākt. Šī problēma ir reāla.
Dzīvība uz zemes ir apdraudēta. Es šeit nedomāju tikai teroristus. Terorisms ir darbība. Lai terorismu saprastu, ir jāpievēršas terorisma cēloņiem, nevis darbībai. Tā cēloņiem ir sakars ar bagātajiem un nabagajiem, pie varas esošajiem un tiem, kas viņiem grib atņemt varu vai arī tajā dalīties.
Pastāv daudz pamatu terorismam, bet tie nav īstie cēloņi vienotības trūkumam vai saīgumam, kas ir pamatā tā pastāvēšanai pasaulē. Tā ir jau pastāvoša saīguma izpausme, kuru noteikti cilvēki izpauž terorisma formā – kā efektīvākajā, lētākajā un, ja jūs esat fanātiķis, dabiskākajā metodē, pierādot savu gatavību mirt par ideju. Tā ir ekstrēmā gatavība ziedoties, ko mums ir dāvājis Zivju laikmets. Tas ir izbīdījis priekšā fa-nātiķus, un tas nav nekas jauns. Arī fanātisko teroristu ideja nav nekas jauns. Kopš gadu simteņiem cilvēki mirst par kādu lietu. Kamēr Zivju enerģija izvirza priekšā savas izpausmes norobežošanās un šķelšanās formā, šī iespēja turpinās pastāvēt. Jums ir jāpievēršas cēloņiem un jācīnās ar tiem.
Ja jūsu grupā nepastāv konsenss, tad valda vienotības trūkums. Ja konsensa ideju nekad nevarat akceptēt kā ideju, tad jūs nekad nenonāksit līdz vienotībai. Jūs vienmēr būsit tāds, kas sagrauj grupu, kas visā, pie kā viņš ķeras, ienes nevienprātību, jo uzskats, ka reizēm iegūst un reizēm zaudē, rodas no dziļi materiālistiska redzējuma. Materiālistiskajā ziņā tas atbilst īstenībai, bet garīgajā nozīmē, augstākās apziņas nozīmē tam trūkst jebkādas realitātes.

 Modris,   17:31:17 09.05.2008
80.233.142.78

10. turpinājums

Žurnāls „Share International”, vācu val., 2002. g. nr. 2, marts

VIENOTĪBA DAUDZVEIDĪBĀ
Jautājumi un atbildes (1)

Benjamins Krēme

Jautājums. Vienotības ideja varētu likties arī garlaicīga. Kā šī doma iedarbojas uz vēlēšanos būt vienotiem grupas situācijā?
Atbilde. Priekšstats, ka vienotība varētu būt garlaicīga, mani šausmina. Es nezinu, kā kāds, kurš zina, par ko mēs šeit runājam, var nonākt pie šādas idejas. Mūsu dzīves mērķis – vai mēs to esam apjēguši, vai ne – ir vienotības, kā jau pastāvošās vienības spoguļattēla, attīstība, jo katrs atoms manifestētajā Universā ir saistīts ar katru citu atomu.
Ja mēs varam uzticēties Meistara spriedumam, tas ir fakts. Saskaņā ar to vienotība nav tikai kāda ideja, kuru mēs varam pieņemt vai noraidīt – tā ir mūsu evolūcijas procesa motors. Šai evolūcijai, šai apziņas paplašināšanai ir jābūt pastāvīgi paplašinošās vienotības īstenošanai un visu iespējamo vienotības aspektu sintēzei, līdz mēs esam sasnieguši „Dieva apziņu” un varam atzīt vienību, kas ir pamatā visai dzīvei.
Kā tas var būt garlaicīgi, man ir mīkla; tā rodas no milzīgās atšķirības vārda „vienotība” izpratnē. Tā šķiet, ka daži cilvēki grupā vienotību ir sapratuši kā stereotipu lietu, kad katrs tieši tāpat domā un katra reakcija, katra uztvere ir vienāda. Ja vienotība būtu tāda, tad, dabiski, tā būtu garlaicīga. Taču mēs par tādu nerunājam. Mēs runājam par dzīves pamatprincipu. Ja tā ir, ka vienotība ir mūsu eksistences pamatā, ka tā izriet no visu atomu savstarpējās saskaņas, tad tā, iespējams, ir kaut kas pilnīgi cits kā jūs domājat.
Manis paša priekšstats par vienotību ir lielākā iespējamā daudzveidība. Kā jūs zināt, pastāv septiņas Staru enerģijas, savā mijiedarbībā tās rada visas parādības, kuras mēs varam redzēt un pieredzēt. Šī iemesla dēļ pastāv bezgalīga daudzveidība. Visas nācijas, kā dvēseles un kā personības, ir šo septiņu Staru atšķirīgi ietekmētas. Šādā veidā zemes iegūst ļoti dažādas īpašības.
Kā es izprotu Meistara rakstus „Vienotība” un „Vienotība kā nepieciešamība”, tie nerunā tikai par grupu darbu vien; lai arī Meistars tajos runā par grupu darbu, tie ir attiecināmi arī uz pasaules arēnu. Viņš patiešām runā par internacionālajām attiecībām un vienotību kā nepieciešamību šajā jomā; tā ir ar lielāko steidzamību. Jūsu pašu grupu situācijās ir nepieciešams, lai vienotība tiek atzīta un attīstīta, bet tam nav tik liela ietekme uz pasauli kā, piemēram, prezidenta Buša vienotības izjūtas trūkumam, kura būtu nepieciešama, lai pasaules problēmas kooperatīvi varētu tikt atrisinātas. Tikai vienotība padara kopdarbu iespējamu.
Kā mēs zinām, efektīvākie konkurences cīņas – kopdarba pretstata – aizstāvji ir Amerika, Eiropas zemes, Japāna, Austrālija un Kanāda. Nedaudzas zemes nosaka, kas ir jādara. Tomēr pasaule ir daudz kompleksāks veidojums. Tādēļ problēmas, kas ir jārisina šī veidojuma attīstībai – un pat tā pastāvēšanai – prasa kopdarbu un mieru, kā arī spējas kopīgi strādāt pie problēmu atrisināšanas, kas galu galā apdraud pasaules pastāvēšanu. Tās ir reālās problēmas, par kurām Meistars runā Savos rakstos par vienotību.
Šo rakstu Viņš attiecina uz grupām, jo Viņa aizbildniecībā ir dažādas grupas, un Viņš attīsta savas idejas kā attiecībā uz grupām, tā arī uz internacionālo arēnu, jo grupas ir saistītas ar pasauli. Kā vienotība vai konkurences cīņa iedarbojas uz grupām, ir relatīvi nesvarīgi, salīdzinot ar iedarbībām uz pasauli, mūsu internacionālajām attiecībām. Ja Amerika, piemēram, būtu parakstījusi Kioto protokolu par siltumnīcas efektu izraisošo izplūdes gāzu stabilizēšanu, tā būtu laba lieta, ne tikai tādēļ, ka 180 nācijas – un neapšaubāmi arī daudzi amerikāņi – to tur par labu, bet arī tādēļ, ka prezidents Bušs ieņemtu noteiktu nostāju. Viņam ir republikāniskā nostāja pret šo problēmu, kura, saskaņā ar savu tradīciju, vienmēr tiecas pēc tā, kas vislabāk kalpo viņu reprezentētās valsts – ASV – interesēm. Bez šaubām, katras zemes ierēdņi kopš seniem laikiem rūpējas par to, kas pēc viņu domām ir viņu nācijas svarīgākās intereses. Dažas zemes ir mazliet tālāk attīstītas un savā apziņā tiek stiprāk dvēseles ietekmētas, tādēļ redz lietas plašākos ietvaros. Tās ir spējīgas uztvert ne tikai savas personīgās intereses, bet var arī tālāk redzēt – un tas ir labi un derīgi. Tātad viss ir atkarīgs no sasniegtās evolūcijas pakāpes un idejas vai problēmas nozīmīguma.
Es gribētu teikt, ka daudzveidība ir cilvēciskās eksistences būtiska pazīme. Katra cilvēka individualitāte ir ne tikai fakts; tā ir viens no lielākajiem cilvēka evolūcijas faktiem. Individualitāte parāda katras personas vienreizīgumu. Kā individuālā paplašinājums, arī katra nācija ir dvēsele ar kādu personību, pie kam dominē, t.i. – vairāk ietekmē, vai nu personības vai dvēseles Stars.
Diemžēl dvēseles Stars mūsu laikos pa lielākai daļai ir pārsegts ar mazākā Stara, personības Stara, aktivitāti, un vairums zemju rūpējas tikai par savām interesēm. Lielās, varenās nācijas, kā ASV vai Eiropas nācijas, šai ziņā ir efektīvākas nekā mazās nācijas, kas internacionāli nav pietiekoši stipras, lai liktu ieklausīties savā balsī vai varētu ietek-mēt kopumu.
Lielākā daudzveidība lielākās vienotības iekšienē, jeb, citādi izsakoties, lielākā vienotība lielākajā daudzveidībā – tas ir ideāls, uz kuru cilvēce tiecas – un tas atbilst mūsu Logosa Plānam attiecībā uz šīs pasaules attīstību. Tā nav garlaicīga vienveidība, bet gan kas gluži pretējs. Vienā no saviem agrīnajiem vēstījumiem Maitreja saka: „Ļaujiet Man jums parādīt ceļu uz vienkāršāku dzīvi, kurā cilvēkiem nekā netrūkst, kurā neviena diena nelīdzinās citai un brālības prieks izpaužas visos cilvēkos.”
„Kurā neviena diena nelīdzinās citai” – manā uztverē tas ir nedzirdēts izteiciens. Vienīgās personas, kurām nevienas divas dienas nelīdzinās savā starpā, ir mazi bērni, kā arī laimīgie, kuriem ir pietiekami daudz naudas un brīva laika, lai darītu, ko viņi grib, kuri katru savas dzīves acumirkli var radoši piepildīt un tādēļ nepazīst nekādas trulas noņemšanās. Garlaicība un mocības dzimst no vienveidības. Vienotībā nav vienveidības. Tādēļ runa ir par to, lai dzīvē lūkotos radoši un tādēļ katru aspektu, katru šīs dzīves kustību piedzīvotu kreatīvi, katru acumirkli no jauna. Šis vienotības stāvoklis, par kuru Meistars runā, ir ārpus laika, radošās esamības stāvoklis, kas attiecas uz mums visiem.

