Vizualizācijas metode – noderīga arī veiksmīgam biznesam

Vizualizācijas metode ir universāla, jo ar panākumiem izmantojama ļoti dažādos gadījumos – pirms uzstāšanās ar prezentāciju auditorijas priekšā, plānojot svarīgu tikšanos ar klientu, gatavojoties eksāmenam universitātē, spēlējot boulingu vai basketbolu, plānojot projektu vai domājot par nākamā gada plāniem un mērķiem utt. Pats galvenais ir ieraudzīt veiksmīgu rezultātu.

Vizualizācijas metode ir universāla, jo ar panākumiem izmantojama ļoti dažādos gadījumos – pirms uzstāšanās ar prezentāciju auditorijas priekšā, plānojot svarīgu tikšanos ar klientu, gatavojoties eksāmenam universitātē, spēlējot boulingu vai basketbolu, plānojot projektu vai domājot par nākamā gada plāniem un mērķiem utt. Pats galvenais ir ieraudzīt veiksmīgu rezultātu.



Lūk, metode!


1. solis. Tu iekārtojies ērti un aizver acis, lai vieglāk koncentrētos.


2. solis – Tests 1. Tu apzinies šībrīža situāciju un savas pašreizējās prasmes pirms gaidāmā notikuma vai darbības. To ir svarīgi izdarīt, lai pēc tam spētu ieraudzīt pozitīvās izmaiņas.


3. solis. Tu sēdi it kā kinoteātrī un uz ekrāna skaties „filmu”, kā kāds ļoti labi dara tās lietas, ko tu gribi darīt.


Ir svarīgi obligāti ieraudzīt darbības uz ekrāna. Tas var sagādāt grūtības, tomēr tas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums veiksmīga rezultāta sasniegšanai. Vizualizācijas procesā var arī gadīties, ka kādā situācijā tu pēkšņi iestrēgsti un tev ir grūti saskatīt tālāk notiekošo. Šajā brīdī ir svarīgi nevis pārtraukt, bet turpināt, kamēr tu spēj ieraudzīt uz ekrāna, kā situācija veiksmīgi atrisinās un turpinās.


4. solis. Skaties filmu no jauna, un tagad tu uz ekrāna ieraugi sevi, kā tu to visu izdari tikpat pārliecinoši un veiksmīgi.


Turklāt tu ieraugi visas iespējamās nianses un detaļas, kādas vien vari saskatīt. Tu ieraugi, kā klausītāji atzinīgi novērtē tavu uzstāšanos, cik skaļi viņi aplaudē, kā tava tikšanās noslēdzas ar abpusēji izdevīga līguma parakstīšanu, kā radinieki priecājas par tavu izveseļošanos utt. Tu vari arī sadzirdēt to, kādas skaņas vai balsis skan apkārt, tu vari arī izjust prieku un lielisko atmosfēru ap sevi, sajust, kā tu fiziski kaut kam pieskaries u. c. notikuma detaļas, bet svarīgākais joprojām ir to visu ieraudzīt uz ekrāna.


5. solis. Tu ar visām izjūtām un sajūtām ieej šajā lomā un dari to, ko tikko redzēji kādu citu un pēc tam sevi pārliecinoši darām uz ekrāna.


6. solis – Tests 2. Pārbaudi jaunās iemaņas un pārliecinies, kāds ir uzlabojums, salīdzinājumā ar 1. pārbaudījumu (metodes 2. solis).


7. solis – Pievienošanās nākotnei. Joprojām ar aizvērtām acīm iedomājies divas līdz četras dažādas situācijas tuvākā un tālākā nākotnē, kurās tu pats darbojies un izmanto jaunās iemaņas.


Divas situācijas ir minimālais, četras – maksimālais skaits. Šādi tu vari ieraudzīt arī iemaņu progresu, piemēram, kā tu ceturtajā reizē uzstājies daudz pārliecinošāk nekā otrajā vai trešajā reizē.


Pievienošanās nākotnei ir svarīgs solis, lai nostiprinātu savu pārliecību un gatavību dažādām situācijām.


Vizualizācijas spēks


Ir pierādīts, ka, izmantojot šo metodi, jaunas iemaņas var iegūt trīs reizes ātrāk. Turklāt vizualizācijas metode ir ļoti efektīva situācijās, kas skar mūsu pašsajūtu un veselību, piemēram, atveseļošanās pēc operācijas vai kādas nopietnas slimības. Tas, ko tu dari: tu vispirms uz ekrāna ieraugi, kā kāds ļoti veiksmīgi un ātri atveseļojas, viņam viss sadzīst, viņš kļūst mierīgs, uzlabojas pašsajūta, viss ir kārtībā, tad uz ekrāna ieraugi sevi no malas, kā tu veiksmīgi izveseļojies, un tad ieej šajā lomā un izdzīvo uz ekrāna redzēto.


Protams, tas viss notiek paātrināti – daudz ātrāk nekā dzīvē. Turklāt ir svarīgi, ka tu arī sajūti šo fizisko atveseļošanos, labsajūtu un izjūti savu un apkārtējo prieku par taviem panākumiem.


Tas ir izskaidrojums daudzajiem cilvēku brīnumainajiem izveseļošanās gadījumiem šķietami bezcerīgās situācijās. Kritiskais jautājums: vai cilvēks ir spējīgs šādā grūtā situācijā ieraudzīt sevi veselu un tam patiesi noticēt? Jā, to var ikkatrs no mums, arī tu! Ieraudzīt pozitīvo rezultātu un pieņemt to par savas tuvākās nākotnes īstenību.


Vizualizēt var arī kompleksāku situāciju, kuras izdzīvošana uz ekrāna var prasīt vairāk laika, piemēram, projekts. Tu vari vizualizēt, kā tu risini un tiec galā ar projektu, tā detaļām un īstenošanas posmiem, kā tas veiksmīgi noslēdzas utt. Kas ir interesanti – šajā vizualizēšanas procesā var ieraudzīt jaunas idejas un risinājumus, kā kaut ko paveikt labāk un gūt lielāku pārliecību par savām darbībām. Tu vari izdzīvot veiksmīgu procesa norisi un tad, kad sāksies īstenošana, tu tai būsi gatavs un pārliecināts pat tad, ja arī dzīvē nenotiks tā, kā biji iztēlojies/-usies.


Ja neesi izmantojis/-usi šo metodi, tad ieteikums ir izmēģināt to, vispirms sākot ar kādu vienkāršāku situāciju. Un atceries: ja kāds kaut ko spēj labi paveikt, tad noteikti tikpat labi to spēj paveikt arī tu!


www.reiki.lv 
www.biznesam.lv


13.07.2007

Komentāri:

 Modris,   12:26:39 20.07.2007 
Un - galu galā: vizualizācija=iztēle, vizualizācija=iedomāties, iztēloties, priekšstatīt...

 Modris,   10:57:14 20.07.2007 
Jā, starp citu, vizualizācijas spēku attīsta grāmatas - vairāk nekā filmas, tādēļ būtu ļoti ieteicams bērnus tomēr pieradināt pie grāmatu lasīšanas.

