Vispārīgs skatījums uz septiņiem Stariem

Ievadstāstījums par septiņiem enerģijas Stariem, kas nosaka cilvēku fizisko, emocionālo, mentālo un dvēseles dabu. Mūsdienu eksoteriskā zinātne ir pierādījusi senu un fundamentālu ezoterisku aksiomu: visā izpaustajā Visumā nepastāv nekas cits kā dažādas enerģijas, kas katra vibrē savā frekvencē.

Ezoteriskā zinātne postulē septiņas šādas enerģijas plūsmas jeb Starus, kuru mijiedarbība visās iespējamās frekvencēs rada solārās sistēmas, galaktikas un visumus. Šo septiņu enerģijas Staru kustība spirālveida ciklos ieved visas Būtības esamībā vai izved no tās un iekrāso un piepilda tās ar individuālām īpašībām un atribūtiem. Tas attiecas kā uz smilšu graudiņu, tā arī uz cilvēku vai saules sistēmu. Viss ir Dzīvības izpausme.

 
Ievadstāstījums par septiņiem enerģijas Stariem, kas nosaka cilvēku fizisko, emocionālo, mentālo un dvēseles dabu. Mūsdienu eksoteriskā zinātne ir pierādījusi senu un fundamentālu ezoterisku aksiomu: visā izpaustajā Visumā nepastāv nekas cits kā dažādas enerģijas, kas katra vibrē savā frekvencē.


Ezoteriskā zinātne postulē septiņas šādas enerģijas plūsmas jeb Starus, kuru mijiedarbība visās iespējamās frekvencēs rada solārās sistēmas, galaktikas un visumus. Šo septiņu enerģijas Staru kustība spirālveida ciklos ieved visas Būtības esamībā vai izved no tās un iekrāso un piepilda tās ar individuālām īpašībām un atribūtiem. Tas attiecas kā uz smilšu graudiņu, tā arī uz cilvēku vai saules sistēmu. Viss ir Dzīvības izpausme.


Cik tas attiecas uz mūsu Saules sistēmu, šīs septiņas enerģijas ir septiņu varenu būtņu izpausmes, kuru ķermeņi ir septiņas zvaigznes Lielo Greizo Ratu zvaigznājā. Mūsu Saules sistēmā viens no šiem stariem atrodas fokusā – tas ir Otrais stars. Tādējādi pārējie seši Stari ir šī pamatstara apakšstari. Mūsu Solārais Logoss, rīkojoties ar šiem apakšstariem, savā sistēmā rada visus iespējamos dzīvības veidus.


Zinātne par Stariem ir tik sarežģīts priekšmets un tie ir ar tik plašu un visaptverošu ietekmi, ka šajā rakstā iespējams tikai virspusēji apskatīt Staru darbību un nedaudz parādīt to saistību ar mūsu dzīvēm un attiecībām. Šī raksta mērķis ir parādīt, cik vērtīgi ir zināt Staru īpašības, kas nosaka cilvēku un nāciju raksturu, un tādējādi mudināt lasītāju dziļākai šo spēku izpētei, kas visos plānos nosaka mūsu iedabu un padara mūs tādus, kādi mēs esam.


Stari ir noteikti enerģijas veidi, būtība – enerģijas noteiktā kvalitātē (nevis formā, ko tā rada). Sakot, ka cilvēks vai nācija, vai planēta ir ‘’uz’’ Pirmā vai Otrā stara, tiek domāts, ka tie izpauž šos staru īpašības. No tā izriet, ka pastāv septiņi cilvēku staru-tipi, un skaitlis septiņi parādās daudzās dzīves jomās: ‘’septītais septītā dēla dēls’’, ‘’septiņas svētās planētas; ‘’septiņi ir maģijas skaitlis’’ – kā Dilans Tomass to apgalvo.


Pastāv trīs primārie Stari jeb aspekta Stari un četri sekundārie jeb atribūtstari. Tiem ir vairāki vārdi, kas raksturo to īpašības, taču parasti tie tiek pasniegti šādi:


Aspekta Stari:


1. Pirmais – Spēka (Varas), Gribas un Mērķa stars.


2. Otrais – Mīlestības-Vieduma stars.


3. Trešais – Aktīvas, Radošas Inteliģences (Saprāta) stars.


Atribūtstari:


4. Ceturtais – Harmonijas caur Konfliktu jeb Skaistuma, jeb Mākslas stars.


5. Piektais – Konkrētās Zinātnes jeb Zināšanu stars.


6. Sestais – Abstraktā Ideālisma jeb Ziedošanās stars.


7. Septītais – Ceremoniālās Kārtības jeb Maģijas, jeb Organizētības stars.


Stari izpaužas cikliski un saskaņā ar Logosa Plānu, ietekmējot civilizāciju un kultūru sasniegumus, kas iezīmē un parāda rasu evolūcijas pakāpi.