 Modris,   17:08:59 09.05.2008
80.233.142.78

9. turpinājums

Šādā stāvoklī mēs tagad esam visi. Mēs esam mazā laivā, atdoti vētras un tumsas varā. Mēs nevaram saredzēt zvaigznes, mēs neredzam neko, kas varētu mūs vadīt. Mēs airējam pret straumi vai pa straumei un meklējam kādu gaismu, kas varētu mūs vest. Šī jaunā gaisma, kas mūs ved – ir Kristus, pat, ja cilvēki to nezina. Viņa mīlestības un vieduma gaisma, Viņa nākotnes vīzijas gaisma, Viņa tuvības gaismas un dzīvības avotam gaisma. Viņš ir šeit, gatavs izvest cilvēci no plūstošajām smiltīm, plūdiem, vētrām, kas mūs citādi pārspētu. Šādā veidā Maitreja uzspiedīs savu zīmogu šim laikam – pasaules viedo, iedvesmotāju, padomdevēju un vadītāju atgriešanās laikam.
Meistari to formulē sekojoši: „Pirmais solis ir akceptēšana, ka viss ir viens. Zem formu daudzveidības pukst vienas lielas dievišķas būtnes sirds. Ja cilvēce aptvers šo patiesību, attīstīsies civilizācija, kas ir būvēta uz šīs patiesības un kura novedīs cilvēci pie dievības kājām. Tad atvērsies debesu vārti, un cilvēks būs ceļojumā bez gala. Tuvais un tālais kosmoss kļūs par mūsu pētījumu priekšmetu. Bezgalība jūs vilinās aizvien lielākos tālumos un pārbaudīs jūsu drosmi.”
Tagad mēs veicam mazus eksperimentus un pieskaramies planētām, fotografējam tās. Ļoti īsā laikā kosmosa kuģos mēs izpētīsim visas mūsu sistēmas planētas. Varbūt ne šajā paaudzē, bet ne tik tālā nākotnē. Ar laiku mēs iespiedīsimies līdz pat mūsu galaktikas ārējām robežām. Galaktika ir neizmērojama, ar daudziem miljoniem zvaigžņu. Iedomājieties, ka jūs esat pirmie, kas atklāj dzīvību uz 5. Oktāvas vai kaut kur citur, kas pirmie nolaižas uz 5. Oktāvas, kas testē ūdeni, varbūt noķer kādu zivi vai iet peldēties uz 5. Oktāvas. Ja cilvēks aptver, ka Universs ir vienots veselums, visas lietas kļūst iespējamas. Tikai par to ir runa. Mums ir jāuzlūko sevi kā vienotu veselumu un kā vienotus ar Universu. Mums ir jāredz, ka nav atšķirības starp mums un Universu, ka mēs pamatā esam savienoti ar visām citām būtnēm un visu uz zemes, ka no atomu struktūras, no kuras mēs esam salikti, viss sastāv, ko mēs visā kosmosā varam redzēt – ka ir tikai viens vienots veselums.
Tādēļ šīs ilgas pēc vienotības, piesliešanās grupām, kopā saaugšanas ar grupu un – šajā jaunajā Ūdensvīra laikmetā – grupu angažements būs tas lielais nodoms.
Uz individualitātes bāzes netiks doti nekādi jauni iedīgļi, kas patiešām būtu nozīmīgi. Tas ir grupas laikmets, kas paplašina savu aktivitāti, līdz visa pasaule strādās kopā un manifestēs planētas Zeme pamatā esošo vienotību.
„Cilvēks mācīsies izjust sevi kā integrālu veselumu kādā milzīgā sistēmā, kas plešas līdz pat zvaigznēm. Kā niecīgu apzinīgas, dzīvotspējīgas dzīvības punktu, bez kura Universs būtu nabadzīgāks.”