 Modris,   10:38:41 20.07.2007 
Man vairs nav daudz laika, atkal jādodas prom, bet dažas lietas es šai vizualizācijas sakarā vēl gribēju aizsākt. Ko cilvēks parasti vizualizē? To, kas viņu ir apbūris vai savaldzinājis! Un šeit mēs pieskaramies tēmai, kas ir ārkārtīgi svarīga cilvēka attīstībai. Runa ir par 'glamour' jeb valdzinājumu, burvību. Ezoterikā ar šo vārdu apzīmē apmātību (ilūziju emocionālajā/astrālajā plānā). Latviešu valodā līdzīgi skanošs vārds ir 'glaimi', varbūt abiem ir līdzīga izcelsme. Kaut kādi tēli mūsu apziņā ir apveltīti ar šo valdzinājumu, tie burvīgi staro un pievelk. Tos tad mēs arī parasti vizualizējam. Piemēram, iemīlējies puisis visu laiku vizualizē savu sapņu meiteni, vai ne? Parastās cilvēku vizualizācijas ir seksuālas dabas. Apmātību spēku sevišķi lielā mērā izmanto reklāma, vervētāji un, jā, arī sievietes, kuras apkalpo vesela industrija, kas ražo līdzekļus šo apmātību pastiprināšanai - smaržas, krāsas, apģērbus, rotas utt. Un te ir divas lietas: no vienas puses, vizualizācijas spēju ir jātrenē, lai būtu efektīvāks savā dzīvē, un tādēļ jāsāk ar vispievilcīgākām vizualizācijām (un tās ir seksuālās), no otras puses, ir jāatbrīvo sevi no apmātībām, lai vizualizācijas spēku varētu vērst uz to, kas ir vajadzīgs un pareizs, nevis tikai uz astrāli pievilcīgām lietām (kuras galu galā tādas nav, kad ir piedzīvots, kādas tās ir patiesībā). No ezoterikas viedokļa astrālās apmātības ir viens no lielākajiem, grūtāk pārvaramajiem šķēršļiem attīstībā. Tomēr - 'esi, kas tu esi' - vispirms skaties, kam ir šis valdzinājums apkārt, un drosmīgi pārbaudi to, seko tam, izbaudi, un tad paskaties, kas no tā visa tur paliks pāri (paģiras jau nu droši, he, he, he...).
Par materializāciju: šķiet, ka šī spēja parādīsies tad, kad cilvēkā spēlē iesaistīsies monāde, t. i., kaut kad, sākot ar trešo Iesvētīšanu, līdz tam tas būs tikai 'sapnis vasaras naktī' un viss būs jāpanāk ar cilvēka rokām un kājām... bet sapņot jau nav aizliegts, he, he, he...

 Girts Ezei, Modrim,   08:12:13 20.07.2007 
Interesanta saruna jums sanāca.
Es reizēm aizdomājos par upi. Upe sākas kādā vietā, kādā citā vietā atrodas līkums, citā -krāces, citā - iegāzies koks. Un vēl citā atrodas ieteka jūrā. Un vēl citur jūra savienojas ar okeānu. Taču - tas viss pastāv vienlaicīgi. Vienlaicīgi ar upes izteku pastāv gan tas līkums, gan tās krāces, gan tas iekritušais koks, gan upes ieteka jūrā.

Sasaistot šito kopā ar mūžīgo tagadni skudriņas skrien caur kauliem ...

 Modris,   21:50:48 19.07.2007 
21:50 - pa REN TV dok. filma 'Mēness: cita realitāte': iesaku paskatīties!

 Eze, Modrim  20:47:08 19.07.2007 
Paldies! Tavi vārdi kā balzāms :))

 Modris, Ezei,   20:27:01 19.07.2007 
Esi, kāda esi; Tev nekam un nevienam nav jācenšas piemēroties. Kas tur slikts, ja gribas paslinkot? Ja negribas darīt šo, bet kaut ko citu? Ak tu mūžs, tieši tas jau arī nozīmē to būšanu par to, kas esi!

 Eze, Modrim  20:22:26 19.07.2007 
Man laikam nepatika vizualizācijas apzināta disciplinēta materializēšana. Man patika tikai iesēt nodoma sēkliņu un nelikties par to vairs ne zinis, sliņķe tāda :))))

 Modris,   20:18:34 19.07.2007 
Kas mums no visa šī iznāk? Tas, ka vizualizācija ir personības disciplīna, bet tālāk to aizstāj 'redzēšana'. Vai ne? Bet varbūt arī, ka ne. Varbūt vizualizācija pārvēršas par materializāciju?

 Modris, Ezei,   20:05:42 19.07.2007 
Cilvēku var saturēt kopā vai nu personība vai dvēsele. Ja seko dvēseles balsij, tad visu laiku būsi spiesta nokāpt no personības diktētā ceļa (sekot garam, nevis burtam).

 Eze, Modrim  19:51:05 19.07.2007 
Jā, upei līkumi, upītei līkumiņi :))) - man tā noiešana ir tāda bēgšana no ceļa grūtībām un neprasmes turēties citiem līdzi. Es laužos turpat blakus pa neceļa brikšņiem un faktiski dikti apbrīnoju tos, kas māk visu darīt tā kā jādara (pa likuma garam, ne burtam).

 Eze,   19:44:52 19.07.2007 
Labi. Es Modrim rakstīju par kādā forumā atrastu domu, ka pastāv trīs Mūžības - vienai nav sākuma, bet ir gals, otrai ir sākums, bet nav gala un trešā ir bez sākuma un bez gala. Otra doma bija par to, ka materiālajā pasaulē nav tagadnes, bet garīgajā - nav pagātnes un nākotnes. Es izvirzīju hipotēzi, ka tā nevar būt, ka tajā mazajā spraudziņā starp mirkli, kas jau pagātne un nākošo, kas vēl nākotne, noteikti ir kaut kādi laika vārti, jo tur ir jāietilpina viss- atmiņas par pagātni, sapņi par nākotni, visa pasaule, ko apzinos... tas viss, kamēr esmu dzīva te šajā mirklī (jo pagātnes mirklī manis dzīvas vairs nav un nākotnes mirklī vēl tikai dzīvošu). Un, lai es dabūtu tik lielu tagadni, kur viss atilpst, man laikam jābalansē uz šīs dzīvība un naves robežas - jālien pa laika vārtiem garīgajā pasaulē uz tagadni, vai?

Modris man atbildēja:

Tas, ko Tu redzi, ir tikai lietu šķērsgriezumi laikā. Pilnā, reālā lieta ir izstiepta laikā. Simbols tam ir čūska, kura iekož savā astē, un tad kodiena impulss skrien no astes uz galvu - tā ir tagadne, kas skrien, un tā pēc būtības ir čūskas šķērsgriezums, skrienošs laikā . Arī cilvēku mēs redzam tikai kā šķērsgriezumu laikā - no oliņas līdz sirmgalvim, kamēr īstais cilvēks ir viss tas kopā un vienlaikus. Tā ir arhetipu (veidolu) teorija - arhetips ir forma, kura ietver visas dotās lietas formas vienlaikus. Arhetipa simbols ir čūska, kura kož sev astē un veido noslēgtu apli. Laika nav, polaritāšu (kuras veidojas, kad čūska palaiž asti vaļā un starp galvu un asti veidojas atstarpe) arī nav.
Par trijām mūžībām - neredzu jēgu šiem apsvērumiem, jo pirmās divas nav mūžības, bet tikai skats no tagadnes mirkļa uz abām pusēm. Tās ir blēņas, pagātne un nākotne ir ilūzijas, reāli pastāv tikai tagadne, arī pagātne un nākotne ir tagadnē: pagātne kā atmiņas un nākotne kā plāni (nodomi).

 Modris, Ezei,   19:41:42 19.07.2007 
Redzi, Eze, es esmu personība, kura vairs nav personība...

 Modris, Ezei,   19:39:24 19.07.2007 
Ja gribi zināt par manis noiešanu no ceļa, tad šī noiešana ir bijusi tik bieža, ka noiešana no ceļa ir kļuvusi par manu ceļu...

 Modris, Ezei,   19:36:16 19.07.2007 
Visa Tava pagātne ir šeit, šajā brīdī - tagadnē.

 Modris, Ezei,   19:33:50 19.07.2007 
He, he..., iekopē pati, ko es Tev uzrakstīju!

 Modris, Ezei,   19:29:54 19.07.2007 
Starp sevi - kā ideālu priekšstatu par sevi - un iespējām būt par šo ideāltēlu vienmēr pastāv spriedze. Kaut kas ir vidū starp personību un apkārtējo vidi, un tā ir dzīve...

 Eze, Modrim  19:28:49 19.07.2007 
Pastāsti te par laika čūsku, es attapos, ka citi nesaprot, par ko es runāju...