Trīs galvenie planetārie centri – Šambala, Hierarhija un Cilvēce, kalpo par fokusiem trim galvenajiem aspekta Stariem – Gribai, Mīlestībai-Viedumam un Aktīvajai Inteliģencei.


Katrs cilvēks sevī mana vienu no šīm septiņām enerģijām, un mūs visus vada pieci Staru spēki:


* dvēseles stars, kas nemainās eoniem ilgi;
* personības stars, kas mainās dzīvi pēc dzīves, kamēr netiek attīstītas visas [vajadzīgās] īpašības;
* mentālā ķermeņa stars;
* stars, kas nosaka astrāli-emocionālo aprīkojumu;
* un fiziskā ķermeņa stars, ieskaitot smadzenes.


Tie visi cikliski mainās.


Katrs Stars primāri darbojas caur savu centru (jeb čakru), un kopsummā tie nosaka fiziskā ķermeņa uzbūvi un izskatu, astrāli-emocionālo iedabu un mentālās vienības kvalitāti. Tie rada mūsos noslieces uz noteiktām prāta attieksmēm, kā arī nosaka mūsu stiprās un vājās puses (Staru tikumus un netikumus). Viņi piešķir mūsu personībai konkrētu nokrāsu un vispārējās iezīmes fiziskajā plānā. Lielāko daļu laika, kurā mēs gūstam evolucionāro pieredzi uz Zemes, mūsu izpausmes nosaka personības stari, taču, kad mēs esam nogājuši divas trešdaļas Ceļa, virsroku gūst un sāk izpausties dvēseles stars.


“Iepazīsti sevi!” teica senie grieķi.
“Iepazīsti savus Starus!” saka ezoteriķis.


Zināšanas par savu staru struktūru sniedz ieskatu savās stiprajās un vājajās pusēs, parāda mazākās pretestības ceļu šajā dzīvē, kā arī tos tiltus un barjeras starp sevi un pārējiem, ko nosaka individuālā staru struktūra.


Cilvēki ar vienādiem stariem raugās uz lietām no viena un tā paša skatupunkta, viņiem ir vienāda dzīves pieeja, kamēr cilvēkiem ar atšķirīgiem stariem nākas sastapties ar grūtībām saprast vienam otra attieksmi un viedokli. Acīmredzami, kā šis apstāklis var ietekmēt laulību dzīvi. Tas arī noteiks nāciju līderu sanāksmju izdošanos vai izgāšanos, it īpaši, ja ņem vērā, ka katru nāciju pārvalda divi Stari – augstākais dvēseles stars, kas attiecas uz nācijas augstākajiem (nereti neizpaustajiem) ideāliem, un zemākais personības stars, kas nosaka tautas savtīgās, nacionālās intereses.


Vēsture parādās jaunā gaismā, ja ņem vērā nācijas un rases starus. Tad kļūst acīmredzams, kāpēc dažas nācijas ir sabiedrotās, kamēr citām ir maz kā kopīga un tradicionāli tās ir naidīgi noskaņotas viena pret otru. Kļūst pārsteidzoši skaidrs, kāpēc vienā periodā noteiktas idejas, kustības vai reliģijas uzplaukst, bet citā periodā noriet; kāpēc noteiktos laika posmos dažas valstis uzplaukst un kļūst par pasaules līderēm, kamēr citas atpaliek, it kā gaidot stimulu, ko nesīs ienākošais Stars.


Zināšanas par ievērojamu cilvēku staru struktūru, kas radīja kultūras un civilizācijas, ļauj mums saprast kā viņu stari padarīja viņus par to, kas viņi ir, noteica viņu īpašības un rīcības un iezīmēja viņu likteni.


Psiholoģija vēl ir bērna autiņos. Tā cenšas izprast cilvēka psihes darbību, bet psihoterapija cenšas atvieglot cilvēku stresa un traucējumu simptomus. Taču, kamēr netiks saprasts, ka cilvēks ir dvēsele iemiesojumā, kuru ietekmē noteikti stari, daudz kas paliks neskaidrs. Dvēsele ir tā, kas nosaka personības un savu aparātu (ķermeņu) starus (un līdz ar to – attiecīgo ietekmi un ierobežojumus). Jaunā psiholoģija, kas mūsdienās ir ezoteriska, sāks ar šo premisu.