 Modris,   17:05:15 09.05.2008
80.233.142.78

8. turpinājums

Tas nav labi, ka Kioto protokolu ir parakstījušas tikai 180 nācijas. Jūsu nācija (ASV) veido tikai 5% no pasaules iedzīvotājiem, tātad tā nav tik nozīmīga, kā varētu domāt. Tomēr tā ir nozīmīga tādēļ, ka rada 25% visiem apkārtējās vides piesārņojumiem pasaulē. Taču jūsu valdība atsakās parakstīt Kioto protokolu. To ir parakstījušas 180 nācijas. Tas nenozīmē, ka tās arī faktiski ir ķērušās pie darba – tās ir tikai vienojušās kādu laiku ierobežot izplūdes gāzu emisiju. Šīm nācijām vēl daudz ir jāizdara, bet tas tomēr ir solis uz priekšu.
Jūsu valdība, jūsu prezidents ir atsacījies parakstīt. Viņš teica: „Mēs nevaram. Tas ir pret amerikāņu interesēm. Mums ir vajadzīgas tiesības izmest vairāk izplūdes gāzu.” Jūs radāt 25% no pasaules apkārtējās vides piesārņojuma un veidojat tikai 5% no pasaules iedzīvotāju skaita. Tas nav godīgi.
Šeit mums ir atslēga visai lietai. Katrs vēlētos identificēties ar kaut ko lielāku nekā viņš pats ir. Vienotības izjūta ir būtiska, jo katrs pēc tās tiecas, vai viņš to zina, vai ne. Vienotība ir dvēseles kosmosa vienotības apziņa. Ne mazāk. Kur jūs savā darbā, grupā, nācijā vai nāciju grupā radāt vienotību, tas kalpo cilvēces labumam.
„Ja kāda grupa riskē ar savu vienotību, tā to dara, riskējot ar sevi.” Lai kas arī vājinātu grupas vienotību, grupai tas ir bīstami. „Bez šīs vienotības jūs nestrādājat kā grupa, bet gan bez plāna, bez jēgas un saliedētības, un esat tikai nesavienojams nostāju un kondicionētību savienojums.” Tātad neļaujiet sevi ietekmēt nekam, kas ved uz grupas vienotības vājināšanos. Tā ir būtiska grupas eksistencei, darbam, kuru jūs darāt, un katram darbam nākotnē, kas no jums tiks prasīts.
Laimīgā kārtā mēs ieejam Ūdensvīra laikmetā. Ūdensvīra kvalitāte ir sintēze. Sintēze ņem pretējas, atšķirīgas nostājas un sakausē tās vienā. Tāda ir sintēzes būtība. No šīs daudzveidības tā rada vienotību. Pēc Meistara vārdiem, vienotības attīstība ir visas dzīves mērķis. Tas ir mūsu dzīves īstais mērķis. No tā jūs varat redzēt, cik svarīgi tas ir, lai vienotība tiktu kopta un veicināta jebkurā veidā. Viss, kas to noliedz, ierobežo, mazina un vājina, vēršas pret grupas dzīvību, pat pret planētas dzīvību, skatoties internacionāli.
Ir absolūti nepieciešams, ka amerikāņu tauta vienojas ar visām citām tautām pasaulē, lai savestu kārtībā zemes ekoloģiju. Nekādā gadījumā jūs nevarat gaidīt. Jums ir jāpiespiež savu valdību atzīt, ka šis uzdevums ir lielāks nekā Amerika. Amerika veido tikai 5% no pasaules iedzīvotājiem, tādēļ nav tik grūti būt lielākam kā Amerika. Tā ir apmēram 5000 km plata un plešas varbūt 1500 km no ziemeļiem uz dienvidiem. Tā sevi izjūt kā pasauli. Pasaule sākas Ņujorkā un beidzas Sanfrancisko. Ņemot vērā šo faktu, ļoti viegli var iedomāties – ja ir amerikānis – ka tā ir ne tikai lielākā un militāri varenākā, bet arī svarīgākā zeme pasaulē. Taču tā nav svarīgākā zeme pasaulē. No saimnieciskā viedokļa tā tagad ir bagātākā zeme pasaulē. Tomēr, cik ilgi tas tā būs? Tiklīdz birža sabruks, cilvēki, kas sevi uzskata par bagātiem, kļūs nabagi.
Kas lika krist Romai – un katrai vecai civilizācijai – to mēs atrodam arī šeit Amerikā. Mums ir līdzīga situācija. Jūs jau pārāk ilgi braucat pa pārspēšanas sliedēm. Jūs kļūstat alkatīgi, egoistiski un varaskāri. Ja cilvēki kļūst tādi, viņi iet bojā. Neviena nācija nevar mūžīgi strādāt pret evolūcijas plānu. Uz kādu laiku, jā, līdz tā ir kļuvusi stipra un varena kā militāri, tā saimnieciski. Tomēr arī pārējā pasaule aug. Tā varbūt vaid, bet tā vaid un aug. Pārējā pasaule tagad augoši izvirza prasības attīstītajai pasaulei – ne tikai Amerikai, bet arī Eiropai un Japānai, un industriālajām nācijām vispār.
Šīm prasībām ir jātiek apmierinātām. Mēs nevaram uzbūvēt jauno laikmetu uz taisnīguma un dalīšanās pamatiem, ja mēs to nedarām. Tas nav iespējams, mums nevar būt abi. Tādēļ Meistari atgriežas pasaulē tagad – un ne kaut kad vēlāk – jo laiks spiež. Viņiem krīze ir par lielu, lai to vēl ilgāk atstātu savā ziņā. Tad ar mums būtu cauri. Tātad mums ir jārada vienotību internacionālajā nozīmē. Vieni paši mēs neko nevaram izdarīt, bet kopā tas ir iespējams. „Kopā cilvēki var veikt visus iespējamos varoņdarbus. Izmaiņu iespējām nav robežu, taču cilvēkiem ir jārīkojas kopīgi, lai radītu jaunu pasauli. Tikai vienoti viņi var uzvarēt. Vienotības spēks atvērs visus vārtus. Turieties pie brālības ideāla un izbeidziet noniecināt jūsu brāļa pūles. Ziniet, ka arī viņš stāv vētras vidū un cīnās tumsā.”