 Eze,   19:25:59 19.07.2007 
Nu tu paskat, kāds svarīgs koments - pat nez kā izdevās divreiz ierakstīt... :)))

 Eze, Modrim  19:25:12 19.07.2007 
Un kā ar pagātnes kļūdām, pieredzi, parādiem utt. nedrīkst norakstīt, esmu pāliecināta, ka dzīves beigās būs tai bērnības līkumā jāiegriež savs ceļš... nu, kur zobi astē iekodušies :))) tā taciņa taču jāatrod.

Bet varbūt to nosaka centrs - čūskas gredzens taču ir ap kaut kādu centru... kas ir cilvēka mūža centrs?

 Eze, Modrim  19:25:10 19.07.2007 
Un kā ar pagātnes kļūdām, pieredzi, parādiem utt. nedrīkst norakstīt, esmu pāliecināta, ka dzīves beigās būs tai bērnības līkumā jāiegriež savs ceļš... nu, kur zobi astē iekodušies :))) tā taciņa taču jāatrod.

Bet varbūt to nosaka centrs - čūskas gredzens taču ir ap kaut kādu centru... kas ir cilvēka mūža centrs?

 Eze, Modrim  19:18:29 19.07.2007 
Es vairāk domāju liktenīgu noiešanu no ceļa, nevis vienkārši patīkamus brīžus..

 Modris, Ezei,   19:15:56 19.07.2007 
Nu, protams, ka ir bijuši brīži, kurus es atceros ar patiku, tomēr es nemīlu kavēties atmiņās, man pat tikpat kā nav vecu fotogrāfiju. Pagātne ir nereāla.

 Modris, Ezei,   19:13:11 19.07.2007 
Ne visi ir personības. Daudzi gribētu spēlēt noteiktu lomu, bet dūšas nav, viņi to atļaujas tikai savā fantāzijā. Personība ir cilvēks, kurš savu iecerēto un izvēlēto lomu arī īsteno, pārējie nespēj...

 Eze, Modrim  19:11:48 19.07.2007 
Vai Tavā dzīvē bija tādi brīži, ko Tu labprāt atceries?

 Modris, Ezei,   19:08:07 19.07.2007 
Tu jautāji, vai noiet no ceļa ir labs nodoms. He, he, ... kā nodoms tas nav labs, bet citādi tas nemaz nav peļami, it īpaši tad, ja notiek bez jebkāda nodoma, neviļus, spontāni... tādā veidā dzīvē ielaužas negaidītais, kas reizēm ir ļoti īsts un izšķirošs. Cilvēks domā, Dievs dara... Cilvēks ir nodomājis ko vienu, bet iznāk pavisam kas cits... un no laika distances raugoties, nereti izrādās, ka tieši tā bija pareizi.

 Eze, Modrim  19:06:49 19.07.2007 
Kāda ir Tava personības definīcija - kad saskan domas, runas un darbi? Tas nav iespējams. Domām ir domu apmplitūda, runām un darbiem - cita. Vai Tu ar to domāji godīgumu, atklātību utt.? To jau arī nemaz tā nevar izmērīt... atklātību bieži nobremzēs līdzcietība, pedagoģiski apsvērumi vai kāda cita cēla īpašība, kas personību tikai celtu.

Aktieris varbūt tikai bija pieķēries tam, ka viņu kāds bīda un aizrauj, nebija pašam savas tiecības...

 Eze, Modrim  18:54:22 19.07.2007 
Nepiekrītu, man nekad neizdodas būt tādai, kādu es sevi vēlētos redzēt. No ārpuses es uz sevi vispār neskatos un tad, kad mani ar sevi konfrontē, visas vizualizācijas teorijas zaudē pamatu zem kājām, jo nesakrīt.. nesakrīt.. nesakrīt.. un pat iekšējais tēls - ai kā reizēm pieviļ..

 Modris,   18:53:51 19.07.2007 
Varbūt ir vērts padomāt par aktiera būtību. Viņš visu laiku vizualizē savu lomu tēlus. Viens izcils aktieris nokļuva sprukās, kad pārtrauca savu darbu, jo izrādījās, ka viņam ir tikai lomas, bet pašam savas personības nemaz vairs nav... viņš gandrīz vairs nezināja kā izturēties...

 Modris,   18:46:30 19.07.2007 
Tā kā būtu izgulējies, varam turpināt. Tātad, mēs paši lielā mērā esam vizualizācijas produkts. Mēs esam izveidojuši domu formu, lomu, kuru spēlējam visu dzīvi - tā ir mūsu personība, kas ir vizualizēts priekšstats par sevi. Atgriezīsimies (atmiņās) bērnībā, kad mēs izspēlējām dažādas lomas savās spēlēs, sapņos par to, kas mēs gribam būt, kad kļūsim pieauguši. Vai tā nebija ļoti spilgta vizualizācija? Vēlāk mēs pieķērāmies kādai lomai, uzlabojām to ar izglītību un citām manipulācijām, un, lūk, te nu mēs esam...

 Līga, Modrim,   15:04:06 19.07.2007 
' Un motivācija ir meklējama plānā, kurā parasti ir polarizēta attiecīgā cilvēka apziņa: astrālajā - vēlmes, mentālajā - pareizība (godīgi iet pa prāta noteikto bauslības ceļu), personības - saskaņa ar sevi, dvēseles - iedvesma.'
Tas ir labi pateikts.

 Modris,   14:56:51 19.07.2007 
Un tagad es izmantošu personības motivāciju un iešu gulēt diendusu, jo man nāk miegs...

 Modris,   14:53:54 19.07.2007 
Un motivācija ir meklējama plānā, kurā parasti ir polarizēta attiecīgā cilvēka apziņa: astrālajā - vēlmes, mentālajā - pareizība (godīgi iet pa prāta noteikto bauslības ceļu), personības - saskaņa ar sevi, dvēseles - iedvesma.

 Modris,   14:48:05 19.07.2007 
Neaizmirstiet motivāciju kā primāro - tieši tā apgādā ar enerģiju visus pārējos procesus!

 Līga, Ezei,   12:42:31 19.07.2007 
Ne tikai tad- daudzos gadījumos :))

 Eze, Līgai  12:42:03 19.07.2007 
Ja tos iemeslus vispirms vizualizētu un uzstādītu par mērķi, kas tad vairs par brīnumiem :)))
Un tad tas mērķis arī varētu būt faktiski tāds kā parodija par mērķi - ļauties brīnumiem :))

 Eze, Līgai  12:39:57 19.07.2007 
Vismaz vienā jomā es maģisko vizualizāciju atbalstu - sievietēm mātes cerībās jāskata tikai jauka pasaule :)))

 Līga, Ezei,   12:39:36 19.07.2007 
Atkarībā no tā, kāda iemesla dēļ noej no ceļa :)))

 Līga,   12:37:47 19.07.2007 
Sanāk jau tā, ka cilvēks caur vizualizāciju veido savu dzīvi- ir vēlme- tad vizualizācija- vēlmes piepildījums. Droši vien tāpēc tām mūsu domām jābūt tīrām un gaišām, labvēlīgām.

 Eze, Modrim  12:37:03 19.07.2007 
Tu tāds sistemātisks, gan jau sakrāmēsi pareizi :)))
Man gribas tagad to teicienu par tanti un tramvaju apskatīt... varētu multfilmu stilā paskatīties, kā tie autobusi-onkuļi un tantes-tramvaji skraida un trolejbusi kā bērni abām rociņām pieķērušies (tas nav mans , to es dzirdēju no kāda...)... bet nez kāpēc atminos filmu Tramvajs 'Kalpotājs' :)))

Nepatīk man plānot un ieturēt kursu, man patīk Blaumanis (reiz jau kaut kur citēju):

Kas godīgi pa ceļu ies
Tas mūžam neapmaldīsies
Bet kas gan viņam ziņu dos
Par brīnumiem meža dziļumos

Vai noiet no ceļa ir labs nodoms?