 


Piezīme: HalloGoga
www.disciplepath.blogspot.com


06.05.2010

Komentāri:

 mb  08:06:47 10.06.2010
80.255.228.17

mums vienmēr to ir bijuši daudz

 gatons  12:16:17 09.06.2010
10.1.50.119, unknown

:) pēkšņi mums tik daudz ezoterikas zinātāju uzradušies. lielai daļai par šī termina nozīmi, šķiet, nav nekādas saprašanas.

 guga  23:56:11 15.05.2010
62.85.19.217

Nu šodien tā robeža tiešām sāk 'izsmērēties', jo arī filoloģijā lieto precīzos mērījumus, piemēram, un, no otras puses, dabas zinātnēs tagad pietiekami plaši tiek pētītas lietas, ko var raksturot tikai statistiski un kas nav precīzi mērāmas, bet vēsturiski tās, protams, ir tikai dabas zinātnes. Eksakts ir tas, kas ir nomērāms un līdz ar to tieši kvantitatīvi aprakstāms.

Ekonomika, piemēram, nav precīzā zinātne, kaut arī tajā tiek lietoti matemātiskie modeļi. Vismaz makroekonomika pilnīgi nē, mikroekonomikā, protams, šis tas ir arī mērāms.

 Eze  10:35:29 14.05.2010
87.99.92.2

Un kuras zinātnes ir eksaktās? Precīzāk - kuras zinātnes pēc noklusējuma ir 'sciences' angļu termina lietojumā?

 guga  08:36:36 14.05.2010
62.85.19.217

Jā, jā, bet tad ir jāliek klāt tas papildvārds... Ja Tu saki vienkārši 'sciences', tad runa ir tikai par eksaktajām zinātnēm.

 Eze  15:11:56 13.05.2010
217.199.113.54

Gan jau ir cilvēki, kas lieto “science” tikai “natural sciences” kontekstā, bet ir gana daudz angļu valodas lietotāju, kam 'science' objekts ir jebkas, kas tiek pētīts ar zinātniskām metodēm.

Starp citu, viena tāda zinātniskā ir arī monogrāfiskā jeb aprakstošā metode. :))

Natural sciences - 1. Physical Sciences (Chemistry; Physics ; Astronomy; Earth sciences ; Environmental sciences) 2. Life Sciences / Biology

Formal sciences - 1. Computer sciences 2. Mathematics 3. Statistics 4. Systems science

Social sciences - 1. Anthropology 2. Economics 3. Linguistics 4. Psychology 5. Geography 6. Philosophy 7. Political science 8. Sociology

Applied sciences - 1. Agronomy 2. Architecture 3. Cognitive sciences 4. Education 5. Engineering 6. Health sciences 7. Management 8. Military Science

http://en.wikipedia.org/wiki/Fields_of_science

http://en.wikipedia.org/wiki/Science

 guga, Madei  23:29:45 12.05.2010
62.85.19.217

Zinātniskos grādus protams dod. Bet uz to neattiecas termins 'sciences'. Economics ir economics, doctor of arts arī ir zinātniskais grāds, bet tas ir mākslas zinātnē. Runa ir par angļu valodas specifiku, kas ļauj attiecināt terminu 'sciences' bez pielikumiem tikai uz eksaktajām zinātnēm.

 Eze  09:23:24 12.05.2010
87.99.92.2

Nu, es domāju, ka ne tikai Latvijā notiek, piemēram šādi procesi:

'Promocijas darba ekonomikas doktora (Dr. oec.) zinātniskā grāda iegūšanai. KOPSAVILKUMS

Nozare: Ekonomika Apakšnozare:Latvijas tautsaimniecība.'

vēl redzēju Dr. oec. šādās jomās:

Nozare: Ekonomika Apakšnozare: Finanses un kredīts.

ekonomikas zinātnes Apakšnozare: ekonometrija

vadībzinātnes nozarē Apakšnozare: uzņēmējdarbības vadība

Un šie Dr.oec. skaitās zinātnieki arī ārzemēs..

 guga  23:50:42 11.05.2010
62.85.19.217

Angļu valodā jau vēsture, literatūra un, ja pareizi atminu, pat filozofija nav zinātnes - angliski tiem visiem taču man liekas dod grādus mākslā (master of arts, piemēram, magistram tiem šķiet visiem ir).

Bet ekonomika gan laikam gluži mākslām netiek pieskaitīta, taču tā arī nav 'science', tā ir pati par sevi.

Ar 'science' angliski tomēr laikam saprot tikai dabas zinātnes.

 Nibiru  21:20:33 11.05.2010
188.112.133.226

Jā, nu ekonomika nekādi nevar tikt uzskatīta par zinātni. Tas pats visdrīzāk ir arī ar vēsturi, pārāk daudz subjektīvisma.

 Wu  12:42:44 11.05.2010
85.234.163.207

Nu līdzīgi kā 'ekonomiskā zinātne' vai 'vēsturiskā zinātne' - ir arī 'ezotēriskā zinātne' :)))))

 Nibiru  10:17:59 08.05.2010
188.112.133.226

'Ezoteriskā zinātne' - kastā tāda? Ha-ha-ha!