 Modris,   16:59:09 09.05.2008
80.233.142.78

7. turpinājums

„Mērķis, kas ir visas dzīves pamatā, ir vienotības attīstība, kas manifestējas ciešās visu atomu savstarpējās saitēs.” Šis ir ārkārtīgākais izteiciens, kuru mans Meistars ir izteicis. Arī Maitreja kā uz sausu faktu ir norādījis, ka visi atomi ir saistīti viens ar otru.
Mēs esam šīs matērijas un visa kosmosa visu atomu sastāvdaļa. Lai arī mēs neesam no metāla, mūsu atomu struktūra ir visa kosmosa atomu dabas sastāvdaļa. Ja mēs sevi uzskatām par dvēseli, ja skatāmies pasaulē kā dvēsele redz pasauli, tad mēs atzīstam šo savstarpējo saistību, kurā nekas neeksistē šķirti viens no otra. Mēs redzam pasauli, kurā visas daļas ir saistītas viena ar otru.
Katra dvēsele ir vienas dvēseles daļa. Izolētas dvēseles nepastāv. Katra dvēsele ir vienas vienīgas Virsdvēseles individualizēts fragments, un šī Virsdvēsele no savas puses ir daļa no visa, kas pasaulē, garā eksistē. Un tas ir viss, kas dzīvo. Viss tas attīstās par miriādiem formu, kuras mēs redzam, ieskaitot pašiem savējo. Mēs redzam sevi kā cilvēka formu, lielu vai mazu, resnu vai tievu. Ir miriādiem formu visā kosmosā un katra no tām, ieskaitot visas cilvēciskās būtnes, ir cita ar citu saistītas tai nozīmē, ka tās visas ir atomi. Visā kosmosā ir tikai atomu struktūras. Tā mēs rodamies. Tās ir, kā Meistars saka, „mūsu esamības avots”.
„Vairumam cilvēku kosmoss ir atsevišķu materiālu substanču bezgalīgi liels un plašs sakopojums...” Tur ir Marss. Tur kaut kur ārā ir miglājs. Tie ir tik lieli, tik tālu. Tiem šķietami nav nekāda sakara ar mums, un tomēr tas ir. Atomu struktūra, no kuras tie sastāv, ir tā pati atomu struktūra, no kuras sastāv mūsu ķermeņi, kas ir atrodama visā, ko mēs Universā redzam un varam iedomāties. Tas viss īstenībā ir pasaules telpa par sevi. „Īstenībā kosmoss, pasaules telpa par sevi, ir dzīva būtne, mūsu esamības avots, mūsu Māte un mūsu Tēvs. Kā dvēseles mēs zinām, ka tā ir, un mēģinām izpaust mūsu dabas fundamentālo vienotību.” Kur varam, mēs mēģinām atrast dvēseles atziņu, visas dzīvības vienotības apziņu.
Mēs to atrodam grupās vai arī, līdz zināmai pakāpei, politiskās partijās, mēs to atrodam nācijās. Tādēļ cilvēki identificējas ar savām nācijām. Šī iemesla dēļ jūs identificējaties arī ar Ameriku, jo esat amerikāņi. Ja esat krievs, jūs identificējaties ar Krieviju, un tā tālāk. Ja esat nedaudz atvērtāks, jūs identificējaties ne tikai ar savu nāciju, bet arī ar nāciju kopumu. Visas nācijas jūs uztverat kā vienotu veselumu.

 Modris,   16:53:46 09.05.2008
80.233.142.78

6. turpinājums

Vēlētāju pašapmierinātība
Nesenais vēlēšanu iznākums – es nesaprotu, kā jūs to varējāt izdarīt? Cik daudzi no šeit klātesošajiem nav vēlējuši? Šeit ir pusducis cilvēku, kas pat nav papūlējušies vēlēt. Kā jūs varat sagaidīt, lai šajā valstī kaut kas notiek, ja pat nepapūlaties vēlēt?
Anglijā mums bija vēlēšanas, kurās mēs atkal ievēlējām jaunleiboristu valdību, kas daudzējādā ziņā atstāja ēnā Margaretu Tečeri. Vēlēja niecīgs iedzīvotāju procents, zemākais procents, kāds jebkad ir bijis, kopš Bušs ir ievēlēts. Tas bija tikai ap 59 procenti. Arī jūsu prezidenta vēlēšanās cilvēki tāpat gluži vienkārši izvairās vēlēt.
„Būtībā visi cilvēki iekšēji meklē vienotību un atrod tās atspulgu ideju un domu saskaņā.” Ja idejas saskan ar to, ko jūs instinktīvi domājat, vai arī, ja jūsu saprāts saka: „Tas man patīk”, jūs pievienojaties noteiktai partijai. Tā iemieso zināmas idejas, zināmus ideālus, par kuriem jūs varat teikt: „Tas man patīk. Tur es piedalīšos.” Cilvēki neiet uz vēlēšanām, jo domā, ka starp partijām nav nekādu atšķirību. Tomēr atšķirības ir. Pastāv atšķirība starp Goru un Bušu.
Gors nepieļautu, lai tiktu tērēti sešdesmit miljardi dolāru vienpusīgai pretraķešu sistēmas paplašināšanai. Šis nodoms sanikno Krieviju. Ķīniešus tas sanikno vēl vairāk. Tas apdraud spēku samēru pasaulē. Maitreja to uztver ļoti nopietni. Tādēļ Viņš ir teicis, ka nāks vēl ātrāk, nekā uzskatīja to par iespējamu, vēl pirms biržu kraha, uz kuru Viņš bija gaidījis gadiem ilgi.
Saimnieciskā un militārā krīze, kuru ir izsaucis jūsu prezidents, un krīze Tuvajos Austrumos ir padarījušas neizbēgamu Viņa uzstāšanos ātrāk, nekā līdz šim šķita iespējams. Es domāju, ka Maitrejas parādīšanās atklātībā izraisīs biržu krahu. Tas notiks tik un tā, bet šis krahs varētu būt nākošajā gadā, nākošā gada beigās vai aiznākošā gada sākumā. Neviens to nevar pateikt. Es nedomāju, ka Alens Grīnspens zina. Es nedomāju, ka kāds, kam ir sakars ar pasaules biržām, precīzi zina, kad tām ir jāsabrūk. Vienīgais, ko viņi zina un par ko, kā šķiet, ir vienis prātis – ka biržu krahs notiks. Taču tas varētu vilkties vēl vairākus gadus. Es domāju, ka Maitrejas uzstāšanās biržu krahu paātrinās. Tā vai citādi, bet tā ir laba lieta. Tad pasaule tiks tādā veidā konfrontēta ar realitāti, kāds ir iespējams tikai ar tāda veida sabrukumu.
Japāna jau ir saņēmusi savu biržas krahu. Tas sākās 1989./1990. gadā. Nikkei-index nesen nokrita līdz zemākajam līmenim sešpadsmit gadu laikā. Taču, ja aizbraucam uz Japānu, domājam, ka tā ir ļoti bagāta valsts, un daudzējādā ziņā tā arī ir. Tomēr biržu krahs nenozīmē totālu sabrukumu ar diedelējošiem cilvēkiem uz ielas: „Brāli, vai tev nav kāds grasis?” To viņi dara jau tagad, bez kāda biržu kraha. Es nedomāju, ka biržu krahs nozīmē patiešām lielu trūkumu, bet tas būtu notikums, kas cilvēci visātrāk vestu pie prāta, jo viņa pirmoreiz būtu spiesta redzēt realitāti tādu, kāda tā ir.
Amerikā īstenībā nav ne jausmas, kā izskatās nabadzīgākajos Austrumeiropas apvidos, nemaz jau nerunājot par jaunattīstības zemēm, Indiju vai Āfriku. Āfrika ir gadījums par sevi. Posta mērogi trešajā pasaulē ir tik neticami, ka cilvēki, kas dzīvo šajā zemē (ASV), nekad pat aptuveni nevar iedomāties, ka kas tāds vispār ir iespējams. Jūsu plašsaziņas līdzekļi tur nepalīdz, jo gandrīz visos plašsaziņas kanālos tie atgaiņājas no jebkura norādījuma uz nabadzību un postu trešajā pasaulē.
Dažas svētdienas programmas par to atgādina, bet vispār šis plašsaziņas līdzekļu intereses veids par jaunattīstības zemēm tiek uzskatīts par kaitīgu biznesam. Ja to redzat, jūs pārslēdzat kanālu. Un, ja pārslēdzat kanālu, jūs neredzat reklāmu. Ja neredzat reklāmu, jūs nepērkat ražojumus. Tātad par to rūpējas, lai jūs postu neredzētu, izvai-roties no tā TV ekrānos.