 Līga,   12:33:44 19.07.2007 
Vispirms vajadzētu būt nodomam vai mērķim un tad vizualizācijai- nu tā ja loģiski padomā, ne? Bet tas , ka visa dzīve viena vizualizācija - tā ir.

 Modris, Ezei,   12:26:31 19.07.2007 
Yes, mums šī doma ienāca galvā vienlaikus, bet Tu paspēji uzrakstīt pirmā. Laikam tā tas arī ir... Bet varbūt ir vairākas vizualizācijas pakāpes, piemēram, vienkārša fantazēšana par to, kas būtu, ja būtu (būtu tantei riteņi, būtu tramvajs, he, he, he...), un strikta plānošana jau izlemtam darbam?

 Modris,   12:20:49 19.07.2007 
Hm, bet varbūt vizualizācija nāk pirms nodoma, tūlīt aiz motivācijas? Kaut kas neskaidri moka vai velk, parādās fantāzijas ainas vai sapņi par vēlamo?

 Eze, Modrim  12:19:07 19.07.2007 
Es jau labprāt, bet man nav ko teikt... un tāpat vien pigpongs man nesanāk ('svetskije besedi'). Vismaz 'ēdams, neēdams' vajadzētu bumbai klāt... un nava!
Ja nu vienīgi varētu iebilst pret to strikto kārtību - vai nevar būt tā, ka parādās vizuāla aina un tad rodas nodoms. Vēlme, vēl neapzināta, gan varēja izsaukt to vīziju..

 Modris,   12:10:10 19.07.2007 
Tagad bumba Jūsu pusē, es neesmu gatavs monologam.

 Modris,   12:08:06 19.07.2007 
Vēl cits vārds vizualizēšanai varētu būt plānošana. Vēl kāds cits: formas piešķiršana intuīcijai vai kādai enerģijai. 'Noformēšana'...he, he, he...

 Modris,   12:00:29 19.07.2007 
Nu ko, tad sāksim DOMĀT par 'vizualizāciju' (līdz šim mēs tā īsti vēl neesam pat sākuši). Tas ir kaut kas, ko cilvēki normāli dara, pat neapzinoties, ka viņi to dara. Cilvēki vizualizē nepārtraukti, jo bez tā cilvēku darbība nav iedomājama. Atminēšanās ir darbs ar pagātni un 'vizualizēšana' ir darbs ar nākotni. Es jau runāju par motivāciju, kura pārvēršas nodomā, bet nodoms pāriet 'vizualizācijā', kurai savukārt varētu sekot darbība. Ja vizualizāciju pārnes uz āru, piešķirot taustāmu formu (piemēram, mākslā), tad tā var iegūt arī propagandas un aģitācijas vai reklāmas raksturu .

 Modris, Ezei,   11:16:04 19.07.2007 
Vai cits vārds vizualizēšanai nebūtu fantazēšana jeb iedomāšanās? Spilgta iedoma?

 Eze, Annai  09:33:17 19.07.2007 
Jā, es esmu par vizualizēšanu Tavā izpratnē - ne tik daudz maģiskai psiholoģiskai uzstādīšanai, cik radošai darbībai, tāpatvienpriekam :)))

 Līga, Annai,   08:16:33 19.07.2007 
Jā, tā ir, kā Tu raksti. Un mākslas, krāsu, iztēles terapijai ir liela nozīme cilvēka attīstībā, sevis sakārtošanā. Ir laba grāmata, ja nemaldos tad nosaukums bija 'Iztēles psiholoģija'. Pati esmu piedalījusies nodarbībās, kur ar iztēles + mūzikas+ konkrēta teksta palīdzību tiek strādāts ar cilvēka zemapziņu. Rezultāti ir ļoti labi.

 Anna, Modrim,   02:50:45 19.07.2007 
Nu tagad es runāju monologus :). Dodos pie miera... ja jau Tevis pašlaik šeit nav. Tu esi laikam vienīgais sarunu biedrs, kuru šādā stundā dažreiz šeit var sastapt :).

 Anna, Modrim,   02:44:11 19.07.2007 
Kas ir Dievs? Man arī nav bail vai kauns tā jautāt. Jogananda savās 'Metafiziskajās meditācijās' ļoti izjusti par to runā, es šo grāmatiņu allaž turu pa rokai. Viņš saka, - ja cilvēks no visas sirds lūdz, tad kādā dienā Dievs viņam atklāj Sevi :)...

 Anna, Modrim,   02:12:19 19.07.2007 
Mākslas terapija ir klienta un terapeita sadarbības veids, kurā vizuālās izpausmes tēli tiek aplūkoti kā iekšējo signālu sistēma, kas radušies iztēles rezultātā, taču šo tēlu rosinātāji ir dažādi dzīves notikumi un pārdzīvojumi. Vizuālos tēlos ir ietverta informācija, kuru iespējams „atkodēt”, šos signālus... Ja šī informācija tiek „atkodēta” un izprasta, tad tas var palīdzēt atrast adekvātus risinājumus dzīves sarežģījumiem. Un ne tikai. Arī, un tas ir pats svarīgākais, atklāt cilvēka radošās rezerves, jo tādas ir ikvienam.

 Anna, Modrim,   01:50:44 19.07.2007 
Faktiski es šeit fantazēju par tēmu 'mākslas terapija', kuru nav sanācis mācīties, bet ļoti gribētos.

 Anna, Modrim,   01:48:49 19.07.2007 
Jā, mākslinieks vienkārši glezno kaut ko, kas viņam iešāvies prātā. Laikam. Bet vai var radīt kaut ko, kas ir ārpus paša pieredzes? Tas ir varbūt kaut kas pilnīgi jauns un unikāls, tomēr tie taču vienalga ir mākslinieka iekšējās pasaules tēli? Un, ja tā, tad var meklēt to iekšējo nozīmi... Iemeslu, kāpēc tas vizuālā izteiksmē parādās tā un ne citādi. Tam jābūt kaut kā saistītam ar paša mākslinieka personību, viņa dzīves notikumiem. Lai arī pašam māksliniekam šī iekšējā nozīme var būt neskaidra...

 Anna, Modrim,   01:31:09 19.07.2007 
Es atgriezos pie datora :). Vizualizācijas definīciju es nezinu. Vizualizēt... varbūt tas nozīmē ar iztēles radošo spēku izveidot kaut ko, kas sakārto enerģiju, lai tā var brīvi plūst?... Ir zināms, ka enerģija neprot atšķirt „reālos” faktus no iedomātiem, vai ne? Ir dzirdēts par atgadījumiem, kad smagi slimam cilvēkam iegalvo, ka viņš ir vesels. Cilvēks tam notic, un to nevar izdarīt, ja neierauga sevi atkal spirgtu, un tad tas arī piepildās, par izbrīnu ārstiem. Jo ticība ietekmē prāta visdziļākos līmeņus...

Vai Tu vēl esi nomodā?

 Modris, Annai,   00:37:55 19.07.2007 
Dievs atklāj sevi... Anna! Kas ir Dievs? Dievs ir viss vai nekas... vai arī Dievs ir Hierarhija, un tad var jautāt, kurš dievs atklājas...

 Modris, Annai,   00:32:47 19.07.2007 
Jā, bet Tu te tagad neesi un monologu man pašreiz negribas...

 Modris, Annai,   00:29:07 19.07.2007 
Būtu jau labi, ja cilvēki mākslā izteiktu pārdzīvojumus... Man gan liekas, ka pārdzīvojums kā māksliniekā, tā arī skatītājā rodas, aplūkojot to, kas tam māksliniekam ir izdevies, nu, un tad viņš var mēģināt vēl kaut ko pielabot, lai iznāk vēl efektīvāk. Ja viņš mēģina izteikt pārdzīvojumu, tad viņš to tikai ilustrē un iznāk visai samāksloti. Viņš VIENKĀRŠI glezno vai zīmē kaut ko, kas viņam ir iešāvies prātā vai piesaistījis viņa uzmanību. Vai viņa roku vada pārdzīvojums vai kaut kas cits, viņam nav ne jausmas. Tas nu tā, cik nu es pats esmu mākslinieks, mākslas vēsturnieks un tāds, kas ir daudz pļāpājis ar māksliniekiem.

 Modris, Annai,   00:21:22 19.07.2007 
Tu tur esi pie datora? Es arī labprāt nedaudz papļāpātu. Dod iesākumam vizualizācijas definīciju. Es zinu arī tādu terminu kā imaginācija, kuru lieto antropozofi. Tu esi psiholoģe?

 Anna. Modrim, Ezei, Līgai,   23:29:41 18.07.2007 
Sveiki! :) Mani savukārt vairāk interesē vizualizē – šana. Kā iztēles produkts. (Un pašreiz arī vienkārši gribas ar Jums parunāties :)) ) Ar vizualizēšanu es domāju tādu procesu, piemēram, grafisku zīmējumu, gleznojumu, figūru no māla, smiltīm utt. veidošanu, ar kuru palīdzību cilvēki vizuāli izsaka pārdzīvojumus, ko grūti ietērpt vārdos.

Šie pārdzīvojumi, cilvēka iekšējās pasaules tēli, ir radušies, izauguši no dzīves (dzīvju!) pieredzes un izsaka cilvēka būtību un virzību. Varbūt zināt šos K.G.Junga vārdus, ko viņš sacīja par mandalām, kuras bija sācis zīmēt kādā savas dzīves posmā: mandalas ir kriptogrammas, kas apzīmē cilvēka prāta stāvokli... Šādā nozīmē tad mani arī interesē vizualizēšana. Veids, kā izprast cilvēku. To, ko var apzināties un izprast, to var arī izmainīt. Jo izprašana paredz „citādu” situācijas redzēšanu, līdz ar to – arī citādu reaģēšanu un citādus rezultātus. Es vairāk gribētu uzsvērt zināmu jaunatklāsmes fenomenu, kas piemīt vizualizēšanai, mazāk terapeitisko efektu, lai gan iztēles spēks dziedniecībā un veselības uzlabošanā nav noliedzams.

Un vēl... Es paturu prātā hindu priekšstatu, ka Dievs var atklāt sevi arī caur tēlu, simbolu un iztēli (arca). Ir dažādi veidi, kā Dievs atklāj savu būtību...

 Modris, Līgai,   21:27:38 18.07.2007 
Droši vien, droši vien...

 Līga, Modrim,   13:16:37 18.07.2007 
Paldies par atbildi. Un es arī tā daru.
Par Tavu jautājumu - ' Kā Tev liekas, kāds vārdiņš būtu vislabākais?' - es teiktu- jautājumu uzdošana izzināšanas nolūkā :), jo, ja man šī tēma neinteresētu, tad es 'nepiesietos' un palaistu to garām, tāpat kā citus diezgan fascinējošus! ierakstus forumā. Un vēl par kritizēšanu. Tu jau pats atbildēji ' otrā vienmēr mēs vislabāk saredzam paši savus trūkumus. Tieši citu kritizēšanas ziņā es savā mūžā visvairāk esmu grēkojis. ' ...varbūt tāpēc Tev šķiet, ka citi arī kritizē, kaut ne vienmēr tā ir?

 Modris, Līgai,   12:14:23 18.07.2007 
Vai tad es jau neatbildēju? Vizualizācija VIEN...No kurienes ņēmu tādu secinājumu? Nu, gan no veselā saprāta, gan no ezoterikas. B. Krēme ir rakstījis tieši par šo jautājumu. Iepriekšējā - kristietības jeb Zivju - laikmeta raksturīga iezīme bija šī vizualizācija (tika vizualizēta cilvēkmīlestība, godprātība, pazemība utt.), - to sauc par abstrakto ideālismu. Un cilvēkiem likās - ja viņi to vizualizē un daudzina, tad jau ar to pietiek, viss jau ir padarīts, bet Kristus teica - 'ar cilvēku rokām un kājām viss tiks paveikts...', un ne tikai ar daudzināšanu un vizualizēšanu.
Kā vizualizēšana palīdz sakārtot plānu darbībai? Vai tad Tu to nedari? Viss darbs vispirms ir jāizdara prātā, apsverot katru detaļu, tad tas veicas viegli, it kā atkārtojot jau padarīto, jo galvenais darbā jau ir rīcības programmas mūsu smadzenēs, šajā mūsu vadības datorā. Taču visu šo programmu esamība VIEN jau nevar aizvietot pašu darbu. Vai ne?
Es Tev tagad esmu atbildējis? Nu tad tagad atbildi uz manu jautājumu!

 Līga, Modrim,   12:01:05 18.07.2007 
Es ceru, ka tomēr atbildēsi arī uz jautājumu? :)))

 Modris, Līgai,   11:43:05 18.07.2007 
Starp citu, Līga, otrā vienmēr mēs vislabāk saredzam paši savus trūkumus. Tieši citu kritizēšanas ziņā es savā mūžā visvairāk esmu grēkojis. Tieši šī kritika visvairāk grauj uzticēšanos un vienotības garu. Reizēm var atļauties konstruktīvu kritiku - bezpersonisku un par lietu - bet jebkura cita veida kritika cilvēku attiecībās ir vienkārši graujoša. Jā, es savu trūkumu apzinos, un tomēr vēl turpinu tā darīt, kaut arī bieži pēc tam domāju, ka labāk būtu iekodis sev mēlē (vai rokā, ja rakstu, he, he, he...).

 Modris, Līgai,   11:29:14 18.07.2007 
Es domāju: tikai sliņķi un muļķi var gaidīt, ka ar vizualizāciju VIEN jau pietiek, lai kaut kas viņu vizualizētais piepildītos. Līga, Tu esi orientēta uz kritizēšanu piesiešanās nozīmē. Nevajadzētu izmantot katru iespēju, lai pārprastu otra teikto. Krievi atšķir kritiku un 'kriķikanstvo'; kā to pēdējo vārdiņu lai labāk pārtulko? Kritizēšanas kāre vai kritizēšanas ieradums vai aprunāšana, vai kaut kā citādi? Kā Tev liekas, kāds vārdiņš būtu vislabākais?

 Līga, Ezei,   11:24:17 18.07.2007 
Es neesmu ne par ko aizvainojusies :) Ja Tu domā par to, ko pajautāju Modrim, tad es tur saskatu pretrunas, ceru, ka man to gudrāki, zinošāki cilvēki izskaidros. Esmu padaudz lasījusi par iztēles spēku, vizualizāciju, bet tajā pašā laikā saprotu, ka daudz ko nezinu un tāpēc neizdaru viennozīmīgus secinājumus. Man vienmēr ir interesanti uzzināt, kā citi uz to skatās no sava redzes leņķa, jo tā jau tikai var labi mācīties;)

 Eze, Līgai  10:57:02 18.07.2007 
Kad atceros aprakstītas vienas otras vizualizācijas ar citiem cilvēkiem, tad negribas vis, lai šādai vizualizācijai būtu kāds spēks... :(((

Kāpēc Tu izvēlējies aizvainoties par vārdiem un nevis saprast domu gaitu?

 Līga, Ezei,   10:43:04 18.07.2007 
Man ir bijis gadījums, kad tikai vienreiz domās vizualizēju notikumus un tā arī notika. Tad pat mute palika vaļā, cik precīzi viss notika pēc mana izsapņotā plāna? Pat neko nedarbojos tajā ziņā, kā tikai pieteicos uz pasākumu un aizbraucu :) Laikam sliņķa veiksme :)))

 Eze, Līgai  10:33:22 18.07.2007 
Nu ir jau ir šajā rakstā tāds burvju nūjiņas elements vairāk uzsvērts. Tāpēc man arī sagribējās protestēt pret tādu vizualizācijas uzvaras gājienu :)))

No otras puses, Modrim nav taisnība tādā ziņā, ka - tik spēcīgi vizualizēt, lai piepildītos (bet teorijas autori neveiksmes gan jau ka izskaidro ar nepietiekošu vēlmi pēc rezultāta), spēj tikai stipri cilvēki, kuri arī darīt prot - un muļķi un sliņķi var tikai viegli pasapņot, kā būtu, ja būtu.