 Modris,   16:47:49 09.05.2008
80.233.142.78

5. turpinājums

Pašaizliedzība
Jums ir jānododas lietai ar sirdi un dvēseli. Jūs to varat tikai, ja jūsu dvēsele uz to aicina. Šī pašaizliedzība ir dvēseles kvalitāte, līdzīgi kā vienotības barošana, sakopošana, lēna uzbūvēšana ir dvēseles kvalitāte. Tas ir kaut kas, ko varbūt, kā es domāju, daži cilvēki grupās nevar pieņemt. Viņi to droši vien dzird, bet viņi to nepieņem un ļoti ātri atkal aizmirst. Ikdienā viņi to neievēro. Tam ir jākļūst instinktīvam. Jūs instinktīvi dodat visu, ko vien jūs varat, noteiktai lietai, lai kāda tā būtu. Mūsējā nejauši ir Kristus un Meistaru atgriešanās ikdienas pasaulē, un neko svarīgāku cilvēcei es nevaru iedomāties.
Es domāju, ka bez Meistaru klātbūtnes mēs dalīšanos neieviesīsim – un tādēļ neieviesīsim arī taisnīgumu un nepieciešamo mieru. Tas prasa Meistaru apgaismojošo garu, enerģiju, viedumu, lai radītu nosacījumus, kas cilvēci garīgi spārnotu, inspirētu – un arī mums parādītu, kas notiks, ja mēs nemainīsimies. Cilvēcei to ir jāizdara pašai.
Pirms neilga laika, pirmajā Agnijogas grāmatā, Maitreja teica: „Jaunais laikmets tiks uzbūvēts ar cilvēka rokām un kājām”. Katru akmeni, katru ķieģeli, katru ceļa pakāpienu ir jāuzbūvē cilvēkam pašam. Taču tas nenotiks bez Meistaru atgriešanās pasaulē. Tas nenotiks, pirms Maitreja ne tikai ļaus Sevi iepazīt, bet arī tiks pilnvarots inspirēt cilvēci radīt nosacījumus, kas vedīs pie dalīšanās, taisnīguma un miera. Tas prasa visu muskuļu sasprindzināšanu, visu nervu piekrišanu, lai tas notiktu tik ātri, cik vien iespējams.
Maitreja ieradās agrāk kā ieplānots. Viņš negaida biržu krahu. Es ceru, ka biržu krahs sāksies un Viņš tad uzsāks pildīt savu amatu – bet Viņš tā nedara. Pasaules problēmas ir par lielu, vispirms jau saimnieciskā nelīdzsvarotība, ko mēs esam radījuši un kas veido neiedomājami smagus dzīves apstākļus cilvēcei. Mūsu planētas piesārņošana tagad ir biežākais nāves cēlonis pasaulē. Tā grauj cilvēka imūnsistēmu un padara mūs uzņēmīgus pret visām iespējamajām slimībām, pat tādām, par kurām domājam, ka jau sen esam tās pārvarējuši. Tādēļ ir tik dzīvīgi svarīgi, lai Maitreja tik ātri, cik vien iespējams, sāktu savu darbu atklātībā.
Arī tādēļ tas ir tik svarīgi, ka jūs nesen esat ievēlējuši jaunu amerikāņu prezidentu. Ar viņa nodomu paplašināt amerikāņu nacionālo pretraķešu sistēmu tiek apdraudēts spēku līdzsvars pasaulē. Pastāv līgums par stratēģiskās pretraķešu sistēmas aizliegumu, kuru ir parakstījusi Amerika un Krievija. To ievēroja un izbeidza auksto karu, un cilvēci atbrīvoja no draudiem, kas mūs pavadīja no otrā pasaules kara līdz pat pēdējam gadu desmitam. Pēdējos desmit gados visa atmosfēra kļuva gaišāka, pateicoties darbam, kuru Maitreja veica caur Gorbačovu, lai izbeigtu auksto karu. (B. Krēme noturēja šo priekšlasījumu 2001. g. Sanfrancisko, ASV)

 Modris,   16:40:51 09.05.2008
80.233.142.78

4. turpinājums
“Grupas veidošanās sākuma fāzēs vienotību sasniegt nav pārāk grūti; ja jūsu sākotnējais mērķis ir pietiekami magnētisks, ar to jau pietiek, lai grupu saturētu kopā.”

Sākuma fāzēs visi ir mīlestības pilni – vai arī, ko viņi par to tur – un sajūsmas. Viņu astrālā aspirācija ir spārnota, viņi jūtas inspirēti un tā viegli izšķiras darīt darbu Kristus atgriešanās labā. Tādēļ ir vienkārši attīstīt nepieciešamo vienotību, kas šai grupai ir rādījusi ceļu, un vēl aizvien to rāda.