Tas gan nepierāda tieši vizualizāciju kā panākumu cēloni.

 Līga. Modrim,   10:09:03 18.07.2007 
Nesaprotu, kā vizualizācija var būt domāta tikai sliņķiem un muļķiem (vai bijis kāds pētījums? ;) Ņo kā ņemts tāds secinājums? ) un tajā pašā laikā vizualizācija palīdz sakārtot plānu darbībai- ? Sliņķi taču neko neplānos, ne tā? Tam gan piekrītu, ka neviens mūsu vietā neko nedarīs. Mans uzskats, es vizualizēju, darbojos un viss notiek.

 Eze, Modrim  09:52:32 18.07.2007 
Tu tik garšīgi smejies, ka man jāsāk domāt... :)))

Jā, mēs bieži runājam it kā nedomājot... Es jau aizmirsu, kā tur bija ar tām automātiskajām reakcijām - vai tās ir dabiskas un vai tur ir domāšana. Un kurā brīdī valodas elementi kļūst par 'automātisku reakciju' - lamāšanās.. izsaucieni stresa situācijās... sveicināšanās... atvainošanās.. vārda izvēle, kad neesi centrējies uz vārdu, bet uz domu kopumā - viņi taču bieži vien tā vienkārši iespurdz...

Labi, wu, tās laikam nav īstas AR... :)))

Mana hioptēze - valoda, kuru mēs taču iemācāmies visu acu priekšā 2-3 gadu vecumā, saaug ne tikai ar domāšanu, bet arī ar sajūtām pa tiešo bez domāšanas, automātiski.

Ilustrācijai piemērs no Štirlica filmām- kad viņš teica izlūkam Katjai Vācijā - mazulīt, kā tu dzemdēsi, tad taču sievietes kliedz... un tu sauksi mammu savā Rjazaņas (?) izloksnē...

Labi, bet es neuzstāju :)))

 Modris,   01:34:33 18.07.2007 
Viss šis vizualizācijas gājiens ir domāts... nu, sliņķiem - un muļķiem turklāt - vai... Es atceros, kā Buratīno stādīja zelta naudas gabalus mēslainē, pateicoties sliktam padomam, un skaitīja: 'Kreks, fekss, pekss...' (vai apmēram tā)... un tad gaidīja, ka izaugs koks, kuram lapu vietā būs zelta monētas. Vizualizācija tikai palīdz sakārtot plānu darbībai, bet bez darbības Visums neko mūsu vietā nedarīs. I neceriet...

 Modris, Ezei,   01:27:43 18.07.2007 
Hi, hi, hi... piedomāšana neesot dabiska... tātad nedomāšana esot dabiska, hi, hi, hi...

 Eze,   14:33:47 16.07.2007 
Es pameklēšu arī anglisko varianu (tikai nezinu, vai tas ir oriģināls), jo toreiz, kad lasīju to grāmatu, man arī radas tāda doma par tulkojuma niansēm, gan cita vārda sakarā..

 Eze, Modrim  14:30:25 16.07.2007 
Vai šie stāvokļi varētu būt tomēr atbilstoši? Neskaidrs nodoms nobriešanai un sēkliņa, ko iesēj un atstāj uzdīgšanai...

----------------------
Lēmuma pieņemšana nav punkts, bet process, - tātad cikls, kas ir izstiepts laikā.
----------------------
2. Kad esi atradis šo esības stāvokli, ļauj vaļu saviem nodomiem un vēlmēm. Šajā tukšumā nav domu, nav nodomu, bet, iznācis no tā un stāvot tukšuma un domu krustcelēs, radi nodomu. Ja tev ir vairāki mērķi, pieraksti tos, un paturi tos prātā, ieslīgstot tukšumā. Ļauj šajā laukā vaļu savām vēlmēm un nodomiem un tu būsi tos iedēstījis auglīgajā visu iespēju augsnē un varēsi gaidīt, kad, pienākot īstajam, tie sazels un izplauks. Tev nevajag izkašņāt šīs sēkliņas no augsnes, lai pārliecinātos, vai tās tiešām aug, vai arī priekšlaicīgi pieķerties to augļiem. Viss, kas tev jādara, ir jāiesēj tās.

 Eze, Modrim  14:19:48 16.07.2007 
Saprotu.
Tādu valodas lietojumu, kas iegājies kopš mazotnes, nav visai patīkami labot - vienmēr jāpiedomā un tas sasaista, gribas brīvību. Piedomāšana nešķiet dabiska.

 Modris,   14:08:47 16.07.2007 
Lēmuma pieņemšana nav punkts, bet process, - tātad cikls, kas ir izstiepts laikā.

 Modris, Ezei,   14:06:28 16.07.2007 
Pret vārdiem, kurus lieto psiholoģijā un ezoterikā kā terminus, es izturos ļoti nopietni. Daudz kas mūsu valodā ir jāapdomā no jauna, ir jāatrok senās vārdu nozīmes, lai nevajadzētu izmantot svešvārdus. Kādreiz mūsu valoda ir bijusi ļoti izkopta un izsmalcināta, un es ilgojos pēc laika, kad tā atkal tāda būs.

 Eze,   13:42:44 16.07.2007 
Aizmirsu hi hi!!! - tas nenozīmē neko izsmejošu, tas nozīmē vieglprātīgu attieksmi pret to, kādā nozīmē saliekas vārdi - lai paši saliekas :)))

Piedod, laikam tas nozīmē tikai to, ka nav būtiski tagad skaldīt matus, vaine? Eh, kāda jauka diena!!!

 Eze, Modrim  13:39:31 16.07.2007 
Neskaidrs ir tas, ka tas nevar būt nodoms, jo lēmums nav pieņemts, ja reiz nekas nav skaidrs... t.i. nodoms tas var būt, bet pa manam, bez orientācijas uz rezultātu, ar trīšanos vien... :)))

 Modris,   13:32:50 16.07.2007 
Kad motivācija līdz galam vēl nav pārvērtusies par nodomu (tas nav nobriedis), tad runā par neskaidru nodomu. Nazis trinās, bet vēl nav uztrīts...

 Modris, Ezei,   13:29:46 16.07.2007 
Neskaidrs nodoms ir NESKAIDRS! Kas tur tāds neskaidrs?

 Eze, Modrim  13:24:53 16.07.2007 
Njaaa... un kā ar tādiem 'neskaidriem nodomiem' (literatūrā gadās tādu vārdu salikumu lasīt), kad kājas pašas nes un tu nesaproti, kāpēc esi gājis, un faktiski laikam tad nekas vēl domās nav pabijis, 'nodoms' tikai dvēselē vien.. kādu vārdu lietot? ;)

 Modris, Ezei,   12:19:25 16.07.2007 
Nu, nezinu... iedoma, vai?

 Eze, Modrim  05:20:29 16.07.2007 
Ai... man patika tāds nekonkrēts 'nodoms' bez lēmuma pieņemšanas, vienkārši padomāšana, ka varētu tā darīt, ja visas lietas labi sanāks un veicinās to nodomātā izpildi... kāds vārds tad man būtu jālieto?

 Modris, Ezei,   00:47:50 16.07.2007 
Latviešu valodā vārds 'nodoms' nozīmē 'pieņemt lēmumu' kā rezultātu nodomāšanai ('no domas', tas nozīmē kaut ko apsvērt - domāt - un tad pieņemt lēmumu to izdarīt, tas tad arī ir nodoms). Nodoma pamatā ir motivācija. Tā var būt vēlmes, ideoloģiska pārliecība, dvēseles inspirācija vai garīgā aspirācija; motivācija pārvēršas nodomā, bet nodoms - darbībā. Iespējams, ka D. Čopra lietoja vārdu, kurš nav korekti pārtulkots latviešu valodā, bet tādā veidā kā Tevis citētajā tulkojumā vārdu 'nodoms' (kā vēlme bez orientācijas uz rezultātu) lietot nevar.