Jūs nepieslēdzaties citām grupām – taču daži no jums to dara. Tie ir maldi, bet tas nekas. Jums visu savu enerģiju, visu, kas jums ir vērtīgs, jādod šajā grupā. Tas ir domāts ar pieslēgšanos. Ja jūs neieguldāt visu savu enerģiju, visu savu spēku, tad jūs nedarāt pareizi. Jūs dodat tikai sevis daļiņu. Jūs esat izvēlīgs. Jums ir jādod viss. Dabiski, tas nav pilnīgi nopietni domāts, tomēr pamatā esošā doma ir svarīga. Varbūt jūs pievelk arī citu grupu darbs, taču tikai šī grupa strādā, lai sagatavotu ceļu Maitrejam un Viņa grupai. Tādēļ atstājiet citus darbus citiem.
Jūs varbūt varat vairāk attīstīt grupas izpratni, bet nedrīkstat ticēt, ka tai piederat, ja dodat tai tikai daļiņu no sevis. Tad jūs neesat viedais dārznieks, kas kultivē katru jaunu asniņu, katru jauno dzinumu, bet gan esat izvēlīgs. Arī reālajā dzīvē jūs nevarat būt izvēlīgi. Tikai personība grib būt izvēlīga. Dvēsele nav izvēlīga. Viņa dod visu, kas viņai ir. Ar to es nedomāju, ka šī priekšlasījuma beigās jums ir jāiznāk priekšā, jāiztukšo kabatas un jāsaka: „Jā, jūs varat saņemt visu. No šī brīža es došu visu.” Es to domāju garīgā ziņā. Jums vajag kādai grupai dot visu, ja jūs tajā gribat piedalīties – un tas ne tikai grupai, bet arī jums pašiem par prieku.
Kā personas jūs augat ar to, ka sevi pilnīgi ziedojat kādai lietai, kas ir lielāka nekā jūs. Jums ir jādod no sevis vairāk, nekā normālā veidā to darāt. Piemēram, ja ejat uz sešu stundu ilgu transmisijas meditāciju un domājat: „Nē, sešas stundas es nekad nenosēdēšu. Es tai veltīšu pusotras stundas. Ilgāk es tur neuzkavēšos”, tad jūs esat izvēlīgs. Jūs nedodat grupai visu. (Tas nenozīmē, ka šovakar katram ir jāinvestē grupā sešas stundas.)

 Modris,   16:32:28 09.05.2008
80.233.142.78

3. turpinājums.
Es pilnībā saprotu, ka cilvēki ir ļoti nepacietīgi. Varbūt pat Maitreja ir nepacietīgs. Meistars reiz lika to manīt. Es nedomāju, ka Viņš to tā patiešām domāja, jo Maitrejam no tādām emocionālām reakcijām kā nepacietība vārda īstajā nozīmē vajag būt pilnīgi brīvam. Viņš ir miljoniem gadu vecs un zina, ka evolūcijas sekmēm ir vajadzīgi gadu miljoni un šis stāsts salīdzinoši turpinās tikai pāris nedēļas. Es nevaru iedomāties, ka Maitreja, kas visu zina, nepacietīgi gaida uz to, lai varētu iziet atklātībā. Bet tā kā Viņš to vēl nav izdarījis, kaut arī šķiet, ka tas tūlīt, tūlīt notiks un tad tomēr nenotiek, es domāju, ka tādēļ grupu apņēmība un morāle tiek vājināta. Es teiktu, ka galvenais uzdevums no manas puses ir vienkārši gadu gaitā uzturēt grupu morāli.
Es ticu, ka Maitreja patiešām drīz parādīsies (es to saku katru gadu, un ikreiz tā arī domāju). Pateicoties informācijai, kuru man ir privilēģija saņemt, es zinu, ka tā tas arī ir. Taču es zinu likumu un to, ka likums nedarbojas veidā, kā mēs to vēlamies attiecībā uz šo lielo notikumu. Likumi, kas pārvalda pasaules biržas, nav tie likumi, kas pārvalda pasaules evolūciju. Tās ir dažādas lietas, bet Maitrejam ir jārēķinās ar abām.
Viņš gaida ciklu, kas nestu labāko iespējamo cilvēces reakciju uz to, kas Viņam ir sakāms un dodams. Viņš zina, ka labākais iespējamais cikls sāksies ar pasaules biržu kolapsu. Tas cilvēci pirmoreiz konfrontēs ar realitāti un pilnīgi un galīgi pārveidos mūsu gaidas. Kamēr tas nenotiek, Rietumu spēku darbi un gaidas ir krasā pretrunā ar Maitrejas plāniem.
Dažiem grupas locekļiem tas varbūt neienāk prātā. Varbūt viņi brīnās, kādēļ tas nefunkcionē. Viņi domā, ka tas notiek automātiski. Maitrejam nav nekāda sakara ar biržu krahu. Viņš nav investējis naudu biržās un šai ziņā nerūpējas par to, vai kursi ceļas, vai krīt. Taču no cilvēces evolūcijas, apziņas maiņas un tādēļ arī no to vērtību viedokļa, kuras cilvēcei ir vajadzīgas, lai zem Viņa karogiem ietu tālāk, biržu krahs ir nepieciešams. Mums Viņa idejas ir jāuzņem ar prieku: taisnīgums, brīvība un dalīšanās visiem cilvēkiem uz zemes, ne tikai Rietumu varām. Tam ir vajadzīga pastāvošās sociāli ekonomiskās struktūras sagrūšana, kas līdz šim vēl nav notikusi. Vēl nav tik tālu, ka par Rietumu varām varētu teikt: „Es vēlētos, lai Kristus nāktu un mums pateiktu, kas mums ir jādara. Kā mēs varam noturēt Down-Jones indeksu augstu, lai tas katru reizi atkal nekristu.” Tas aizvien vēl kāpj, jo daži alkatīgi cilvēki iekāpj, kad tas ir viszemākais, un sāk pirkt. Viņi izmet savus tīklus, kad kursu vērtība nogrimst līdz dibenam. Uz pāris dienām vai nedēļām viņi uzdzen cenu atkal augšā, un tad tā atkal krīt.
Tā tas var turpināties vēl ilgu laiku. Tas jau ir pārāk ilgi turpinājies. Maitreja maz ko var darīt, izņemot gaidīt un īstenot savus brīnumus, jo citādi Viņš pārkāptu mūsu brīvo gribu, kas nekad nenotiks, jo Hierarhijai tā ir neaizskarama. Kur tas ir iespējams, Maitreja stimulē vadošo personību apziņu, ja tās ir atvērtas tam, lai ienestu vēl lielākas pārmaiņas, vairāk brīvības, taisnīguma, vairāk dalīšanās pasaulē nekā līdz šim. Taču kamēr biržas nav sabrukušas, Rietumu pasaule jūtas droši. Nekas nemaina šo drošības sajūtu tik ļoti kā draudošais biržu krahs.
Visi iespējamie cilvēki, tai skaitā Alens Grīnspens (ASV) – Emisijas bankas priekšsēdētājs, jau kopš gadiem runā par draudošo biržu krahu. Un tas nenotiek. Tas nenozīmē, ka tas nenotiks – tas notiks, bet Hierarhija to nekādi nevar sekmēt, kā daudzi cilvēki to vēlētos. Es zinu daudzus, kuri saka: “Vai Hierarhija neko nevar darīt?“ Vai viņi patiešām tic, ka Hierarhija tieši iedarbojas uz biržām, bet nepietiekoši? Tā neiedarbojas uz biržām, Hierarhija nenodarbojas ar biržām.
Kristus atgriešanās ir ilglaicīgs process. Taču tie, kuriem acis redz un ausis dzird, bez kādām šaubām zina, ka Kristus ir šeit, pasaulē, un nekas nepiespiedīs Viņu atgriezties Himalajos – izņemot kādu īsu atvaļinājumu. Cik es zinu, vienreiz Viņš ir atgriezies uz 3 nedēļām. Tas bija pirms ilgāka laika.
Vienotību nav viegli panākt. Mēs esam īpaši privileģēti, jo mums ir tik stipra motivējoša ideja, ka tā var radīt šo magnētisko pievilkšanas spēku, kas grupas satur kopā.

 Modris,   16:26:43 09.05.2008
80.233.142.78

2. turpinājums.


“Šo principu var novērot visos cilvēku pasākumos. Partiju, grupu un pat nāciju pacelšanās un krišana ir šī likuma noteikta.” Vienotība ir dvēseles kvalitāte, un tā ir būtiska, lai grupa turētos kopā. “Tādēļ pārāk stipra individualitātes, kā arī personīgo atšķirību akcentēšana palīdz vājināt vienojošās saites, kas satur grupu kopā.”
Tas man atgādina, ka priekšlasījumā pirms diviem gadiem nonāca līdz sarunai, ka grupām visā pasaulē tika pateikta to dvēseles un personības daļa viņu darbā, un tās tūlīt varēja redzēt, cik daudz vienotības tās pievieno vispārējai šīs grupas vienotībai. Kur personības daļa ir liela un dvēseles daļa maza, tās maz ko bija pievienojušas. Arī tad, ja savā darbā vēl bija tik aktīvas un šķietami pastāvīgas, to ieguldījums vienotības nozīmē bija relatīvi niecīgs. Katra grupa pasaulē varēja uzrādīt lielāku vai mazāku dvēseles daļas pakāpi un, kur tas bija augsts, acīm redzami tās attīstīja vienotības kvalitāti, kas grupai kā kopumam ir vajadzīga. Kur personības daļa salīdzinājumā ar dvēseles daļu bija liela, notika pretējais.
Kopš tā laika, kas attiecas uz dvēseles un personības daļu grupu darbā, tās ļoti maz ir mainījušās. Kur dvēseles daļa ir liela, parasti tas ir dažu, nedaudzu personu intensīva darba rezultāts, kas savā darbā ir sasnieguši lielāku bezpersoniskuma mēru. Kur pastāv bezpersoniskums, spējas darīt darbu darba gribēšanas dēļ un nevis, lai to profilētu personīgi sevis dēļ, tur grupas dvēseles aspekts ir liels. Kur personības daļa ir liela, tur, no Meistaru viedokļa, grupas panākumi ir visai niecīgi.
Šīs abas lietas viennozīmīgi sader kopā. Vienotības mērķis nav tik viegli sasniedzams pat grupā, kura ļoti stipri turas kopā, pateicoties Kristus un Meistaru atgriešanās magnētiskajai idejai. Tā ir milzīga ideja, tik magnētiska kā neviena cita. Tikai tādēļ turēja par iespējamu – un tur vēl tagad – ka šī grupa zināmā veidā varētu būt sekmīga, lai gan pirms tam visas citas grupas ceļā uz grupas iesvētīšanu bija klupušas. Ir patiešām svarīgi uzturēt spēkā grupas vienotību, tikai locekļi neaptver, kas stāv ceļā šādas vienotības sekmēšanai.
27 gadus es esmu mēģinājis šo vienotību uzturēt spēkā visās grupās pasaulē, kā kopumā, tā atsevišķajā, ciktāl es atsevišķas grupas pazīstu. Ir dažas grupas, ar kurām man tik tikko ir kontakts. Bet tajās, kuras regulāri redzu un izjūtu un ar kuru locekļiem strādāju kopā, es esmu mēģinājis uzturēt un sekmēt vienotību, sākot ar manis paša grupu Londonā un, no tās izejot – visā pasaulē.
Es teiktu, ka visā šajā laikā mans galvenais uzdevums (blakus priekšlasījumiem un rakstīšanai) bija uzturēt grupas garu un stiprināt tās morāli. Ilgā gaidīšana uz Kristus parādīšanos, Viņa iziešanu pasaulē, kas velkas daudz vairāk gadu, nekā es vai pat Meistari paredzēja, dažiem cilvēkiem bija grūta. Daži ir iemācījušies distancēties no šīs problēmas, vienkārši bezpersoniski darīt darbu, pie tam turēties pie vienotības, kas viņiem iesākumā bija. Citiem tas bija ļoti grūti. Viņi vai nu pavisam, vai uz kādu laiku pameta grupu, tad atkal atgriezās, tad atkal pameta to, vai arī distancējās no patiesā grupas darba. Viņi ir saglabājuši saistību ar transmisijas meditāciju, ik gadu vai diezgan regulāri apmeklēja konferences, kā šo, pie tam viņiem ir izjūta, ka viņi ir daļa no kopīgā darba Kristus atgriešanās labā.
Es domāju, ka daudz kas no tā ir apmātība. Daudzi cilvēki ir sev iestāstījuši – un varbūt dara to vēl aizvien – ka viņu darbs lietai un lietas svarīgumam pasaulei patiešām ir bijis atbilstošs. Ar relatīvi mazu cilvēku skaitu katrā grupā darbs turpinājās. Laiku pa laikam tas bija arī nedaudz apdraudēts. Es atceros gadījumus, kad grupu pamatvienotība visā pasaulē vai dažās grupās, vai noteiktās grupu savienībās bija apdraudēta. Cilvēki ir nākuši un gājuši. Trūkstošās noteiktības dēļ viņi ir kļuvuši nedroši un jautājuši, vai viss nevarētu būt tikai pasaka.
Es nezinu, kas notiek cilvēku galvās, bet, ja gribētu attiecināt pasaku uz to, ka Maitreja varbūt tomēr nedzīvo pasaulē, tad tas ir pilnīgi tiesīgs iebildums vai doma, kas katram līdzstrādniekam reiz var ienākt prātā. Taču manās acīs šai domai nav nekādas jēgas, uzlūkojot pārmaiņas, kas notiek pasaulē. Vajag tikai uzlūkot šīs ārkārtīgās pārmaiņas (kuras Maitreja bija pareģojis jau pirms gadiem), ārkārtīgos brīnumus, kas notiek ik dienas, lai šo domu nekavējoties atmestu.