 Eze, Modrim  10:18:49 15.07.2007 
Skaisti esi uzrakstījis par Mūžīgo Tagad, bet es īsti neuztveru to kā pretstatu D. Čopras teiktajam. Viņa 'visu iespēju lauks' ir meditatīvais stāvoklis, par to viņš raksta pirmajā likumā un arī šeit viņš runā par tukšumu - par meditatīvo stāvokli un tātad par garīgo pasauli, kurā tā Mūžīgā Tagadne. Materiālajā pasaulē tagadnes neesot, tikai pagātne un nākotne... (es tam neticu).

 Eze, Modrim  10:06:17 15.07.2007 
Ai, ja es būtu paskaitījusi, ka tās piecas dienas ir cauri, es nebūtu ielīdusi krūmos :))) Tešām aizmigu, bet es par to Tavu sveicienu visu laiku domāju patiesi - tikai negribējās pārāk personīgi pievērst sev uzmanību ar nosarkušu paldies! Es pat izdzēsu jau gatavu komentāru par to, ka mēs ar Tevi esam kā nakssargs un veļasmazgātāja (bija vienā izrādē tāda pasaka) - kad viens atnāk no darba, tad otrs jau ir prom :)))

Vienkarši es biju skrējienā un vēl arī tagad neesmu izlasījusi - tikai pamanīju, ka te bija daudzi komentāri, kas jāizlasa.

Par nodomu un vēlmi man gan liekas, ka es saprotu. Viens ir nodomāt - tā kā derētu paslaistīties - un tad vairs tai domai nepieķerties, notikumi paši nes, vējš pūš... un nav arī īpaši bēdīgi, ja neizdodas. Bet, ja ir vēlme, tad ir dedzība, tad ir pieķeršanās un domāšana par to, ka ir no svara, lai izdodas... Pie nodoma Visums ņemas ar detaļām, pie vēlmes tu pats katrā izvēles solī salīdzini, kurš ceļš Tevi nesīs pretī vēlmei. Un kurš tad ir gudrāks? :)

Tāpēc man nepatīk rakstā minētā iztēlošanās detaļās - man nav tik liela fantāzija kā dzīvei :))) Un tad vēl pieķeršanās savai vīzijai un vilšanās vai dusmas, ka ir citādi... tad jau labāk paļauties tam, kas būs. Nekad nav tā kā iztēlojies, pat pagātne nav tāda, kādu mēs to pēc tam atceramies - ir spilgtāka, īstais mirklis bija klusinātāks, neapzinātāks, reizēm (vai vienmēr?) pat izjūtas un emocijas atnāk mirkli pēc...

Hei, visa tagadne nav apzināta, ir lietas par tagadni, kas apziņā uznāks nākotnē.

 Modris,   01:07:00 15.07.2007 
Baigais klusums šajā forumā... Vai visi salīduši krūmos?

 Modris, Ezei,   01:06:01 15.07.2007 
Starp citu, es Tevi biju apsveicis vārda dienā...

 Modris, Ezei,   01:04:20 15.07.2007 
Dažas vietas no Čopras kunga teiktā manā paurī tā īsti negrib iegrozīties. Nodoms esot vēlme bez orientācijas uz rezultātu? Hm, piemēram, es nodomāju šodien paslaistīties, - vai mana slaistīšanās, kuru es arī īstenoju, vispirms nebija nodoms? Manuprāt, nodoms ir orientēts uz rezultātu! Kurš būtu nodomājis iebilst manam iebildumam pret Čopras 'nodomu'?
Tagadne esot apziņa. Kurš tad nezina, ka tagadne rodas no pagātnes un aiziet nākotnē. Cita lieta - Mūžīgais Tagad (laika neesamība), kas ietver sevī (Tagadnē) pagātni, tagadni un nākotni. Tas ir ārpuslaika, atšķirībā no tās tagadnes, kas ir laika sastāvdaļa. Mūzīgais Tagad varētu būt saistīts ar apziņu, nevis relatīvais laika mirklis 'tagad'. Taču Tu jau teiksi, lai Visums tiek galā ar niansēm, vai ne?

 Eze,   23:58:01 14.07.2007 
Ai, es atvainojos, nebiju domājusi, ka būs tik garš... vislabāk man patika par to, ka detaļas nav jādomā :)))

 Eze,   23:54:47 14.07.2007 
No Dīpaka Čopras 'Septiņi garīgie veiksmes likumi':

5. Nodoma un vēlmes likums.

Katrā nodomā un vēlmē iebūvēts mehānisms, ar kura palīdzību to īstenot… visu iespēju valstībā gan nodomam, gan vēlmei ir savs bezgalīgais, organizējošais spēks... Iesējot nodoma sēkliņu auglīgā augsnē, mēs paļaujamies uz to, ka šis organizējošais spēks darbosies mūsu labā.

...Apzināti kaut ko mainīt ir iespējams, pateicoties divām iedzimtām apziņas īpašībām – pateicoties uzmanībai un nodomiem. Uzmanība dod enerģiju, nodoms – maina. Viss, kam tu pievērsīsi uzmanību, tavā dzīvē ieņems arvien lielāku vietu. Viss, kam tu vairs nepievērsīsi uzmanību, sāks balot un irt, līdz izzudīs pavisam. Savukārt nodoms izraisa enerģijas un informācijas izmaiņas. Nodoms pats rūpējas par to, lai kļūtu par realitāti.

Vēlmes patiesais spēks slēpjas nodomā. Nodoms pats par sevi ir ļoti spēcīgs un ietekmīgs, jo nodoms ir vēlme, kurai nav raksturīga orientācija uz rezultātu.

Ja nodomu pavada nepieķeršanās, apziņa ir koncentrēta uz dzīvi šeit un tagad. Darbība, kas veikta ar tagadnes apziņu, ir ļoti iedarbīga. Tavs nodoms ir vērsts uz nākotni, bet uzmanība pievērsta tagadnei. Ja vien tava uzmanība ir pievērsta tagadnei, tavs nodoms atradīs izpausmi nākotnē, jo nākotne dzimst tagadnē. Tev neatliek nekas cits, kā pieņemt tagadni tādu, kāda tā ir. Pieņem tagadni un domā par nākotni. Ar nodomu palīdzību, bet nepieķeroties rezultātam, tu vari veidot nākotni, bet tev nekādā gadījumā nevajadzētu pretoties tagadnei.

Pagātne ir atmiņas, nākotne – cerības, bet tagadne – apziņa. Tāpēc laiks nav nekas cits kā domas. Kā pagātne, tā nākotne dzimst iztēlē. Reāla un nemirstīga ir tikai apziņā sakņotā tagadne. Tā ir . Tā pastāv, un tajā slēpjas telpas, laika, gadījuma un enerģijas potenciāls. Tagadne ir mūžīgs iespēju lauks, kas izpaužas kā abstrakts spēks gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma vai gravitātes veidā. Šo spēku nav nedz pagātnē, nedz nākotnē. Tie pastāv tikai tagadnē.

Ja tava apziņa ir koncentrēta uz dzīvi un šo brīdi, tad sairst un pazūd visi iedomātie šķēršļi, un vairāk nekā deviņdesmit procenti no visiem šķēršļiem ir iedomāti. Atlikušos piecus līdz desmit procentus šķēršļu ar mērķtiecīga nodoma palīdzību var pārvērst par iespējām.

Iemācies izmantot nodoma spēku, un tu varēsi radīt visu, ko vien vēlies. Protams, tu vari panākt vēlamo rezultātu arī pūloties un cenšoties, bet par to tev jāmaksā ar stresu, infarktiem un kompromisiem, kam pakļauta tavas imūnsistēmas darbība. Daudz vieglāk ir izpildīt piecus nodoma un vēlmes likuma nosacījumus. Pildot šos nosacījumus vēlmju piepildīšanai, nodoms gūst spēku:

1. Ieslīgsti tukšumā. Tas nozīmē, ka tev starp domām jāatrod klusums – tas tavas esības līmenis, kas ir tava patiesā būtība, un jāiekļūst tajā.