 Modris,   16:18:01 09.05.2008
80.233.142.78

1. turpinājums.
„Vienotība seko katram īstam mīlestības apliecinājumam un iezīmē katru garīgo sasniegumu”. Vienotība ir dvēseles kvalitāte. Tiešākajā, dziļākajā un vienkāršākajā veidā tā manifestē Dieva mīlestības aspektu. Te ir darīšana ar brālīgumu, ar attiecībām. Tā ir pareizu attiecību attīstība starp cilvēkiem. Vienotība ir domājama tikai pareizu cilvēcisku attiecību nozīmē, un, kur šīs attiecības trūkst, kur tās nav pareizas, mēs pilnīgi droši nevaram runāt par vienotību.

„Bez vienotības nekas nav drošs; skaistākās iespējamības sakrīt putekļos. Izdošanās balstās uz to, ka esošās spējas tiek pareizi izmantotas; trūkstošā vienotība reizēm noved pie tā, ka augstākais potenciāls tiek izšķiests.” Lai kā izskatītos kāda vīrieša, sievietes, grupas, partijas vai kādas nācijas potenciāls, tas pārstāv draudus, ja vienlaikus nav saistīts ar spēju attīstīt pareiza veida attiecības un, tātad, radīt vienotību starp dažādām daļām, no kurām sastāv grupas, partijas un nācijas. Tas ir absolūti nepieciešami, un, dabiski, tam ir kāds sakars arī ar esošo apdāvinātību. Visās politiskajās partijās ir ļoti spējīgi vīrieši un sievietes, un tomēr visi pasākumi klūp, ja trūkst vienotības gara.
Ir brīnišķīgas apvienības un biedrības, kas rodas progresējušu iesvētīto ietekmē, dažus gadus zied un sniedz pasaulei lielas, ārkārtīgas Meistaru domas, bet tad kaut kādu iemeslu dēļ zaudē savu fokusu, spēku un dzīvīgumu. Tās beidz kā savu domu formu un rakstu piegādātājas, kas tām sākotnēji tika dotas no Iesvētītajiem, kuri grupu nodibināja, un redz maz jēgas vai nekādu, lai stātos attiecībās ar pasauli. Tās ir pazaudējušas ne tikai vienotību savā starpā, bet arī vienotību ar brāļiem un māsām pasaulē.
Tas attiecas uz daudzām tā saucamajām ezoteriskajām vai okultajām organizācijām vai savienībām. Savu darbu pagātnē tās ir izdarījušas, pagātnē ir klupušas un klūp vēl aizvien savas nespējas dēļ saglabāt vienotības pamatkvalitāti un tādēļ arī dzīvīgumu. Kā Meistars saka: „Bez vienotības tā strādā nevis kā grupa, bet gan bez plāna.” Tās ir zaudējušas dzīvīgo motīvu darbam un var uzrādīt vēl tikai sen zināmās kondi-cionētības. Tās ir pārtraukušas kustēties uz priekšu un augšu.

 Modris,   16:08:57 09.05.2008
80.233.142.78

B. Krēme arī komentēja Meistara rakstus. Es šo un to no tā parādīšu šeit.

„ Nenogurstoši ir jātiecas pēc vienotības”.
Vai nav tiesa, tas rada iespaidu, ka vienotība nav kaut kas, kas rastos pats no sevis, nejauši – tā nenāk automātiski.
„Vienotībā ir ne tikai spēks, bet arī skaistums” – kaut kas tāds, kas šo skaistumu atved šurp – skaistumu, kas liek nojaust, ka to var radīt tikai dievišķu ideju ietvaros. Skaistums ir dievišķas idejas izpausme un, ja ar mūsu izteiksmes līdzekļiem mēs varam šo ideju izteikt, rodas skaistums. Tas stāv aiz visiem lielajiem glezniecības, mūzikas, dzejas un literatūras darbiem, aiz visiem lielajiem zinātniskajiem atklājumiem pasaulē, aiz visām lielajām intuitīvajām atziņām – reliģiskā nozīmē – par tās īstenības būtību, kurā mēs dzīvojam. Tās visas iezīmējas ar skaistumu, ar dievišķu starojumu, kuru mēs sastopam tikai, ja mēs saskaramies ar augstākām, noslēpumainākām dzīves jomām. Ja mēs pārdomājam dzīves dziļāko jēgu, rezultāts ir skaistums.
Arī vienotība iezīmējas ar skaistumu, jo tā atspoguļo dievišķu mērķi. Ja ir pareizs izteiciens, ka visas dzīves mērķis ir vienotības attīstība, tad tā patiešām stāv aiz dievišķās idejas mūsu planētas Logosa apziņā. Citādi sakot, tā ir Dieva Griba, ka manifestējas spēks un īstenība, ko mēs saucam par vienotību.
„Kultivēt vienotību...” Mums vajag to kultivēt. Tā nav gatava lietošanai, tā neuzzied pati no sevis. Cilvēks jau tik ilgu laiku ir noliedzis kāda dievišķa Plāna pastāvēšanu, ka viņam maz laika ir palicis atziņai, ka kāds tik būtisks dievišķā Plāna aspekts kā vienotība nerodas vienkārši pats no sevis. Tā ir jākultivē un jābaro. Mums ir jāpiepūlas tās labā, „kā gudrs dārznieks kopj savu dārzu un gādīgi rūpējas par katru jaunu pum-puru un katru jaunu asnu”. Vienotība nav kaut kas, kas vienkārši aug, ja mēs to un to darām, un, ja mēs to nedarām, tas nedara neko, tad notiek kaut kas pavisam cits un nekas nav zudis. To ir jāuzlūko kā pastāvīgu ieguvumu, kā kaut ko, kurā mēs investējam laiku, enerģiju un rosinošu mīlestību, un no kā izaug vienotības skaistums, kuru citādi nevar iegūt.
To pašu ir jādara katrai grupai, katrai nācijai, katrai valstu savienībai. Mums jāredz atšķirības starp grupām, nācijām, personām grupās un nācijās, un jāmēģina šīs atšķirības izlīdzināt – atsevišķu cilvēku personību atšķirības, dažādus viedokļus, atšķirīgus smagumpunktus, atšķirīgu gribas un apņemšanās spēku – un no tā attīstīt vienotību, kas atspoguļo dievišķo nolūku, kura būtība ir vienotība.

 Modris,   16:03:19 09.05.2008
80.233.142.78

Es atvainojos par pārnesuma zīmju atstāšanu tekstā; es tās izņēmu, bet aizmirsu ieseivot, tādēļ tās palika.