2. Kad esi atradis šo esības stāvokli, ļauj vaļu saviem nodomiem un vēlmēm. Šajā tukšumā nav domu, nav nodomu, bet, iznācis no tā un stāvot tukšuma un domu krustcelēs, radi nodomu. Ja tev ir vairāki mērķi, pieraksti tos, un paturi tos prātā, ieslīgstot tukšumā. Ļauj šajā laukā vaļu savām vēlmēm un nodomiem un tu būsi tos iedēstījis auglīgajā visu iespēju augsnē un varēsi gaidīt, kad, pienākot īstajam, tie sazels un izplauks. Tev nevajag izkašņāt šīs sēkliņas no augsnes, lai pārliecinātos, vai tās tiešām aug, vai arī priekšlaicīgi pieķerties to augļiem. Viss, kas tev jādara, ir jāiesēj tās.

3. Meklē atskaites punktus sevī. Tas nozīmē savas patiesās esības apzināšanos. Tas nozīmē sava gara un saiknes ar visu iespēju valstību apzināšanos. Tas nozīmē arī neskatīties uz sevi ar pasaules acīm, neļaut citu viedokļiem un kritikai sevi ietekmēt. Labs veids, kā pastāvīgi meklēt atskaites punktus tikai un vienīgi sevī, ir turēt savas vēlmes pie sevis. Nestāsti par tām cilvēkiem, kuriem nav tādu pašu vēlmju kā tev un kuri nav ar tevi cieši saistīti.

4. Nepieķeries rezultātam. Tas nozīmē atsacīšanos no stūrgalvīgas pieķeršanās kādam noteiktam rezultātam un vadīt dienas viedā neziņā. Tas nozīmē baudīt katru savas dzīves ceļojuma brīdi arī tad, ja rezultāts nav zināms.

5. Ļauj, lai Visums tiek galā ar niansēm. Tiklīdz tavi nodomi un vēlmes ir iesēti minētajā tukšuma telpā, tām piemīt bezgalīgais organizējošais spēks. Ļauj, lai šis spēks tiek galā ar niansēm tavā vietā.

Es īstenošu nodoma un vēlmes likumu, apņemoties, ka:

Es izveidošu savu vēlmju sarakstu. Es vienmēr ņemšu šo sarakstu sev līdzi. Pirms nodoties klusumam un meditācijai, es ieskatīšos savā vēlmju sarakstā. Es ieskatīšos tajā katru vakaru pirms gulētiešanas. No rīta pamodies, es pārlasīšu šo sarakstu.

Es ļaušu vaļu šajā sarakstā iekļautajām vēlmēm un uzticēšu tās radīšanas klēpim, paļaujoties uz to, ka pat tad, kad man it kā neveicas, viss notiek tā, kā tam jānotiek, un ka Visuma plānā man paredzētas shēmas, kas ir daudz labākas par tām, kuras pats sev esmu izplānojis.

Es atgādināšu sev, ka man jārīkojas, domājot par šo brīdi. Es neļaušu šķēršļiem patērēt un izšķīdināt savu tagadnei pievērsto uzmanību. Es pieņemšu tagadni tādu, kāda tā ir, bet nākotnei veltīšu savus labākos nodomus un dziļākās vēlmes.

 MB,   23:37:28 14.07.2007 
Let the Force guide you :))

 Eze, Annai  23:35:13 14.07.2007 
Vislabāk man patīk tāds plāns: aizej tur- nezin kur, atnes to - nezin ko! :)))

 Eze, MB  23:31:33 14.07.2007 
Pelnrušķīte gribēja tikai tikt uz balli, bet dabūja princi, kas palika pāri :)))

 MB,   23:21:17 14.07.2007 
jaa, bet mēdz teikt arī, ka tie, kas zin ko grib, to arī dabū, bet pārējie dabū to kas paliek pāri :))))))

 Anna, Ezei,   19:39:51 14.07.2007 
>>> pasakas ir 'reiz bija', tās ir 'post factum', pagātne... brīnumu pilnas, negaidītas, bez plāna...? >>>

Ui, bet pasakās taču tie brīnumi tāpēc i notiek, ka ir 'plāns' :))). Ir iecere, tik karsti izsapņota, dzīvos tēlos noredzēta, ka Viņa Augstībai Gadījumam atliek vien talkā nākt. Nu, piepildījums ir negaidīts un varonim iepriekš neparedzams, jo tas taču notiek visu radošo iespēju laukā :))). Re, vai tad Antiņš Stikla kalnā tiktu, vai jaunākais dēls tēvam Dzīvo ūdeni pārnestu, ja mērķi savām gara acīm nebūtu piepildītu skatījuši? :)

 Anna, MB,   19:24:24 14.07.2007 
Vai nevarētu ieviest E-mistikā sadaļu 'Mūsu klasiķu izteikumi'? Šis tur iederētos, citēju:

'Kāpēc man jāmēģina iestīvēties cita rāmjos, ja man pašai ir savas redeles...'
/Eze/

:))))))))))))))



 Eze,   11:13:05 14.07.2007 
Toties Laimas dāvanas nāk kā dāvanas - vienkārši par labu darbu, bez nekādas vizualizēšanas, viņa labāk zina, kas tai bārenītei vajadzīgs.

 Eze,   11:10:34 14.07.2007 
Bet samierināšanās ar to, kā dzīve veidojas tur ir iekšā.. vienas ir skumjas (konkrēta autora sacerētās par dzīvi), citas ar laimīgām beigām... bet viņas konstatē - tā tai dzīvē bija, tā tas notika, tā tie varoņi par savu laimi cīnījās, tā viņi to dabūja vai nedabūja... bet nu par vēlēšanos piepildījumu taisnība jau ir - vēlēšanās ir jāizsaka un ļoti precīzi jāpasūta, lai nepaliec ar desu pie deguna u.tml. :)))

 Eze,   11:05:34 14.07.2007 
Un tagad es sākšu domāt par to, ko uzrakstīju. Pirmā atsklāsme jau atnāca, es nebiju tādā veidā domājusi - pasakas ir 'reiz bija', tās ir 'post factum', pagātne... brīnumu pilnas, negaidītas, bez plāna, bet nekad laikam nerunā par nākotni, ja?
Tagad jautājums - kā tur iedabūt tagadni...

 Eze,   10:56:41 14.07.2007 
Tas man neder... man kopš skolas gadiem ir noriebies sacerēt plānus... 'plānveida ekonomika' :))) piecgades, pionieru pulciņa, sacerējuma plāni... un tagad atkal biznesa plāni, vizualizācijas plāni...
Njaa , laikam tā nepatika liecina par zināmu haotismu, šaubām, neprasmi reāli novērtēt situāciju, mērķa trūkumu, nedisciplinētību... tikai - kas kam ir cēlonis un kas - sekas.
Bet vispār es arī esmu sev atbilstošu dievu atradusi - Viņa Augstība Gadījums... un dzīves modeli - dzīve ir pasaka :))) un nomierināšanās veidu - 'nu nav man tas dots'. Es pašā saknē nepiekrītu apgalvojumam - 'ja kāds kaut ko spēj labi paveikt, tad noteikti tikpat labi to spēj paveikt arī tu!' Katrs mēs esam ar kaut ko citu unikāls un ir lietas, ko es spēju labāk nekā virkne citu cilvēku un ir lietas, ko es nemūžam nespēšu tik labi kā citi, kam tas dots. Kāpēc man jāmēģina iestīvēties cita rāmjos, ja man pašai ir savas redeles...

 Wu,   10:00:12 14.07.2007 
Tā ir likuma 'pēc tavas ticības tev taps dots' viena no pielietošanas metodēm.

Par pašu likumu, bet plašākā skatījumā, var izlasīt te (krieviski, 1 lapa): http://shuhov69.narod.ru/otvety_kleina/besedy_2005-01-09.htm